Court allows landlord's small claims suit for unpaid property management fees and agreed penalty.

Lietas Nr. C24187514

Lietas arhīva Nr. C-0910-15/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2015.gada 4.martā

Ogres rajona tiesa

tiesnesis A.Naglis rakstveida procesā izskatīja civillietu Ogres novada pašvaldības aģentūras „Ogres namsaimnieks” maza apmēra prasībā

par naudas piedziņu pret /pers. A/.

Aprakstošā daļa

2014.gada 11.novembrī prasītājs Ogres novada pašvaldības aģentūra „Mālkalne”, kas reorganizācijas rezultātā kļuvusi par Ogres novada

pašvaldības aģentūru „Ogres namsaimnieks” (turpmāk- prasītājs) iesniedza tiesā prasības pieteikumu maza apmēra prasībā par naudas piedziņu pret

/pers. A/, kurā saskaņā ar Latvijas Republikas likuma „Dzīvokļa īpašuma likums” 8.panta pirmo, otro daļu, 10.panta 2., 3.punktu, Civillikuma 1587.,

1716., 1717., 1720.pantu, lūdz tiesu piedzīt kopējo prasības summu EUR 1834,39, valsts nodevu EUR 275,16 un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus EUR 4,70 apmērā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētāja /pers. A/ līdz 2012.gada 24.maijam bija dzīvokļa /adrese/ īpašniece.

2008.gada 7.jūlijā pušu starpā ir noslēgts līgums par atsevišķam dzīvokļa īpašumam piederošās kopīpašumā esošās domājamās daļas

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Prasītājs norāda, ka atbildētāja savas saistības par minētā īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu nav pilnībā izpildījusi, kā rezultātā uz

2012.gada 24.maiju izveidojies maksājumu parāds par sniegtajiem pakalpojumiem EUR 1779,10 un aprēķināts līgumsods EUR 55,29.

Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

2014.gada 24.novembrī atbildētājai nosūtīts prasības pieteikuma noraksts ar pievienotajiem dokumentiem un paskaidrojuma veidlapa. Atbilstoši

Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajā daļā noteiktajam, atbildētājai izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā,

kā arī par to, ka atbildētāja var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus par prasību nav iesniegusi, kā arī nav pieteikusi lūgumu lietu

izskatīt tiesas sēdē. Visi tiesas atbildētājai sūtītie dokumenti atgriezti tiesai, - pēc uzaicinājuma tos saņemt pastā atbildētāja nav ieradusies.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē un tiesa nav uzskatījusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, līdz ar to 2015.gada 7.janvārī pieņemts

lēmums un pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā 2015.gada 4.martā.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa atzina, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Ar lietai pievienoto Ogres novada domes 2014.gada 27.novembra ārkārtas sēdes protokola izrakstu (lietas 31.lapa) un Ogres novada pašvaldības

aģentūras „Ogres namsaimnieks” nolikumu (lietas 32.-38.lapa) prasītājs ir pierādījis faktu, ka pašvaldības aģentūra „Ogres namsaimnieks” Ogres novada

domes noteiktās kompetences un veicamo funkciju ietvaros ir reorganizēto Ogres pilsētas pašvaldības aģentūru „Mālkalne” un „Dziednīca” saistību un

tiesību pārņēmēja.

No lietā esošā Ogres rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Ogres pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr./numurs A/, redzams, ka atbildētājai /pers.

A/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, ir izbeigušās 2012.gada 14.maijā (lietas 13.lapa).

Lietā nepastāv strīds par faktu, ka 2008.gada 7.jūlijā starp Ogres novada pašvaldības aģentūru „Mālkalne” un /pers. A/ noslēgts līgums par

atsevišķam dzīvokļa īpašumam piederošās kopīpašumā esošās domājamās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Saskaņā ar šī līguma 3.1. un

3.6.punktu atbildētāja kā dzīvokļa īpašniece apņēmās segt izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī veikt

maksājumus par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem (lietas 9.- 11.lapa).

Latvijas Republikas likuma „Dzīvokļa īpašuma likums” 10.panta 3.punkts nosaka dzīvokļa īpašnieka pienākumu norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Atbildētājas parādu EUR 1779,10 apmērā par saņemtajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2010.gada 1.augusta līdz 2012.gada 24.maijam

apstiprina parāda aprēķins (lietas 16.-17. lapa), kam neticēt tiesai nav pamata un ko nav apstrīdējusi atbildētāja.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Atbilstoši Civillikuma 1590.pantam

katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Pamatota un apmierināma arī prasība daļā par līgumsoda EUR 55,29 piedziņu.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda

apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, kā arī tiesību saņemt līgumiskos procentus.

Atbilstoši 2008.gada 7.jūlija līgumā par atsevišķam dzīvokļa īpašumam piederošās kopīpašumā esošās domājamās daļas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu 3.9.punktā noteiktajam, prasītājs pamatoti aprēķināja līgumsodu 0,015% apmērā no nokavētā maksājuma summas par katru

maksājuma kavējuma dienu, kas saskaņā aprēķinu par laika periodu no 2010.gada 1.oktobra līdz 2012.gada 24.maijam sastāda EUR 55,29.

Izvērtējot visus apstākļus kopsakarībā, tiesa atzīst, ka aprēķinātais līgumsoda apmērs ir samērīgs un taisnīgs un tas nav pretrunā labticīguma un

samērīguma principiem.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Saskaņā ar minēto tiesību normu prasītāja labā no atbildētājas piedzenami tiesas izdevumi – samaksātā valsts nodeva EUR 275,16 (lietas 6.lapa)

un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 (lietas 7.lapa), kopā EUR 279,86.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu tiesa nosaka sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no tā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 15., 41., 92.-97.pantu, 189.-193., 195., 204.1, 250.18 pantu, 250.25 panta

pirmo daļu, tiesa

no s pri e da

apmierināt prasību pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Ogres novada pašvaldības aģentūrai „Ogres namsaimnieks”, reģistrācijas Nr.

90010402651, parādu EUR 1779,10, līgumsodu EUR 55,29 un tiesāšanās izdevumus EUR 279,86, kopā – EUR 2114,25 (divi tūkstoši viens simts

četrpadsmit eiro 25 centi).

Noteikt termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Ogres rajona tiesā.

Tiesnesis A. Naglis