Legislator Case Law & Legislation
A420709410 / A42-03079-11 AI generated

Administrative court dismissed VAT refund claim due to lack of evidence proving supplier address validity.

Case Number A420709410 / A42-03079-11
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court of Jelgava rejected SIA GINOTEX's request to annul the State Revenue Service's decision regarding VAT audit findings. The court found that the State Revenue Service correctly identified discrepancies in the addresses of the supplier companies listed on invoices and that the taxpayer failed to provide sufficient evidence to prove the validity of these transactions. Consequently, the court determined there were no procedural or substantive legal violations justifying the annulment of the original decision.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likums; Likums par nodokļiem un nodevām: The administrative court dismissed a taxpayer's request to annul a tax authority's decision when the taxpayer failed to substantiate the validity of supplier addresses on invoices, thereby failing to prove the legality of the underlying transactions.

Keywords

AI generated
VAT audit findings supplier address verification tax refund claim administrative annulment evidence burden taxpayer

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likums 246. – 251.pants
Administratīvā procesa likums 289. – 291.pants
Likums par nodokļiem un nodevām 29. panta 2. daļa
Likums par nodokļiem un nodevām 32. panta 1. daļa
Likums par nodokļiem un nodevām 32. panta 3. daļa
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS Lieta Nr.420709410 A03079-11/32

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Jelgavā, 2011.gada 5.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese R.Paegle,

piedaloties atbildētāja – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) pilnvarotajam pārstāvim E.H., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „GINOTEX” (turpmāk – pieteicēja) iesniegto pieteikumu par VID ģenerāldirektora 2010.gada 9.jūlija lēmuma Nr.22.4.4/35413 (turpmāk - Lēmums) atcelšanu. Aprakstošā daļa

[1] No 2010.gada 14.janvāra līdz 13.aprīlim VID veica pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) auditu par laika periodu no 2008.gada 1.aprīļa līdz 2009.gada 30.aprīlim. Pārbaudes rezultātā sastādīts audita pārskats Nr.23.9-370 (lietas 23. – 37.lapa). 2010.gada 13.aprīlī pieņemts lēmums Nr.23.9/383 par audita rezultātiem, ar kuru pieteicējai papildu nomaksai budžetā noteikts PVN Ls 34504,76, soda nauda Ls 17252,42 un nokavējuma nauda Ls 6972,40 apmērā (lietas 38. – 39.lapa). 2010.gada 26.maijā pieteicēja iesniegusi sūdzību (lietas 40.lapa), bet 2010.gada 3.jūnijā pieteicēja nosūtījusi iestādei rakstveida pierādījumus (lietas 41., 42., 43., 50.lapa).

[2] Lēmumā (lietas 6.-18.lapa) norādīti šādi argumenti: [2.1] Pieteicēja uzrādījusi pārbaudei SIA „Kristīne & Co” vārdā 18.04.2008. noformēto pavadzīmi ADB 827190 par šķeldas iegādi; kā arī SIA „Būvniecības grupa” vārdā noformētās pavadzīmes šķeldas iegādi: 15.05.2008. ACZ 494680, 10.06.2008. ACZ 494682, 25.07.2008. ACZ 494692, 27.08.2008. ADS 613727, 24.09.2008. ADS 613761, 27.10.2008. ADS 613764, 28.10.2008. ADS 613765, 29.10.2008. ADS 613771, 05.11.2008. ADS 613785, 10.11.2008. ADS 613786, 02.12.2008. ADS 613822, 11.12.2008.

ADS 613823, 14.01.2009. AEK 171127, 16.01.2009. AEK 171128, 04.02.2009. AEK 171162, 09.02.2009. AEK 171163, 09.03.2009. AEK 171199, 09.03.2009. AEK 171200, 07.04.2009. AEP 524662. Atbilstoši minētajām pavadzīmēm pieteicēja atskaitījusi priekšnodokli Ls 24100,42 (04.2008. – 12.2008.) un Ls 11024,39 (01.2009. – 04.2009.). [2.2] VID konstatējis, ka uzņēmumiem SIA „Kristīne & Co” un SIA „Būvniecības grupa” nav reģistrētas struktūrvienības pavadzīmēs uzrādītajās adresēs. Visas trīs no pavadzīmēs uzrādītajām adresēm ierakstītas vai nu nepilnīgi, vai nu kļūdaini. [2.3] Pieteicējas pārstāvis VID amatpersonai paskaidrojis, ka 01.10.2008. ar nekustamā īpašuma „/Nosaukums/” īpašnieku A.O. ticis noslēgts līgums par šķeldas pārkraušanu un uzglabāšanu A.O. piederošajā laukā.

Minētais līgums netika nodots pieteicējas grāmatvedībā. Dokumentā arī nepareizi norādīts nekustamā īpašuma nosaukums „/Nosaukums/” (bija jābūt – „/Nosaukums/”). [2.4] Pieteicējas darījumu partneru – uzņēmumu amatpersonas noliedz darījumus ar pieteicēju (tostarp, arī par pieteicējai piederošas šķeldas uzglabāšanu). SIA „Kristīne & Co” un SIA „Būvniecības grupa” amatpersona N.T. nav varējis sniegt nodokļu administrācijai precīzu informāciju par darījumu apstākļiem. Līdz ar to VID nav guvis apstiprinājumu par šķeldā pārstrādāto kokmateriālu izcelsmi.

Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju, SIA „Kristīne & Co” un SIA „Būvniecības grupa” nav nepieciešamās materiāli-tehniskās bāzes pavadzīmēs attiecīgo darbu veikšanai. [2.5] Minēto uzņēmumu reģistrētie darbības veidi neatbilst pavadzīmēs norādītajiem darījumiem. Tā kā uzņēmumi neatradās juridiskajā adresē, tie tika izslēgti no VID ar PVN apliekamo personu reģistra. Nodokļu administrācija neguva apstiprinājumu pieteicējas darījumiem ar SIA „Kristīne & Co” un SIA „Būvniecības grupa”, to faktiskai esamībai, līdz ar to VID ir pamats apšaubīt pavadzīmēs norādītās ziņas.

VID iegūtie pierādījumi liecina par to, ka pieteicēja faktiski nav saņēmusi pavadzīmēs norādītās preces no SIA „Kristīne & Co” un SIA „Būvniecības grupa”. VID ieskatā iepriekš minētās preču pavadzīmes ([2.1]) satur nepatiesu informāciju un tādēļ tās nav izmantojamas kā attaisnojuma dokumenti ierakstu veikšanai grāmatvedības reģistros. Līdz ar to pieteicēja nebija tiesīga atskaitīt priekšnodokli par pavadzīmēs uzrādītajiem darījumiem. [2.6] Kā pierādījumus saviem iebildumiem pieteicēja iesniegusi VID zvērinātu tiesu izpildītāju sastādītus aktus.

Zvērināts tiesu izpildītājs R.V., pamatojoties uz pieteicējas lūgumu, konstatējis, ka zemesgabala īpašnieks A.O. apstiprina, ka pieteicēja auditējamā periodā veikusi šķeldas pārkraušanas darbus; ka SIA „Silavkrasti” amatpersona apstiprinājusi, ka uzņēmums auditējamā periodā iegādājies šķeldu no pieteicējas Ogres novadā, Lauberes pagastā, „/Nosaukums/”. Zvērināta tiesu izpildītāja I.B. konstatējusi, ka 2010.gada 25.maijā gan /iela/ kreisajā malā, gan īpašumā „/Nosaukums/” atrodas šķeldas kaudzes; vēl norādīta informācija, ko sniegusi SIA „Silavkrasti” amatpersona par darījumiem ar pieteicēju. [2.7] Izvērtējot minēto ([2.6]) VID atzinis, ka zvērinātu tiesu izpildītāju aktos iekļautā informācija neapstiprina pieteicējas darījumu ar SIA „Kristīne & Co” un SIA „Būvniecības Grupa” faktisko esamību.

Aktos minēta vienīgi zvērinātiem tiesu izpildītājiem uzrādītajos līgumos norādītā informācija un attiecīgo adrešu vizuālā apskate. Nodokļu administrācijas ieskatā pieteicējas iesniegtie dokumenti nav uzskatāmi par apšaubīto darījumu faktiskās esamības dokumentārajiem pierādījumiem.

[3] Pieteikumā (lietas 3.-5.lapa) norādīts, ka VID nav ievērojis Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 59.panta prasības, jo nav noskaidrojis būtiskos faktiskos un tiesiskos apstākļus. Pieteicēja iegādājusies un reāli saņēmusi šķeldu no SIA ,,Kristīne & Co” un SIA „Būvniecības Grupa” pavadzīmēs norādītajās vietās. Šķelda realizēta SIA ,,Silavkrasti”. Rēķini noformēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un atbilst faktiski notikušiem darījumiem. Tas, ka atsevišķos rēķinos preču izsniegšanas un saņemšanas adrese ir norādīta kļūdaini, nedod pamatu ierobežot pieteicējas tiesības atskaitīt priekšnodokli.

[4] 2010.gada 16.augustā tiesā saņemts VID rakstveida paskaidrojums (lietas 21.

– 22.lapa), kurā VID uztur Lēmumā ietverto pamatojumu ([2]).

[5] Pieteicējas pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. Tiesa atzina, ka nav konstatējami APL 268. un 269.pantā minētie apstākļi, tādēļ nolēma izskatīt lietu pēc būtības bez pieteicēja pārstāvja piedalīšanās.

[6] VID pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka uztur Lēmumā norādītos argumentus ([2]). Motīvu daļa

[7] Uzklausot VID pārstāvja sniegtos paskaidrojumus un izvērtējot lietas materiālus, tiesa nonāca pie secinājuma, ka pieteikums nav pamatots un tādēļ ir noraidāms.

[8] Pieteicēja iebilst, ka VID nav noskaidrojis lietā būtiskus apstākļus. Pieteicējas uzrādītie darījumi esot faktiski notikuši un rēķini noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām ([3]). Tiesas ieskatā minētie pieteicējas iebildumi nav pamatoti tālāk norādīto apsvērumu dēļ.

[9] Nav strīda par to, ka SIA ,,Kristīne & Co” vārdā 2008.gada 18.aprīlī izrakstīto pavadzīmi ADB 827190 un SIA „Būvniecības grupa” vārdā izrakstītās pavadzīmes (2008.gada: 15.maija ACZ 494680, 10.jūnija ACZ 494682, 25.jūlija ACZ 494692, 27.augusta ADS 613727, 24.septembra ADS 613761, 27.oktobra ADS 613764, 28.oktobra ADS 613765, 29.oktobra ADS 613771, 5.novembra ADS 613785, 10.novembra ADS 613786, 2.decembra ADS 613822, 11.decembra ADS 613823, 2009.gada 14.janvāra AEK 171127, 16.janvāra AEK 171128, 4.februāra AEK 171162, 9.februāra AEK 171163, 9.marta AEK 171199 un AEK 171200, 7.aprīļa AEP 524662) pieteicēja ir apmaksājusi, bet rēķinos norādīto PVN summu pieteicēja ir atskaitījusi kā priekšnodokli attiecīgajās PVN deklarācijās. Uz darījumu veikšanas brīdi pieteicēja un darījumu partneri bijuši reģistrēti VID ar PVN apliekamo personu reģistrā.

Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 9.punktā noteikts, ka priekšnodoklis ir PVN summa, kas norādīta ar PVN apliekamajai personai izrakstītajā PVN rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Minētā likuma 8.panta pirmā daļa noteic, ka preču piegāde ir notikusi, ja preces nosūtītas vai atlīdzība par preču piegādi saņemta pirms preču nosūtīšanas. Atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktam, tikai VID reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

Minētos atskaitījumus drīkst veikt pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļa summas samaksas vai – preču piegādes darījumos – pēc nodokļa rēķina un preču saņemšanas. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts) ir norādījis, ka likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkts jātulko, ņemot vērā PVN un priekšnodokļa būtību un to darbības mehānismu. PVN ir netiešais nodoklis, kas tiek iekasēts preču ražošanas un realizācijas visās stadijās no nodokļu maksātāja – preces ražotāja vai realizētāja, tādējādi veidojot PVN iekasēšanas ķēdi.

Tā kā PVN ir nodoklis par jaunradīto vērtību, nevis preces apgrozījumu, tad PVN īstais maksātājs ir preces galējais patērētājs. Savukārt tie preces ražošanā un realizēšanā iesaistītie nodokļu maksātāji, kuri PVN summas ir iemaksājuši valsts budžetā, bet nav galējie preces patērētāji, ir tiesīgi pretendēt uz priekšnodokļa atskaitījumu. Proti, saņemt atpakaļ no budžeta to PVN summu, kas tika nomaksāta iegādājoties preci (sk. Senāta 2004.gada sprieduma lietā SKA-44 9. punktu). Likumā noteiktās tiesības atskaitīt priekšnodokli ir vērtējamas kā nodokļu maksātāja izņēmuma tiesības, jeb priekšrocības.

Senāts ir atzinis, ka ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktu likumdevējs PVN maksātājiem ir piešķīris zināmas priekšrocības, tas ir, devis tiesību atskaitīt priekšnodokli, ja pastāv visi šajā tiesību normā paredzētie priekšnoteikumi. Tāpēc pirms šīs tiesības izmantošanas nodokļu maksātājam ir pienākums pārliecināties, vai darījuma partneris ir PVN maksātājs un vai pastāv citi priekšnoteikumi priekšnodokļa atskaitīšanai, neuzmanība ir nepieļaujama. Iztrūkstot kaut vienam no šiem priekšnoteikumiem, nodokļu maksātājam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli (sk. 2004.gada spriedumu lietā SKA-114).

Līdz ar to, atbilstoši šobrīd lietā esošajiem pierādījumiem, tiesai ir jāpārbauda, vai izskatāmajā gadījumā ir izpildīti visi minētie priekšnoteikumi, tostarp, vai pieteicējas uzrādītie darījumi ar SIA ,,Kristīne & Co” un SIA ,,Būvniecības Grupa” ir reāli notikuši.

[10] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta ceturtā daļa noteic, ka apliekamā persona nodokļa rēķinu saskaņā ar šo pantu izraksta par jebkuru ar nodokli apliekamu preču piegādi vai pakalpojumu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no darījuma dienas, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Apliekamā persona nodokļa rēķinu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu neapliekamajai personai atbilstoši šā panta 5.1 vai sestajai daļai izraksta pēc tās pieprasījuma. Senāts vairākkārt ir norādījis, ka preču pavadzīmes un rēķini, kuros ir norādītas likumā noteiktās ziņas, ir uzskatāmi par nodokļa rēķiniem un darījumu apliecinošiem dokumentiem likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta izpratnē un šāda dokumenta esamība ļauj pieņemt, ka rēķinā norādītā prece ir saņemta vai pakalpojums ir sniegts. Taču šāds pieņēmums neizslēdz iespēju administratīvā procesa dalībniekiem to apstrīdēt, iesniedzot attiecīgus pierādījumus, kas apliecina pretējo (sk. Senāta 2004.gada sprieduma lietā SKA-114 12.punktu). Tiesa uzskata, ka izskatāmajā gadījumā VID ieguvis tādus pierādījumus, kas ļauj apšaubīt SIA „Kristīne & Co” un SIA „Būvniecības Grupa” vārdā izrakstītajos rēķinos ietvertās ziņas.

[11] SIA ,,Kristīne & Co” vārdā 2008.gada 18.aprīlī izrakstītajā pavadzīmē ADB 827190 kā piegādes adrese norādīta /adrese/ (lietas 147.lapa). SIA „Būvniecības grupa” vārdā noformētajā 2008.gada 15.maija pavadzīmē ACZ 494680, 10.jūnija pavadzīmē ACZ 494682, 25.jūlija pavadzīmē ACZ 494692, 27.augusta pavadzīmē ADS 613727, 24.septembra pavadzīmē ADS 613761, 27.oktobra pavadzīmē ADS 613764, 5.novembra pavadzīmē ADS 613785, 11.decembra pavadzīmē ADS 613823 un 2009.gada 14.janvāra pavadzīmē AEK 171127, 7.aprīļa pavadzīmē AEP 524662, 9.marta pavadzīmē AEK 171199, 9.februāra pavadzīmē AEK 171163 (lietas 129.- 137., 138., 140., 146.lapa) kā preču izsniegšanas un saņemšanas adrese norādīta /adrese/.

SIA „Būvniecības grupa” vārdā noformētajā 2008.gada 28.oktobra pavadzīmē ADS 613765, 2008.gada 10.novembra pavadzīmē ADS 613786, 2008.gada 2.decembra pavadzīmē ADS 613822 un 2009.gada 9.marta pavadzīmē AEK 171200, 2009.gada 16.janvāra pavadzīmē AEK 171128, 2009.gada 4.februāra pavadzīmē AEK 171162 kā preču izsniegšanas un saņemšanas adrese norādīta Laubere, Ogres novads (lietas 139., 141.-145.lapa). Savukārt SIA „Būvniecības grupa” vārdā noformētajā 2008.gada 29.oktobra pavadzīmē ADS 613771 kā preču izsniegšanas un saņemšanas adrese norādīta „/Nosaukums/”, Kurmāles pagasts, Kuldīgas novads (lietas 148.lapa).

Pēc VID rīcībā esošās informācijas adrese /adrese/ faktiski neeksistē. VID veicis apsekošanu adresēs - /adrese/; ,,/Nosaukums/”, Priedaine, Kuldīgas novads un ,,/Nosaukums/”, Lauberes pagasts, Ogres novads, un konstatēts, ka adresē „/Nosaukums/”, Lauberes pagasts, Ogres novads atrodas SIA ,,Eiro Lat” reģistrēta struktūrvienība – kokzāģētava. Kokzāģētavas darbu vadītājs VID amatpersonai ir paskaidrojis, ka 2008. un 2009.gadā kā zāģēšanas blakus produkts bijusi šāļu malka, bet 2010.gadā arī kurināmā šķelda, kuru galvenokārt realizējis SIA „Vīganti”; tehnoloģiskā šķelda šajā adresē nav uzglabāta un realizēta; kā arī teritorija nav piemērota tāda daudzuma šķeldas uzglabāšanai; par darījumiem ar pieteicēju un SIA „Būvniecības grupa” neko nezina (lietas 152.lapa). 2010.gada 4.martā pieteicējas valdes loceklis G.D.

VID sniedzis paskaidrojumu, kurā apstiprināja, ka šķeldas iegādes adreses ir /adrese/, ,,/Nosaukums/”, Kurmāles pagasts, Kuldīgas novads, kā arī precizēja, ka šķeldas izkraušanas vieta Laubes pagastā ir adresē ,,/Nosaukums/”, Lauberes pagasts, Ogres novads (lietas 61.-62.lapa). Savukārt 2010.gada 16.martā G.D. ir norādījis VID, ka pavadzīmēs pieļautas drukas kļūdas un kā darījuma veikšanas adreses norādījis - /adrese/, ,,/Nosaukums/”, Priedaine, Kuldīgas novads un ,,/Nosaukums/”, Lauberes pagasts, Ogres novads (lietas 64.lapa). 2010.gada 24.martā SIA ,,Eiro Lat” amatpersona sniegusi paskaidrojumus, ka uzņēmumam ir noslēgts patapinājuma līgums par fermas ,,/Nosaukums/”, Lauberes pagastā, Ogres novadā un zemes nodošanu lietošanā SIA ,,Eiro Lat” kokmateriālu pārstrādei; ar pieteicēju uzņēmums nav veicis darījumus un teritorijā pieteicējai piederoša šķelda nav uzglabāta (lietas 154.-155., 156.lapa). 2010.gada 26.martā nodokļu administrācija veikusi apsekošanu pēc adreses: /adrese/, un konstatēts, ka minētajā adresē atrodas SIA ,,Palleteries” struktūrvienība – kokzāģētava; minētās komercsabiedrības direktors VID amatpersonai paskaidrojis, ka par pieteicēju neko nezina; darījumi ar pieteicēju nav veikti (lietas 183., 191.lapa).

SIA ,,Palleteries” amatpersona 2010.gada 9.aprīlī sniegusi paskaidrojumu, ka uzņēmumam ir noslēgts nomas līgums par telpu nomu adresē /adrese/, apakšnomas līgumi nav noslēgti; paskaidrots, ka SIA ,,Palleteries” ražošanas procesā tiek iegūta šķelda, bet tā tiek realizēta bez pārvietojuma, šķelda tiek realizēta SIA „Kurzemes Granulas”, SIA „Energoparks”, SIA „Ģīti Prim”, SIA „Rietumu meži”, SIA „Liepājas pallets”, SIA „Kvinta A”; uzņēmuma piederošajā teritorija ir piemērota šķeldas uzglabāšanai un realizēšanai; par darījumiem ar pieteicēju neko nezina (lietas 158.- 159.lapa).

Arī apsekošanā pēc adreses: ,,/Nosaukums/”, Kurmales pagasts, Kuldīgas novads, VID konstatējis, ka tur atrodas biroja telpas, bet komercsabiedrības valdes loceklis sniedzis paskaidrojumu, ka par darījumiem ar pieteicēju neko nezina, ka darījumi ar pieteicēju nav veikti, līgumi nav noslēgti (lietas 183., 192.lapa). Izvērtējot minētos apstākļus, tiesa atzīst, ka nodokļu administrācijai bija pietiekams pamats, lai apšaubītu SIA „Kristīne & Co” un SIA „Būvniecības Grupa” vārdā izrakstītajos rēķinos ietvertās ziņas.

[12] Pieteicēja VID iesniegusi 2008.gada 1.oktobra nomas līgumu Nr.01/10, ar kuru zemes īpašnieks A.O., līdz 2009.gada 1.jūnijam bez atlīdzības nodod pieteicējai lietošanā zemi, kas atrodas ,,/Nosaukums/”, Lauberes pagastā; īpašuma izmantošanas mērķis – preces uzglabāšana un pārkraušana (lietas 164.lapa). Līgumā nav norādīta lietošanā nododamās zemes platība. 2010.gada 12.aprīlī VID veicis nekustamā īpašuma ,,/Nosaukums/”, Lauberes pagastā, Ogres novadā apsekošanu un konstatēts, ka minētajā adresē atrodas dzīvojamā māja un zeme; lauks, uz kura it kā tikusi pārkrauta šķelda, pēdējo reizi lauks ticis uzarts 2009.gada pavasarī; uz apsekošanas brīdi nekas neliecināja par šķeldas esamību (uzglabāšanu); pārējā zeme tiek iznomāta lauksaimniecības darbībai zemnieku saimniecībai „/Nosaukums/” (lietas 168.lapa).

A.O. VID sniedzis paskaidrojumu, ka šķelda tikusi glabāta uz lauka (1,2 ha); šķeldošana uz vietas nav veikta un ar citiem uzņēmumiem nekādas darbības nav veiktas, kā arī nav noslēgti līgumi. Šķeldas iekraušanas un izkraušanas darbos ticis izmantots frontālais iekrāvējs, šķelda pārvadāta ar traktoriem un smagajām automašīnām (lietas 166.-167.lapa). 2010.gada 12.aprīlī SIA ,,Kristīne & Co” un SIA ,,Būvniecības Grupa” amatpersona N.T. VID sniedzis paskaidrojumu, ka kokmateriāli šķeldošanai iepirkti no uzņēmumiem, taču nav varējis nosaukt konkrētus uzņēmumus, no kuriem kokmateriāli tikuši iepirkti.

Tehnika šķeldas izvešanai un atvešanai organizēta no vietējiem iedzīvotājiem (nenorādot konkrēti no kuriem); šķelda vesta ar pašizgāzējiem un traktoriem, jo konteineru vedēji attiecīgajās adresēs nav varējuši piekļūt; šķelda uzglabāta Lauberē privātmājas teritorijā un Kuldīgā, rūpnīcas teritorijā (lietas 171., 172.-173.lapa). Izvērtējot minētos dokumentus kopsakarā ar darījumu dokumentos uzrādīto darījumu apjomu, tiesa atzīst, ka A.O. un N.T. paskaidrojumi ir ļoti vispārīgi, tie nesniedz konkrētu un precīzu informāciju par veiktajiem darījumiem, tostarp arī par šķeldā pārstrādāto kokmateriālu izcelsmi.

Savukārt pieteicējas iesniegtais 2008.gada 1.oktobra nomas līgums Nr.01/10 pats par sevi neapstiprina to, ka darījumi ir faktiski notikuši. VID ir centies iegūt pierādījumus par darījumiem ar pieteicēju no SIA „Būvniecības Grupa”, taču uzņēmums uz VID pieprasījumiem sniegt informāciju nav atbildējis (lietas 170., 174.lapa). Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka nodokļu administrācijai bija pietiekams pamats apšaubīt iepriekš minētajos rēķinos ([9]) ietvertās ziņas.

[13] Pieteicējas līgumi ar SIA ,,Būvniecības Grupa” par preces (šķeldas) iegādi laika periodā no 2008.gada aprīļa līdz 2008.gada decembrim un līgums ar SIA ,,Kristīne & Co” par šķeldas iegādi tiesai nav iesniegti. Savukārt pārbaudot 2009.gada 6.janvāra līgumu Nr.G-1/01/2009 (lietas 150.lapa), kurš noslēgts starp pieteicēju un SIA „Būvniecības Grupa” par tehnoloģiskās šķeldas pārdošanu un piegādi, tiesa secina, ka līgums ir vispārīgs, tajā nav norādīts ne preces daudzums, ne cena, ne arī preces iegādes vietas adrese. Līgumā nav atrunāts, kas nodrošina šķeldas izkraušanas un iekraušanas darbus. SIA ,,Kristīne & Co” kā sabiedrības amatpersona no 2007.gada 18.jūnija līdz 2010.gada 10.janvārim un SIA ,.Būvniecības Grupa” kā sabiedrības amatpersona no 2006.gada 18.jūlija līdz 2010.gada 17.janvārim bija reģistrēts N.T. Atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai, preču piegādes adresēs minētajām komercsabiedrībām nav reģistrētas struktūrvienības. SIA ,,Kristīne & Co” reģistrētais darbības veids ir dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība, frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi, elektronisko ierīču, telekomunikāciju iekārtu un to daļu vairumtirdzniecība. SIA „Būvniecības Grupa” reģistrētais darbības veids ir ēku vispārējā būvniecība, jumta konstrukciju un segumu izveidošana, jumta segumu uzklāšana. Pēc VID rīcībā esošās informācijas abiem minētajiem uzņēmumiem nav nepieciešamās materiāli-tehniskās bāzes pavadzīmēs norādīto darbu veikšanai (šķeldas iekraušanai, izkraušanai un pārvadāšanai). Līdz ar to secināms, ka uzņēmumu reģistrētie darbības veidi neatbilst pavadzīmēs ietvertajām ziņām, kā arī nav zināms, kādā veidā un ar kādiem resursiem varēja tikt nodrošināta uzrādīto darījumu norise. Nodokļu administrācija arī konstatējusi, ka SIA ,,Kristīne & Co” un SIA ,,Būvniecības Grupa” juridiskajā adresē neatrodas, tādēļ SIA ,,Kristīne & Co” 2008.gada 2.jūlijā, bet SIA ,,Būvniecības Grupa” 2010.gada 18.maijā tika izslēgtas no VID ar PVN apliekamo personu reģistra. Rezumējot visu iepriekš minēto, tiesa secina, ka VID bija pamats uzskatīt, ka SIA „Kristīne & Co” un SIA „Būvniecības Grupa” vārdā izrakstītajos rēķinos ietvertās ziņas neatbilst faktiski notikušiem darījumiem.

[14] Attiecībā par pieteicējas iesniegtajiem zvērinātu tiesu izpildītāju aktiem (lietas 42., 43., 50.lapa), tiesa norāda, ka šādi akti varētu kalpot par objektīvi pārbaudāmiem pierādījumiem lietā, gadījumā, ja zvērināts tiesu izpildītājs būtu bijis klāt darījumu veikšanas brīdī. Izskatāmajā gadījumā nepastāv strīds par to, ka pieteicējas iesniegtie dokumenti nav sastādīti darījumu veikšanas laikā un aktos norādītie zvērinātie tiesu izpildītāji nav bijuši klāt darījumu veikšanas brīdī. Tādējādi zvērinātu tiesu izpildītāju aktos iekļautā informācija neapstiprina pieteicējas darījumu ar SIA ,,Kristīne & Co” un SIA ,,Būvniecības Grupa” faktisko esamību un līdz ar to minētie dokumenti nevar kalpot par objektīvi pārbaudāmiem pierādījumiem izskatāmajā lietā.

[15] Saskaņā ar likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 8.pantā noteikto, VID uzdevumi nodokļu (nodevu) administrēšanā (turpmāk - nodokļu administrēšana) ir noteikti likumā „Par nodokļiem un nodevām” (18.pants). Papildus tiem Valsts ieņēmumu dienests: uzskaita un reģistrē nodokļu maksātājus un ar nodokļiem apliekamos objektus (1.punkts); piedzen Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļu un nodevu parādus, arī citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādus, kuru iekasēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam (2.punkts); lai izpildītu šajā pantā noteiktos uzdevumus, seko jebkuru juridisko un fizisko personu saimnieciskajai un finansiālajai darbībai (8.punkts).

Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 18.pantam, VID ir pienākums nodrošināt, lai šo likumu un citu nodokļu (nodevu) likumus ievēro gan nodokļu maksātāji, gan nodokļu administrācija (1.punkts); kontrolēt nodokļu (nodevu) aprēķināšanas un maksāšanas pareizību (2.punkts). Savukārt, tā paša likuma 23.pants paredz VID tiesības precizēt maksājamā nodokļa apmēru, un šī panta sestajā daļā noteikts, ka, veicot nodokļu revīziju (auditu), nodokļu administrācijai ir tiesības uz aprēķinu pamata noteikt nodokļu maksājumu apmēru atbilstoši [..] nodokļu administrācijas rīcībā esošajām ziņām, ja ir konstatēts, ka nodokļu maksātājs ir veicis darījumu, lai izvairītos no nodokļu vai nodevu maksāšanas, vai nav identificējams kāds no darījuma dalībniekiem (2.punkts).

Tā paša likuma 38.pants nosaka, ka gadījumā, ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu maksājumu lielumam, pierādījumus par nodokļu maksājumu lielumu nodrošina nodokļu maksātājs. Ievērojot citētajās tiesību normās noteikto, secināms, ka VID ir tiesības sekot līdzi nodokļu maksātāju finansiālajai darbībai, kā arī izvērtēt nodokļu maksātāju veiktos darījumus. Tas vien, ka uzņēmums ticis reģistrēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ticis iekļauts VID ar PVN apliekamo personu reģistrā, vēl pats par sevi nepierāda faktu, ka patiešām ir noticis konkrēts darījums ar rēķinā norādīto personu.

Gadījumā, ja nodokļu administrācijai rodas pamatotas šaubas par nodokļu maksātāja uzrādītajiem darījumiem, tad nodokļu maksātāja pienākums ir iesniegt VID objektīvi pārbaudāmus pierādījumus, kas apstiprina iebildumu pamatotību. Izskatāmajā gadījumā pieteicēja tādus pierādījumus nav iesniegusi, līdz ar to tiesai nav iespējas tos izvērtēt.

[16] Likuma „Par grāmatvedību” 2.pants nosaka, ka uzņēmuma [..] grāmatvedībai ir uzskatāmi jāatspoguļo visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi un īpašuma stāvoklis. Grāmatvedība ir jākārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un tā saimnieciskajiem darījumiem noteiktā laika posmā, kā arī lai varētu konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisi. Grāmatvedības sniegtajai informācijai ir jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Tā paša likuma 7.pants noteic, ka grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu. Ierakstiem grāmatvedības reģistros jābūt savlaicīgi izdarītiem, pilnīgiem, precīziem un sistemātiski sakārtotiem. Nav pieļaujami ieraksti, kuru saturs vai mērītāji atšķiras no attaisnojuma dokumenta. No citētajām tiesību normām izriet, ka uzņēmuma grāmatvedības dokumentos iekļautajām ziņām ir jāatbilst uzņēmuma faktiskajiem darījumiem. Bez tam, uzņēmuma grāmatvedība jākārto tā, lai nodokļu administrācijas amatpersonas objektīvi varētu izsekot katra darījuma norisi. Tiesa atzīst, ka minētās prasības pieteicēja nav izpildījusi, jo rēķinos ietvertas nepatiesas ziņas, līdz ar to šādus rēķinus nevar atzīt par darījumu attaisnojuma dokumentiem likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.panta izpratnē, kā to pamatoti ir norādījis atbildētājs pārsūdzētā Lēmuma pamatojumā. Līdz ar to tiesa secina, ka VID ir pamatoti noteicis papildus nomaksai budžetā PVN Ls 34504,76.

[17] Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 35.panta pirmo daļu atbildību par šā likuma pārkāpumiem nosaka šis likums un citi Latvijas Republikas normatīvie akti. Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otrajā daļā noteiktajam, par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termina nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda - no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmajā daļā noteikto, gadījumā, ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, samazinājis budžetā iemaksājamo nodokļu apmēru, nodokļu administrācija nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu, nokavējuma naudu un soda naudu, kas nosakāma saskaņa ar šo likumu, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs. Tā paša panta trešajā daļā noteikts, ja summa, kas nodokļu maksātājam jāiemaksā budžetā par periodu, par kuru tiek veikta nodokļu revīzija (audits), ir samazināta vairāk nekā par 15 procentiem no deklarējamās summas, soda nauda tiek noteikta 50 procentu apmērā no nedeklarētās budžetā iemaksājamās nodokļu summas.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.3 panta pirmo daļu, ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, nepamatoti palielinājis no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru (no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums), nodokļu administrācija nodokļu revīzijas (audita) rezultātā samazina nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru, kā arī aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja iekasē soda naudu, kas nosakāma saskaņā ar šo likumu, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs.

Tā paša panta trešajā daļā noteikts, ka gadījumā, ja no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums pārsniedz 15 % no deklarētās pārmaksātās nodokļa summas, soda nauda tiek noteikta 50 % apmērā no nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra. Ievērojot citētajās tiesību normās noteikto, nodokļu administrācija ir pamatoti aprēķinājusi soda naudu Ls 17252,42 un nokavējuma naudu Ls 6972,40 apmērā, kā arī samazinājusi no budžeta atmaksājamo PVN (par 2008.gada maiju - jūniju un 2009.gada janvāri) Ls 620,05 apmērā un aprēķinājusi soda naudu Ls 310,03 apmērā.

[18] Rezumējot visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka nav konstatējami materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumi, kā arī VID veiktajos aprēķinos matemātiskas kļūdas nav konstatējamas. Līdz ar to nav konstatējams tiesisks pamats Lēmuma atcelšanai, tādēļ pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

noraidīt SIA „GINOTEX” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2010.gada 9.jūlija lēmuma Nr.22.4.4/35413 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnese (personiskais paraksts) R.Paegle

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese _______________ R.Paegle Jelgavā, 2011.gada 5.maijā.