Supreme Court dismisses appeal and partially revokes lower court decision on child welfare petition admissibility.

ECLI:LV:AT:2022:1011.SKA104822.12.L

Nr. 680018022, SKA-1048/2022

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

LĒMUMS

Rīgā 2022.gada 11.oktobrī

Tiesa šādā sastāvā: senatores Rudīte Vīduša, Vēsma Kakste, Lauma Paegļkalna

rakstveida procesā izskatīja /pers. D/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2022.gada 30.jūnija lēmumu, ar kuru atteikts

pieņemt viņa pieteikumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /pers. D/ vērsās /Pilsēta/ bāriņtiesā ar iesniegumiem, lūdzot pārbaudīt viņa aizgādībā esošo bērnu audzināšanas un uzturēšanas

apstākļus, tostarp bērnu mātes iespēju uzturēt bērnus likumā noteiktajā minimālajā apmērā.

Pieteicēja ieskatā, /pilsēta/ bāriņtiesa formāli izskatīja viņa iesniegumus un nesniedza atbildes uz jautājumiem pēc būtības, turklāt /pilsēta/ bāriņtiesas

priekšsēdētājs ar savām atbildēm uz pieteicēja iesniegumiem aizskāra pieteicēja cieņu un godu.

Pieteicējs vērsās arī Rīgas valstspilsētas pašvaldībā un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā ar lūgumu izvērtēt /pilsēta/ bāriņtiesas un tās

priekšsēdētāja darbību, kā arī atstādināt priekšsēdētāju no ieņemamā amata.

Pieteicēju neapmierināja viņam sniegtās atbildes, tāpēc viņš iesniedza pieteikumu administratīvajā tiesā, lūdzot: 1) uzlikt pienākumu /pilsēta/

bāriņtiesai pārbaudīt bērnu audzināšanas un uzturēšanas apstākļus; 2 ) atstādināt /pilsēta/ bāriņtiesas priekšsēdētāju no ieņemamā amata; 3) uzlikt

pienākumu izmaksāt atlīdzinājumu 626 euro.

[2] Administratīvās rajona tiesas tiesnesis ar 2022.gada 30.jūnija lēmumu: 1) atteicās pieņemt pieteikumu daļā par pienākuma uzlikšanu /pilsēta/

bāriņtiesai pārbaudīt bērnu audzināšanas un uzturēšanas apstākļus, jo pieteicējs nav ievērojis lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību (Administratīvā

procesa likuma 191.panta pirmās daļas 5.punkts); 2) atteicās pieņemt pieteikumu daļā par /pilsēta/ bāriņtiesas priekšsēdētāja atstādināšanu no ieņemamā

amata, jo pieteicējam nav subjektīvo tiesību vērsties tiesā ar prasījumu sodīt citu personu un atstādināt no amata (Administratīvā procesa likuma

191.panta pirmās daļas 8.punkts); 3) atteicās pieņemt pieteikumu daļā par atlīdzinājuma izmaksāšanu, jo pieteicējam nav subjektīvo tiesību vērsties tiesā

ar pamatprasījumu, līdz ar to nav pieļaujams arī tam pakārtotais prasījums par atlīdzinājumu.

[3] Pieteicējs par tiesneša lēmumu iesniedza blakus sūdzību, kurā norādīja, ka tiesnesim, konstatējot trūkumus pieteikumā, bija jādod norādījumi

pieteicējam trūkumu novēršanai. Pieteicēja vēlme esot norādīt uz /pilsēta/ bāriņtiesas amatpersonas darbību, ar kuru tiek pieļauta iestādes funkciju

nepildīšana, kā arī nepieļaut gan pieteicēja, gan citu personu goda un cieņas aizskārumu.

Pēc Senāta pieprasījuma pieteicējs tiesā iesniedza iesniegumu, kurā norādīja, ka ir ievērojis lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, un pievienoja to

apstiprinošus dokumentus.

Motīvu daļa

[4] Tiesnesis pārsūdzētajā lēmumā atzina, ka pieteicējs, vēršoties tiesā ar pieteikumu par pienākuma uzlikšanu /pilsēta/ bāriņtiesai pārbaudīt bērnu

audzināšanas un uzturēšanas apstākļus, nav izpildījis vienu no pieteikuma pieļaujamības priekšnoteikumiem – nav ievērojis pieteikumā ietvertajam

prasījumam likumā noteikto ārpustiesas izskatīšanas kārtību.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 187.panta pirmās daļas 2.punktu pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina lietas ārpustiesas

izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 192.panta pirmās daļas 2.punktam tiesnesis atstāj

pieteikumu bez virzības, ja pieteikumam nav pievienoti visi šā likuma 187.panta pirmajā un otrajā daļā minētie dokumenti. Savukārt atbilstoši minētā

likuma 192.panta ceturtajai daļai, ja pieteicējs trūkumus noteiktā termiņā nenovērš, pieteikumu ar motivētu lēmumu atzīst par neiesniegtu un atdod

pieteicējam.

Tiesnesis ar 2022.gada 24.marta, 2022.gada 21.aprīļa un 2022.gada 26.maija lēmumu bija atstājis pieteicēja pieteikumu bez virzības, tomēr

nevienā no lēmumiem nav norādīts pienākums pieteicējam iesniegt tiesai dokumentus, kas apliecinātu, ka pieteicējs ir vērsies ar iesniegumu /pilsēta/

bāriņtiesā.

Tas nozīmē, ka tiesnesis nebija veicis likumā noteiktās procesuālās darbības, lai noskaidrotu, vai pieteicējs ir ievērojis lietas iepriekšējas ārpustiesas

izskatīšanas kārtību, tātad Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 5.punkts tika piemērots pārsteidzīgi.

[5] Pēc Senāta pieprasījuma pieteicējs iesniedza tiesā iesniegumus, ar kuriem bija vērsies bāriņtiesā – 2021.gada 16.septembra iesniegumu un

2021.gada 16.novembra sūdzību. No dokumentiem redzams, ka pieteicējs bija vērsies /pilsēta/ bāriņtiesā ar lūgumu pārbaudīt bērnu audzināšanas un

uzturēšanas apstākļus.

Ņemot vērā šo iesniegumu saturu un pieteikumā tiesai formulēto prasījumu, Senāts atzīst, ka pieteicēja pieteikums daļā, kas attiecas uz prasījumu

uzlikt pienākumu /pilsēta/ bāriņtiesai pārbaudīt bērnu audzināšanas un uzturēšanas apstākļus, nav pakļauts izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā.

Bāriņtiesas prioritārais uzdevums ir nodrošināt bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību (Bāriņtiesu likuma 4.panta otrā daļa). Bāriņtiesai ir

normatīvajos aktos uzlikts pienākums citstarp aizstāvēt bērna personiskās intereses un tiesības arī attiecībās ar vecākiem, izskatīt iesniegumus un sūdzības

par vecāka rīcību, izvērtēt, vai vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, kā arī veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu bērna audzināšanu un

pienācīgu aprūpi ģimeniskā vidē (tā paša likuma 17.panta 1., 1.1, 2. un 11.punkts, 18.pants).

Bāriņtiesai, saņemot informāciju par iespējamu bērnu tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu, jo īpaši, ja iespējamo aizskārumu radījuši vecāki, ir

pienākums veikt pārbaudi.

Izskatāmajā gadījumā /pilsēta/ bāriņtiesa pārbaudīja pieteicēja sniegto informāciju un atzina, ka nav konstatējami tādi apstākļi, kas liecinātu par

nepieciešamību ierosināt administratīvo lietu pēc bāriņtiesas iniciatīvas un iesaistīties ģimenes situācijas risināšanā.

Kā redzams no /pilsēta/ bāriņtiesas 2021.gada 15.oktobra, 2021.gada 23.decembra un 2022.gada 10.februāra pieteicējam sniegtajām atbildēm,

bāriņtiesa minēto secinājumu izdarīja, pamatojoties uz pārbaudes rezultātā iegūto informāciju. Bāriņtiesa tostarp iepazinās ar Valsts ieņēmumu dienesta un

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācijas sistēmās esošajiem datiem par bērnu mātes ienākumiem, konstatēja, ka bērnu māte sadarbojas ar

Rīgas sociālo dienestu un saņem attiecīgos pabalstus. Bāriņtiesā tika saņemti un izvērtēti Rīgas sociālā dienesta ģimenes apsekošanas akti, kuros

konstatēts, ka bērnu un bērnu mātes dzīves apstākļi ir atbilstoši un bērnu pamatvajadzības tiek nodrošinātas. Bāriņtiesa pārbaudīja dzīves apstākļus bērnu

un viņu mātes dzīvesvietā un konstatēja, ka dzīves apstākļi ir piemēroti bērnu aprūpei un uzraudzībai. Tāpat lietas apstākļu noskaidrošanai tika veiktas

pārrunas ar bērnu māti un saņemti viņas rakstveida paskaidrojumi. Bāriņtiesas darbinieks veica pārrunas ar nepilngadīgajiem bērniem, no kuru stāstītā

secināja, ka, dzīvojot kopā ar māti, bērni jūtas labi, māte nodrošina visu nepieciešamo, arī uzturēšanu un emocionālās vajadzības, bērni nejūtas traumēti

vai pakļauti emocionālajai vardarbībai. Bāriņtiesa pieprasīja informāciju bērnu mācību iestādei un bērnu ģimenes ārstam.

No minētā secināms, ka /pilsēta/ bāriņtiesa reaģējusi uz saņemtajām ziņām un ir veikusi vispārīgo pienākumu izpildi, lai pārliecinātos, ka konkrētajā

gadījumā tiek ievērota bērnu tiesību un interešu aizsardzība.

[6] Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 19.panta otro daļu bāriņtiesa izšķir vecāku domstarpības bērna aizgādības jautājumos (izņemot domstarpības par

bērna dzīvesvietas noteikšanu) un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja tiek konstatēts, ka vecāku strīds ir saistīts ar aizgādības

tiesību īstenošanu, bāriņtiesai, aizstāvot un aizsargājot bērna tiesības un intereses, ir jāizšķir šis strīds, un šāds bāriņtiesas lēmums ir pārbaudāms

administratīvā procesa kārtībā (sal. Senāta 2015.gada 25.jūnija lēmums lietā Nr. SKA-864/2015 (680016715)).

Pieteicējs pieteikumā tiesai un blakus sūdzībā ir norādījis, ka viņa mērķis ir panākt, lai tiesa uzdod /pilsēta/ bāriņtiesai pārbaudīt bērnu audzināšanas

un uzturēšanas apstākļus. Vienlaikus pieteicējs sūdzībā /pilsēta/ bāriņtiesai ir norādījis, ka viņš ar bērniem nav pazīstams un neuzskata par iespējamu

komunicēt ar bērniem. Tāpat norādījis, ka pieteicējam nav strīda ar bērnu māti, kā arī nav vecāku attiecību, izņemot uzturlīdzekļu nodrošināšanu bērniem,

kas noteikta pieteicējam ar tiesas nolēmumu. Pieteicējs norādījis, ka viņš vēršas bāriņtiesā ar nolūku saņemt viņu interesējošo informāciju par bērniem un

to audzināšanu, lai pēc tam varētu piedāvāt palīdzību.

No pieteicēja iesniegumiem /pilsēta/ bāriņtiesā un pieteikumā noformulētā prasījuma var secināt, ka pieteicējs vēlas, lai bāriņtiesa veic pārbaudi par

bērnu mātes aizgādības tiesību īstenošanu, proti, lai bāriņtiesa vispārīgi veic tās kompetencē ietilpstošos pienākumus. Pieteicējs nav lūdzis bāriņtiesai

pieņemt lēmumu saistībā ar aizgādības tiesību pārtraukšanu bērnu mātei vai citu lēmumu konkrētā jautājumā, kurā vecākiem ir domstarpības. Citiem

vārdiem, nav lūdzis administratīvā akta izdošanu, kas noteiktu konkrētas tiesiskās sekas bērnu aizgādības tiesību īstenošanā. Tas nozīmē, ka pieteicējs

nav norādījis nevienu Administratīvā procesa likuma 184.pantā minēto pieteikuma priekšmetu, lai lietu varētu izskatīt administratīvā procesa kārtībā.

Papildus norādāms, ka Senāts iepriekš ir atzinis, ka bāriņtiesas rīcība, nekonstatējot kādus noteiktus faktiskos apstākļus, pati par sevi nav arī

faktiskā rīcība Administratīvā procesa likuma izpratnē un tādējādi nav patstāvīgi pārbaudāma administratīvā procesa kārtībā (sal. Senāta 2020.gada

10.jūlija lēmuma lietā Nr. SKA-1348/2020 (ECLI:LV:AT:2020:0710.SKA134820.4.L) 4.punkts).

Šādos apstākļos pieteicēja pieteikums daļā, kas attiecas uz pienākuma uzlikšanu /pilsēta/ bāriņtiesai pārbaudīt bērnu audzināšanas un uzturēšanas

apstākļus, nav pakļauts izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 1.punktu.

[7] Senāts atzīst, ka tiesnesis pamatoti konstatēja, ka pieteicēja interese sodīt amatpersonu – atstādināt /pilsēta/ bāriņtiesas priekšsēdētāju no

ieņemamā amata –, nav uzskatāma par tādu tiesisku interesi, kas būtu aizstāvama tiesā. Tādējādi tiesnesis pamatoti atzina, ka šāds prasījums nav

izskatāms administratīvā procesa kārtībā.

Tā kā pieteicēja pamatprasījums nav pakļauts izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā, tad nav pieļaujams arī ar to saistītais prasījums par

atlīdzinājumu. Šajā daļā tiesneša lēmums ir pamatots.

[8] Ievērojot minēto, Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmums daļā ir atceļams un jautājums par pieteikuma pieļaujamību ir izlemjams pēc

būtības, bet pārējā daļā lēmums ir atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 323.panta pirmās daļas 1. un 3.punktu, 324.panta pirmo daļu, kā arī 191.panta pirmās daļas

1.punktu, Senāts

nolēma

noraidīt /pers. D/ blakus sūdzību;

atcelt Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2022.gada 30.jūnija lēmumu daļā, kas attiecas uz /pers. D/ prasījumu uzlikt pienākumu /pilsēta/

bāriņtiesai pārbaudīt bērnu audzināšanas un uzturēšanas apstākļus. Atteikt pieņemt /pers. D/ pieteikumu minētajā daļā, jo pieteikums nav pakļauts

izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā;

atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2022.gada 30.jūnija lēmumu pārējā daļā.

Lēmums nav pārsūdzams.

R. Vīduša V. Kakste L. Paegļkalna