Court allows administrator's claim against insolvent debtor for unpaid invoices based on VAT deduction evidence.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the administrator's claim against the insolvent company for unpaid invoices totaling over €31,000. Although the administrator failed to submit original invoices, the defendant indirectly confirmed the debt by including the claims in its VAT deduction declarations. The court ruled that this indirect admission, supported by tax authority data, was sufficient to establish the debt for recovery purposes.
Legislator headnote
AI generatedMaksātnespējas likuma 65. pants; Civilprocesa likuma 189., 191., 192., 193., 195. pants: In insolvency proceedings, an administrator may recover debts from a debtor even without original invoices if the debtor indirectly confirmed the debt through VAT deduction declarations or tax authority records.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C22020414
Lietas arhīva Nr. C-0032-15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ludzā, 2015.gada 16.februārī
Ludzas rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis Gunārs Strucinskis
ar sekretāri Ilgu Juškāni,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – MSIA) /Nosaukums A/,
reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, administratora /pers. A/ prasībā pret likvidējamo sabiedrību ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) /Nosaukums B/, reģ.
Nr./reģistrācijas numurs/5, par parāda un likumisko procentu piedziņu.
Aprakstošā daļa
2014.gada 20.februārī MSIA /Nosaukums A/ administrators /pers. A/ (turpmāk — prasītājs) Ludzas rajona tiesā iesniedza prasības pieteikumu
pret SIA /Nosaukums B/ (turpmāk – atbildētāja) par parāda un likumisko procentu piedziņu. Tajā norādīts, ka ar Jelgavas tiesas tiesneša 2011.gada
13.oktobra spriedumu pasludināts SIA /Nosaukums A/ maksātnespējas process un par MSIA /Nosaukums A/ administratoru iecelts sertificēts
administrators /pers. A/. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 65.pantam viņam ir pienākums atgūt debitoru parādus.
Saskaņā ar MSIA /Nosaukums A/ administratora rīcībā esošo informāciju SIA /Nosaukums A/ ir pārdevusi preci SIA /Nosaukums B/ Ls
12 873,63 jeb EUR 18 317,53 apmērā, par ko SIA /Nosaukums A/ izrakstīja SIA ,,/Nosaukums B/ šādas preču pavadzīmes - rēķinus, kuru apmaksu
SIA /Nosaukums B/ nav veikusi līdz pat prasības pieteikuma sastādīšanas dienai: Nr. HM-VII887754;. HM-VII887756; HM-VII887770; AAZ
198878; AAZ 198918; AAZ 198968; AAZ 198997; AAZ 199159; AAZ 199194; AAZ 199298; AAZ 199242; AAZ 199320; ACL 744902; ACL
744948; ACL 745148; ACL 745276; AEK 282297.
MSIA /Nosaukums A/ ir tiesības prasīt samaksu par pārdotajām precēm un SIA /Nosaukums B/ ir pienākums veikt preču pavadzīmēs - rēķinos
norādītās summas samaksu pilnā apmērā.
Neskatoties uz administratora lūgumu nodot visus debitoru parādu apliecinošos dokumentus, MSIA /Nosaukums A/ pārstāvji administratora
rīcībā nav nodevuši iepriekš norādīto preču pavadzīmju - rēķinu oriģinālus vai to kopijas. Taču administratoram ir pieejami citi pierādījumi, kas apliecina,
ka MSIA /Nosaukums A/ ir izsniegusi SIA /Nosaukums B/ preces saskaņā ar minētajām preču pavadzīmēm - rēķiniem tajos norādītajā apmērā.
Iekļaujot MSIA /Nosaukums A/ izrakstītos faktūrrēķinus PVN deklarācijās, SIA /Nosaukums B/ ir netieši apstiprinājusi faktu, ka MSIA
/Nosaukums A/ ir sniegusi un SIA /Nosaukums B/ ir saņēmusi pakalpojumus saskaņā ar norādītajiem rēķiniem, jo atbilstoši likuma ,,Par pievienotās
vērtības nodokli” 1.panta 9.punkta a) apakšpunktam priekšnodokli apliekamā persona var atskaitīt par precēm vai pakalpojumiem, ko tā ir saņēmusi.
Valsts ieņēmumu dienests nosūtīja administratoram informāciju par SIA /Nosaukums A/ ar pievienotās vērtības nodokli apliekamiem darījumiem
ar darījuma partneriem. Saskaņā ar to SIA /Nosaukums B/ ir iekļāvis PVN deklarāciju pielikumā SIA /Nosaukums A/ izrakstītās iepriekš minētās preču
pavadzīmes - rēķinus. Līdz ar to SIA /Nosaukums B/ ir atzinusi, ka ir saņēmusi preces no SIA /Nosaukums A/ par kopējo summu EUR 18 317,53.
MSIA /Nosaukums A/ ir tiesības prasīt un SIA /Nosaukums B/ ir pienākums papildus pamatparāda samaksai veikt arī likumisko nokavējuma
procentu samaksu, kas uz prasības pieteikuma sastādīšanas dienu bija EUR 12 625,26.
Pamatojoties uz minēto un Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu, 137.pantu, 138.panta pirmās daļas 1., 3.un 6.punktu un piekto
daļu, 142.panta pirmo daļu, 195.pantu, 541.panta pirmo daļu, Civillikuma 1587., 1651., 1652., 1753., 1756., 1759., 1765, 2002, 2004, 2012,
2021.pantu, MSIA /Nosaukums A/ administrators /pers. A/ lūdz piedzīt no SIA /Nosaukums B/ par labu MSIA /Nosaukums A/ parādu EUR
18 317,53 apmērā un likumiskos procentus EUR 12 625,26 apmērā par laika posmu no 2007.gada 9.febrāra līdz 2014.gada 17.februārim, kopā piedzīt
EUR 30 942,79; noteikt MSIA /Nosaukums A/ tiesības saņemt likumiskos procentus (septiņi procentpunkti virs bankas noteiktās procentu pamatlikmes
gadā) no piespriestās, bet nepiedzītās pamatsummas EUR 18 317,53 no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
2015.gada 6.februārī tiesā saņemts prasītāja pieteikums par procentu pieaugumu, ka MSIA /Nosaukums A/ pieteikusi kreditora prasījumu
likvidējās SIA /Nosaukums B/ likvidācijas procesā, aprēķinot likumiskos nokavējuma procentus uz kreditora prasījuma sastādīšanas dienu. Līdz ar to
prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas parādu EUR 18 317,53 apmērā un likumiskos procentus EUR 13 632,62 apmērā par laika posmu no 2007.gada
9.febuāra līdz 2014.gada 8.decembrim, kā arī MSIA /Nosaukums A/ tiesības saņemt likumiskos procentus (septiņi procentpunkti virs bankas noteiktās
procentu pamatlikmes gadā) no piespriestās, bet nepiedzītās pamatsummas EUR 18 317,53 no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei
(izsoles dienai) (lietas 88.-91., 92.-96.lapa).
Tiesas sēdē prasītājs nepiedalījās. Lietā ir saņemts iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez viņa klātbūtnes, lai ietaupītu MSIA /Nosaukums A/
līdzekļus un samazinātu maksātnespējas procesa izmaksas (lietas 88.lapa). Tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.pantu uzskata par iespējamu skatīt
lietu bez prasītāja klātbūtnes, jo viņam likumā noteiktā kārtībā ar pavēsti paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu (lietas 84.lapa) un ir saņemts iesniegums
ar lūgumu izskatīt lietu bez tā klātbūtnes.
Tiesas sēdē likvidējamās SIA /Nosaukums B/ likvidators /pers. D/ nepiedalījās. Lietā ir saņemts iesniegums lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes, jo
ir pārbaudījis informāciju un atzinis kreditora MSIA /Nosaukums A/ prasību pilnā apmērā. No likvidatora rīcībā esošajiem dokumentiem nav redzams, ka
SIA /Nosaukums B/ veikusi samaksu par MSIA /Nosaukums A/ izrakstītajiem rēķiniem (lietas 66lapa). Tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.pantu
uzskata par iespējamu skatīt lietu bez SIA /Nosaukums B/ pārstāvja klātbūtnes, jo viņam bija zināms par tiesas sēdes laiku un vietu un ir saņemts
iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez tā klātbūtnes.
Motīvu daļa
Novērtējusi lietas materiālus un pārbaudījusi likumā noteiktā kārtībā iegūtos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma
pilnīgi.
Tiesa noskaidroja, ka Valsts ieņēmumu dienests nosūtīja administratoram informāciju par SIA /Nosaukums A/ ar pievienotās vērtības nodokli
apliekamiem darījumiem ar darījuma partneriem. Saskaņā ar to SIA /Nosaukums B/ ir iekļāvis PVN deklarāciju pielikumā SIA /Nosaukums A/
izrakstītās preču pavadzīmes – rēķinus Nr. HM-VII887754;. HM-VII887756; HM-VII887770; AAZ 198878; AAZ 198918; AAZ 198968; AAZ
198997; AAZ 199159; AAZ 199194; AAZ 199298; AAZ 199242; AAZ 199320; ACL 744902; ACL 744948; ACL 745148; ACL 745276; AEK
282297 par kopējo summu EUR 18 317,53 (lietas 12.-30.lapa).
Atbilstoši likuma ,,Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktam Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamai personai ir
tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa
rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu
darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 10.janvāra noteikumu Nr.42 ,,Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju” 6.1.punktu
PVN1 pārskata 1.daļā „Par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem” atsevišķi norāda katru attaisnojuma dokumentu, uz kura
pamata k atskaitīts priekšnodoklis (piemēram, nodokļa rēķinu, nodokļa kredītrēķinu, preču pavadzīmi-rēķinu, rēķinu, maksājuma dokumentu, muitas
deklarāciju) un kurā norādītā preču un pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa ir 500 latu vai vairāk.
2013.gada 1.novembrī MSIA /Nosaukums A/ administrators nosūtīja SIA /Nosaukums B/ pieprasījumu, lūdzot nekavējoties veikt parāda
apmaksu. SIA /Nosaukums B/ uz minēto pieprasījumu atbildi nav sniegusi un parāda samaksu nav veikusi (lietas 31.-32.lapa).
Saskaņā ar Uzņēmuma reģistra ziņām atbildētāja 2010.gadu noslēgusi ar zaudējumiem Ls 11 776 apmērā (lietas 34.-39.lapa). Valsts ieņēmumu
dienesta izziņā norādīts, ka SIA /Nosaukums B/ 2013.gada 3.oktobrī izslēgta no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra (lietas 40.lapa).
Atbilstoši CSDD izziņai SIA /Nosaukums B/ nepieder transportlīdzekļi (lietas 41lapa). Saskaņā ar Ludzas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Ludzas
pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/izdruku SIA /Nosaukums B/, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/5, pieder nekustamais īpašums /adrese A/,
kadastra Nr./numurs B/, uz ko ir nostiprināta hipotēka Ls 70 000 apmērā par labu akciju sabiedrībai „Swedbank” (lietas 42.-45.lapa). Tiesa nevērtē šos
pierādījumus un neattiecina uz lietas būtību, jo tie ņemti vērā, pieņemot tiesneša 2014.gada 27.februāra lēmumu par prasības nodrošināšanu un
nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu SIA /Nosaukums B/ (lietas 52.-53.lapa).
Saskaņa ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma. Savukārt atbilstoši Civillikuma 2002.pantam pirkums ir līgums, ar ko
viena puse apsola otrai par norunātas naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību. Civillikuma 2021.pants paredz, ka no pirkuma līguma
izceļas abām pusēm savstarpējas prasījuma tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz zaudējumu atlīdzību.
Savukārt Civillikuma 1473.pants noteic, ka tiesiska darījuma forma atkarīga no lietas dalībnieku ieskata, izņemot likumā tieši norādītus gadījumus.
Atbilstoši minētā likuma 1474.pantam darījuma dalībnieki var noslēgt mutisku vienošanos vai sastādīt rakstisku aktu.
Ņemot vērā minēto un Civillikuma 1590.panta prasības, tiesa uzskata, ka prasītājam ir likumīgs pamats prasīt no atbildētājas saistību izpildīšanu,
proti, samaksāt pilnā apmērā par preču piegādi. Kaut arī pašas pavadzīmes nav pievienotas lietas materiāliem, taču prasītājs pierādījis to esamību ar
Valsts ieņēmumu dienesta informāciju. Saskaņā ar to SIA /Nosaukums B/ ir iekļāvis PVN deklarāciju pielikumā SIA /Nosaukums A/ izrakstītās preču
pavadzīmes – rēķinus. Turklāt SIA /Nosaukums B/ likvidators ir atzinis šādu saistību esamību.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Civillikuma 1838.pants paredz, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma
līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti.
Civillikuma 1753.pantā ir noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt atbilstoši
Civillikuma 1759.panta pirmajam punktam procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut
arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs.
Civillikuma 1765.panta otrajā daļā ir noteikts, ka likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība
nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir septiņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes gadā (likuma redakcijā, kas
bija spēkā pavadzīmju – rēķinu sastādīšana laikā). Pamatlikme mainās katru gadu 1.janvārī un 1.jūlijā. Latvijas Bankas noteiktā procentu pamatlikme no
2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 30.jūnijam bija 5,0%, no 2007.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 30.jūnijam bija 6,0%, 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada
30.jūnijam bija 4,0 %, no 2010.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim tā bija 3,5% gadā, bet no 2013.gada 1.janvāra tā ir 2,5% gadā (lietas
33.lapa).
Ievērojot minēto, likumisko procentu apmērs no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 30.jūnijam bija 12,0%, 2007.gada 1.jūlija līdz 2009.gada
30.jūnijam bija 13,0%, 2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 30.jūnijam bija 11,0%, no 2010.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim tas bija 10,5%
gadā, bet kopš 2013.gada 1.janvāra tas ir 9,5% gadā (lietas 10.-11.lapa).
Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu,
kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta d) apakšpunktam un 42.panta pirmajai daļai no atbildētājas valsts labā
piedzenama valsts nodeva EUR 1258,17 apmērā (lietas 7.lapa), kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 19,30 apmērā (lietas 2.lapa)
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda arī prasītāja tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai
darījumā. Tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus (septiņi procentpunkti virs bankas
noteiktās procentu pamatlikmes gadā) no nesamaksātā pamatparāda EUR 18 317,53 apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, atbildētājai nosakāms termiņš
sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma189., 191., 192., 193., 195.pantu, tiesa
no s pri e da
apmierināt pilnībā maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, administratora /pers. A/
prasību pret likvidējamo sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/5, par parāda un likumisko procentu piedziņu.
Piedzīt no likvidējamās sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/5 , par labu maksātnespējīgajai
sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, parādu EUR 18 317,53 (astoņpadsmit tūkstošu trīssimt septiņpadsmit
euro un 53 centu) apmērā un likumiskos procentus EUR 13 632,62 (trīspadsmit tūkstošu sešsimt trīsdesmit divu euro un 62 centu) apmērā par laika
posmu no 2007.gada 9.febuāra līdz 2014.gada 8.decembrim, pavisam kopā EUR 31 950,15 (trīsdesmit vienu tūkstoti deviņsimt piecdesmit euro un 15
centus).
Noteikt maksātnespējīgajai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt likumiskos
procentus (septiņi procentpunkti virs bankas noteiktās procentu pamatlikmes gadā) no parāda pamatsummas EUR 18 317,53 (astoņpadsmit tūkstošiem
trīssimt septiņpadsmit euro un 53 centiem) no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Piedzīt no likvidējamās sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/5, valsts ienākumos valsts nodevu
EUR 1258,17 (viena tūkstoša divsimt piecdesmit astoņu euro 17 centu) apmērā un ar tiesas dokumentu piegādāšanu un ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus EUR 19,30 (deviņpadsmit euro 30 centu) apmērā, kopā EUR 1277,47 (vienu tūkstoti divsimt septiņdesmit septiņus euro 47 centus)
Valsts nodeva EUR 1258,17 (viena tūkstoša divsimt piecdesmit astoņu euro 17 centu) apmērā iemaksājama jebkurā bankas iestādē,
maksājuma uzdevumā norādot saņēmēju: Valsts kase, NMR 90000050138, konta Nr.LV55TREL1060190911200, BIC kods: TRELLV22,
maksājuma mērķis: valsts nodeva, lietas identificēšanas dati.
Valsts ienākumos piedzītie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 19,30 (deviņpadsmit euro 30 centu) kopsummā iemaksājami jebkurā
bankas iestādē, maksājuma uzdevumā norādot saņēmēju: Tiesu administrācija, /adrese/, NMR /Nr/, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas Nr. LV
/Nr/, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr. /konta numurs/, klasifikācijas kods 21499, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai.
Noteikt likvidējamajai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/5 , termiņu sprieduma daļā par
tiesāšanās izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot par pienākumu iesniegt tiesā to samaksu
apliecinošu dokumentu.
Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību
iesniedzot Ludzas rajona tiesā.
Tiesnesis G.Strucinskis