Legislator Case Law & Legislation
15550006535825.1 / 1A/25/865 ECLI:LV:RPT:2025:15550006535825.1.3.S AI generated

Court dismissed appeal against traffic fine for running red light, upholding police decision on facts.

Case Number 15550006535825.1 / 1A/25/865
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the complainant's appeal against a traffic fine for running a red light, leaving the police decision unchanged. The police corrected a minor typographical error regarding the street name but confirmed the violation occurred at the intersection while the signal was red. The court ruled the evidence sufficient and the penalty justified to maintain traffic order.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā atbildības likuma 160. pants; 52. pants CSL: A minor typographical error in the street name does not invalidate an administrative penalty decision if the core facts of the violation remain substantively correct and the penalty is proportionate.

Keywords

AI generated
administrative penalty typographical error traffic violation red light running appeal dismissal proportionality principle evidence assessment

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā atbildības likuma 160. pants
Administratīvā atbildības likuma 224.-228. pants
Ceļu satiksmes likuma 52. pants
Ceļu satiksmes likuma 19. pants

Cited Case Law

AI generated
Senāta 2010.gada 11.marta spriedums lietā Nr.SKA-66/2010
2012.gada 21.februāra rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKA-186/2012
2013.gada 1.jūlija rīcības sēdes lēmums lietā Nr.SKA-584/2013
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Administratīvā pārkāpuma lieta Nr.15550006535825

Lietvedības Nr.1A/25/865/26

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2025.gada 20.novembrī

Rīgas pilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnese K.Kraveca

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /Persona A/ sūdzības par Valsts

policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka Nikolaja Orlova 2025.gada

6.marta lēmumu Nr.15550006535825-2.

Aprakstošā daļa

[1] 2025.gada 9.februārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Pārdaugavas pārvaldes Kārtības

policijas biroja Reaģēšanas nodaļas inspektors /Persona C/ (turpmāk – Amatpersona) uz amatpersonas iniciatīvas

pamata pieņēma lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu

Nr.15550006535825-1 (turpmāk – Amatpersonas lēmums) par to, ka 2025.gada 9.februārī, plkst.09.57, vadītājs

/Persona A/ vadīja transportlīdzekli VW Tuareg, valsts reģistrācijas numurs /Reģistrācijas numurs/ (turpmāk –

Transportlīdzeklis) Rīgā, pa Kalnciema ielu no Dreiliņu ielas puses un krustojumā ar Melnsila ielu, iebrauca un

šķērsoja to, kad luksoforā deg sarkanais aizliedzošais signāls, tādejādi pārkāpjot Ministru kabineta 2015. gada 2.

jūnija noteikumi Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 45.4 apakšpunkta prasības, par ko atbildība

paredzētaCeļu satiksmes likuma (turpmāk – CSL) 52.panta pirmajā daļā.

Vienlaicīgi ar lēmumu /Persona A/ atzīts par pie atbildības saucamo personu un piemērots administratīvais

sods – naudas sods 6 naudas soda vienību apmērā, kas atbilst 30 EUR.

[2] Par Amatpersonas lēmumu /Persona A/ iesniedza sūdzību augstākai amatpersonai.

[3] Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka Nikolaja

Orlova (turpmāk – Iestāde) 2025.gada 6.marta lēmumu Nr.15550006535825-2 (turpmāk – Iestādes lēmums)

Amatpersonas lēmums atstāts negrozīts, bet /Persona A/ sūdzība noraidīta.

Iestādes lēmums pamatots ar šādiem apstākļiem:

[3.1] Iestāde secina, ka sagatavojot lēmumu, Amatpersonas lēmumā radusies pārrakstīšanās kļūda, kļūdaini

norādīts, ka pārkāpums izdarīts krustojumā ar Melnisa ielu, nevis Melnsila ielu. Ņemot vērā, ka pārrakstīšanās

kļūda neietekmē Iestādes lēmumu pēc būtības, uzskatāms, ka pārrakstīšanās kļūda ir izlabota, pamatojoties uz

Administratīvā atbildības likuma (turpmāk – AAL) 160.pantu.

[3.2] Izvērtējot Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpu un mobilitātes departamenta sniegto informāciju,

kopsakarā ar lietā esošo videoierakstā redzamo, Iestāde konstatē, ka Transportlīdzeklis Kalnciema un Melnsila ielu

krustojumu šķērsoja pie aizliedzošā sarkanā signāla. Sarkanais signāls dega apmēram divas sekundes pirms

Transportlīdzeklis pabrauca garām vietai, kur jāaptur transportlīdzeklis iedegoties aizliedzošajam signālam (Stop

līnijai), luksofora objektam, iebrauca krustojumā un nogriezās uz Melnsila ielu, kaut Transportlīdzekļa vadītājam

bija reāla iespēja saskaņā ar CSN prasībām apstāties vietā, kur jāaptur transportlīdzeklis iedegoties aizliedzošajam

signālam.

[3.2] Iestāde nekonstatēja faktus, kas apliecinātu, ka policijas darbinieki tieši vai netieši, kaut kādu

personīgu motīvu vadīti, būtu personīgi ieinteresēti uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu un piemērot sodu.

Nekādi apstākļi, kas liktu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti, konstatēti netika.

[4] Par Iestādes lēmumu /Persona A/ (turpmāk – Iesniedzējs) iesniedza sūdzību tiesā, kurā, lūdz tiesu atcelt

Iestādes lēmumu un administratīvā pārkāpuma procesu izbeigt.

Sūdzība pamatota ar sekojošiem apstākļiem:

[4.1] Iestādes lēmums balstīts no pretēji braucošas policijas automašīnas veiktā videoieraksta. Uzskata, ka

minētais videoieraksts nav pietiekams pierādījums, jo tas veikts no pretējā braukšanas virziena, kurā nevar redzēt

braukšanas virziena luksofora signālu. Tāpat arī Iestādes lēmumā norādīts uz kļūdainiem policijas aprēķiniem par

attālumiem līdz krustojumam brīdī, kad ieslēdzās sarkanais signāls.

Neskatoties uz to, ka policija detalizēti izvērtēja argumentu par pierādījumu nepietiekamību, Iestāde tomēr

balstījās tikai uz netiešu pierādījumu par luksofora sinhronitāti. Iestāde nav sniegusi tiešus pierādījumus, ka tieši

Iesniedzēja virzienā dega aizliedzošais sarkanais signāls.

[4.2] Norāda, ka Iestāde pieļāvusi kļūdu aprēķinos, norādot nepareizu attālumu no krustojuma brīdī, kad

ieslēdzās sarkanais signāls, kļūdaini summējot laiku no dzeltenā signāla ieslēgšanās. Proti, kļūdains ir 83 metru

attālums brīdī, kad ieslēdzās sarkanais signāls. Kļūdaini piemērots kopējais 6 sekunžu intervālu ( 4s dzeltenais + 2s

sarkanais) tieši sarkanā signāla iedegšanās brīdim. Faktiskais attālums brīdī, kad iedegās sarkanais signāls, ir

ievērojami mazāks – apmēram 27,8 metri.

[4.3] Norāda, ka Iestāde savu nostāju pamato tikai ar teorētisku atzinumu par luksoforu sinhronitāti, kas

negarantē, ka konkrētajā dienā luksofors darbojās nevainojami. Lēmumā nav ņemts vērā vadītāja reakcijas laiks,

kas ietekmē objektīvo iespēju apstāties. Pārrakstīšanās kļūda Amatpersonas lēmumā norāda, uz iespējamu paviršību

lietas izskatīšanā. Iestāde netika vērtējusi gājēju kustību, kas varētu liecināt par to, ka iesniedzējs jau bija droši

šķērsojis krustojumu, pirms gājējiem ieslēdzās zaļais signāls.

[5] Papildus lūgumi vai paskaidrojumi lietā iesniegti netika. Noraidījums tiesnesei netika pieteikts.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļu, atzīst, ka

Iesniedzēja sūdzība ir noraidāma un Iestādes lēmums atstājams negrozīts.

[7] AAL 5.pants noteic, ka administratīvais pārkāpums ir personas prettiesiska, vainojama rīcība (darbība

vai bezdarbība), par kuru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos paredzēta administratīvā atbildība.

AAL 48.pants noteic, ka administratīvā pārkāpuma procesā tiesa (tiesnesis) kontrolē administratīvā

pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu tiesiskumu un pamatotību.

Saskaņā ar AAL 178.pantu, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana tiesā notiek sūdzībā vai protestā

izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņemot gadījumus, kad tiesai rodas šaubas par tās

personas vainu, kura saucama pie atbildības, vai par atbildību pastiprinošiem apstākļiem.

[8] CSN 45.4.apakšpunkts noteic, ka sarkans signāls (arī mirgojošs) vai divi pārmaiņus mirgojoši sarkani

signāli aizliedz kustību. Lai informētu par sarkanā signāla degšanas ilgumu, zem luksofora vai tā sekcijas var

uzstādīt paskaidrojoša satura plāksnīti.

CSL 52.panta pirmā daļa noteic, ka par braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, vai par

nepakļaušanos satiksmes regulētāja signālam, vai par braukšanu virzienā, kas ir aizliegts ar satiksmes regulētāja

signālu, piemēro naudas sodu velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam no 3 līdz 14 naudas soda vienībām, bet

cita transportlīdzekļa vadītājam — no 6 līdz 28 naudas soda vienībām.

[9] AAL 90.panta pirmā daļa nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir ziņas par faktiem,

kurus administratīvā pārkāpuma procesā iesaistītās personas atbilstoši kompetencei izmanto, lai pierādītu

administratīvā pārkāpuma esību vai neesību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme administratīvā

pārkāpuma lietas pareizā izlemšanā; otrā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma procesā iesaistītās personas kā

pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Faktus, kurus saskaņā ar

likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas

līdzekļiem; trešā daļa nosaka, ka bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu ir uzskatāmas tās ziņas

par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī fiksējusi amatpersona.

[9.1] Izvērtējot lietā esošus pierādījumus, tiesa secina, ka ar tiem kopumā ir pierādīts, ka Amatpersonas

lēmumā norādītajā vietā un laikā Transportlīdzekļa vadītājs vadīja Transportlīdzekli, šķērsojot krustojumu, kad

luksoforā dega aizliedzošais signāls – sarkanā gaisma.

No lietas materiāliem pievienotā videoieraksta konstatējams, ka luksofora dzeltenais (aizliedzošais) signāls

iedegas krietnu laiku pirms Transportlīdzekļa tuvošanās krustojumam, kas Transportlīdzekļa vadītāju brīdināja par

gaidāmo signālu maiņu. Taču Transportlīdzeklis neapstājas, bet gan turpina kustību pie luksofora aizliedzošā

sarkanā signāla. Līdz ar ko Transportlīdzekļa vadītājs izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas kvalificēts pēc CSL

52.panta pirmās daļas

[9.2] Izvērtējot lietas materiālus un pievienoto videoierakstu, tiesa secina, ka Transportlīdzekļa vadītājam

bija visas iespējas ievērot aizliedzošo (sarkano) luksofora signālu, ja ieslēdzoties luksofora dzeltenajam signālam,

Transportlīdzekļa vadītājs samazinātu ātrumu.

CSN 45.4.apakšpunktā noteikts, ka sarkanais luksofora signāls (arī mirgojošs) vai divi pārmaiņus mirgojoši

sarkani signāli aizliedz kustību. Lai informētu par sarkanā signāla degšanas ilgumu, zem luksofora vai tā sekcijas

var uzstādīt paskaidrojoša satura plāksnīti. CSN 45.2.apakšpunktā noteikts, ka dzeltenais luksofora signāls aizliedz

kustību, izņemot šo noteikumu 54.punktā minētos gadījumus, un brīdina par gaidāmo signālu maiņu.

Izvērtējot lietā esošus pierādījumus, tiesa nekonstatē, CSN 54.punktā minētos gadījumus, jo dzeltenais

aizliedzošais signāls ieslēdzās, kad Transportlīdzeklim bija iespēja apturēt transportlīdzekli CSN 53.punktā

minētajās vietā.

[9.3] Tiesa vērš Iesniedzēja uzmanību uz CSN 99.punktu, kas noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam jābrauc

ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un

kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā).

[10] AAL 90.panta trešā daļa paredz, ka bez papildus procesuālo darbību veikšanas par pierādījumiem ir

uzskatāmās tās ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī fiksējusi amatpersona, ja

vien administratīvā pārkāpuma procesā netiek pierādīts pretējais.

Izvērtējot lietā esošus pierādījumus, tiesa atzīst, ka lietā nav iegūti pierādījumi, kas pierādītu citus apstākļus,

nekā tas ir norādīts Amatpersonas lēmumā un Iestādes lēmumā.

Tiesai nav pamata apšaubīt ka lieta materiālos pievienota videoierakstā piefiksēts tieši Iesniedzēja vadītais

transportlīdzeklis, jo konkrētajā gadījumā situāciju uz ceļa vēroja un vērtēja policijas darbinieki, kuri pilda savus

dienesta pienākumus un pievērš uzmanību situācijai uz ceļa, un kuru ikdienas darba pienākumos ietilpst arī ceļu

satiksmes noteikumu kontrole, līdz ar to tiesa uzskata, ka situāciju objektīvāk novērtēt varēja tieši policijas

darbinieki, kuri konkrētajā gadījumā piefiksēja sūdzības iesniedzēja vadīto transportlīdzekli un to arī apturēja.

Lietā nav pierādījumu tam, ka Amatpersona būtu bijusi ieinteresēta nepamatoti sastādīt Iesniedzējam

lēmumu par pārkāpumu, kas patiesībā nav noticis. Tāpat arī tiesa nekonstatē, ka fiksējot administratīvo pārkāpumu,

kā arī sastādot Amatpersonas lēmumu, policijas darbinieki būtu pārkāpuši viņu pienākumu reglamentējošo

normatīvo aktu prasības, tāpat arī tiesa nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu apšaubīt policijas darbinieku

objektivitāti un iespējas fiksēt administratīvo pārkāpumu, viņu kompetences ietvaros.

Tiesa nekonstatē, ka fiksējot administratīvo pārkāpumu ar dienesta transportlīdzeklī esošo videokameru, kā

arī sastādot Amatpersonas lēmumu, policijas darbinieki būtu pārkāpuši viņu pienākumu reglamentējošo normatīvo

aktu prasības, tāpat arī tiesa nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti un

iespējas fiksēt administratīvo pārkāpumu, viņu kompetences ietvaros.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta ceturto daļu valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai

amatpersonai, tātad, šajā gadījumā arī policijas darbiniekiem, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu

interešu.

[11] Tiesa atzīst par nepamatotu Iesniedzēja argumentu, ka lietā esošais videoieraksts nav pietiekams

pierādījums.

Tiesa secina, ka konkrētajā gadījumā situāciju uz ceļa vēroja un vērtēja arī policijas darbinieki, kuru ikdienas

darba pienākumos ietilpst arī ceļu satiksmes noteikumu kontrole, kuri pilda savus dienesta pienākumus un pievērš

uzmanību situācijai uz ceļa. Līdz ar to tiesa uzskata, ka situāciju objektīvāk novērtēt varēja policijas darbinieki, kā

arī pārkāpuma apstākļi ir fiksēti tieši ar policijas dienesta transportlīdzekļa videoierakstu.

Tiesa uzskata, ka lietā nepastāv saprātīgas šaubas par to, ka Amatpersonas lēmumā norādītajā laikā un vietā,

Iesniedzējs vadīja Transportlīdzekli un iebrauca, šķērsoja krustojumu, kad luksoforā dega aizliedzošais signāls

sarkanā gaisma, neievērojot CSN 45.4 apakšpunktā noteiktās prasības, par ko atbildība paredzēta Ceļu satiksmes

likuma 52.panta pirmajā daļā.

Tiesai nav pamata apšaubīt Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpu un mobilitātes departaments sniegto

informāciju, ka Kalnciema ielas un Melnsila ielas krustojumā 2025.gada 9.februārī laika posmā no plkst.09:30 līdz

plkst.10:30 luksoforu darbībā bojājumi nav konstatēti un 2025.gada 9.februārī no plkst.7:00 līdz 20:00 luksofora

signāli Kalnciema un Melnsila ielu krustojumā darbojas sinhroni, proti, gan braucot pa Kalnciema ielu no Slokas

ielas puses, gan braucot pa Kalnciema ielu no Dreiliņu ielas puses (diagrammā atzīmētais virziens V1 un V2)

luksofora objektos luksofora signāli pārslēdzas vienlaicīgi. Lietā nav iesniegti pierādījumi Iesniedzēja

apgalvojumam, ka luksofors darbojās ar traucējumiem un luksofora signāli Kalnciema un Melnsila ielu krustojumā

nedarbojas sinhroni.

[12] Tiesa atzīst, ka Iestāde, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir ievērojusi sūdzības Iesniedzēja

tiesības, pierādījumi novērtēti, pamatojoties uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem lietas apstākļiem to

kopumā. Lēmums lietā ir likumīgs un pamatots. Lietā nav neviena objektīvi pamatota un likumīga iemesla, lai

atceltu administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto Iestādes lēmumu.

Kā atzīts tiesu praksē, transportlīdzeklis ir paaugstinātas bīstamības objekts, tādejādi tā vadītājam ir obligāti

jāievēro visas normatīvo aktu prasības.

Savukārt CSL 19.panta trešā daļa nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai

neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina ka Iesniedzējam sods piemērots pamatoti un pārkāpēja sodīšana ir

nepieciešama, lai nodrošinātu kārtību ceļu satiksmē un vienveidīgu tiesību normu piemērošanu.

[13] Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām,

vairākkārt savos nolēmumos norādīja, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas

6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav jāsaprot kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru

argumentu.

Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz

jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa

(skat. Senāta 2010.gada 11.marta sprieduma lietā Nr.SKA-66/2010 14.punktu, 2012.gada 21.februāra rīcības sēdes

lēmuma lietā Nr.SKA-186/2012 10.punktu, 2013.gada 1.jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-584/2013

10.punktu).

Tas, ka Iesniedzējam ir atšķirīgs viedoklis par to, kā būtu jānovērtē lietā konstatētie apstākļi un pierādījumi,

nevar būt par pamatu Iestādes lēmuma atcelšanai.

[14] Ievērojot minēto un pamatojoties uz norādītajiem apsvērumiem, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais Iestādes

lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un tiesisks, tādējādi atstājams negrozīts, bet sūdzības

Iesniedzēja sūdzība nav pamatota un ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 224.-228.pantu tiesa,

nosprieda

atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka

Nikolaja Orlova 2025.gada 6.marta lēmumu Nr.15550006535825-2, bet /Persona A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā.

Tiesnese K.Kraveca