Court imposes administrative detention for repeated failure to appear at police control checks.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of violating administrative control regulations and imposed a three-day administrative detention sentence. Although the defendant claimed he was at home and could not pay fines, the court noted his prior unexecuted fines and repeated offenses as aggravating factors. The decision was made because monetary fines were deemed unlikely to be executed, rendering detention the only effective punitive measure.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. panta: Administrative detention is the appropriate sanction when monetary fines are unexecutable and the offender has a history of non-compliance.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 115012915/13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā 2015. gada 21. aprīlī
Jelgavas tiesas tiesnese L. Fogele
ar sēdes sekretāri K. Girucku,
piedaloties pie administratīvās atbildības saucamajam /pers. A/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā un faktiskā dzīvesvieta /adrese
A/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 177. panta.
Aprakstošā daļa
Jelgavas tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – VP Zemgales RP) Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas
inspektores (turpmāk – inspektore) J. Markus 2015. gada 8. aprīlī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC128645 un citi administratīvā
pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2015. gada 20. martā plkst. 03.30 un 2015. gada 27. martā plkst. 01.12 /pers. A/, kuram ar Zemgales apgabaltiesas
2009. gada 1. aprīļa spriedumu piemērots papildsods – policijas kontrole, nakts pārbaudes laikā neatradās savā dzīvesvietā (uz pārkāpuma izdarīšanas brīdi
policijas kontroles laikā noteiktajā dzīvesvietā /adrese/), ar ko pārkāpis policijas kontroles noteikumus, kas norādīti 2015. gada 17. marta lēmumā par policijas
kontroles ierobežojumu piemērošanu 1.1. punktā. Ir pārkāpts Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24. punkta 1 a) apakšpunkts, 2. un
4. apakšpunkts, 30.06.2008. Ministru kabineta noteikumu Nr. 479 „Papildsoda – policijas kontroles īstenošanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.
479) III nodaļas 18. un 25. punkts.
/pers. A/ darbības kvalificētas kā Latvijas APK 177. pantā paredzēts administratīvi sodāms pārkāpums.
Pamatojoties uz Latvijas APK 289. 2 pantu, 2015. gada 21. aprīlī VP Zemgales RP Jelgavas iecirknim tika paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku.
Iestādes pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu.
Tiesas sēdē /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolam piekrita, bet savu vainu neatzina. Paskaidroja, ka dzīvoja pie draudzenes /pers. E/ ielā,
kur kopā ar viņiem dzīvoja arī /pers. E/ krusttēvs /J./. Abu pārbaužu laikā atradies dzīvesvietā un ne viņš, ne draudzene /pers. E/, ne /J./, kā arī ne kāds no
kaimiņiem nav dzirdējuši policijas darbinieku klauvējienus, nav dzirdējis zvanām telefonu. Šobrīd dzīvesvietu ir nomainījis un nav pārkāpis policijas kontroles
noteikumus. Paskaidroja, ka agrāk piemērotos naudas sodus nav izpildījis, jo nav ienākumu. Iztiek no sociālā pabalsta.
Motīvu daļa
Uzklausījusi /pers. A/, pārbaudījusi un izvērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesnese secina, ka /pers. A/
izdarīja Latvijas APK 177. pantā paredzēto administratīvi sodāmu pārkāpumu. Minētais secināts, pamatojoties uz sekojošo.
Saskaņā ar Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24. punktu papildsodu — policijas kontrole — turpina izciest personas, kurām tas
piespriests, un tām piemērojami šādi policijas kontroles izpildes nosacījumi:
1) personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, var piemērot šādus ierobežojumus:
a) aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, [..]
2) lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā;
[..]
4) policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru kabineta 2008. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 479 “Papildsoda — policijas kontrole
— īstenošanas kārtība”.
MK noteikumu Nr. 479 18. punkts noteic, ka kontrolējamai personai, kurai noteikts ierobežojums - aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts
laikā, ir pienākums novērst iespējamos šķēršļus, kas var traucēt policijas amatpersonām piekļūt dzīvesvietai laikā, kas noteikts lēmumā par policijas kontroles
ierobežojumu noteikšanu. Jebkura kontrolējamās personas tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz policijas amatpersonām pārliecināties par kontrolējamās
personas atrašanos dzīvesvietā, uzskatāma par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu.
Minēto noteikumu 25. punkts noteic, ka par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā
kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas reglamentē
kriminālsodu izpildi, noteiktos pienākumus.
Atbilstoši Latvijas APK 177. pantam, par policijas kontroles tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole,
uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.
Tiesnese lietā konstatēja sekojošus faktus.
Ar Zemgales apgabaltiesas 2009. gada 1. aprīļa spriedumu (4. - 6. lietas lapa) /pers. A/ notiesāts pēc Krimināllikuma 160.panta trešās daļas, 132.
panta, 50. panta pirmās daļas ar brīvības atņemšanu uz 6 gadiem un policijas kontroli uz 2 gadiem.
Ar inspektores J. Markus 2015. gada 17. marta lēmumu Par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu (7. lietas lapa) 1. punkta 1.1. apakšpunktu
/pers. A/ noteikts aizliegums atstāt dzīves vietu (/adrese/) no plkst. 22.00 līdz plkst. 06.00. Ar lēmumu /pers. A/ iepazīstināts 2015. gada 17. martā un
viņam izskaidrota lēmuma būtība un sekas par šo nosacījumu neizpildi, ko /pers. A/ apliecinājis ar parakstu.
No inspektores J. Markus 2015. gada 20. marta ziņojuma (8. lietas lapa) zināms, ka 2015. gada 20. martā plkst. 03.30 pārbaudīta /pers. A/
dzīvesvieta /adrese/, un klauvējot pie durvīm, neviens durvis neatvēra. Vairākkārt piezvanot uz /pers. A/ telefona numuru /numurs/, neviens klausuli
nepacēla. Mobilā telefona signāls, zvanot uz /pers. A/ telefonu, bija dzirdams dzīvoklī. Tika klauvēts arī pie logiem . Pārbaude veikta kopā ar
inspektoru A. Čaikovski.
2015. gada 20. martā pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu pret /pers. A/ pēc Latvijas APK 177. panta. No
lēmuma zināms, ka /pers. A/ noteikta policijas kontrole no 2014. gada 10. decembra līdz 2016. gada 9. decembrim (9. lietas lapa).
No inspektora R. Kursiša 2015. gada 27. marta ziņojuma (10. lietas lapa) zināms, ka 2015. gada 27. martā plkst. 01.12 pārbaudīta /pers. A/
dzīvesvieta /adrese/, un dzīvokļa durvis neviens neatvēra, iekšā valdīja klusums, mobilo telefonu neviens nepacēla.
Rakstveida paskaidrojumā (11. lietas lapa) /pers. A/ norādīja, ka 2015. gada 20. martā plkst. 03.30 un 27. martā plkst. 01.12 atradās /adrese/ un
nedzirdēja, ka bija pārbaude, jo ir cietis avārijā, kuras rezultātā viņam bija smaga galvas trauma (smadzeņu satricinājums) un amputēta kreisā roka. Viņam ir
ļoti ciets miegs, jo reiz policijas pārbaudes laikā viņu paglabā kaimiņš, kas tonakt bija pie viņa un pamodināja viņu. Savu vainu izskaidro ar to, ka viņam ir ļoti
ciešs miegs. Neatzīst, ka ir pārkāpis policijas kontroli.
Lietā nav iegūtas ziņas par attaisnojošiem iemesliem, kuru dēļ /pers. A/ 2015. gada 20. martā plkst. 03.30 un 27. martā plkst. 01.12, t.i., laikā, kad
viņam ar lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu noteikts liegums pamest dzīvesvietu, neatradās savā dzīvesvietā, turklāt no policijas
darbinieku ziņojumos zināms, ka pārbaudes laikā policijas darbinieki ne tikai klauvēja pie loga, bet arī pie durvīm, kā arī zvanīja uz /pers. A/ telefona numuru,
bet /pers. A/ mobilo telefonu necēla un neviens neatvēra dzīvokļa durvis. Lietā nav iegūtas ziņas, ka /pers. A/ radās no viņa neatkarīgi nepārvarami
šķēršļi, kas liedza viņam ievērot policijas kontroles noteikumus.
Savukārt /pers. A/ sniegtos paskaidrojumus par savas vainas noliegšanu izdarītajā un norādi uz to, ka viņš tomēr atradās noradītajā
laikā savā dzīvesvietas adresē, tikai cieši gulēja un līdz ar to nedzirdēja klauvēšanos un telefona zvanus, tiesnese vērtē kā savas aizstāvības
pozīciju, lai izvairīšanos no atbildības un vēlmi palikt nesodītam.
Līdz ar to ar lietas materiāliem kopumā pierādīts, ka /pers. A/ tīši pārkāpa policijas kontroles noteikumus un izvairījās no papildsoda izciešanas, jo
lietā nav iegūtas ziņas par objektīvajiem iemesliem, kādēļ /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajos datumos un laikos neatradās savā
dzīvesvietā.
/pers. A/ pārkāpa 2008. gada 30. jūnija MK noteikumu Nr. 479 18. punkta noteikumus un ir pierādīta viņa vaina Latvijas APK 177. panta
pārkāpuma izdarīšanā, jo viņš tīši pārkāpa policijas kontroles noteikumus.
Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, pārkāpējs
saucams pie administratīvās atbildības, piemērojot viņam administratīvo sodu Latvijas APK 177. panta sankcijas ietvaros.
Nosakot sodu, tiesnese saskaņā ar Latvijas APK 32. pantu ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu un apstākļus, pārkāpēja personību,
viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
/pers. A/ īsā laika periodā pārkāpumu izdarīja divas reizes pēc kārtas, pārkāpumu izdarīja jau ceturtajā mēneši pēc policijas kontroles
izciešanas uzsākšanas, kas liecina, ka viņš vieglprātīgi izturas pret tiesas noteikto sodu un viņam piemērotajiem ierobežojumiem.
/pers. A/ agrāk saukts pie kriminālatbildības, ir neizpildīti divi administratīvie sodi – naudas sodi par 2007. un 2009. gadā izdarītajiem
administratīvajiem pārkāpumiem. /pers. A/ ir III grupas invalīds, ienākumi nav, apgādājamo nav. Tiesnese nekonstatē atbildību mīkstinošos
apstākļus. Atbildību pastiprinošais apstāklis - /pers. A/ pārkāpumu izdarīja, būdams tiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
Tiesneses ieskatā, /pers. A/m soda mērķa sasniegšanai piemērojams administratīvais arests, Latvijas APK 177. panta sankcijā paredzētajā apmērā,
kas samērīgs ar izdarīto pārkāpumu, pārkāpēja personību un, kas nestu audzinošo raksturu, jo naudas soda piemērošanas gadījumā, tas, visticamāk, netiks
izpildīts, bet piespiedu piedziņa nebūs iespējama, līdz ar to /pers. A/ kārtējo reizi paliks nesodīts un netiks sasniegts soda mērķis.
Atbilstoši LAPK 317. pantam, lēmumu par administratīvo arestu izpilda pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un lēmums
nav pārsūdzēts, vai arī ir stājies spēkā apelācijas instances tiesas nolēmums.
Tiesnese nekonstatē apstākļus saskaņā ar LAPK 31. pantu, kas liegtu administratīvā aresta piemērošanu. Lūgumi par administratīvā
aresta izpildes atlikšanu nav saņemti. Tiesnese nekonstatē arī apstākļus, kuru dēļ saskaņā ar Latvijas APK 294. panta noteikumiem administratīvā
aresta izpilde būtu atliekama.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un ievērojot Latvijas APK 22., 31.- 34., 177., 213., 289.16 un 317. pantu, tiesnese
no s prie da:
1. Atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, Latvijas APK 177. pantā paredzēta administratīvi sodāma pārkāpuma
izdarīšanā un sodīt ar administratīvo arestu uz 3 (trīs) diennaktīm.
2. Nodot sprieduma norakstu pēc sprieduma stāšanās spēkā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirknim sprieduma
izpildei daļā par piemēroto administratīvo arestu.
Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā pēc tā paziņošanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Jelgavas
tiesā.
Tiesnese L. Fogele