Court finds administrative violation proven and imposes a warning instead of a fine due to favorable regulation.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of failing to submit a required explanation within the statutory deadline. The prosecution argued that the defendant ignored lawful requests from police authorities, while the defendant offered no defense. The court applied a warning rather than a fine because the relevant administrative penalty law provides a more favorable regime for this specific type of information non-submission.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.2 panta; Administratīvās atbildības likuma 16. panta 2. daļa: When a specific administrative penalty law provides a more favorable regime for a specific violation, the court must apply that regime to avoid worsening the offender's status.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RPPT:2021:0113.168023120.1.S
Lieta Nr. 168023120
Arhīva Nr. 1-0005-21/14
SPRIEDUMS
Rīgā 2021. gada 13. janvārī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,
tiesnesis Viktors Makucevičs
rakstveida procesā Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie
administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.2 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2020. gada 22. decembrī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirkņa Kārtības
policijas nodaļas inspektores 2020. gada 10. decembrī sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC381764 un tam pievienotie administratīvās
lietas materiāli par to, ka 2020. gada 17. aprīlī /pers. A/ adresē /adrese A/ tika nosūtīts aicinājums līdz 08.05.2020. sniegt rakstisku paskaidrojumu
uzsāktās lietvedības administratīvā pārkāpuma lietas Nr. RPKR-20-960-AL ietvaros, kura atradās Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes
lietvedībā. Kā arī 27.05.2020. /pers. A/ adresē /adrese A/ tika nosūtīts atkārtots paziņojums līdz 10.06.2020. sniegt paskaidrojumu minētās lietas
ietvaros. /pers. A/ savlaicīgi neiesniedza paskaidrojumu, ar ko neizpildīja pašvaldības institūcijas amatpersonas likumīgo prasību.
[1.1] Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā – Latvijas APK) 175. 2
panta par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšanu.
[1.2] Administratīvā pārkāpuma protokols /pers. A/ nosūtīts pa pastu uz personas deklarētās dzīvesvietas adresi.
[2] Atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojuma Nr. 655 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.19. punktā minēto tiesa
administratīvo pārkāpumu lietas izskata rakstveida procesā.
Ievērojot minēto, lietas dalībniekiem 2020. gada 23. decembrī nosūtīts paziņojums par to, ka lietas izskatīšana notiks 2021. gada 13. janvārī
rakstveida procesā, izskaidrojot tajā skaitā tiesības pieteikt noraidījumu, kā arī sniegt paskaidrojumus par administratīvā pārkāpuma protokolā
norādītajiem apstākļiem.
[3] Līdz lietas izskatīšanai tiesā nekādi lūgumi un vai papildinājumi saņemti netika. Līdz ar minēto tiesa atzina, ka nepastāv pamats lietas izskatīšanas
atlikšanai.
Motīvu daļa
[4] Pārbaudot un novērtējot lietas materiālus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK
175.2 pantā, pierādīta pilnībā ar lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
[4.1] Administratīvās atbildības likuma 4. panta pirmā daļa noteic, ka persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga par to saskaņā
ar normatīvo aktu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā. Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka normatīvajam aktam, kas atzīst administratīvo
pārkāpumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas
attiecas uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms attiecīgā normatīvā akta spēkā stāšanās dienas.
Turklāt Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 1. punkts noteic, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodekss. Savukārt Pārejas noteikumu 2. punkts noteic, ka procesuālās darbības, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā
ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas
piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē, tiesā vai izpilde).
Līdz ar minēto tiesa atzīst, ka šīs lietas izskatīšana pakļauta tiesai saskaņā ar Latvijas APK noteikumiem, jo lieta uzsākta līdz Administratīvās
atbildības likuma spēkā stāšanās dienai, un pirmā stadija, kurā šī lieta tiek izskatīta, ievērojot Latvijas APK 213. panta noteikumus, ir tiesā.
[5] Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1 pantu pierādījumus konstatē ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar
personu liecībām, eksperta atzinumu, kompetentas institūcijas atzinumu, dokumentiem, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā,
elektroniskiem pierādījumiem un procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātām ziņām par faktiem.
[5.1] Latvijas APK 175. 2 pants noteic, ka par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju
amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu, uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai amatpersonām no trīsdesmit pieciem līdz divsimt
desmit euro, bet juridiskajām personām — no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.
Administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas APK 175. 2 panta par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai
pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšanu. Tātad, gadījumā, ja persona atsakās izpildīt policijas darbinieka likumīgu prasību, tad
pastāv pamats sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un saukt personu pie administratīvās atbildības, kas paredzēta Latvijas APK 175.2 pantā.
Šajā gadījumā, lai konstatētu, ka /pers. A/ saucama pie administratīvās atbildības, jābūt pierādītam, ka /pers. A/ nebija savlaicīgi izpildījusi policijas
amatpersonu likumīgās prasības.
[5.2] Lietas materiāliem pievienots Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes 2020. gada 12. jūnija pavadraksts „Par materiāla pārsūtīšanu
pēc piekritības” Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirknim, no kura izriet, ka 2020. gada 1. aprīlī uzsākta lietvedība
administratīvā pārkāpuma lietā Nr. RPKR-20-960-Al par transportlīdzekļa Opel Insignia Sports Tourer SW, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas
numurs/ (turpmāk arī – Transportlīdzeklis), novietošanu stāvēšanai pārkāpjot Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 „Ceļu satiksmes
noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 121.9. apakšpunkta prasības.
Transportlīdzekļa īpašniecei /pers. A/ tika nosūtīti uzaicinājumi sniegt liecības par visu administratīvā pārkāpuma lietā zināmo. Uz uzaicinājumiem
persona nereaģēja, nesazinājās, neiesniedza ziņas par pārkāpumu.
Administratīvā pārkāpuma lietvedības materiālu kopijas nosūtāmas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirknim izvērtēšanai
pēc Latvijas APK 175.2 panta.
[5.3] 2020. gada 17. aprīlī /pers. A/ tika nosūtīts aicinājums līdz 2020. gada 8. maijam rakstiski sniegt patiesu liecību par administratīvā pārkāpuma
lietā zināmo. Ja informāciju noteiktajā laikā nav iespējams sniegt, lūgts sazināties pa norādīto tālruņa numuru turpmākai rīcībai. Tajā norādīts, ja
informācija netiks sniegta, tiks uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība pēc Latvijas APK 175.2 panta (lietas 16.-17. lapa).
Sūtījums nosūtīts uz /pers. A/ deklarēto dzīvesvietas adresi /adrese A/.
Atkārtots paziņojums nosūtīts 2020. gada 27. maijā, lūdzot sniegt ziņas līdz 2020. gada 10. jūnijam. Tajā norādīts, ja informācija netiks sniegta,
tiks uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība pēc Latvijas APK 175.2 panta (lietas 19.-20. lapa).
Sūtījums nosūtīts uz /pers. A/ deklarēto dzīvesvietas adresi /adrese A/.
[5.4] No lietas materiāliem izriet, ka 2020. gada 30. novembrī sastādīts paziņojums Nr. 20/10/15/1-579248 „Par administratīvā pārkāpuma
protokola sastādīšanu”, kurš nosūtīts /pers. A/, kurā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšana notiks 2020. gada 3. decembrī.
Lietas materiāliem pievienota uzziņa par to, ka sakarā ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirkņa kancelejas darba
traucējumiem, kas saistīts ar COVID-19, paziņojums par protokola sastādīšanu tika nosūtīts ar kavējumu, līdz ar ko protokola sastādīšana atlikta uz
2020. gada 10. decembrī.
No lietas materiāliem neizriet, ka /pers. A/ būtu ticis paziņots par to, ka administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšana atlikta uz 2020. gada 10.
decembri.
Latvijas APK 248.1 pants noteic, ja objektīvu iemeslu dēļ administratīvā pārkāpuma protokolu nav iespējams sastādīt tās personas klātbūtnē, kuru
sauc pie administratīvās atbildības, vai juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē, to sastāda bez minēto personu klātbūtnes un protokola kopiju paziņo
attiecīgajai personai.
Ievērojot to, ka Latvijas APK Deviņpadsmitā nodaļa neparedz administratīvā pārkāpuma protokola obligātu sastādīšanu personas klātbūtnē, kā arī
neparedz obligātu prasību personu informēt par konkrētu administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas vietu un laiku, kā arī konstatēt to, ka persona
par to ir informēta, un, ievērojot to, ka amatpersona atlika administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu sakarā ar novēloti nosūtīto paziņojumu, tiesa
nesaskata procesuālu pārkāpumu, kas būtu par pamatu lietvedības izbeigšanai lietā. Tā kā administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšana tika atlikta
sakarā ar novēloti nosūtītu paziņojumu, personas stāvoklis netika pasliktināts. Latvijas APK 268. 1 panta noteikumi paredz pienākumu paziņot par
administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu lietā iesaistītajām personām, respektīvi, par izskatīšanu, kurā tiks lemts jautājums par to, vai administratīvā
pārkāpuma protokolā norādītā persona ir izdarījusi protokolā norādīto pārkāpumu.
Procesuāli pārkāpumi lēmuma pieņemšanā rada lēmuma prettiesiskumu un pamatu atcelšanai tad, ja tiem ir tieša un būtiska ietekme uz rezultātu.
Tas ir, ja tiesību normas tieši paredz lēmuma atcelšanu konkrētā procesuālā pārkāpuma gadījumā vai arī tad, ja rezultāts būtu personai labvēlīgāks, ja
šādu pārkāpumu nebūtu (skat. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2014. gada 3. septembra spriedumu lietā Nr. 128023613).
[5.5] Administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC381764 sastādīts 2020. gada 10. decembrī par to, ka līdz 2020. gada 8. maijam /pers. A/
nesniedza rakstveida liecību par administratīvā pārkāpuma ietvaros zināmo Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldē sakarā ar uzsākto
administratīvā pārkāpuma lietvedību.
[6] Latvijas APK 243. panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā
iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences
ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Atbilstoši minētā panta ceturtajai daļai, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību
veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā
fiksējusi amatpersona.
Savukārt Latvijas APK 244. pants paredz, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
[6.1] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2007. gada 25. aprīļa spriedumā lietā Nr. SKA-157/2007 atzina, ka
administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības, par kurām
paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Līdz ar to, no
vienas puses, institūcija, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu lietā, izvērtē, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie administratīvās
atbildības. Savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai
sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt pierādījumus). Līdz ar to lēmums administratīvā pārkāpuma
lietā būtu jāpieņem par tiem faktiem, kas norādīti protokolā – jaunu faktu norādīšana lēmumā varētu pārkāpt personas procesuālās tiesības (skat. plašāk
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 25. aprīļa spriedumu lietā Nr. SKA-157/2007).
[6.2] Tiesa atzīst, ka administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Tātad,
pārkāpums var tikt uzskatīts par administratīvo pārkāpumu, ja konstatē konkrētu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu. Objekts ir tas, pret ko ir
vērsts administratīvais pārkāpums, objektīvā puse raksturo kā izdarīts administratīvais pārkāpums, subjekts ir persona, kas izdarījusi administratīvo
pārkāpumu, subjektīvā puse ir vainojama darbība (skat. plašāk Augstākās tiesas 2006. gada 22. decembra spriedumu lietā Nr. SKA-571/2006,
2008. gada 26. maija spriedumu lietā Nr. 252/2008).
Atzīstams, ka, konstatējot administratīvo pārkāpumu, tas ir iestādes, kura ir veikusi lietvedību un sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu,
pienākums konkrēti norādīt administratīvā pārkāpuma protokolā, kādas darbības persona ir veikusi un kā izpaudies administratīvais pārkāpums, par kura
izdarīšanu administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts, kvalificējot pēc konkrēta Latvijas APK paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva, gan iegūt
pierādījumus, kas to apliecina. Savukārt tiesai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir jāvērtē vai lietā esošie pierādījumi un ziņas par administratīvo
pārkāpumu, kuras ir savākusi iestāde, kura veikusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, ir pietiekamas administratīvā pārkāpuma sastāva
konstatēšanai personas darbībās, nevis pēc savas iniciatīvas vākt un piemeklēt papildus faktus, lai personas darbībās konstatētu administratīvo
pārkāpumu.
[6.3] Likuma „Par policiju” 10. panta pirmās daļas 6. punkts noteic, ka saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi
atbilstoši dienesta kompetencei ir novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus,
izskatīt lietas par šiem pārkāpumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības. Savukārt likuma „Par policiju” 12. panta pirmās daļas 3. punkts
noteic, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības veikt personu aptauju, pieņemt
paskaidrojumus, kā arī izsaukt uz policijas iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām un materiāliem, kuru izskatīšana ir policijas kompetencē, bet, ja šīs
personas bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc izsaukuma, likumā noteiktajā kārtībā veikt to piespiedu atvešanu.
[6.4] No lietas materiālos esošajiem rakstveida pierādījumiem izriet, ka /pers. A/ bija aicināta sniegt Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldē
liecību sakarā ar uzsāktu administratīvā pārkāpuma lietvedību. Tādējādi, ievērojot to, ka /pers. A/ nebija iesniegusi Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes
pārvaldē liecību, vai atsaukusies uz viņai nosūtīto aicinājumu, Valsts policijas amatpersonai bija tiesisks pamats sastādīt administratīvā pārkāpuma
protokolu par Latvijas APK 175.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Līdz ar minēto tiesa atzīst, ka /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 175. 2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Minētais pārkāpums vērsts pret
noteikto pārvaldes kārtību.
[7] Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 1. punkts noteic, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodekss.
Administratīvās atbildības likuma 4. panta otrā daļa noteic, ka normatīvajam aktam, kas atzīst administratīvo pārkāpumu par nesodāmu, mīkstina
sodu vai ir citādi labvēlīgs personai, ja vien attiecīgajā likumā nav noteikts citādi, ir atpakaļejošs spēks, proti, tas attiecas uz pārkāpumiem, kas izdarīti
pirms attiecīgā normatīvā akta spēkā stāšanās dienas.
[7.1] Atbilstoši Latvijas APK 22. panta noteikumiem administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi
administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas
neizdarītu jaunus pārkāpumus. Savukārt Administratīvās atbildības likuma 13. pants noteic, ka administratīvais sods ir ietekmēšanas līdzeklis, kas tiek
piemērots administratīvo pārkāpumu izdarījušajai personai, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, atjaunotu taisnīgumu, sodītu par izdarīto pārkāpumu, kā arī
atturētu administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu un citas personas no turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas. Turklāt Administratīvās
atbildības likuma 19. panta otrā daļa noteic, ka, nosakot administratīvā soda veidu un mēru, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības
saucamās personas personību (juridiskajai personai — reputāciju), mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un
pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Latvijas APK 32. panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta
atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Savukārt minētā panta otrā daļa
noteic, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un
pastiprinošos apstākļus.
[7.2] No Latvijas APK 175. 2 panta sankcijas izriet, ka par pantā paredzēto nodarījumu uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai
amatpersonām no trīsdesmit pieciem līdz divsimt desmit euro, bet juridiskajām personām — no septiņdesmit līdz septiņsimt euro.
[7.3] Attiecībā uz pārkāpējas personību noskaidrots, ka Vienotās migrācijas informatīvajā sistēmā deklarētās dzīvesvietas adrese norādīta /adrese
A/, nav bērnu vecumā līdz 18 gadiem, no Tiesu informatīvās sistēmas datiem neizriet, ka aizgādības tiesības būtu atņemtas. Citas personu raksturojošās
ziņas lietās materiālos nav.
[7.4] Lietā nav konstatējami atbildību mīkstinoši un/vai pastiprinoši apstākļi.
[7.5] Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta pirmā daļa noteic,
ka par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei, izņemot šā panta otrajā, trešajā un
ceturtajā daļā paredzētos pārkāpumus, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet
juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 16. panta otro daļu viena naudas soda vienība ir pieci euro. Līdz ar to par Administratīvo sodu likuma
par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta pirmajā daļā noteikto pārkāpumu fiziskai personai
piemērojams brīdinājums vai līdz 700 euro.
Tādējādi šajā lietā /pers. A/ sods piemērojams saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu un Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem
pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta pirmo daļu, jo tas atzīstams par labvēlīgāku regulējumu un nepasliktinās viņas
kā pie administratīvās atbildības saucamās personas stāvokli.
[7.6] Ievērojot lietas materiālos esošās ziņas, tiesa atzīst, ka šajā gadījumā, lai sasniegtu Latvijas APK 22. pantā un Administratīvās atbildības
likuma 13. pantā paredzēto mērķi, ievērojot lietas faktiskos apstākļus, /pers. A/ piemērojams brīdinājums.
[8] Ievērojot visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina par Latvijas APK 175. 2 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ir
pierādīta ar lietas materiālos esošajiem rakstveida pierādījumiem to savstarpējā saistībā.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā visu iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274., 275. un 289.6 pantu, tiesa
nosprieda
atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. 2 pantā paredzētā administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā un piemērot viņai brīdinājumu.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas
pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Tiesnesis Viktors Makucevičs