Legislator Case Law & Legislation
C27139413 / CA-0107-14 AI generated

Bankruptcy administrator's claim for joint liability against company and individuals dismissed due to lack of proven loss and procedural withdrawal.

Case Number C27139413 / CA-0107-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The appellate court fully dismissed the bankruptcy administrator's claim for joint liability against the debtor company and three individuals for a debt of over 92,000 euros. The court found that the administrator failed to prove actual losses resulting from the non-delivery of goods or the failure to submit documents, rejecting the argument that such administrative errors caused financial harm. Furthermore, the court terminated proceedings regarding one individual because the administrator had withdrawn that specific part of the claim, leaving the entire suit against the remaining defendants without a valid basis.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 223. panta 4. punkts; Civilprocesa likuma 42. panta 2. un 4. daļa: The court terminates proceedings when a claimant withdraws a portion of the claim, and state funds bear the litigation costs when a bankruptcy administrator's claim is dismissed.

Keywords

AI generated
bankruptcy administrator joint and several liability proven loss requirement procedural withdrawal litigation costs allocation insolvency proceedings civil procedure law

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 223. panta 4. punkts
Civilprocesa likuma 42. panta 2. daļa
Civilprocesa likuma 42. panta 4. daļa
Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 10. punkts

Cited Case Law

AI generated
Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 15.janvāra spriedums lietā Nr.SKC-101/2014
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C27139413

Lietas arhīva Nr. CA-0107-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2014.gada 29.maijā

Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis I.Stivriņš

tiesneses A.Biksiniece un I.Tabore

ar tiesas sēdes sekretāri D.Mikažāni

izskatīja atklātā tiesas sēdē /pers. B/ un /pers. C/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2013.gada 20.jūnija

spriedumu civillietā maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Vilanna Holding” prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu

atbildību „Fashion Studio”, /pers. D/, /pers. B/ un /pers. C/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja maksātnespējīgā SIA „Vilanna Holding” Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā cēla prasību pret SIA „Fashion Studio”,

/pers. D/, /pers. B/ un /pers. C/ par parāda piedziņu.

Prasībā norādīts, ka ar 2011.gada 28.decembra Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedumu pasludināts SIA ,,Vilanna Holding”

maksātnespējas process.

Saskaņā ar pavadzīmēm SIA ,,Vilanna Holding” (iepriekšējais nosaukums SIA „NCare”) nodevusi preci SIA „Fashion Studio”

(iepriekšējais nosaukums SIA „NCare C”) par 92 781,91 euro (Ls 65 207,50 ), kura nav apmaksāta.

Valsts ieņēmumu dienests 2012.gada 28.martā informēja administratoru par SIA „Vilanna Holding” uz 2010.gada 31.decembri

piederējušiem nemateriāliem ieguldījumiem 26 777,02 euro (Ls 18 819) vērtībā. Atbildētāji bija personas ar paraksta tiesībām.

Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu, Komerclikuma 169.panta pirmo un otro daļu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no SIA ,,Fashion Studio”,

/pers. D/, /pers. B/ un /pers. C/ solidāri zaudējumus par preces nodošanu atbildētājam, par summu 92 781,91 euro (Ls 65 207,50).

[2] Atbildētāji iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumus, kuros prasību neatzīst.

Atbildētāja SIA „Fashion Studio” norāda, ka starp SIA „Vilanna Holding” un SIA „Fashion Studio” 2011.gada 1.septembrī noslēgts

preces pirkuma līgums ar samaksas termiņu līdz 2011.gada 15.novembrim.

Starp SIA „Fashion Studio”, SIA „Vilanna Holding” un „Crotty Limited” 2011.gada 15.novembrī tika parakstīta vienošanās, saskaņā ar

kuru SIA „Fashion Studio” uzņēmusies SIA „Vilanna Holding” saistības 93 909,54 euro (Ls 66 000) apmērā pret „Crotty Limited”,

vienlaicīgi dzēšot SIA „Fashion Studio” parādu par precēm 93 345,31 euro apmērā pret SIA „Vilanna holding” saskaņā ar 2011.gada

1.septembra preces pirkuma līgumu. Tādējādi SIA „Fashion Studio” nav neizpildīto saistību pret maksātnespējīgo SIA „Vilanna

Holding”.

Atbildētāji/pers. D/, /pers. B/ un /pers. C/ savos paskaidrojumos norāda, ka neviens no viņiem nav saņēmis preces saskaņā ar

pavadzīmēm no SIA „Vilanna Holing”, un nekāda sakara ar SIA „Fashion Studio” nopirktajām precēm viņiem nav.

Ja arī SIA „Fashion Studio” nopirkusi preces no SIA „Vilanna Holding” un par tām nav veikta samaksa, MSIA „Vilanna Holding”

administratorei ir jāiesniedz prasības pieteikums pret SIA „Fashion Studio” par parāda piedziņu, nevis par zaudējumu piedziņu. Ar

preču pārdošanu nekādi zaudējumi SIA „Vilanna Holding” netika nodarīti, nav notikusi preču nodošana trešajai personai bez

atlīdzības.

Paskaidro, ka starp SIA „Vilanna Holding” un SIA „Fashion Studio” 2011.gada 1.septembrī noslēgts preces pirkuma līgums par

kopējo summu 93 345,31 euro. Pārdodot preces, plānots norēķināties ar lielāko kreditoru „Crotty Limited”, pret kuru parādsaistību

apmērs bija 93 909,54 euro apmērā. 2011.gada 15.novembrī ir parakstīta vienošanās, saskaņā ar kuru SIA „Fashion Studio”

uzņēmusies SIA „Vilanna Holding” saistības 93 909,54 euro apmērā pret Crotty Limited, vienlaicīgi dzēšot SIA „Fashion Studio”

parādu par precēm pret SIA „Vilanna Holding”.

Uzskata, ka nepastāv apstākļi, kas dotu pamatu MSIA „Vilanna Holding” administratorei iesniegt prasību pret atbildētājiem kā

bijušiem SIA „Vilanna Holding” valdes locekļiem.

[3] Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2013.gada 20.jūnija spriedumu prasība daļā pret SIA „Fashion Studio” par parāda

piedziņu noraidīta. Prasība daļā par zaudējumu piedziņu apmierināta pilnīgi, prasītāja labā piedzīti solidāri no /pers. D/, /pers. B/,

/pers. C/ zaudējumi 92 781,91 euro (Ls 65 207,50), un no /pers. D/, /pers. B/, /pers. C/ valsts ienākumos piedzīti solidāri tiesas

izdevumi- valsts nodeva 2231,52 euro (Ls 1568,32 ) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 10,96 euro (Ls 7,70).

Tiesa secinājusi, ka nav strīda par to, ka ar 2011.gada 28.decembra Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedumu pasludināts SIA

,,Vilanna Holding” maksātnespējas process, par maksātnespējas procesa administratori iecelta Ruta Bulava. Tāpat nav strīda, ka

starp SIA „Vilanna Holding” un SIA „Fashion Studio” 2011.gada 1.septembrī noslēgts preces pirkuma līgums par kopējo summu

93 345,31 euro (Ls 65603,46). Savukārt, 2011.gada 15.novembrī starp SIA „Fashion Studio”, SIA „Vilanna Holding” un „Crotty

Limited” parakstīta vienošanās, saskaņā ar kuru SIA „Fashion Studio” uzņēmusies SIA „Vilanna Holding” saistības 93 909,54 euro

(Ls 66 000) apmērā pret „Crotty Limited”, vienlaicīgi dzēšot SIA „Fashion Studio” parādu par precēm 93 345,31 euro (Ls 65 603,46)

apmērā pret SIA „Vilanna Holding”.

Tiesa atzina, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.pantu atbildētāja SIA „Fashion Studio” ir pierādījusi, ka parāds, kas radies SIA

„NCare” nododot preci SIA „NCare C”, saskaņā ar 2011.gada 15.novembra SIA „Fashion Studio”, SIA „Vilanna Holding” un „Crotty

Limited” vienošanos ir dzēsts. Minētā vienošanās nav apstrīdēta un ir spēkā, tādēļ tiesa prasību pret SIA „Fashion Studio” par parāda

atmaksu noraidīja.

Spriedumā tiesa atzina, ka prasītāja pamatoti cēlusi prasību par zaudējumu piedziņu pret bijušajiem sabiedrības valdes locekļiem ar

paraksta tiesībām /pers. D/, /pers. B/ un /pers. C/, atsaucoties uz Komerclikuma 169.panta pirmo daļu, kas noteic, ka valdes loceklim

savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Turklāt, Komerclikuma 169.panta otrajā daļā noteikts, ka valdes locekļi

atbild solidāri par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai.

Tiesasprāt atbildētāji, kuriem pierādīšanas pienākums uzlikts ar likumu, nav pierādījuši, ka parāds nepastāv un ka valdes un padomes

locekļi rīkojušies kā krietni un rūpīgi saimnieki.

Nenododot administratora rīcībā sabiedrībai piederošos naudas līdzekļus vai dokumentus, kas ir parādnieka manta un slēdzot

mēnesi pirms maksātnespējas pasludināšanas vienošanos ar parādnieku, atbildētāji ir radījuši maksātnespējīgajai SIA „Vilanna

Holding” zaudējumus prasības summas apmērā, kas solidāri piedzenama no atbildētājiem.

[4] Apelācijas sūdzību par minēto spriedumu 2014.gada 9.jūlijā iesniedza atbildētāja /pers. C/, norādot, ka pārsūdz spriedumu

daļā, ar kuru apmierināta prasība par zaudējumu solidāro piedziņu pret viņu.

Sūdzībā norāda, ka viņa kopš 2009.gada 20.aprīļa dzīvo /adrese A/, un no 2012.gada 12.jūnija viņa ir SIA „Fashion Studio”

valdes locekle. Prasītājas iesniegto prasības pieteikumu SIA „Fashion Studio” saņēma, bet tajā kā viena no atbildētājiem norādīta

/pers. C/, adrese - /adrese B/. Prasībā nav norādīts ne viņas personas kods, ne iespējamās prettiesiskās darbības, kuras prasītājas

ieskatā izdarījusi /pers. C/, bet vārdā un uzvārdā ir līdzība.Viņa tikai pieļāva, ka SIA „Vilanna Holding” administratore ir cēlusi prasību

arī pret viņu, tādēļ iesniedza tiesā paskaidrojumu.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka no viņas- /pers. C/ puses ne tikai nav vainojamas vai prettiesiskas rīcības, bet vispār

nav šajā lietā izvērtējamas rīcības. Prasības pieteikumam nebija iesniegti nekādi dokumenti, kas pierādītu prasības pamatu,

identificētu personu, pret kuru tika iesniegta prasība, kā arī, kāds bija atbildētāju ieņemamais amats un pilnvaru termiņš. Prasība pret

viņu ir nepamatota pilnībā.

Prasībā ir atsauces uz Valsts ieņēmumu dienesta un SIA „Fashion Studio” vēstulēm, taču tās nav pievienotas prasības

pieteikumam.

Vērš uzmanību, ka saskaņā ar Uzņēmuma reģistra 2013.gada 27.jūnija izziņu Nr.7-3-99823 SIA „Vilanna Holding” bija trīs padomes

locekļi bez paraksta tiesībām. Viņa, /pers. C/ bija SIA „Vilanna Holding” padomes priekšsēdētāja no 2005.gada 8.februāra līdz

2009.gada 21.septembrim.

Uzskata, ka ar spriedumu, izlases veidā piedzenot zaudējumus no dažiem valdes locekļiem un viena padomes locekļa, ir

pārkāpts taisnīguma princips. Spriedums balstās uz prasības pieteikumā norādītiem pieņēmumiem, kas netika pierādīti. Nepiekrīt

sprieduma secinājumam, ka atbildētāji nav pierādījuši, ka rīkojušies kā krietni un rūpīgi saimnieki. Turklāt, nav ņemts vērā, ka nekādas

rīcības no sūdzības iesniedzējas puses vispār nebija. Kā arī to, ka, sniedzot apelācijas sūdzību, viņa ir spiesta samaksāt ievērojamu

valsts nodevu, kura nebūs piedzenama no prasītājas, jo ir maksātnespējīgās sabiedrības administratore.

Apelācijas instances tiesu lūdz ņemt vērā, ka viņas - /pers. C/ (personas kods /personas kods/) kā SIA „Vilanna Holding”

padomes locekles pilnvaras izbeidzās divus gadus pirms pirkuma līguma noslēgšanas 2011.gada 1.septembrī un vienošanās

noslēgšanas 2011.gada 15.novembrī. Turklāt /pers. C/ nekad nav bijušas paraksta tiesības SIA „Vilanna Holding”, jo paraksta

tiesības ir sabiedrības valdes locekļiem. Viņas pilnvaras uzraudzīt valdes darbību izbeidzās 2009.gada 21.septembrī.

Maksātnespējīgās SIA „Vilanna Holding” administratore nav mēģinājusi noskaidrot viņas deklarēto dzīvesvietu, un no

administratores nav saņēmusi nevienu dokumentu, tajā skaitā par viņas iecelšanu par parādnieka pārstāvi. Par SIA „Vilanna Holding”

parādnieka pārstāvi bija ieceļams izpildinstitūcijas loceklis un tikai tad, ja viņš nav pārraudzības institūcijas vadītājs. Sūdzības

iesniedzēju nemaz nedrīkstēja iecelt par parādnieka pārstāvi, bet SIA „Vilanna Holding” padome jau likvidēta no 2009.gada

22.septembra.

Uzskata, ka spriedumā nav pamatojuma, ka viņai ir zaudējuma atlīdzības pienākums, kā tas noteikts Civillikuma 1779.panta

prasībā. Taču, pat nevērtējot zaudējuma nodarīšanu SIA „Vilanna Holding” ar 2011.gada 1.septembra pirkuma līgumu un 2011.gada

15.novembra vienošanos, no /pers. C/ puses nepastāv zaudējumu atlīdzības priekšnoteikums, proti, nav neattaisnojamas darbības un

viņas vainas.

Pirmās instances tiesas spriedumā nav norādīta neviena konkrēta viņas rīcība, ar kuru, pildot SIA „Vilanna Holding” padomes

locekļa pienākumus periodā no 2005.gada 8.februāra līdz 2009.gada 21.septembrim, sabiedrībai būtu radīti zaudējumi. Lūdz tiesu

noraidīt prasību daļā par zaudējuma piedziņu 92 781,91 euro (Ls 65207,50) no /pers. C/ (personas kods /personas kods/).

[5] Par minēto tiesas spriedumu apelācijas sūdzību 2014.gada 9.jūlijā iesniedza atbildētājs /pers. B/, norādot, ka spriedums tiek

pārsūdzēts daļā par zaudējumu piedziņu no viņa. Lietā ir pierādījumi par 2011.gada 15.novembrī noslēgto vienošanos starp

SIA „Fashion Studio”, prasītāju un trešo personu, kurā norādīts, ka SIA „Fashion Studio” prasītājas SIA „Vilanna Holding” vietā sedz

visus prasījumus, kas ir „Crotty Limited” pret prasītāju SIA „Vilanna Holding”. Tiesa nav vērtējusi faktu, ka šo vienošanos parakstījis

viņš- /pers. B/, lai neradītu SIA „Vilanna Holding” zaudējumus.

Noslēgtā vienošanās nepārprotami norāda to, ka viņš tieši rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, lai neradītu zaudējumus

prasītājam.

Prasītāja, iesniedzot prasību pret viņu, nevis pret /pers. O/, kura līguma parakstīšanas laikā bija persona ar paraksta tiesībām, un

pret prokūristu /pers. P/, apzināti ir maldinājusi tiesu par patiesajiem lietas apstākļiem. Tieši šīs personas darīja visu, lai tiktu

parakstīts līgums, kas pēc tam atstāts viņam izpildīšanai.

Uzskata, ja tiesas spriedums stātos spēkā, līgums nav jāpilda. Tas ir pretrunā ar Komerclikumu un Civillikuma 1587.pantu. Lietas

materiāli apliecina, ka, parakstot vienošanos, tika panākta situācija, ka prasītājam ar minēto darījumu, netika radīti nekādi zaudējumi.

Tiesa spriedumā atsaukusies uz pavadzīmēm, par kurām prasītājam nav nekādu zaudējumu, jo prasībā minētā naudas summa ir

segta ar vienošanās noslēgšanu. Noslēgtais līgums ir spēkā un administratore to nav lūgusi atzīt par spēkā neesošu. Spriedumā nav

minēts neviens motīvs, kāpēc /pers. B/ būtu atbildīgs par to, ka administratorei noslēgtā vienošanās nav nodota. Turklāt tiesa šo

vienošanos uzskatījusi par pamatotu, lai nepiedzītu zaudējumus no SIA „Fashion Studio”. Taču nav norādījusi, kāpēc prasītājam

pienākas divas reizes saņemt samaksu par vienu un to pašu pārdoto preci.

Tā kā trešā persona SIA „Fashion Studio” prasītāja vietā samaksāja parādu, tad nekādi zaudējumi prasītājam ar minēto darījumu

nav notikuši. Lietā nav pierādījumu, ka /pers. B/, ar savām darbībām vai bezdarbību nodarījis zaudējumus prasītājam. Viņš bija valdes

loceklis un vienošanos parakstīja prasītāja vārdā (nevis kā fiziska persona), tādēļ viņam nebija likumiska pamata vienošanās tekstu

paturēt sev, viņš to, tāpat kā citus grāmatvedības dokumentus, nodeva prasītāja grāmatvedei, turklāt pēc viņa bija citas personas,

kuras pārvaldīja prasītāja uzņēmumu.Tiesas spriedumā nav minēts neviens apstāklis, ka /pers. B/ vainas dēļ prasītājam būtu nodarīti

zaudējumi.

Lai gan spriedumā ir atsauce uz 2012.gada 28.marta Valsta ieņēmumu dienesta informāciju administratorei par SIA „Vilanna

Holding” uz 2010.gada 31.decembri piederošiem nemateriāliem ieguldījumiem 26 777,02 euro (Ls 18 819), lietā šis pierādījums nav

iesniegts (lietas 25.lapā ), par šo faktu sastādīts akts. Tāpat nav pierādījumu, ka 2011.gada 5.septembrī, kad viņš ievēlēts par valdes

locekli ar paraksta tiesībām, šādi ieguldījumi pastāvēja. Nav saprotams, kādēļ prasītāja administratore nav vērsusies ar prasību pret

personām, kuras vadīja uzņēmumu 2010.gadā un 2011.gada sākumā.

Spriedumā ir atsauce uz prasītāja tiesiskās aizsardzības procesu, par ko prasības pieteikumā neviena argumenta nav.

Par pretrunīgu sūdzības iesniedzējs uzskata sprieduma atziņu, ka, nenododot administratora rīcībā sabiedrībai piederošos

naudas līdzekļus vai dokumentus, kā arī slēdzot neilgi (mēnesi) pirms maksātnespējas pasludināšanas vienošanos ar parādnieku,

atbildētāji ir radījuši zaudējumus prasības summas apmērā. Prasība nav celta pret personu, kas noslēdza 2011.gada 1.septembra

līgumu. Administrators un tiesa nav izvērtējuši, ka noslēgtā vienošanās par norādīto summu samazināja sabiedrības zaudējumus, jo

pretējā gadījumā, prasītājam būtu parāda saistības pret trešo personu - firmu „Crotty Limited”.

Vērš uzmanību, ka tiesa apzināti, vai arī nepazināti nav nodalījusi bijušo amatpersonu sabiedrības vadīšanas laiku. Lūdz tiesu

noraidīt prasību par zaudējuma piedziņu pret /pers. B/.

Tiesas sēdē /pers. C/ pilnvarotā pārstāve uzturēja apelācijas sūdzību, lūdza prasību noraidīt pilnībā.

Prasītājas pārstāve atsauca prasību daļā par zaudējuma piedziņu pret /pers. C/, norādot, ka prasības atsaukšanas procesuālās

sekas ir skaidras un saprotamas(lietas 231.lapa.). Pārējā daļā prasību uzturēja un sniedza paskaidrojumus, kas analogi prasībā

norādītajiem motīviem.

Atbildētāji/pers. B/, /pers. D/ un SIA „Fashion Studio” pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās. SIA „Fashion Studio” tiesai adresētajā

iesniegumā lūdz lietu izskatīt bez tās pārstāvja piedalīšanās.

Tiesa atzina par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāju klātbūtnes, jo visiem lietas dalībniekiem par tiesas sēdes vietu un laiku

paziņots Civilprocesa likuma 56., 56.1 pantā noteiktajā kārtībā.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausījusies lietas dalībnieka paskaidrojumus, pārbaudījusi pierādījumus un novērtējusi tos kopumā, atzīst, ka prasība

tās uzturētajā daļā ir noraidāma, bet atsauktajā prasības daļā pret /pers. C/ tiesvedība izbeidzama.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 426.panta nosacījumiem apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas

sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā. Apelācijas instance izskata tikai tos prasījumus, kas izskatīti pirmās instances tiesā.

Prasības priekšmeta vai pamata grozīšana nav pieļaujama.

Spriedumu nav pārsūdzējusi sabiedrība „Fashion Studio” un pati administratore prasības noraidītajā daļā, kā arī /pers. D/. Līdz

ar to likumīgā spēkā ir stājies spriedums noraidītajā daļā par parāda piedziņu no SIA „Fashion Studio”. Savukārt MSIA „Vilanna

Holding” administratores prasība pilnībā noraidāma tālāk minēto apsvērumu dēļ.

Nav šaubu, ka administrators ir tiesīgs celt prasību pret maksātnespējīgā uzņēmuma bijušajām amatpersonām, kuras ar savu

rīcību sabiedrībai nodarījušas zaudējumus. Administratore cēlusi prasību, lūdzot piedzīt solidāri no SIA ,,Fashion Studio”, /pers. D/,

/pers. B/ un /pers. C/ zaudējumus 92 781,91 euro par neapmaksātajām precēm, kas saskaņā ar 2011.gada 1.septembra pirkuma

līgumu bija pārdotas SIA „Fashion Studio”, pamatojot savu prasību ar Civillikuma 1779.pantu, Komerclikuma 169.panta pirmo un otro

daļu.

Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Komerclikuma 169.panta otrā daļa paredz valdes un padomes locekļu solidāru atbildību par zaudējumiem, ko tie nodarījuši

sabiedrībai.

Līdz ar to apelācijas instances tiesa secina, ka izskatīšanas priekšmets lietā ir solidāra zaudējumu piedziņa no visiem

atbildētājiem.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaikus pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības

pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgajos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa;

2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (sk. K.Torgāns, Saistību tiesības I daļa. Rīga,

2006, 209.lpp.).

Starp pusēm lietā nepastāv strīds par to, ka 2011.gada 1.septembrī bija noslēgts preču pirkuma līgums par kopējo summu 93

345,31 euro, bet 2011.gada 15.novembrī starp SIA „Fashion Studio”, SIA „Vilanna Holding” un „Crotty Limited” tika parakstīta

vienošanās, saskaņā ar kuru SIA „Fashion Studio” uzņēmusies SIA „Vilanna Holding” saistības 93 909,54 euro apmērā pret „Crotty

Limited”, vienlaicīgi dzēšot SIA „Fashion Studio” parādu par precēm pret SIA „Vilanna Holding” saskaņā ar iepriekš pieminēto

pirkuma līgumu (lietas 35.-37.lapa).

Norādītos apstākļus apstiprina spēkā stājies pirmās instances tiesas spriedums (lietas 93.-95.lapa), kas tāpat kā iepriekš

aprakstītie darījumi no administratora puses netiek apstrīdēts.

Tādējādi secināms, ka SIA „Fashion Studio” nav neizpildīto saistību un parāda pret maksātnespējīgo SIA „Vilanna Holding”, kā arī

nepastāv zaudējumi par prasībā norādīto summu, kas būtu piedzenama solidāri no pārējiem atbildētājiem lietā.

Attiecībā uz administratores argumentiem par Valsts ieņēmumu dienesta informāciju saistībā ar sabiedrības krājumiem, debitoru

parādiem un parādnieka pārstāvja pienākumiem sniegt administratoram pieprasīto informāciju, tiesa atzīst, ka saistībā ar pieminēto

informāciju konkrēts prasījums nav celts un arī prasības summā tas nav iekļauts.

Turklāt, lai gan dokumentu nenodošana administratoram ir uzskatāma par pretlikumīgu darbību, tā pati par sevi nerada

zaudējumus un nav konstatējams cēloniskais sakars starp dokumentu nenodošanu un zaudējumiem. Grāmatvedības dokumentu

nenodošana pati par sevi nepierāda zaudējumu nodarīšanu un cēlonisko sakaru (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta

2014.gada 15.janvāra spriedums lietā Nr.SKC-101/2014).

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus maksātnespējīgās SIA „Vilanna Holding” administratores prasība pret SIA „Fashion

Studio”, /pers. D/, /pers. B/ par solidāru zaudējumu 92 781,91 euro piedziņu pilnībā noraidāma.

Pirmās instances tiesa, noraidot prasību tikai daļā pret sabiedrību „Fashion Studio”, nepamatoti vienus un tos pašus zaudējumus

(vai parādu) piedzinusi solidāri no pārējiem atbildētājiem lietā.

Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktā noteikts, ka tiesa izbeidz tiesvedību, ja prasītājs atteicies no prasības. Tiesa atzīst, ka

atsauktajā prasības daļā par zaudējuma piedziņu pret /pers. C/, saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu, ir izbeidzama

tiesvedība.

Civilprocesa likuma 42.panta noteikumi paredz, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami

no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Minētā panta otrajā daļā noteikts, ja prasību noraida,

tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos, savukārt, ceturtā daļa paredz, ja abas

puses ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas, tiesas izdevumus uzņemas valsts.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka tiesas izdevumu piedziņa valsts labā, ja tiek noraidīta administratora celtā prasība, nav

paredzēta, jo administratori prasībās, kas celtas to personu labā, kurām pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, no

tiesas izdevumu samaksas ir atbrīvoti uz likuma pamata (attiecīgi Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas10.punkts). Līdz ar to

tiesas izdevumus šajā lietā uzņemas valsts.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.-434.pantu, Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija,

nosprieda

noraidīt pilnībā maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Vilanna Holding” prasību pret sabiedrību ar ierobežotu

atbildību „Fashion Studio”, /pers. D/, /pers. B/ par solidāru zaudējumu 92 781,91 euro piedziņu.

Izbeigt tiesvedību prasības daļā par zaudējumu piedziņu no /pers. C/, personas kods: /personas kods/.

Spriedumu var pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 dienu laikā no tiesas paziņotā pilna

sprieduma sastādīšanas datuma – 2014.gada 13.jūnija, iesniedzot kasācijas sūdzību Latgales apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis I.Stivriņš

Tiesnese A.Biksiniece

Tiesnese I.Tabore