Court allows small claims action for apartment management fees and interest against co-owner.

Lietas Nr. C33644816

Lietas arhīva Nr. C-1486-17/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 31.maijā

Rīgas rajona tiesas

tiesnese I.Bāliņa

ar sekretāri R.L.Garozu Puķāni,

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. A/,

izskatīja 2017.gada 17.maijā atklātā tiesas sēdē civillietu AS /nosaukums A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa.

2016.gada 10.augustā prasītāja AS /nosaukums A/ (turpmāk prasītāja) cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ (turpmāk atbildētājs) par

naudas piedziņu. 2017.gada 6.aprīlī tiesā iesniegti papildinājumi.

Prasībā norādīts, ka Prasībā norāda, ka pamatojoties uz Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Valsts amatpersona lēmumu, Rīgas pilsētas

zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr./numurs/Atbildētājai un /pers. C/ 2014.gada 21.novembrī tika reģistrētas īpašuma tiesības katram uz ½ domājamo

daļu no dzīvokļa īpašuma nr. /adrese A/ (turpmāk- Dzīvoklis) ar kopējo platību 47,7.m un 477/33692 pie dzīvokļa īpašuma piederošām kopīpašuma

domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas.

2016.gada 15.jūlijā Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētas rajona tiesā ierosināta civillieta prasītāja prasībā pret /pers. C/ un atbildētāju par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumu, komunālo maksājumu un papildus pakalpojumu parāda un likumisko procentu piedziņu

par kopējo summu 901,79 euro apmērā, kas sastāv no pamatparāda 845,80 euro apmērā, par laika periodu no 12.2014. līdz 14.10.2015. un

likumiskajiem procentiem 55,99 euro, kas aprēķināti uz 30.06.2016. Ņemot vērā minēto prasība tiek celta pret atbildētāju par laika periodu no

2015.gada 15.oktobra, t.i. no dienas, kad likumīgā spēkā stājies Civillietu tiesu kolēģijas 2014.gada 6.novembra lēmums lietā Nr.C04286514.

Tā kā starp prasītāju un atbildētāju nav noslēgts individuālais pārvaldīšanas līgums, tad šajā gadījumā prasītājai ir tiesības piemērot likumiskos

procentus, t.i. seši no simta gadā. Uz prasības pieteikuma iesniegšanas dienu, 25.07.2016., atbildētājai par rēķinu apmaksas kavējumu ir aprēķināti

likumiskie procenti 5,45 euro apmērā. Atbildētājai ir izveidojušās parādsaistības par izrakstītajiem, bet neapmaksātajiem rēķiniem 260,18 euro, kas

sastāv no pamatparāda 254,73 euro par laika periodu no 15.10.2014. līdz 06.2016. (ieskaitot) un likumiskajiem procentiem 5,45 euro, kas aprēķināti

uz 25.07.2016.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otro daļu, 10.panta 1.-5.punktu, 13.panta pirmo un otro daļu, 16.panta trešo daļu, 18.panta

trešo daļu, 20.panta pirmo daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otro un piekto daļu, 18.panta trešo daļu, 20.panta pirmo daļu,

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otro un piekto daļu, Civillikuma 864., 1071., 1652., 1765., 1828. pantiem, Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no

Atbildētājas par labu Prasītājam parādu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, komunāliem maksājumiem un papildus pakalpojumiem un

likumiskos procentus 583,95 euro apmērā, kas sastāv no pamatparāda 563,17 euro apmērā par laika periodu no 15.10.2014. līdz 03.2017.

(ieskaitot), un likumiskajiem procentiem 20,78 euro apmērā, kas aprēķināti uz 25.07.2016., naudas līdzekļu pārskaitot uz prasītājas norēķinu kontu: AS

„Swedbank”, konta Nr. /konta numurs/; noteikt prasītajam tiesības saņemt 6% gadā no pamatparāda summas līdz sprieduma pilnai izpildei (izsoles

noslēguma dienai); piedzīt samaksāto valsts nodevu 87,59 euro apmērā, un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, 15,65 euro, kas

samaksāti par publikāciju Latvijas Vēstnesī.

Prasība pamatota uz Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otro daļu, 10.panta 1.-5.punktiem, 13.panta pirmo un otro daļu, 18.panta trešo daļu,

20.panta pirmo daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otro un piekto daļu, Civillikuma 864.pantu, 1071.pantu, 1652.pantu, 1756.pantu,

1765.pantu, 1828.pantu.

Prasītāja pārstāve uztur prasību uz prasībā norādītajiem apstākļiem.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, nav informējis tiesu par neierašanās iemesliem.

Tiesa atzīst atbildētāja neierašanos par neattaisnojošu, jo lūdzot atlikt tiesas sēdi par papildus pierādījumu iesniegšanu, atbildētājam bija pienākums

apmeklēt tiesas nozīmēto tiesas sēdi. Turklāt Civilprocesa likuma 74.panta septītās daļas 2.punkts noteic, ka pusēm ir pienākums savlaicīgi rakstveidā

paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus. Atbildētājs nav iesniedzis lietā pierādījumus par iemesliem,

kāpēc viņš nav varējis ierasties uz tiesas sēdi.

Tiesa atzīst, ka ir uzskatāms, ka par tiesas sēdi atbildētājam ir paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1pantā noteiktajam.

Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies, kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā

ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.

Ņemot vērā, pusēm par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst par iespējamu skatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes.

Noklausījusies paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotību. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietā nepastāv strīds par faktu, ka atbildētāja ir dzīvokļa īpašuma ½ domājamās daļas /adrese A/, īpašniece, kā tas izriet no lietas materiāliem

pievienotās zemesgrāmatu nodaļas sniegtās informācijas (lietas 13.lapa).

Persona, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesību, uzņemas pienākumu piedalīties dzīvokļa maksājumu segšanā.

Lietā nav strīda, ka prasītāja ar 2012.gada 3.augusta līdz 10.augusta Nekustamā īpašuma /adrese A/ daudzdzīvokļu īpašnieku lēmumu pilda

apsaimniekotāja pienākumus (lietas 15.lapa).

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1., 2. un 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana. Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā un

otrā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku

kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības

noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks

atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos

izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu.

No prasības summas aprēķiniem izriet, ka atbildētājas parāds par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem par

laika periodu no 2014.gada 15.oktobra līdz 2017.gada martam (ieskaitot) sastāda 563,17 euro (lietas 21.-29.lapa).

Civillikuma 1838.pantā ir noteikts, ka samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Lietā nav gūti pierādījumi, ka apmaksa būtu veikta pilnā apmērā, turklāt Atbildētājs nav apstrīdējis saistības esamību, nav sniedzis tiesai rakstveida

paskaidrojumus, nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav cēlis pretprasību, no kā secināms, ka atbildētājam nav pamatotu

iebildumu pret prasību, līdz ar to tiesa secina, ka prasība par pamatparāda 563,17 euro apmērā par laika periodu no 2014.gada 15.oktobra līdz

2017.gada martam (ieskaitot) piedziņu no atbildētāja ir pierādīta un apmierināma.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 20,78 euro apmērā uz 2017.gada 1.aprīli.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu, procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut

arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, procentu

apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no

simta gadā.

Parāda summas aprēķins apliecina, ka laika posmā no 2014.gada 15.oktobra līdz 2017.gada martam nesaņemot maksājumus par dzīvokļa

īpašumam sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem un uz dzīvokļa īpašumu attiecināmo apsaimniekošanas maksu, prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos

nokavējuma procentus par šo laika periodu 20,78 euro apmērā.

Tiesa, ņemot vērā konstatēto apsaimniekošanas maksas un maksas par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem maksājumu nokavējumu no

atbildētājas puses, likumisko nokavējuma procentu aprēķinu atzīst par pamatotu, un nekonstatējot kļūdas aprēķinos, par piedzenamu no atbildētājas.

Prasībā lūgts atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no pamatsummas parāda.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa, tostarp, norāda prasītāja tiesības par laiku līdz

spieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājai nosakāmas

tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summa piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet

atbildētājai- proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Ņemot vērā, ka prasība apmierināta pilnā apmērā, tad no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 87,59 euro (lietas

10., 78.lapa) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā un ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” saistītie

izdevumi 16,45 euro apmērā (lietas 77.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no atbildētāja valsts labā piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 7,22 euro (lietas 2.lapa).

Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS /nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

pamatparādu 563,17 euro apmērā par laika periodu no 2014.gada 15.oktobra līdz 2017.gada martam (ieskaitot), likumiskos nokavējuma procentus

20,78 euro apmērā uz 2017.gada 1.aprīli, valsts nodevu 87,59 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro un ar sludinājuma ievietošanu

laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” saistītie izdevumi 16,45 euro apmērā.

Kredītiestādes nosaukums un konta numurs, kurā veicama samaksa: AS „Swedbank”, konta Nr. /konta numurs/.

Noteikt AS /nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas

kods /personas kods/, 6% (sešus procentus) gadā no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā nenomaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,22 euro apmērā (kvīts

oriģināls par izdarīto samaksu iesniedzams Rīgas rajona tiesā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas), samaksu veicot sekojošā kontā:

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,

iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds).

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona

tiesā.

Tiesnese /personiskais paraksts/ I.Bāliņa