Court partially allowed small claims debt collection for loan default and interest but rejected minor late fee claim.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed SIA "Julianus Inkasso Latvija"'s small claims action against /pers. B/ for debt collection. The plaintiff argued the defendant failed to maintain account funds for loan repayments, resulting in a default of 493.15 EUR plus interest. The court found the defendant breached the contract but rejected the specific claim for 7.68 EUR in late fees, awarding only the principal and calculated interest amounts.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934., 1943. panti; The court may partially grant a small claims debt collection suit when the defendant fails to fulfill contractual payment obligations, but must independently verify the validity of specific ancillary claims like late fees against the proven damages.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C28224716
Lietas arhīva Nr. C-2247-16/7
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 20.oktobrī
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa,
tiesnese B.Ābele,
izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Julianus Inkasso Latvija” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas
piedziņu.
Aprakstošā daļa
2016.gada 21.martā SIA „Julianus Inkasso Latvja”, vienotais reģistrācijas numurs 40003717522, cēla tiesā maza apmēra prasību par naudas
piedziņu pret /pers. B/, personas kods /personas kods/.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 24.maijā starp AS “Swedbank” un atbildētāju tika noslēgts līgums par Patēriņa kredīta (aizdevuma)
izsniegšanu un izmantošanu. Parakstot līgumu atbildētājs piekrita līguma noteikumiem, tai skaitā, arī līguma saistošajam grafikam. Saskaņā ar līguma
noteikumiem, atbildētājam bija jānodrošina atbildētāja privātkontā nepieciešamo nauda līdzekļu apmērs aizdevuma summas un procentu samaksai
ikmēneša aizdevuma atmaksas un procentu maksājuma datumā.
AS “Swedbank” veica atbildētāja privātā konta stāvokļa analīzi un konstatēja, ka atbildētājs nepapildināja savu privāto kontu un banka nav spējīga
veikt ieturējumus no atbildētāja privātā konta aizdevuma summas un procentu par aizdevuma lietošanu samaksai, un tādējādi atbildētājs nepilda līguma
noteikumus. Analīzes laikā tika konstatēts, ka izmantotā un neatgrieztā kredīta (aizdevuma) summa ir 471,41 EUR, procentu parāds par kredīta
(aizdevuma) izmantošanu sastāda 21,74 EUR, kas kopā ir 493,15 EUR.
AS “Swedbank” 2011.gada 30.septembrī cedēja prasījuma tiesības, kas izriet no AS “Swedbank” un atbildētāja starpā noslēgtā līguma,
prasītājam – SIA „Julianus Inkasso Latvija”, ar tiesībām prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus prasījumus, kad radušies līguma
neizpildes rezultātā, paziņojot prasītājam līguma izbeigšanas datumu 30.04.2010.
Prasītājs veicis visas nepieciešamās pirmstiesas darbības prasījuma, kavējuma procentu un zaudējumu iekasēšanā no atbildētāja.
Prasītājs prasības iesniegšanas brīdī aprēķina likumiskos nokavējuma procentus, kas ir 6 % gadā no līguma izbeigšanas datuma.
Pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934., 1943.pantu prasītājs lūdz
piedzīt no atbildētāja galveno parādu 493,15 EUR apmērā, likumiskos nokavējuma procentus 172,12 EUR apmērā, tiesāšanās izdevumus; atzīt prasītāja
tiesības par laika periodu līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no piespriestās, bet nesamaksātās summas.
Prasītājs prasības pieteikumā izteicis lūgumu izskatīt lietu rakstveida procesā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta noteikumiem uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu tika izsūtīts prasības pieteikums ar lūgumu iesniegt tiesā
rakstveida paskaidrojumus. Minētajā termiņā atbildētāja paskaidrojumi tiesā nav saņemti.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi un
dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Atbildētājs nav atspēkojis prezumpciju par dokumentu saņemšanu
septītajā dienā pēc to nosūtīšanas.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam /pers. B/ par civillietas ierosināšanu un lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir paziņots likumā
noteiktā kārtībā.
Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt
tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs
saņemt tiesas kancelejā. Atbilstošs paziņojums Prasītājam un atbildētājam ir nosūtīts.
Motīvu daļa
Novērtējusi rakstveida pierādījumus un prasības pieteikumā norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa
nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 250.23un 250.24pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus
pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņam nav pamatotu iebildumu pret prasību.
2007.gada 24.maijā starp AS „Swedbank” un atbildētāju noslēgts Patēriņa kredīta līgums, atbilstoši kuram viņam piešķirta aizdevuma summa
Ls 1610,00 apmērā. Savukārt Atbildētājs apņēmās nodrošināt, lai tā bankas kontā ikmēneša 15 datumā būtu pieejama maksājuma summa saskaņā ar
līguma noteikumiem un grafiku.
Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu
šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek par pienākumu izpildīt
apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot
otrai zaudējumus.
Civillikuma 1793.panta 3.punktā noteikts, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,
vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Savukārt 1801.pantā noteikts, ka cesijas līgumu starp prasījuma
atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav
vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu no cesijas brīža cesionārs iegūst tiesības darboties ar
kreditora tiesībām.
2011.gada 30.septembrī starp AS „Swedbank” un Prasītāju noslēgts Cesijas līgums Nr.SWED-4. Saskaņā ar Cesijas līguma 1.1.punkta
noteikumiem Prasītājs ieguva prasījuma tiesības par Atbildētāja saistībām. Bez tam, 2011.gada 14.oktobrī Atbildētājam paziņots par prasījuma tiesību
cesiju
Līdz ar to, tiesa atzīst, ka AS „Swedbank” 2011.gada 30.septembrī cedēja savu prasījumu pret Atbildētāju par summu 493,15 EUR apmērā
Prasītājam, kā arī atbilstoši Cesijas līguma 2.1.punktam, cedēja arī tiesības prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus prasījumus, kas
radušies līguma neizpildes rezultātā.
Ņemot vērā visu augstāk minēto, tiesa atzīst, ka gan Patēriņa līgums, gan Cesijas līgums noslēgti atbilstoši Civillikuma prasībām un ir saistoši pusēm.
Lietā nepastāv strīds par abu līgumu nosacījumiem un par to, ka Prasītājam ir prasījuma tiesības pret Atbildētāju.
2011.gada 14.oktobrī Prasītājs nosūtīja Atbildētājam adresētu paziņojumu par parādsaistībām, kas izriet no Līguma un vienlaicīgi par esošā parāda
blakus saistībām, ja tiks iesniegta prasība tiesā. Ne pēc brīdinājuma nosūtīšanas, ne līdz lietas izskatīšanai pēc būtības tiesā Atbildētājs nav nokārtojis
parādsaistības vai cēlis iebildumus.
No AS „Swedbank” 2011.gada 5.oktobra izziņas redzams, ka /pers. B/ saistības saskaņā ar 2007.gada 24.maijā noslēgto Patēriņa kredīta līgumu
sastāv no neatmaksātā aizdevuma pamatsummas Ls 331,31 (471,41 EUR), aprēķinātajiem procentiem par aizdevuma lietošanu Ls 15,28 (21,74 EUR),
procentiem par pamatsummas atmaksas kavējumu Ls 299,71 (426,45 EUR), līgumsoda par procentu samaksas kavējumu Ls 16,30 (23,19 EUR).
Civillikuma 1943.pants paredz, ka aizņēmējam jāatdod tādai pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš ir saņēmis. Savukārt, Civillikuma
1838.pants nosaka to, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Izvērtējot parāda summu, kas piedzenama no atbildētāja par labu prasītājam, tiesa atzīst, ka pamatparāds ir 471,41 EUR apmērā, jo uz prasījuma
cedēšanas brīdi šāds neatmaksātais aizdevums pastāvēja. Tiesa konstatē, ka prasītājs nepamatoti galvenā parāda – neatmaksātā aizdevuma summai ir
pierēķinājis arī aprēķinātos procentus par aizdevuma naudas līdzekļu izmantošanu. Prasītājs ir norādījis, ka summa 493,15 EUR apmērā ir prasījums uz
tā cedēšanas brīdi, tomēr tiesa konstatē, ka šī summa nesastāv tikai no neatmaksātā aizdevuma, bet arī no procentiem par aizdevuma lietošanu.
Apstāklis, ka šāds parādsaistību kopējais apmērs bija, nenozīmē, ka visa šī summa ir uzskatāma par galveno parādu, tādejādi pēc tam aprēķinot
procentus par procentu maksājumu kavējumu. Tiesa nekonstatē Civillikuma 1766.pantā minētos apstākļus, kad par nenomaksātiem procentiem var
aprēķināt jaunus procentus.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma
1763.pants 1.punkts nosaka, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Par piešķirtā kredītlimita atmaksas nokavējumu prasītājam līguma darbības laikā, t.i., līdz 2010.gada 30.aprīlim bija tiesības prasīt pielīgtos
procentus par aizdevuma naudas līdzekļu izmantošanu. Šie procenti par aizdevuma izmantošanu, kas radušies līguma darbības laikā, bet nav samaksāti,
aprēķināti 21,74 EUR apmērā. Tiesa atzīst, ka prasītājam par labu šie procenti ir piedzenami, bet nevis kā daļa no pamatparāda, bet gan kā procenti par
aizdevuma līdzekļu izmantošanu.
Pēc līguma darbības termiņa beigām par piešķirtā kredītlimita atmaksas nokavējumu prasītājam ir tiesības prasīt likumiskos nokavējuma procentus,
kas aprēķināmi saskaņā ar Civillikuma 1765.panta otro daļu – 6 % gadā. Aprēķinot likumiskos nokavējuma procentus par prasības pieteikumā norādīto
nokavējuma periodu no 2010.gada 30.aprīļa līdz 2016.gada 22.aprīlim, likumiskie nokavējuma procenti par šo periodu, par pamatparāda 471,41 EUR
atmaksas kavējumu pēc tiesas aprēķiniem ir 164,44 EUR.
Tā kā Atbildētājs nav pildījis ar Līgumu uzņemtās saistības un norādītajā termiņā nav nodrošinājis savā kontā atbilstošus naudas līdzekļus, lai veiktu
fiksēto ikmēneša maksājumus, no viņa piedzenams neatmaksātais aizdevums 471,41 EUR apmērā, procenti par aizdevuma lietošanu laika periodā līdz
2011.gada 5.oktobrim 21,74 EUR un likumiskie nokavējuma procenti par laika periodu no 2010.gada 30.aprīļa līdz 2016.gada 22.februārim
164,44 EUR apmērā, kopā 657,59 EUR.
Pārējā prasības daļā par likumisko nokavējuma procentu 7,68 EUR apmērā piedziņu – prasība ir noraidāma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6 %
gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Tā kā prasība ir apmierināta daļā par 657,59 EUR piedziņu, no Atbildētāja par labu Prasītājai piedzenama valsts nodeva 98,64 EUR apmērā
un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, kopā 103,33 EUR.
Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz
ar to atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 97., 189.-195., 204.1, 250.25pantu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. B/ par labu SIA „Julianus Inkasso Latvija” parādu 657,59 EUR (seši simti piecdesmit septiņi euro, 59 centi), kas sastāv no
neatmaksātā aizdevuma pamatsummas 471,41 EUR (četri simti septiņdesmit viens euro, 41 cents), procentiem par aizdevuma izmantošanu laika periodā
līdz 2011.gada 5.oktobrim 21,74 EUR (divdesmit viens euro, 74 centi) un likumiskajiem nokavējuma procentiem par periodu no 2010.gada 30.aprīļa
līdz 2016.gada 22.februārim 164,44 EUR (viens simts sešdesmit četri euro, 44 centi), kā arī tiesas izdevumus 103,33 EUR (viens simts trīs euro, 33
centi), kopā 760,92 EUR (septiņi simti sešdesmit euro, 92 centi). Samaksa veicama prasītāja SIA „Julianus Inkasso Latvija” norēķinu kontā
AS „Swedbank”, konta Nr.LV61HABA0551008868793.
Prasību daļā par likumisko nokavējuma procentu 7,68 EUR apmērā piedziņu – noraidīt.
Noteikt SIA „Julianus Inkasso Latvija” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/ likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no
nesamaksātās aizdevuma pamatsummas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas
sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas
pamatiem.
Pilna sprieduma sastādīšanas datums 2016.gada 20.oktobris.
Tiesnese B.Ābele