Court partially allowed small claims debt collection for loan default and interest but rejected minor late fee claim.

Lietas Nr. C28224716

Lietas arhīva Nr. C-2247-16/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 20.oktobrī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa,

tiesnese B.Ābele,

izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Julianus Inkasso Latvija” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 21.martā SIA „Julianus Inkasso Latvja”, vienotais reģistrācijas numurs 40003717522, cēla tiesā maza apmēra prasību par naudas

piedziņu pret /pers. B/, personas kods /personas kods/.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 24.maijā starp AS “Swedbank” un atbildētāju tika noslēgts līgums par Patēriņa kredīta (aizdevuma)

izsniegšanu un izmantošanu. Parakstot līgumu atbildētājs piekrita līguma noteikumiem, tai skaitā, arī līguma saistošajam grafikam. Saskaņā ar līguma

noteikumiem, atbildētājam bija jānodrošina atbildētāja privātkontā nepieciešamo nauda līdzekļu apmērs aizdevuma summas un procentu samaksai

ikmēneša aizdevuma atmaksas un procentu maksājuma datumā.

AS “Swedbank” veica atbildētāja privātā konta stāvokļa analīzi un konstatēja, ka atbildētājs nepapildināja savu privāto kontu un banka nav spējīga

veikt ieturējumus no atbildētāja privātā konta aizdevuma summas un procentu par aizdevuma lietošanu samaksai, un tādējādi atbildētājs nepilda līguma

noteikumus. Analīzes laikā tika konstatēts, ka izmantotā un neatgrieztā kredīta (aizdevuma) summa ir 471,41 EUR, procentu parāds par kredīta

(aizdevuma) izmantošanu sastāda 21,74 EUR, kas kopā ir 493,15 EUR.

AS “Swedbank” 2011.gada 30.septembrī cedēja prasījuma tiesības, kas izriet no AS “Swedbank” un atbildētāja starpā noslēgtā līguma,

prasītājam – SIA „Julianus Inkasso Latvija”, ar tiesībām prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus prasījumus, kad radušies līguma

neizpildes rezultātā, paziņojot prasītājam līguma izbeigšanas datumu 30.04.2010.

Prasītājs veicis visas nepieciešamās pirmstiesas darbības prasījuma, kavējuma procentu un zaudējumu iekasēšanā no atbildētāja.

Prasītājs prasības iesniegšanas brīdī aprēķina likumiskos nokavējuma procentus, kas ir 6 % gadā no līguma izbeigšanas datuma.

Pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1756., 1757., 1763., 1793., 1797., 1798., 1801., 1805., 1934., 1943.pantu prasītājs lūdz

piedzīt no atbildētāja galveno parādu 493,15 EUR apmērā, likumiskos nokavējuma procentus 172,12 EUR apmērā, tiesāšanās izdevumus; atzīt prasītāja

tiesības par laika periodu līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no piespriestās, bet nesamaksātās summas.

Prasītājs prasības pieteikumā izteicis lūgumu izskatīt lietu rakstveida procesā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta noteikumiem uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu tika izsūtīts prasības pieteikums ar lūgumu iesniegt tiesā

rakstveida paskaidrojumus. Minētajā termiņā atbildētāja paskaidrojumi tiesā nav saņemti.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi un

dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Atbildētājs nav atspēkojis prezumpciju par dokumentu saņemšanu

septītajā dienā pēc to nosūtīšanas.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam /pers. B/ par civillietas ierosināšanu un lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir paziņots likumā

noteiktā kārtībā.

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs

saņemt tiesas kancelejā. Atbilstošs paziņojums Prasītājam un atbildētājam ir nosūtīts.

Motīvu daļa

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un prasības pieteikumā norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 250.23un 250.24pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus

pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

2007.gada 24.maijā starp AS „Swedbank” un atbildētāju noslēgts Patēriņa kredīta līgums, atbilstoši kuram viņam piešķirta aizdevuma summa

Ls 1610,00 apmērā. Savukārt Atbildētājs apņēmās nodrošināt, lai tā bankas kontā ikmēneša 15 datumā būtu pieejama maksājuma summa saskaņā ar

līguma noteikumiem un grafiku.

Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu

šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek par pienākumu izpildīt

apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot

otrai zaudējumus.

Civillikuma 1793.panta 3.punktā noteikts, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,

vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Savukārt 1801.pantā noteikts, ka cesijas līgumu starp prasījuma

atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav

vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu no cesijas brīža cesionārs iegūst tiesības darboties ar

kreditora tiesībām.

2011.gada 30.septembrī starp AS „Swedbank” un Prasītāju noslēgts Cesijas līgums Nr.SWED-4. Saskaņā ar Cesijas līguma 1.1.punkta

noteikumiem Prasītājs ieguva prasījuma tiesības par Atbildētāja saistībām. Bez tam, 2011.gada 14.oktobrī Atbildētājam paziņots par prasījuma tiesību

cesiju

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka AS „Swedbank” 2011.gada 30.septembrī cedēja savu prasījumu pret Atbildētāju par summu 493,15 EUR apmērā

Prasītājam, kā arī atbilstoši Cesijas līguma 2.1.punktam, cedēja arī tiesības prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus prasījumus, kas

radušies līguma neizpildes rezultātā.

Ņemot vērā visu augstāk minēto, tiesa atzīst, ka gan Patēriņa līgums, gan Cesijas līgums noslēgti atbilstoši Civillikuma prasībām un ir saistoši pusēm.

Lietā nepastāv strīds par abu līgumu nosacījumiem un par to, ka Prasītājam ir prasījuma tiesības pret Atbildētāju.

2011.gada 14.oktobrī Prasītājs nosūtīja Atbildētājam adresētu paziņojumu par parādsaistībām, kas izriet no Līguma un vienlaicīgi par esošā parāda

blakus saistībām, ja tiks iesniegta prasība tiesā. Ne pēc brīdinājuma nosūtīšanas, ne līdz lietas izskatīšanai pēc būtības tiesā Atbildētājs nav nokārtojis

parādsaistības vai cēlis iebildumus.

No AS „Swedbank” 2011.gada 5.oktobra izziņas redzams, ka /pers. B/ saistības saskaņā ar 2007.gada 24.maijā noslēgto Patēriņa kredīta līgumu

sastāv no neatmaksātā aizdevuma pamatsummas Ls 331,31 (471,41 EUR), aprēķinātajiem procentiem par aizdevuma lietošanu Ls 15,28 (21,74 EUR),

procentiem par pamatsummas atmaksas kavējumu Ls 299,71 (426,45 EUR), līgumsoda par procentu samaksas kavējumu Ls 16,30 (23,19 EUR).

Civillikuma 1943.pants paredz, ka aizņēmējam jāatdod tādai pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš ir saņēmis. Savukārt, Civillikuma

1838.pants nosaka to, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Izvērtējot parāda summu, kas piedzenama no atbildētāja par labu prasītājam, tiesa atzīst, ka pamatparāds ir 471,41 EUR apmērā, jo uz prasījuma

cedēšanas brīdi šāds neatmaksātais aizdevums pastāvēja. Tiesa konstatē, ka prasītājs nepamatoti galvenā parāda – neatmaksātā aizdevuma summai ir

pierēķinājis arī aprēķinātos procentus par aizdevuma naudas līdzekļu izmantošanu. Prasītājs ir norādījis, ka summa 493,15 EUR apmērā ir prasījums uz

tā cedēšanas brīdi, tomēr tiesa konstatē, ka šī summa nesastāv tikai no neatmaksātā aizdevuma, bet arī no procentiem par aizdevuma lietošanu.

Apstāklis, ka šāds parādsaistību kopējais apmērs bija, nenozīmē, ka visa šī summa ir uzskatāma par galveno parādu, tādejādi pēc tam aprēķinot

procentus par procentu maksājumu kavējumu. Tiesa nekonstatē Civillikuma 1766.pantā minētos apstākļus, kad par nenomaksātiem procentiem var

aprēķināt jaunus procentus.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma

1763.pants 1.punkts nosaka, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Par piešķirtā kredītlimita atmaksas nokavējumu prasītājam līguma darbības laikā, t.i., līdz 2010.gada 30.aprīlim bija tiesības prasīt pielīgtos

procentus par aizdevuma naudas līdzekļu izmantošanu. Šie procenti par aizdevuma izmantošanu, kas radušies līguma darbības laikā, bet nav samaksāti,

aprēķināti 21,74 EUR apmērā. Tiesa atzīst, ka prasītājam par labu šie procenti ir piedzenami, bet nevis kā daļa no pamatparāda, bet gan kā procenti par

aizdevuma līdzekļu izmantošanu.

Pēc līguma darbības termiņa beigām par piešķirtā kredītlimita atmaksas nokavējumu prasītājam ir tiesības prasīt likumiskos nokavējuma procentus,

kas aprēķināmi saskaņā ar Civillikuma 1765.panta otro daļu – 6 % gadā. Aprēķinot likumiskos nokavējuma procentus par prasības pieteikumā norādīto

nokavējuma periodu no 2010.gada 30.aprīļa līdz 2016.gada 22.aprīlim, likumiskie nokavējuma procenti par šo periodu, par pamatparāda 471,41 EUR

atmaksas kavējumu pēc tiesas aprēķiniem ir 164,44 EUR.

Tā kā Atbildētājs nav pildījis ar Līgumu uzņemtās saistības un norādītajā termiņā nav nodrošinājis savā kontā atbilstošus naudas līdzekļus, lai veiktu

fiksēto ikmēneša maksājumus, no viņa piedzenams neatmaksātais aizdevums 471,41 EUR apmērā, procenti par aizdevuma lietošanu laika periodā līdz

2011.gada 5.oktobrim 21,74 EUR un likumiskie nokavējuma procenti par laika periodu no 2010.gada 30.aprīļa līdz 2016.gada 22.februārim

164,44 EUR apmērā, kopā 657,59 EUR.

Pārējā prasības daļā par likumisko nokavējuma procentu 7,68 EUR apmērā piedziņu – prasība ir noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6 %

gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Tā kā prasība ir apmierināta daļā par 657,59 EUR piedziņu, no Atbildētāja par labu Prasītājai piedzenama valsts nodeva 98,64 EUR apmērā

un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, kopā 103,33 EUR.

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz

ar to atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 97., 189.-195., 204.1, 250.25pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/ par labu SIA „Julianus Inkasso Latvija” parādu 657,59 EUR (seši simti piecdesmit septiņi euro, 59 centi), kas sastāv no

neatmaksātā aizdevuma pamatsummas 471,41 EUR (četri simti septiņdesmit viens euro, 41 cents), procentiem par aizdevuma izmantošanu laika periodā

līdz 2011.gada 5.oktobrim 21,74 EUR (divdesmit viens euro, 74 centi) un likumiskajiem nokavējuma procentiem par periodu no 2010.gada 30.aprīļa

līdz 2016.gada 22.februārim 164,44 EUR (viens simts sešdesmit četri euro, 44 centi), kā arī tiesas izdevumus 103,33 EUR (viens simts trīs euro, 33

centi), kopā 760,92 EUR (septiņi simti sešdesmit euro, 92 centi). Samaksa veicama prasītāja SIA „Julianus Inkasso Latvija” norēķinu kontā

AS „Swedbank”, konta Nr.LV61HABA0551008868793.

Prasību daļā par likumisko nokavējuma procentu 7,68 EUR apmērā piedziņu – noraidīt.

Noteikt SIA „Julianus Inkasso Latvija” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/ likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no

nesamaksātās aizdevuma pamatsummas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas

pamatiem.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums 2016.gada 20.oktobris.

Tiesnese B.Ābele