Court dismisses management fee claim against tenant for unauthorized emergency repairs not separately disclosed.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the management company's claim for unpaid maintenance and utility fees against a private individual. The plaintiff argued for a specific sum covering the period from 2017 to 2019, while the defendant denied the debt entirely. The court ruled that emergency repair costs were improperly included in the management fee because the management company failed to separately disclose these expenses to the tenant as required by law.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 93. panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 96. panta 5. daļa; Civillikuma 1402. pants; Civillikuma 1587. pants; Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta 1. daļa; Ministru kabineta noteikumi Nr. 1014 22. un 24. punkts; Ministru kabineta noteikumi Nr. 408 21. punkts: A management company must separately disclose emergency repair costs to tenants; failure to do so renders such costs unenforceable as part of the standard management fee.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-0313-22/12
ECLI:LV:RPPT:2022:0126.C68244720.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2022. gada 18. janvārī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, tiesnese Irina Augustāne rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vienkāršotās
procedūras prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
Prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” cēla tiesā vienkāršotās procedūras prasību pret atbildētāju /pers. A/ par naudas piedziņu.
Pamatojoties uz Civillikuma 1716. pantu, 1759. panta pirmo daļu, 1760., 1765. pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju” 50. pantu un Dzīvokļa īpašuma likuma 8. pantu, 10. panta pirmo daļu, prasītāja lūgusi tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parādu
par dzīvojamo telpu uzturēšanu un apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2017. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31.
oktobrim 913,97 euro, likumiskos procentus par laika periodu no 2019. gada 5. oktobra līdz 2020. gada 1. februārim 14,25 euro un tiesāšanās
izdevumus, kā arī noteikt prasītājai tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā līdz sprieduma izpildei.
Tiesā 2020. gada 20. augustā un 2020. gada 10. decembrī saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētājs prasību neatzīst.
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata rakstveida
procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiešsaistes sistēmā būs pieejams saīsinātais spriedums, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs
lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad saīsinātais spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma
sastādīšanas datumu.
Lietas dalībniekiem 2021. gada 26. oktobrī nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība ir noraidāma.
Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka vienkāršotās procedūras lietās tiesa sastāda saīsinātu spriedumu. Saskaņā ar
Civilprocesa likuma 194. panta otro daļu saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193. panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda
tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus,
pēc kuriem vadījusies tiesa
Ievērojot minēto, tiesas spriedumu motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izskatot lietu.
Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa
nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Civillikuma 1402. pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1587. pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības
nostiprinājusi zemesgrāmatā.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 22.
punktu pēc avārijas situācijas novēršanas pārvaldniekam ir pienākums 10 darbdienu laikā rakstiski paziņot dzīvokļu īpašniekiem par avārijas situācijas
novēršanai veiktajiem darbiem, kā arī šo darbu izmaksām, bet 24. punkts paredz, ka pārvaldniekam ir tiesības pieprasīt dzīvokļu īpašniekiem segt par
avārijas situācijas novēršanu iztērētos līdzekļus (papildus noteiktajai pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksai).
Ministru kabineta noteikumu Nr. 408 (noteikumi, kas stājās spēkā 21.07.2017) 21. punkts noteic, ka pārvaldniekam ir tiesības papildus
noteiktajiem pārvaldīšanas maksājumiem pieprasīt un dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums segt par ārpuskārtas remontu iztērētos līdzekļus.
Saskaņā ar minētajām tiesību normām tiesa atzīst, ka remonta izdevumi nepamatoti iekļauti apsaimniekošanas maksā. Remonta izdevumu
nenorādīšana kā papildu maksa liedz dzīvokļu īpašniekiem gūt pilnīgu informāciju par mājas parādiem.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība par parāda par apsaimniekošanas maksu un komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2017.
gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. oktobrim 913,97 euro nav pamatota un ir noraidāma, tāpēc nav pamatota prasība par likumisko procentu piedziņu
saskaņā ar Civillikuma 1754. pantu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, kas noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus.
Prasība noraidīta, līdz ar to prasītājas samaksātie tiesas izdevumi jāuzņemas pašai prasītājai.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-195., 204.1 un 250.25, 250.27 pantu, tiesa
nosprieda
noraidīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu.
Saīsināts spriedums nav pārsūdzams. Saīsināts spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma
iesniegšanai un neviena no pusēm nav iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.
Saīsināts spriedums ir sagatavots un pieejams no 2022. gada 26. janvārī.
Puses desmit dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma (2022. gada 26. janvāra) var iesniegt tiesā sprieduma sastādīšanas lūgumu. Ja
puses būs iesniegušas sprieduma sastādīšanas lūgumu, sprieduma noraksts būs pieejams tiesas kancelejā no 2022. gada 25. februāra.
Tiesnese Irina Augustāne