Court recognizes marital separate property and frees it from creditor seizure under Latvian Civil Procedure Law.

Lietas Nr. C30578616

Lietas arhīva Nr. C-5786-16/28

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 2.novembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

tiesnese I.Pujate,

ar tiesas sēžu sekretāri L.Franci,

piedaloties prasītājai /pers. A/, prasītājas pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Jurim Raudzupem, atbildētājam /pers. B/,

atbildētāja AS “Reverta” pilnvarotajai pārstāvei /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē Abrenes ielā 3, Rīgā, izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ un AS “Reverta”, lietā ar trešo personu

Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr./numurs/ zvērinātu tiesu izpildītāju /pers.C/ par nekustamo īpašumu atzīšanu par laulātā atsevišķo mantu,

to atsvabināšanu no piedziņas un piedziņas atzīmes dzēšanu.

Ap r ak s t o š ā d aļ a

[1] 2016.gada 13.maijā /pers. A/ (turpmāk – prasītāja) iesniedza Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasības pieteikumu

pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētājs) un AS “Reverta” lietā ar trešo personu – zvērinātu tiesu izpildītāju /pers.C/ par nekustamo īpašumu

atzīšanu par laulātā atsevišķo mantu, to atsvabināšanu no piedziņas un piedziņas atzīmes dzēšanu, un 2016.gada 17.maijā ierosināta

civillieta.

[2] Prasības pieteikumā prasītāja norāda, ka 1980.gada 03.oktobrī starp prasītāju un atbildētāju tika reģistrēta laulība.

2000.gada 22.jūnijā starp atbildētāju un prasītāju tika noslēgts laulības līgums, kurš nosaka laulāto mantisko attiecību veidu – visas

mantas šķirtību. Tāpat Laulības līgums nosaka sekojošo:

- 1.2.punkts: “Ar šo līgumu tiek atceltas likumiskās mantiskās attiecības un noteikts, ka turpmāk Laulāto mantiskās attiecības

veidojas uz mantas šķirtības pamata”.

- 2.2.punkts: “Katram laulātajam, pēc šī Līguma noslēgšanas, pieder manta, kura viņam piederēja pirms laulības noslēgšanas, kā arī

kustama un nekustama manta un saistības, ko katrs laulātais ieguvis uz sava vārda laulību noslēgšanas laikā pēc šī Līguma noslēgšanas”.

- 2.5.punkts: “Laulība slaikā laulātie ir ieguvuši sekojošo mantu kā laulātā kopīpašumu, un tā tiek sadalīta šādi:

sievas īpašumā – kooperatīvais dzīvoklis nr./adrese/, kooperatīvā “Lielupe”; dzīvoklis nr./adrese/, kadastra reģistra nr./numurs/

[…]”.

- 2.6.punkts: “Par saviem parādiem un citām saistībām katrs Laulātais atbild tikai ar savu mantu”.

2001.gada 19.janvārī Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/ uz prasītājas vārda tika reģistrēts nekustamais

īpašums, kas atrodas pēc adreses /adrese A/, ar kadastra Nr./numurs B/(pamats – 2000.gada 18.maija pirkuma līgums) (turpmāk –

Īpašums 1).

2012.gada 25.janvārī Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs C/uz prasītājas vārda tika reģistrēts nekustamais

īpašums, kas atrodas pēc adreses /adrese B/, ar kadastra Nr./numurs D/(pamats – 1993.gada 17.marta īpašuma tiesību uz dzīvokli

reģistrācijas pagaidu apliecība Nr.4-2566, 2011.gada 29.decembra zemes pirkuma līgums Nr.RD-11-1954-lī) (turpmāk – Īpašums 2).

2014.gada 16.janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izdeva izpildu rakstu lietā Nr.2-6192/6 par 52 846,40 euro

piedziņu no atbildētāja par labu AS “Reverta”, reģ.Nr.40003074590.

Saskaņā ar 2016.gada 10.februāra Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr./numurs/zvērināta tiesu izpildītāja /pers.C/ lēmumu

Nr.03266/086/2016-NOS izpildu lietā Nr.00458/086/2009 tiesu izpildītājs ir pieņēmis lēmumu par piedziņas vēršanas iespējamību uz

atbildētājam it kā piederošo ½ daļu laulāto kopmantā no uz prasītājas vārda reģistrētajiem īpašumiem. Jo īpašumi it kā ir uzskatāmi par

laulāto kopmantu.

2016.gada 14.aprīlī Rīgas rajona tiesa pieņēma lēmumu lietā Nr.C33469116 noraidīt prasītājas sūdzību par tiesu izpildītāja

2016.gada 10.februāra lēmumu Nr.03266/086/2016-NOS izpildu lietā Nr.00458/086/2009 tā kā neuzskatīja, ka jautājums par laulāto

mantas piederību ir risināms Civilprocesa likuma 632.pantā noteiktajā kārtībā, bet gan Civilprocesa likuma 633.panta pirmajā daļā

noteiktajā kārtībā.

Civillikuma 89.panta pirmā daļa nosaka, ka: “Katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, tāpat arī to mantu,

ko viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu,” bet otrā daļa, ka: “Viss, ko laulība slaikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet

ar abu laulāto līdzekļiem vai otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta […],” savukārt Civillikuma 91.panta pirmās daļas

3.punkts, ka: “Katra laulātā atsevišķa manta it sevišķi ir: […] manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulība slaikā […].”

Prasītāja īpašumus ieguvusi tikai un vienīgi par no savas mātes /pers. F/, personas kods /personas kods/, bez atlīdzības laulības

laikā saņemtajiem, tātad atbilstoši Civillikuma 1912.pantam – dāvinātājiem, privatizācijas sertifikātiem. Arī visus izdevumus saistībā ar

īpašuma iegūšanu un nostiprināšanu maksājusi prasītāja un prasītājas māte, atbildētājs nav nekādā veidā piedalījies un palīdzējis

prasītājai īpašumtiesību uz īpašumiem iegūšanas un nostiprināšanas procesā. Ņemot vērā, ka īpašumi nav iegūti kopīgi vai ar abu laulāto

līdzekļiem, vai ar otra laulātā palīdzību, kā arī to, ka tie ir iegūti bez atlīdzības laulības laikā, tie ir uzskatāmi par laulības laikā iegūtu

atsevišķu mantu, ko tādējādi prasītājai ir tiesības paturēt.

Šādu secinājumu arī var izdarīt no tiesu prakses. 2012.gada Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta

tiesu prakses apkopojumā par laulāto kopīgās mantas dalīšanu ir izteikta atziņa, ka, lemjot par to, vai nekustamais īpašums ir atzīstams

par laulāto kopīgu mantu vai par viena laulātā atsevišķu mantu, ir jāņem vērā katra laulātā izdarītais sertifikātu ieguldījums nekustamā

īpašuma iegādē par privatizācijas sertifikātiem. Ja nekustamā īpašuma iegādē ir tikuši izmantoti tikai vienam laulātajam piederoši

privatizācijas sertifikāti vai sertifikāti, kas bijuši šim laulātajam uzdāvināti, tad konkrētais nekustamais īpašums ir atzīstams par viena

laulātā atsevišķu mantu. Savukārt, ja nekustamā īpašuma iegādē ir ieguldīti arī otram laulātajam piederošie vai viņam uzdāvinātie

privatizācijas sertifikāti, tad nekustamais īpašums ir atzīstams par abu laulātā kopīgu mantu, atbilstoši abu laulāto izdarīto ieguldījumu

daļām.

Tā, piemēram, ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas spriedumu (lietā Nr.C04251505 PAC-0064,

2007.gads) prasītājas prasība par īpašuma tiesību atzīšanu uz laulāto kopmantu tika noraidīta tā kā prasītājas vīrs iegādājās strīdus

īpašumu par saviem personīgajiem un no vecākiem mantotajiem privatizācijas sertifikātiem. Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Civillietu tiesu palāta nosprieda, ka atbilstoši Civillikuma 91.panta 3.punktam šīs dzīvokļa īpašums ir uzskatāms par viena laulātā

atsevišķu mantu, jo prasītājas vīrs to ieguva bez atlīdzības laulības laikā, un prasītājas apgalvojums, ka sertifikātus ieķīlāja un izpirka par

abu kopējiem līdzekļiem, nevar būt par pamatu īpašuma tiesību atzīšanai uz dzīvokļa īpašumu, kā arī lietā nav iegūti tieši pierādījumi par

to, ka ar kopējiem līdzekļiem būtu izpirkti ieķīlātie sertifikāti.

Līdzīgi lēma Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta 2009.gada 25.jūnijā civillietā Nr.C34054506, kur tā apmierināja prasītāja

prasību par nekustamā īpašumu atzīšanu par laulātā atsevišķu mantu tā kā prasītājs strīdus īpašumu iegādājās par privatizācijas

sertifikātiem, ko tam bija uzdāvinājis tēvs, lai arī dāvinājumu tajā laikā neesot varējuši noformēt, jo nav bijuši izņemti attiecīgi

radniecību apliecinoši dokumenti. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta secināja, ka tai nav pamata apšaubīt to, ka

pēc būtības privatizācijas sertifikāti ir tikuši uzdāvināti. Savukārt darījuma noslēgšanai ir svarīga pušu griba; prasītāja tēvs faktiski

gribēja uzdāvināt savam dēlam sertifikātus dzīvokļa privatizācijai, nevis tos pārdot, iegūstot par tiem atlīdzību un materiālu labumu, un

atbilstoši Civillikuma 1439.panta noteikumiem ir spēkā patiesi gribētais, kas apslēpts aiz cita darījuma, šajā gadījumā – pirkuma.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta atzina, ka sertifikāti prasītājam piešķirti bez atlīdzības un, atbilstoši

Civillikuma 1912.pantam, šis darījums ir atzīstams par dāvinājumu, bet saskaņā ar Civillikuma 91.panta pirmās daļas 3.punktu par šiem

sertifikātiem privatizētais dzīvoklis atzīstams par prasītāja atsevišķo mantu.

Civillikuma 114.pants nosaka, ka laulātie var savas mantiskās tiesības nodibināt, pārgrozīt un izbeigt ar laulības līgumiem, bet

Civillikuma 117.pants: “Ja laulības līgumā noteikta visas laulāto mantas šķirtība, katrs laulātais ne vien patur viņam pirms laulības

piederējušo mantu, bet arī laulības laikā var to patstāvīgi iegūt, lietot un ar to rīkoties neatkarīgi no otra laulātā.”

Laulību līguma 2.1.punkts nosaka laulāto mantisko attiecību veidu - visas mantas šķirtību. Tas nozīmē, ka prasītājas laulības laikā

iegūtā manta - īpašumi, tiesības uz kuriem prasītāja ieguvusi laulības laikā pirms Laulību līguma noslēgšanas, bet kurus viņa

koroborējusi zemesgrāmatā laulību laikā pēc Laulību līguma noslēgšanas, ir viņas patstāvīgi, neatkarīgi no otra laulātā - atbildētāja -

iegūtā manta.

Saskaņā ar Civillikuma 91.panta pirmās daļas 1.punktu: “Katra laulātā atsevišķa manta it sevišķi ir [...] manta, kas laulātajam

piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu.”

Laulību līguma 2.2.punkts nosaka, ka katram laulātajam pēc Laulību līguma noslēgšanas pieder manta, kura viņam piederēja pirms

laulības noslēgšanas, kā arī manta, ko katrs laulātais ieguvis uz sava vārda laulību noslēgšanas laikā pēc Laulību līguma noslēgšanas.

Civillikuma 993.panta pirmā daļa nosaka, ka: “Nodošana vien vēl nenodibina nekustama īpašuma Ieguvējam īpašuma tiesību: to iegūst

tikai ar iegūšanas tiesiskā pamata un par to izgatavotā akta ierakstīšanu zemes grāmatās,” bet 994.panta pirmā daļa, ka: “Par nekustama

īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās,” un otrā daļa, ka: “Līdz ierakstīšanai zemes grāmatās

nekustama īpašuma ieguvējam pret trešām personām nav nekādu tiesību: viņš nevar izlietot nevienu no priekšrocībām, kas saistītas ar

īpašumu, un viņam jāatzīst par spēkā esošu visa uz šo nekustamo īpašumu attiecošās tās personas darbība, kura pēc zemes grāmatām

apzīmēta par šā īpašuma īpašnieku [...].” Tādējādi ir secināms, ka prasītāja ir nostiprinājusi tiesības uz īpašumiem ar brīdi, kad notikusi

īpašumu koroborācija zemesgrāmatā, tātad - pēc Laulību līguma noslēgšanas un Laulību līguma 2.2.punkta darbības periodā. Šāds

secinājums ir pretējs tiesu izpildītāja uzskatam, ka prasītāja īpašumus ieguvusi laikā, uz kuru nav attiecināms Laulību līguma 2.2.punktā

minētais darbības periods, un tādējādi ir vēršama piedziņa pret prasītājas īpašumiem par atbildētāja parādiem.

Vēl jo vairāk, Civillikuma 1404.pantā nostiprinātais princips, ka darījumā ir svarīga pušu griba liek pievērst uzmanību Laulību

līguma 2.5.punktam, kas nosauc īpašumus kā prasītājas atsevišķo mantu. Lai ari Laulību līguma noslēgšanas brīdī prasītājai vēl bija tikai

tiesības uz īpašumiem, taču tās nebija koroborētas zemesgrāmata, ir skaidri saskatāms prasītājas un atbildētāja nodoms norādīt

īpašumus kā prasītājas atsevišķo mantu.

Juridiskajā literatūrā ir nostiprinājies princips, ka “Tas apstāklis, ka zemesgrāmatā nav ierakstīta CL 91.p.2.d.2.teikumā un ZGL

16.d.1.punktā paredzētā piebilde par laulātā atsevišķo mantu, pats par sevi neatspēko CL 994.p.l.d. paredzēto nekustamas lietas

piederības prezumpciju un vēl jo vairāk - neliecina par to, ka attiecīgā nekustamā lieta ir laulāto kopīgās mantas objekts (CL 89.p.2.d.

izpratnē). Citiem vārdiem, viena laulātā īpašuma tiesības nostiprinājums zemesgrāmatā (arī tad, ja zemesgrāmatā nav ierakstīta minētā

piebilde) ir pietiekams pierādījums viņa individuālai īpašuma tiesībai uz attiecīgo nekustamo lietu.” Ņemot vērā to, ka īpašumi ir

reģistrēti tikai uz prasītājas vārda, prasītājai ir individuālas īpašuma tiesības uz īpašumiem.

Civillikuma 100.panta pirmā daļa nosaka, ka: “Viena laulātā manta neatbild par otra laulātā saistībām,” bet otrā daļa, ka: “Ja par

viena laulātā parādiem vērsta piedziņa uz otra laulātā atsevišķo mantu, pēdējais var prasīt, lai šo mantu atsvabina no piedziņas.” Tā paša

likuma 121.pants nosaka, ka: “Par saviem parādiem katrs laulātais atbild ar savu mantu.” Tāpat Laulību līguma 2.6.punkts nosaka, ka:

“Par saviem parādiem un citām saistībām katrs Laulātais atbild tikai ar savu mantu.” Ņemot vērā prasības izklāstītos apstākļus, kā arī šajā

sadaļā minētās normas, Prasītājas manta - īpašumi - ir atsvabināma no parādu piedziņas izpildu lietā Nr.00458/086/2009.

Ievērojot minēto, prasītāja lūdz tiesu:

1) atzīt īpašumu, kas atrodas pēc adreses /adrese/, Rīga, reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/ ar

kadastra Nr./numurs F/, par /pers. A/, p.k. /personas kods/, atsevišķo mantu;

2) atzīt īpašumu, kas atrodas pēc adreses /adrese B/, reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs C/ar

kadastra Nr./numurs G/, par /pers. A/, p.k./personas kods/, atsevišķo mantu;

3) atsvabināt īpašumu, kas atrodas pēc adreses /adrese A/, reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/ar

kadastra Nr./numurs F/, no parādu piedziņas izpildu lietā Nr.00458/086/2009;

4) atsvabināt īpašumu, kas atrodas pēc adreses /adrese B/, reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs C/ar

kadastra Nr./numurs G/, no parādu piedziņas izpildu lietā Nr.00458/086/2009;

5) dzēst piedziņas atzīmi, kas ierakstīta uz /pers. A/, p.k./personas kods/, vārda reģistrēta īpašuma, kas atrodas pēc adreses /adrese

A/, kadastra Nr./numurs F/, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/ II daļas 2.iedaļā - ieraksta Nr.1.1 un Nr.1.2;

6) dzēst piedziņas atzīmi, kas ierakstīta uz /pers. A/, p.k./personas kods/, vārda reģistrēta īpašuma, kas atrodas pēc adreses /adrese

B/, kadastra Nr/numurs/, Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. /numurs/ II daļas 2.iedaļā - ieraksta Nr.1.1. un Nr.1.2,

7) piedzīt solidāri no /pers. B/, p.k./personas kods/, un AS “Reverta”, reģ.Nr.40003074590, par labu /pers. A/, p.k./personas

kods/, visus tiesāšanās izdevumus.

[3] 2016.gada 08.jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemti atbildētāja /pers. B/ sniegtie paskaidrojumi.

Paskaidrojumos atbildētājs /pers. B/ norāda, ka 1980.gada 3.oktobrī starp atbildētāju un prasītāju, tika reģistrēta laulība. 2000.gada

22.jūnijā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts laulību līgums, kurā tika noteikts laulāto mantisko attiecību veidu - visas mantas

šķirtība. Tāpat laulību līgumā tika noteikts, ka īpašumi, kas atrodas pēc adreses /adrese A/, ar kadastra Nr./numurs F/, un pēc adreses

/adrese B/, ar kadastra Nr./numurs G/, ir prasītājas atsevišķā manta. Atbildētājs paskaidro, ka minētie īpašumi tika minēti kā prasītājas

atsevišķā manta tā kā tos viņa ieguva bez atbildētāja līdzdalības un palīdzības par savas mātes /pers. F/, p.k. /personas kods/, dāvinātajiem

privatizācijas sertifikātiem. Visas darbības, kas saistītas ar īpašumu nostiprināšanu veica prasītāja un viņas māte /pers. F/.

Ņemot vērā minēto, prasītājas prasību atbildētājs atzīst pilnīgi un uzskata, ka minētie īpašumi ir atzīstami par prasītājas atsevišķo

mantu, ir atsvabināmi no parādu piedziņas par atbildētāja parādiem izpildu lietā Nr.00458/086/2009, kā arī ir dzēšamas piedziņas

atzīmes, kas ierakstītas uz minētajiem īpašumiem.

Atbildētājs papildus informē, ka laulības līgumu nevarēja slēgt agrāk, jo nebija atjaunota šāda iespēja Latvijas Republikas

likumdošanā. Prasītājas un atbildētāja laulības līgums ir viens no pirmajiem atjaunotajā Latvijā.

[4] 2016.gada 13.jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemti Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr./numurs/ zvērināta

tiesu izpildītāja /pers.C/ sniegtie paskaidrojumi.

Paskaidrojumos norādīts, ka Civilprocesa likuma 633.pants skaidri norāda citu personu tiesību aizsardzības kārtību nolēmuma

izpildē, un, proti, saskaņā ar minētās likuma normas 1.daļu, persona, kura uzskata, ka tai ir kādas tiesības uz aprakstīto kustamo mantu

vai nekustamo īpašumu, uz kuru tiek vērsta piedziņa, vai tā daļu, jāceļ prasība tiesā pēc vispārējās lietu piekritības, savukārt panta 2.daļa

nosaka, ka prasība par mantas izslēgšanu no aprakstes akta, piedziņas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā vai cita prasība ceļama pret

parādnieku un piedzinēju.

Pārbaudot lietas materiālus par prasītājas prasības pieteikumā minētajiem apstākļiem tiesu izpildītājs paskaidro, ka tiesu izpildītāja

lietvedībā atrodas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 16.01.2004. izdotais izpildu raksts lietā Nr.2-6192/6 par piedziņu 52

846,40 euro apmērā no /pers. B/, p.k./personas kods/, par labu AS Reverta, reģ.Nr.40003074590.

Izpildu lietas ietvaros, Civilprocesa likuma 632.panta kārtībā 2016.gada 25.februārī Rīgas rajona tiesā tika iesniegta prasītājas

pilnvarotā pārstāvja zvērināta advokāta Jura Raudzepa sūdzība par zvērināta tiesu izpildītāja darbībām izpildu lietā, vēršot piedziņu uz

parādniekam /pers. B/ piederošo 1/2 domājamo daļu laulāto kopmantā no uz /pers. A/ vārda reģistrētā nekustamā īpašuma /adrese B/, un

/adrese/ Rīga.

Ar Rīgas rajona tiesas 2016.gada 14.aprīļa lēmumu lietā Nr.C33469116 tika noraidīta prasītājas sūdzība par tiesu izpildītāja

darbībām. Līdz šo paskaidrojumu sniegšanas brīdim tiesu izpildītāja rīcībā nav ziņu par tiesas nolēmuma stāšanos likumīgā spēkā.

Ar šo, tiesu izpildītājs paskaidro, ka nepiekrīt prasītājas prasībai daļā par nekustamo īpašumu /adrese B/, un /adrese/ atsvabināšanu

no parādu piedziņas izpildu lietā Nr.00458/086/2009 un piedziņas atzīmju dzēšanai.

[5] 2016.gada 20.jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemti AS “Reverta” sniegtie paskaidrojumi.

Paskaidrojumos norādīts, ka prasītājas prasība uzskatāma par nepamatotu un pilnībā noraidāmu sekojošu apsvērumu dēļ.

Strīdus nekustamais īpašums /adrese C/, uz Prasītājas vārda reģistrēts 19.01.2001, pamatojoties uz 2000.gada 18.maija pirkuma

līgumu. Savukārt, nekustamais īpašums /adrese B/, uz Prasītājas vārda reģistrēts 25.01.2012., pamatojoties uz 1993.gada 17.marta

īpašuma tiesību uz dzīvokli reģistrācijas pagaidu apliecību Nr.4-2566 un 2011.gada 29.decembra zemes pirkuma līgums Nr.RD-ll-

1954-lī.

Laulība starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ tika noslēgta 1980.gada 3.oktobrī. Savukārt, atbilstoši Latvijas Republikas

Uzņēmumu reģistra 2015.gada 2.decembra izziņai Nr.2-7-213480, laulības līgums starp Prasītāju un /pers. B/ noslēgts 2000.gada

22.jūnijā, nosakot laulāto visas mantas šķirtību.

Ņemot vērā augstāk minēto, konstatējams, ka abi nekustamie īpašumi uz prasītājas vārda ir reģistrēti pēc laulības noslēgšanas, bet

pirms laulības līguma noslēgšanas, tādēļ ir pamats šos īpašumus uzskatīt par laulāto kopmantu.

Turklāt, Civillikuma 115.panta otrajā daļā ir noteikts, ka, lai laulības līgumiem piešķirtu saistošu spēku pret trešajām personām, tie

ierakstāmi laulāto mantisko attiecību reģistrā un par nekustamo mantu - arī zemes grāmatās.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumos Nr. /numurs/ un Nr. /numurs/ nav izdarītas atzīmes par to, ka strīdus nekustamie

īpašumu ir viena laulātā atsevišķa manta.

AS “Reverta” lūdz prasītājas prasību par nekustamo īpašumu atzīšanu par laulātā atsevišķo mantu, to atsvabināšanu no piedziņas un

piedziņas atzīmes dzēšanu, noraidīt pilnībā.

[6] Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis norādīja, ka uztur tiesā iesniegto prasību uz tajā norādītajiem pamatiem, kā arī sniedza

paskaidrojumos atbilstoši prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un argumentiem.

Papildus paskaidroja, ka prasītāja īpašuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem ieguvusi pirms laulības līguma noslēgšanas,

izmantojot privatizācijas sertifikātus, kurus ieguvusi kā dāvinājumu no savas mātes un atbildētājs /pers. B/ nav piedalījies nekustamo

īpašumu iegādē. Arī laulības līgumā puses vienojušās, ka šie nekustamie īpašumi ir uzskatāmi par prasītājas atsevišķo mantu.

[6.1] Tiesas sēdē atbildētājs /pers. B/ atzina iesniegto prasību pilnā apmērā, par ko parakstījās tiesas sēdes protokola pielikumā.

Papildus paskaidroja, ka dzīvokļa īpašums /adrese/, piederēja prasītājas mātei un prasītāja to privatizēja par sertifikātiem, kurus

prasītājai uzdāvināja viņas māte. Tā kā atbildētājs jau kopš 1989.gada veica maksājumus par labu Parex bankai, līdz ar to atbildētājam

nebija līdzekļu, lai piedalītos dzīvokļa īpašuma /adrese/, iegādē, un abi nekustamie īpašumi ir atzīstami par prasītājas atsevišķo mantu,

par ko puses vienojušās arī noslēgtajā laulības līgumā.

[6.2] Tiesas sēdē atbildētājs AS “Reverta” prasību neatzina un lūdza prasību noraidīt, pamatojoties uz tiesā iesniegtajos rakstveida

paskaidrojumos norādītajiem argumentiem un apsvērumiem. Norādīja, ka laulības līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, līdz ar to tiesu

izpildītājam un piedzinējam ir tiesības paļauties uz publiski pieejamās informācijas ticamību. Gadījumā, ja prasība tiktu apmierināta,

lūdza atsvabināt a/s “Reverta” no tiesvedības izdevumu segšanas.

[6.3] Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr./numurs/zvērināts tiesu izpildītājs /pers.C/ uz tiesas sēdi nav ieradies. Pēc tiesas sēdes tiesas

sastāvā tika saņemts zvērināta tiesu izpildītāja iesniegums, kurā tiesu izpildītājs lūdz izskatīt lietu bez zvērināta tiesu izpildītāja

klātbūtnes, jo nozīmētajā tiesas sēdes laikā tiesu izpildītājam paredzēts veikt izpildu darbības citā izpildu lietā. Papildus tiesu izpildītājs

norādījis, ka nepiekrīt prasībai daļā par nekustamo īpašumu atsvabināšanu no parādu piedziņas un piedziņas atzīmju dzēšanu.

Motī vu daļ a

Uzklausot lietas dalībnieku sēdē sniegtos paskaidrojumus, pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa

uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[7] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa

likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un

dzīvē gūtiem novērojumiem.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 633.panta pirmās daļas prasībām personai, kura uzskata, ka tai ir kādas tiesības uz aprakstīto mantu

vai nekustamo īpašumu, uz kuru tiek vērsta piedziņa, vai tā daļu, jāceļ tiesā pēc vispārējās lietu piekritības. Prasība par mantas izslēgšanu

no aprakstes akta ceļama pret parādnieku un piedzinēju.

[8] Atbilstoši Civilprocesa likuma 538.panta prasībām tiesas spriedumi izpildāmi pēc to stāšanās likumīgā spēkā.

No lietas materiāliem izriet, ka Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr./numurs/zvērināta tiesu izpildītāja /pers.C/ lietvedībā atrodas

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2004.gada 16.janvārī izdotais izpildu raksts lietā Nr.2-6192/6, ar kuru saistību bezstrīdus

piespiedu izskatīšanas kārtībā solidāri no /pers. B/ un a/s “Rinko” par labu a/s “Parekss banka” piedzīti LVL 39 226,26 (lietas 64.lapa).

2009.gada 9.aprīlī piedzinējs vērsies pie zvērināta tiesu izpildītāja ar lūgumu pieņemt izpildei Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas izsniegto izpildu rakstu par LVL 37 140,66 (52 846,40 euro) piedziņu no /pers. B/ par labu AS “Reverta” (turpmāk

– izpildu raksts), vēršot piedziņu uz parādnieka naudas līdzekļiem, kustamo un nekustamo mantu, un, pamatojoties uz minēto

pieteikumu un izpildu rakstu, ievesta izpildu lieta Nr.00458/086/2009 (turpmāk – izpildu lieta).

Civilprocesa likuma 570.panta pirmā daļa, kas reglamentē piedziņas vēršanu uz fiziskās personas mantu, noteic, ka piedziņu vērš

uz fiziskās personas mantu, arī uz šīs personas daļu kopīpašumā un laulāto kopmantā, kā arī likumā noteiktajos gadījumos – uz laulāto

mantas kopību.

[9] Pārbaudot datus Vienotajā migrācijas informācijas sistēmā, redzams, ka prasītājas /pers. A/ un atbildētāja /pers. B/ laulība

noslēgta 1980.gada 3.oktobrī.

[10] Atbilstoši Civilprocesa likuma 600.panta otrās daļas prasībām, vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs

iesniedz zemesgrāmatu nodaļai nostiprinājuma lūgumu par piedziņas atzīmes ierakstīšanu.

[10.1] Atbilstoši ierakstam Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./numurs A/(kadastra Nr./numurs F/) /pers. A/ 2001.gada 19.janvārī nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu

Nr.109 un pie dzīvokļa īpašuma piederošā kopīpašuma 524/89510 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas /adrese/ (lietas 11.lapa).

Īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu prasītājai nostiprinātas, pamatojoties uz 2000.gada 18.maija pirkuma līgumu.

Zemesgrāmatas nodalījumā nav izdarīta atzīme par to, ka minētais nekustamais īpašums ir prasītājas atsevišķā manta.

Ņemot vērā minēto, zvērināts tiesu izpildītājs, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2004.gada 16.janvārī

izdoto izpildu rakstu lietā Nr.2-6192/6, 2015.gada 24.novembrī iesniedzis zemesgrāmatu nodaļā nostiprinājuma lūgumu

Nr.15136/086/2015-NOS, uz kura pamata zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/ izdarīta atzīme par piedziņas vēršanu uz /pers. B/ ½

domājamo daļu no laulāto kopmantas (lietas 11.lapa).

[10.2] Atbilstoši ierakstam Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./numurs/(kadastra Nr./numurs G/) /pers. A/ 2012.gada 25.janvārī nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu

Nr.11 un 5570/244990 kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala /adrese/ (lietas 12.lapa).

Īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu prasītājai nostiprinātas, pamatojoties uz 1993.gada 17.marta īpašuma tiesību uz

dzīvokli reģistrācijas pagaidu apliecību Nr.4-2566 un 2011.gada 29.decembra zemes pirkuma līgumu Nr.RD-11-1954lī.

Zemesgrāmatas nodalījumā nav izdarīta atzīme par to, ka minētais nekustamais īpašums ir prasītājas atsevišķā manta.

Ņemot vērā minēto, zvērināts tiesu izpildītājs, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2004.gada 16.janvārī

izdoto izpildu rakstu lietā Nr.2-6192/6, 2015.gada 24.novembrī iesniedzis zemesgrāmatu nodaļā nostiprinājuma lūgumu

Nr.15133/086/2015-NOS, uz kura pamata zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/izdarīta atzīme par piedziņas vēršanu uz /pers. B/

piederošo ½ domājamo daļu laulāto kopmantā (lietas 12.lapa).

[11] Atbilstoši Civillikumā ietvertajam laulāto mantisko tiesību regulējumam, laulāto starpā var pastāvēt laulāto likumiskās

mantiskās attiecības vai laulāto līgumiskās mantiskās attiecības.

Saskaņā ar Civillikuma 116.panta prasībām laulības līgumā tā slēdzēji var laulāto likumisko mantisko attiecību vietā noteikt visas

laulāto mantas šķirtību vai kopību.

No lietai pievienotā laulības līguma redzams, ka laulātie 2000.gada 22.jūnijā noslēguši laulības līgumu par visas mantas šķirtību.

Līguma 2.2.punktā laulātie vienojušies, ka katram laulātajam pēc šī līguma noslēgšanas pieder manta, kura viņam piederēja pirms

laulības noslēgšanas, kā arī kustama un nekustama manta un saistības, ko katrs laulātais ieguvis uz sava vārda laulības noslēgšanas laikā

pēc šī līguma noslēgšanas.

Līguma 2.5.punktā laulātie vienojušies, ka sievas īpašumā ir dzīvoklis Nr.11 , /adrese/ un dzīvoklis Nr.109, /adrese/ (lietas

10.lapa). Laulāto mantiskās attiecības reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra laulāto mantisko attiecību reģistrā 2000.gada

22.jūnijā (lietas 10.lapa).

Ņemot vērā minēto, atzīstams, ka no laulības noslēgšanas 1980.gada 3.oktobrī līdz laulāto līgumisko attiecību nodibināšanai

2000.gada 22.jūnijā prasītājas un atbildētāja starpā pastāvēja laulāto likumiskās mantiskās attiecības.

Saskaņā ar Civillikuma 115.panta otro daļu, lai laulības līgumiem piešķirtu saistošu spēku pret trešajām personām, tie ierakstāmi

laulāto mantisko attiecību reģistrā un par nekustamo mantu – arī zemes grāmatās. No lietas materiāliem pievienotajiem dokumentiem

izriet, ka laulības līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā un līdz ar to arī zemesgrāmatā nav izdarīts ieraksts par to, ka strīdus nekustamie

īpašumi ir prasītājas atsevišķā manta.

Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 1.panta prasībām zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās

tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.

Ņemot vērā to, ka laulības līgums zemesgrāmatā nav ierakstīts un zemesgrāmatā nav izdarīts ieraksts par to, ka strīdus nekustamie

īpašumi ir prasītājas atsevišķā manta, savukārt nekustamie īpašumi iegūti pēc laulības noslēgšanas, taču pirms laulības līguma par visas

mantas šķirtību noslēgšanas, tiesa atzīst, ka tiesu izpildītājam bija pamats vērsties zemesgrāmatā ar lūgumu par piedziņas atzīmes

izdarīšanu uz minētajiem nekustamajiem īpašumiem.

[12] Saskaņā ar Civillikuma 91.panta otrās daļas prasībām tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to

apgalvo.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 633.panta pirmās daļas prasībām, persona, kura uzskata, ka tai ir kādas tiesības uz aprakstīto

kustamo mantu vai nekustamo īpašumu, uz kuru tiek vērsta piedziņa, vai tā daļu, jāceļ prasība tiesā pēc vispārējās lietu piekritības.

Lietā pastāvošais strīds izriet no prasītājas apgalvojuma, ka minētie nekustamie īpašumi – /adrese/, un /adrese/, ir atzīstami par

prasītājas /pers. A/ atsevišķo mantu un līdz ar to atsvabināmi no parādu piedziņas izpildu lietā, dzēšot zemesgrāmatas nodalījumā

ierakstīto piedziņas atzīmi uz nekustamajiem īpašumiem.

[13] Saskaņā ar Civillikuma 89.pantu, kas reglamentē laulāto likumiskās mantiskās attiecības, katrs laulātais patur mantu, kas

piederējusi viņam pirms laulības, tāpat arī to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu. Viss, ko laulības laikā laulātie

iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu

gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.

Civillikuma 91.pants noteic, ka katra laulātā atsevišķā manta it sevišķi ir: 1) manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko

laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu; 2) priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa

patstāvīgā darbā; 3) manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā; 4) laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti

ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām; 5) manta, ar ko atvietota iepriekšējos (1.—4.) punktos minētā manta.

[14] Prasības pieteikumā prasītāja lūgusi atzīt, ka nekustamais īpašums /adrese E/, ir prasītājas atsevišķā manta.

No lietai pievienotās apliecības par īpašuma tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai (kadastra reģistra

Nr./numurs/) izriet, ka prasītāja, pamatojoties uz Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 1998.gada 8.decembra lēmumu

Nr.24, ieguvusi īpašuma tiesības līdz dzīvojamās mājas privatizācijai uz dzīvokli Nr.109, /adrese/ un lēmumā noteiktie 104,80

sertifikāti ir ieskaitīti Latvijas Hipotēku un zemes bankā 1998.gada 19.decembrī un Ls 20 par dzīvojamās mājas sagatavošanu

privatizācijai ir ieskaitīti Latvijas Hipotēku un zemes bankā 1998.gada 19.decembrī (lietas 28.lapa).

2000.gada 18.aprīlī prasītājai nosūtīts paziņojums par pirkuma līguma slēgšanu un 2000.gada 18.maijā starp Centrālo dzīvojamo

māju privatizācijas komisiju un prasītāju /pers. A/ noslēgts pirkuma līgums, ar kuru prasītāja kā vienīgā privatizācijas objekta īpašniece

iegādājusies dzīvokli Nr.109, /adrese/ (lietas 29.lapa). Līguma 5.punktā norādīts, ka pirkuma maksa par objektu ir 104,80 sertifikāti,

kurus prasītāja kā pircēja pilnā apmērā ir samaksājusi Latvijas Hipotēku un zemes bankas sertifikātu uzkrāšanas kontā (lietas 29.lapa),

u n 2000.gada 11.decembrī prasītāja sagatavojusi nostiprinājuma lūgumu nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā (lietas

30.lapa).

Pamatojoties uz 2005.gada 10.oktobra uzaicinājumu privatizēt zemes gabalu, 2005.gada 20.oktobrī starp valsts aģentūru “Mājokļu

aģentūra” un prasītāju /pers. A/ noslēgta vienošanās par zemes gabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības, ar kuru prasītāja kā privatizētāja

saņēmusi īpašumā 524/895100 domājamās daļas no zemes gabala /adrese/, vienojoties, ka minēto objektu iegūst īpašumā vienīgi

privatizētāja (lietas 33.lapa), un 2005.gada 31.oktobrī prasītāja sagatavojusi nostiprinājuma lūgumu jaunu tiesību nostiprināšanai (lietas

34.lapa).

[14.1] Lietai pievienotā dzimšanas apliecības /numurs/kopija un dati Vienotajā migrācijas informācijas sistēmā apstiprina, ka

/pers. A/ (pēc laulības noslēgšanas – /pers. A/) māte ir /pers. P/ (lietas 37.lapa), savukārt /pers. P/, pamatojoties uz likumu “Par zemes

privatizāciju lauku apvidos”, piešķirta kompensācija privatizācijas sertifikātos (lietas 36.lapa).

Lietai pievienotā /pers. A/ privatizācijas sertifikātu grāmatiņas kopija apstiprina, ka prasītāja /pers. A/ 1998.gada 5.decembrī

saņēmusi dāvinājumā 105 privatizācijas sertifikātus, savukārt 1998.gada 19.decembrī no dāvinājumā saņemtajiem sertifikātiem 104,80

sertifikāti ir norakstīti, līdz ar to secināms, un par to lietā nepastāv strīds, ka minētos sertifikātus prasītāja /pers. A/ saņēmusi bez

atlīdzības laulības laikā kā dāvinājumu no savas mātes /pers. P/, un bez atlīdzības iegūtos privatizācijas sertifikātus prasītāja izmantojusi

nekustamā īpašuma /adrese E/, iegādei.

Tāpat lietas materiāliem pievienotie dokumenti apstiprina, ka prasītāja un prasītājas māte /pers. P/ ir veikušas maksājumus, kas

saistīti ar minētā nekustamā īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā (lietas 31., 34.lapa).

[14.2] Kā norādīts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 14.maija spriedumā lietā

Nr.SKC-209, “mantas iegūšanas fakts laulības kopdzīves laikā pats par sevi nedod pamatu uzskatīt šo mantu par kopīgu mantu, uz kuru

attiecināmi Civillikuma 89.panta otrās daļas noteikumi, ka viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai ar otra laulātā darbības

palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta”.

Atbilstoši Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada tiesu prakses apkopojumā par laulāto

kopīgas mantas dalīšanu paustajām atziņām, “ja privatizācijas sertifikāti vienam laulātajam ir piešķirti bez atlīdzības laulības laikā, tad,

atbilstoši Civillikuma 1912.pantam, šis darījums ir atzīstams par dāvinājumu, bet saskaņā ar Civillikuma 91.panta pirmās daļas 3.punktu

par šiem sertifikātiem privatizētais dzīvoklis atzīstams par šī laulātā atsevišķo mantu”.

Tāpat minētā tiesu prakses apkopojumā ir norādīts, ka “lemjot par to, vai nekustamais īpašums ir atzīstams par laulāto kopīgu

mantu vai par viena laulātā atsevišķu mantu, ir jāņem vērā katra laulātā izdarītais sertifikātu ieguldījums nekustamā īpašuma iegādē par

privatizācijas sertifikātiem. Ja nekustamā īpašuma iegādē ir tikuši izmantoti tikai vienam laulātajam piederoši privatizācijas sertifikāti

vai sertifikāti, kas bijuši šim laulātajam uzdāvināti, tad konkrētais nekustamais īpašums ir atzīstams par viena laulātā atsevišķu mantu”.

[14.3] Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā lietā esošos pierādījumus, kas apstiprina, ka prasītāja /pers. A/ laulības laikā bez

atlīdzības no savas mātes /pers. P/ kā dāvinājumu saņēmusi privatizācijas sertifikātus, kurus izmantojusi nekustamā īpašuma /adrese E/,

iegādei, kā arī lietā nav pierādījumu faktam, ka atbildētājs /pers. B/ ar saviem līdzekļiem vai savas darbības palīdzību būtu piedalījies

minētā nekustamā īpašuma iegūšanā, tiesa atzīst, ka prasība par nekustamā īpašuma /adrese E/ atzīšanu par prasītājas atsevišķo mantu ir

pamatota un apmierināma, jo minētais nekustamais īpašums Civillikuma 91.panta pirmās daļas 3.punkta izpratnē uzskatāms par mantu,

ko prasītāja ieguvusi bez atlīdzības laulības laikā.

Tāpat tiesa atzīst par pamatotu prasītājas argumentu, ka konkrētajā gadījumā saskaņā ar Civillikuma 1404.patna prasībām ir jāņem

vērā dalībnieku gribas izteikums, proti apstāklī, ka minēto nekustamo īpašumu laulības līgumā laulātie noteikuši kā prasītājas atsevišķo

mantu, ir nepārprotami pausta pušu griba minētā nekustamā īpašuma atzīšanai par prasītājas atsevišķo mantu arī atbilstoši Civillikuma

91.panta pirmās daļas 1.punkta prasībām.

[15] Prasītāja lūdz atzīt, ka nekustamais īpašums /adrese B/, ir prasītājas atsevišķā manta.

No lietai pievienotajiem dokumentiem izriet, ka 1992.gada 8.septembrī /pers. T/ vērsusies Dzīvokļu celtniecības kooperatīvā

“Lielupe” ar iesniegumu, lūdzot /pers. T/ iemaksāto paju par dzīvokli /adrese B/, nodot prasītājai /pers. A/, un Dzīvokļu celtniecības

kooperatīvā “Lielupe” izziņa apstiprina, ka /pers. U/ kā /pers. T/ pārstāve pilnībā ir apmaksājusi minētā dzīvokļa bilances vērtību (lietas

39., 40.lapa), un prasītāja /pers. A/ dzīvojamo telpu apmaiņas kārtībā ir sākusi dzīvot minētajā dzīvokli (lietas 41.lapa).

1993.gada 17.martā prasītājai izsniegta īpašuma tiesību uz dzīvokli /adrese B/, reģistrācijas pagaidu apliecība, kurā prasītāja ir

norādīta kā minētā dzīvokļa īpašniece (lietas 41., 42.lapa).

2011.gada 7.decembrī prasītāja vērsusies pie valsts a/s “Latvijas Hipotēku un zemes banka” ar pieteikumu privatizācijas sertifikātu

pirkšanai izsolē, uzdodot prasītājas kā klientes vārdā iegādāties privatizācijas sertifikātus (lietas 45.lapa), kā arī prasītāja noslēgusi

līgumu par privatizācijas sertifikātu pagaidu konta atvēršanu un apkalpošanu (lietas 45., 56.lapa). Lietas materiāliem pievienotie

maksājuma uzdevumi apstiprina, ka prasītāja /pers. A/ veikusi nepieciešamos maksājumus privatizācijas sertifikātu iegādei un konta

atvēršanai (lietas 46., 47.lapa), kā arī veikusi nepieciešamās darbības un maksājumus informācijas sagatavošanai un saņemšanai un

kadastra izziņas saņemšanai par minēto nekustamo īpašumu /adrese B/, no Valsts Zemes dienesta (lietas 48. – 51.lapa).

Lietas materiāliem pievienotais 2011.gada 29.decembra zemes pirkuma līgums Nr.RD-11-1954lī apstiprina, ka prasītāja

iegādājusies zemes gabala /adrese/0/244990 domājamās daļas, un pirkuma maksa noteikta LVL 224,00 jeb 8,00 sertifikāti (lietas

52.lapa).

Ņemot vērā minēto, secināms, ka 2011.gada 29.decembra zemes pirkuma līgums ir noslēgts laikā, kad starp prasītāju un

atbildētāju jau bija noslēgts līgums par visas laulāto mantas šķirtību, savukārt īpašuma tiesību uz dzīvokli /adrese B/, reģistrācijas

pagaidu apliecība prasītājai izsniegta pušu laulības laikā, kad starp pusēm pastāvēja laulāto likumiskās mantiskās attiecības.

Civillikuma 117.panta regulējums, pastāvot laulības līgumā noteiktajai visas laulāto mantas šķirtībai, atļauj katram laulātajam ne

vien paturēt viņam pirms laulības piederējušo mantu, bet arī laulības laikā to patstāvīgi iegūt, lietot un ar to rīkoties neatkarīgi no otra

laulātā.

Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka tiesas rīcībā nav pierādījumu, kas ļautu izdarīt secinājumu, ka nekustamā īpašuma /adrese B/,

iegādē, kas iegūts laulības laikā, ar saviem līdzekļiem vai savas darbības palīdzību būtu piedalījies atbildētājs /pers. B/, tiesa secina, ka

minētais nekustamais īpašums nav iegūts nedz kopīgi, nedz par abu laulāto līdzekļiem vai ar atbildētāja /pers. B/ darbības palīdzību.

Ievērojot minēto, kā arī ņemot vēra to, ka laulības līgumā laulātie šo nekustamo īpašumu noteikuši kā prasītājas atsevišķo mantu, tiesa,

pamatojoties uz Civillikuma 89.panta pirmo daļu un 91.panta pirmās daļas 1.punktu, atzīst, ka prasītājas prasība par nekustamā īpašuma

/adrese B/, atzīšanu par prasītājas atsevišķo mantu ir pamatota un apmierināma.

[16] Civillikuma 100.panta pirmā daļa noteic, ka viena laulātā manta neatbild par otra laulātā saistībām. Ja par viena laulātā

parādiem vērsta piedziņa uz otra laulāto atsevišķo mantu, pēdējais var prasīt, lai šo mantu atsvabina no piedziņas, kā to noteic

Civillikuma 100.panta otrā daļa.

Pamatojoties uz Civillikuma 100.panta pirmo un otro daļu, tiesa atzīst par pamatotu prasītājas prasījumu atsvabināt nekustamos

īpašumus /adrese E/ un /adrese/ no parādu piedziņas izpildu lietā Nr.00458/086/2009, dzēšot attiecīgās piedziņas atzīmes

zemesgrāmatā.

[17] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi, savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas

pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu 977,92 euro un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 10,96 euro. Tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.pantu, atzīst, ka minētie tiesas izdevumi ir piedzenami

no atbildētāja /pers. B/ par labu prasītājai /pers. A/. Lai gan prasība apmierināta pilnā apmērā, tiesas ieskatā minētos tiesas izdevumus

par labu prasītājai nav pamata piedzīt no a/s “Reverta”, kura pēc būtības ir piedzinējs lietā par parāda piedziņu no atbildētāja /pers. B/.

[18] Bez tam, ņemot vērā to, ka lietas iztiesāšanas gaitā radušos tiesas izdevumu faktiskais apmērs ir 23,85 euro, no kuriem

prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi 10,96 euro, atbilstoši Civilprocesa likuma 39., 42. pantam, no atbildētāja /pers. B/ valsts

ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 12,89 euro apmērā (23,85 euro - 10,96 euro = 12,89 euro).

[19] Civilprocesa likuma 2041.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu,

tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e zo l u t ī v ā d a ļ a

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 189. – 195., 204.1, pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt.

Atzīt, ka nekustamais īpašums /adrese E/, kas reģistrēts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas

pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/(kadastra Nr./numurs F/) ir /pers. A/, /personas kods/, atsevišķā manta.

Atzīt, ka nekustamais īpašums /adrese B/, kas reģistrēts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas

Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs C/(kadastra Nr./numurs G/) ir /pers. A/, /personas kods/, atsevišķā manta.

Atsvabināt nekustamo īpašumu /adrese E/ (kadastra Nr./numurs F/) no parādu piedziņas Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr. /numurs/

zvērināta tiesu izpildītāja /pers.C/ lietvedībā esošajā izpildu lietā Nr.00458/086/2009, un dzēst Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/(kadastra Nr./numurs F/) II daļas 2.iedaļā uz

nekustamo īpašumu /adrese E/ ierakstīto piedziņas atzīmi.

Atsvabināt nekustamo īpašumu /adrese B/ (kadastra Nr./numurs G/) no parādu piedziņas Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr. /numurs/

zvērināta tiesu izpildītāja /pers.C/ lietvedībā esošajā izpildu lietā Nr.00458/086/2009, un dzēst Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs C/(kadastra Nr./numurs G/) II daļas 2.iedaļā uz

nekustamo īpašumu /adrese B/ ierakstīto piedziņas atzīmi.

Piedzīt no /pers. B/, /personas kods/, par labu /pers. A/, /personas kods/, valsts nodevu 977,92 euro (deviņi simti septiņdesmit

septiņi euro un deviņdesmit divi centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,96 euro (desmit euro un deviņdesmit seši centi).

Piedzīt no /pers. B/, /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 12,89 euro (divpadsmit euro un

astoņdesmit deviņi centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:

Saņēmējs Tiesu administrācija

Reģistrācijas Nr. 90001672316

Konta Nr. LV51TREL2190458019000

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELL22

Maksājuma mērķis ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C30578616.

Noteikt /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Izskaidrot /pers. B/, ka pēc sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecējuma valsts labā piedzīto tiesas izdevumu

samaksu apstiprinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā (Abrenes ielā 3, Rīgā),

pretējā gadījumā spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma

pieejamības dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2016.gada 2.novembris.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Pujate

NORAKSTS PAREIZS

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

tiesnese I.Pujate

Rīgā 2016.gada 2.novembrī