Court fully allows small claims debt recovery against non-responsive defendant for principal, interest, and costs.

Lieta Nr.C30396617

Lietas arhīva Nr.C08-0238/173

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Alūksnē 2017.gada 15.maijā

Alūksnes rajona tiesas tiesnese S.Vilciņa rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “/pers. A/ Re” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 12.12.2016. saņemts SIA “/pers. A/ Re” (turpmāk – Prasītāja) prasības pieteikums maza apmēra

prasībā pret /pers. B/ (turpmāk – Atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 12.05.2009. Atbildētāja iesniedza AS “GE Moneey Bank” (iepriekš AS “/pers. D/”) iesniegumu kredītkartes

izsniegšanai Nr.505721, izsakot vēlmi izmantot bankas sniegto pakalpojumu Verto Standart kredītkarti, piešķirtais kredītlimits EUR 950.

Starp AS ,,GE Money” un Ārvalsts komersanta “PluPlus Baltic” OU filiāli Latvijā 23.08.2013. noslēgts cesijas līgums, AS ,,GE Money” cedēja

PluPlus Baltic OU filiālei un PluPlus Baltic OU filiāle pieņēma no Aizdevuma līguma izrietošas prasījumu tiesības.

Atbildētāja par cesijas līguma noslēgšanu tika informēta 25.02.2014. un viņas parāds uz cesijas noslēgšanas dienu (23.08.2013.) bija EUR

2262,72.

Ārvalsts komersanta “PluPlus Baltic” OU filiāle Latvijā 02.04.2015. noslēdza cesijas līgumu ar Prasītāju, saskaņā ar prasījuma tiesības tika nodotas

Prasītājai.

Atbildētāja par šo cesijas līguma noslēgšanu tika informēta 07.04.2015. un viņas parāds uz cesijas noslēgšanas dienu (02.04.2015.) ir EUR

2262,72, ko veido neatmaksātā pamatsumma EUR 1832,03 un līgumsods EUR 430,68.

Prasītājs par laika periodu no 28.08.2013. līdz 01.12.2016. ir aprēķinājusi līguma nokavējuma procentus.

Kopš cesijas līguma noslēgšanas Atbildētāja nav veikusi nevienu maksājumu, nav interesējusies par savām parāda saistībām un uz sūtītajām

vēstulēm nav sniegusi atbildes vai iebildu

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717.pantu, 1720.panta pirmo un otro daļu, 1753., 1756., 1764., 1811., 1828., 1934.,

1943.pantu, prasītāja lūdz tiesu:

1) piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājai neatmaksāto aizdevuma pamatsummu EUR 1832,03, likumiskos procentus EUR 263,53, līgumsodu

EUR 183,20, samaksāto valsts nodevu EUR 328,05 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70;

2) noteikt Prassītājas tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no kopējās neatmaksātās parāda summas no prasības pieteikuma iesniegšanas

dienas līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

Prasītāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, kā arī norādījusi, ka pirms vēršanās tiesā mediācija nav izmantota un nepiekrīt to izmantot strīda

risināšanai.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 25.01.2017. pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu un Atbildētajam uz

deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa (lietas 3., 39.1apa). Sūtījums saņemts atpakaļ tiesā ar pasta atzīmi

“beidzies glabāšanas laiks” (lietas 40.lapa).

Pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas ierosinājuma saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta pirmo daļu Rīgas apgabaltiesas

priekšsēdētāja 15.03.2017. nolēma šo lietu nodot izskatīšanai Alūksnes rajona tiesai (lietas 41.lapa).

Ar Alūksnes rajona tiesas tiesneša 23.03.2017. lēmumu lieta pieņemta izskatīšanai un nolemts izskatīt lietu rakstveida procesā 15.05.2017.,

nosakot, ka minētajā datumā sprieduma norakstu varēs saņemt Alūksnes rajona tiesas kancelejā. Pasta sūtījumā tiesa nosūtīja pusēm paziņojumu par

lietas izskatīšanu (lietas 45., 46.lapa.).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā

devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta

saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, bet otrā daļa paredz, ka, tas, ka tiesas

dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar

tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi

neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta

sūtījumu, vai trešajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem

apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Tādēļ tiesa uzskata, ka Atbildētāja par prasību ir informēta un lietu var izskatīt rakstveida procesā.

Atbildētāja līdz tiesas noteiktajam termiņam, paskaidrojumu tiesā nav iesniegusi, prasības summas apmēru un aprēķinu nav apstrīdējusi, lietas

iztiesāšanu tiesas sēdē nav lūgusi.

Motīvu daļa

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Starp AS “GE Money Bank” un Atbildētāju 12.05.2009. noslēgts kredītkartes izsniegšanas un apkalpošanas līgums Nr.505721 par kartes Verto

Standard izsniegšanu (līguma kopija, lietas 36.lapa). Noslēdzot līgumu, Atbildētājai piešķirts kredītlimits LVL 950 (lietas 26.lapa).

Parakstot līgumu, Atbildētāja apliecinājusi, ka ar AS “GE Money Bank” vispārējiem darījumu un līguma noteikumiem ir iepazinusies, savas saistības

apzinās pilnībā un apņemas tās pildīt.

Tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties un, saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu,

līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu. Līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, tas nav apstrīdēts, līdz ar to ir spēkā esošs

un pusēm saistošs.

Civillikuma 1793.panta 3.punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga,

vai kreditors to noslēdzis uz likuma pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Civillikuma 1801.pants noteic, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt

jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savkārt citam un izlietot to pret parādnieku.

No lietas 17.lapā esošā Cesijas līguma izraksta kopijas redzams, ka 23.08.2013. starp AS “GE Money Bank” kā cedentu un Ārvalsts komersanta

PlusPlus Baltic OU filiāli Latvijā kā cesionāru noslēgts Cesijas līgums Nr.2. Cesijas līguma 1.1.punkts noteic, ka cedents cedē cesionāram un cesionārs

pieņem prasījumus, kas radušies cedenta veiktās komercdarbības rezultātā. Šī līguma ietvaros ar prasījumiem saprotami cedenta esošie vai nākotnē

iespējamie prasījumi pret līguma pielikumā Nr.1 norādītajiem cedenta debitoriem, par izsniegto aizdevumu atmaksu vai jebkuras citas naudas summas

samaksu, pamatojoties uz noslēgtajiem finanšu darījumiem, kas minēti šī līguma pielikumā Nr.1 (lietas 18.lapa), proti, Atbildētāju.

Savukārt 02.04.2015. starp Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāli Latvijā kā cedentu un Prasītāju kā cesionāru noslēgts Cesijas līgums

(izraksta kopija, lietas 22.lapa). Cesijas līguma 1.1.punkts noteic, ka cedents cedē cesionāram un cesionārs pieņem prasījumus, kas radušies cedenta

veiktās komercdarbības rezultātā. Līguma ietvaros ar prasījumiem saprotami cedenta esošie vai nākotnē iespējamie prasījumi pret līguma pielikumā Nr.1

(lietas 23.lapa) norādītajiem cedenta debitoriem, proti, Atbildētāju.

No lietas 19.lapā esošā paziņojuma kopijas redzams, ka 24.01.2014. Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā sagatavojusi un

25.02.2014. nosūtījusi Atbildētājai paziņojumu par iespēju dzēst saistības, brīdinot par noslēgto Cesijas līgumu un aicinot samaksāt parādu (VAS

“Latvijas Pasts” nodoto ierakstīto vēstuļu saraksta kopija, lietas 20.-21.lapā).

Tiesa atzīst, ka Cesijas līgumi noslēgti atbilstoši Civillikuma prasībām un ir saistoši pusēm un, pamatojoties uz minēto, Prasītājai ir visas prasījuma

tiesības pret Atbildētāju, kas izriet no Atbildētājas un AS “GE Money Bank” saistībām.

Prasītāja 02.04.2015. un 07.04.2015. nosūtījusi Atbildētājai paziņojumu par notikušu cesiju, ar aicinājumu samaksāt nenokārtotās saistības EUR

2311,82 apmērā (paziņojuma kopija, lietas 24.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590.pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu [..].

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, [..].

Lietas 26.lapā atrodas Atbildētājas konta izraksts.

No lietas 27.lapā esošā parāda aprēķina redzams, ka Atbildētāja nav pienācīgi pildījusi ar līgumu uzņemtās saistības.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa paredz, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītājas norādītos apstākļus, ka Atbildētājai pastāv nenokārtotas saistības pret Prasītāju, kā arī nav pamata apšaubīt

galvenā parāda apmēru, jo Atbildētāja to nav apstrīdējusi. Tiesa atzīst, ka no Atbildētājas par labu Prasītājai piedzenams galvenais parāds

EUR 1832,03.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu - pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1759.pants noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos:

1) par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem;

[..]

Civillikuma 1757.pantā noteikts, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie

procenti (1765.pants).

Par laika periodu no 23.08.2013. līdz 01.12.2016. Prasītāja aprēķinājusi likumiskos procentus EUR 263,53 apmērā (aprēķins, lietas 9.lapa).

Tiesa atzīst, ka, saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu Prasītājai ir tiesības aprēķināt par maksājumu kavējumu likumiskos procentus pa seši procenti

no simta gadā, tādēļ summa EUR 263,53 piedzenama no Atbildētājas tiesas ceļā.

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 19.pants

paredz, ka ceturtās daļas trešās nodaļas otrās apakšnodaļas IV iedaļa “Nokavējums līgumiem par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu”

stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Civillikuma ceturtās daļas trešās nodaļas otrās apakšnodaļas IV iedaļas “Nokavējums līgumiem par preces piegādi,

pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu” noteikumi nav piemērojami līgumiem, kas noslēgti līdz 2013.gada 1.jūlijam, un līgumiem, kas noslēgti iepirkuma vai

koncesijas procedūras rezultātā, ja tā izsludināta līdz 2013.gada 1.jūlijam. Līdzēji var vienoties par Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada

16.februāra direktīvas 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos nacionālajā tiesību sistēmā prasību piemērošanu līgumiem par

preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu no 2013.gada 16.marta.

Tādēļ tiesa atzīst, ka pušu attiecības par līgumsoda piedziņu izspriežamas saskaņā ar Civillikuma attiecīgo pantu noteikumiem, kas bija spēkā līdz

2014.gada 1.janvārim.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014.gada 1.janvārim) – līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var

noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas.

Civillikuma 1720.panta 1.punktā uzsvērts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts, ja līgumsods bijis

norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu – kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods bijis norunāts

ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Prasītāja ir aprēķinājusi un lūdz piedzīt no Atbildētājas līgumsodu EUR 183,20 apmērā, kas aprēķināti uz 05.06.2013. (aprēķins, lietas 9.,

27.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu, šāds līgumsods ir samērīgs un piedzenams no Atbildētājas.

Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja

tāds norādīts prasības pieteikumā.

Tiesa uzskata, ka ir apmierināms Prasītājas lūgums noteikt Prasītājai tiesības par laiku no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas līdz sprieduma

izpildei saņemt 6% (seši procenti) gadā no pamatparāda summas EUR 1832,03, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums

apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu – pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Līdz ar to no Atbildētājas Prasītājas labā piedzenami samaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva EUR 328,05 un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi EUR 4,70 (maksājuma uzdevumi, lietas 12., 13.lapa).

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu pēc 2014.gada 1.janvāra piedzītās summas konvertējamas uz euro.

Civilprocesa likuma 204.1pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei. Šis termiņš nedrīkst būt garāks par desmit dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Līdz ar to arī nosakāms šī

sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27pantu, tiesa

nosprieda

Pilnīgi apmierināt SIA “PlusPlus Baltic Re” maza apmēra prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu SIA “PlusPlus Baltic Re” (reģistrācijas

Nr.40103739704, juridiskā adrese: Gunāra Astras iela 1C, Rīga, LV-1084) nesamaksāto aizdevuma pamatsummu EUR 1832,03 (viens tūkstotis astoņi

simti trīsdesmit divus euro un 03 centus), likumiskos procentus EUR 263,53 (divi simti sešdesmit trīs euro un 53 centus) par laika periodu no

23.08.2013. līdz 01.12.2016., līgumsodu EUR 183,20 (viens simts astoņdesmit trīs euro un 20 centus) un tiesas izdevumus EUR 332,75 (trīs simti

trīsdesmit divus euro un 75 centus), pavisam kopā EUR 2611,51 (divi tūkstoši seši simti vienpadsmit euro un 51 centu).

Piedzītās summas iemaksājamas kontā Nr.LV07HABA0551037623572, AS “Swedbank”.

Atzīt SIA “PlusPlus Baltic Re” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos procentus - 6% (sešus

procentus) no simta gadā no pamatparāda EUR 1832,03 (viens tūkstotis astoņi simti trīsdesmit diviem euro un 03 centiem), ievērojot Civillikuma

1763.pantā noteiktos procentu ierobežojumus.

/pers. I/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laiku pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2017.gada 15.maija, var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Alūksnes rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese S.Vilciņa