Court fully allows small claims child support order via written process due to respondent's silence.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's small claims request for child support without a hearing. The respondent failed to submit written explanations or request an oral trial, and the court noted that such silence does not obstruct judgment. Consequently, the court ruled in favor of the plaintiff based on the available documentary evidence.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.21 panta 2. daļa; Civilprocesa likuma 250.25 panta 1. daļa: Failure to submit written explanations or request a hearing in small claims proceedings does not prevent the court from rendering a judgment based on existing written evidence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C31477913
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rīgā 2014.gada 27.februārī
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa:
tiesnese I.Škutāne,
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Aprakstošā daļa.
/pers. B/ (turpmāk arī prasītāja) 2013.gada 2.decembrī iesniedza Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā pieteikumu pret /pers.
C/ (turpmāk arī atbildētājs) par uzturlīdzekļu piedziņu nepilngadīgā bērna /pers. D/ uzturēšanai valstī noteiktajā minimālo uzturlīdzekļu
apmērā.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2004.gada 22.oktobrī prasītājai kopdzīvē ar atbildētāju piedzima bērns /pers. D/, kura dzīvo kopā ar
prasītāju un atrodas viņas ikdienas apgādībā un aprūpē. Atbildētājs bērna uzturēšanā nepiedalās.
Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 177., 179.pantu, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par
minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus bērna uzturam Ls 60 jeb 30 %
apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba ik mēnesi, piedziņu veicot līdz brīdim, kad bērns varēs pats sevi
apgādāt, kā arī noteikt, ka spriedums ir izpildāms nekavējoši.
Prasītāja nav lūgusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta noteikumiem atbildētājam 2013.gada 3.decembrī uz deklarēto dzīvesvietu tika nosūtīts
prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa, ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas
iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus. Tāpat atbildētājam tika izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis
sprieduma taisīšanai lietā, kā arī tas, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniedzis.
Civilprocesa likuma 250.21panta otrā daļa nosaka, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai.
Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par
nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot
pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
2014.gada 6.janvārī tiesnese noteica civillietas izskatīšanu rakstveida procesā. 2014.gada 31.janvārī prasītājai un atbildētājam tika
paziņots datums, kad tiks izskatīta minētā civillieta.
Atbildētājs nav iesniedzis paskaidrojumu par prasības pieteikumu, nav lūdzis lietas izskatīšanu tiesas sēdē un nav pieteicis
noraidījumu.
Motīvu daļa.
Tiesa, iepazinusies ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un izvērtējusi visu kopumā, atzīst, ka prasība ir pamatota un pilnīgi
apmierināma pilnīgi.
No lietas materiālos esošās /pers. D/ dzimšanas apliecības /apliecības numurs/ kopijas redzams, ka viņas tēvs ir atbildētājs /pers. C/,
bet māte – prasītāja /pers. B/.
Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītāja, saskaņā ar Civillikuma 178. 1pantu, nodrošina bērna ikdienas aizgādību, par bērnu rūpējas
un viņu apgādā. Atbildētājs nenodrošina savam bērnam uzturlīdzekļus valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Pie šādiem
apstākļiem tiesa konstatē tiesisko pamatu uzturlīdzekļu piedziņai no atbildētāja par labu prasītājai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi
otra puse. Tiesa konstatē, ka atbildētājs iebildumus pret prasību vai pretprasību nav cēlis.
Civillikuma 177.pants nosaka, ka bērna aprūpe ir viņa uzturēšana, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes
nodrošināšana, bērna kopšana, izglītošana un audzināšana.
Civillikuma 179.pantā noteikts, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums
gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt
par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Civillikuma 179.panta piektā daļa paredz, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no
vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo
mēnešalgu un bērna vecumu.
Tā kā prasītāja vēlas, lai no atbildētāja tiktu piedzīti uzturlīdzekļi valstī noteiktajā minimālo uzturlīdzekļu apmērā, tad tiesai nav
nepieciešams izvērtēt atbildētāja mantas stāvokli, jo tas nevar ietekmēt spriedumu. Lietā nav ziņu, ka atbildētājs nespēj uzturēt bērnu.
Tiesa, saskaņā ar Civillikuma 179.pantu, atzīst, ka no atbildētāja piedzenami uzturlīdzekļi bērnam ar likumu noteikto minimālo
uzturlīdzekļu apmērā, to apmēru nosakot procentuālā attiecībā.
Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.punkts nosaka, ka
katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā, katram bērnam no viņa
piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet
no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās
mēneša darba algas.
No prasības celšanas tiesā dienas līdz 2013.gada 31.decembrim minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam no septiņu gadu vecuma
bija euro 85,37 jeb Ls 60 mēnesī.
Šobrīd spēkā no 2014.gada 1.janvāra ir Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumi Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša
darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”, kuru 2.punktā noteikta minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros 320
euro. Līdz ar minēto, no 2014.gada 1.janvāra minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam no septiņu gadu vecuma ir euro 96 jeb
Ls 67,47 mēnesī.
Palielinoties vai samazinoties valstī noteiktajai minimālai mēneša darba algai, piedzenamo uzturlīdzekļu apmērs palielināms vai
samazināms proporcionāli minimālās mēneša darba algas apmēram.
Uzturlīdzekļu piedziņa uzsākama ar 2013.gada 2.decembri, t.i., no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas tiesā. Augstākās tiesas
Senāts 2007.gada 29.augustā lietā Nr.SKC-556 ir atzinis, ka iztulkojot Satversmes 92.pantu un Civilprocesa likuma 1.pantu saistībā
ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, tas ir, pielietojot tiesību normu tulkošanas sistēmisko
metodi, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas
brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā.
Civillikuma 177.panta pirmā daļa nosaka, ka līdz pilngadības sasniegšanai (Civillikuma 219.p.) bērns ir vecāku aizgādībā. Ievērojot
to, ka pēc pilngadības sasniegšanas bērns pats iegūst pilnīgi tiesībspēju, uzturlīdzekļi par labu Prasītājai bērna uzturam piedzenami
līdz bērna pilngadībai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 35., 42.pantu, no atbildētāja par labu valstij piedzenama valsts nodeva euro 172,80 jeb Ls
121,44 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi euro 5,59 jeb Ls 3,93, kas sastāv no ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas
paziņojumu piegādāšanu un izsniegšanu saistītiem izdevumiem.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par
personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,
izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām
no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apstākļus un ievērojot, ka saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu bērnam ir
tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību, kā arī katram
bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte, tiesa uzskata, ka sprieduma daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpilde
nosakāma nekavējoties. Savukārt sprieduma daļai par tiesas izdevumu piedziņu nosakāms labprātīgs izpildes termiņš - 10 dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa.
Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42., 190., 193., 204.1, 205., 250.25pantu
nosprieda
/pers. B/ maza apmēra prasību pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus nepilngadīgā
bērna /pers. D/, personas kods /personas kods/, uzturam ik mēnesi euro 85,37 (astoņdesmit piecus euro 37 centus) jeb Ls 60
(sešdesmit latus), sākot no 2013.gada 2.decembra, un līdz 2013.gada 31.decembrim.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus nepilngadīgā
bērna /pers. D/, personas kods /personas kods/, uzturam ik mēnesi euro 96 (deviņdesmit sešus euro) jeb Ls 67,47 (sešdesmit
septiņus latus 47 santīmus), bet ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, sākot no
2014.gada 1.janvāra, un līdz bērna pilngadībai.
Noteikt, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus – euro 172,80 (viens simts septiņdesmit divi
euro 80 centus) jeb Ls 121,44 (viens simts divdesmit vienu latu 44 santīmus) valsts nodevu, kas jāiemaksā sekojošā kontā: Valsts
kase, NMR 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus – euro 5,59 (pieci euro 59 centi) jeb Ls 3,93
(trīs lati 93 santīmi) ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, kas jāiemaksā sekojošā kontā: Tiesu administrācija Mūkusalas ielā 41b,
Rīgā, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģistrācijas Nr. LV 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC
kods: TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000, ekonomiskās klasifikācijas kods 21499.
Spriedumam daļā par tiesas izdevumu piedziņu noteikt termiņu labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Samaksu apliecinoši dokumenti nekavējoties iesniedzami Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā.
Spriedumu var pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma
pasludināšanas dienas – 2014.gada 27.februāra, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese I.Škutāne