Court allows small claims suit for unpaid rent, late fees, and court costs against tenant.

Lietas Nr. C29 6687 16

Lietas arhīva Nr. C-2967-17/5

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 11.aprīlī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese Sanita Rūtenberga

rakstveida procesā Lomonosova ielā 10, Rīgā, izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Hiponia” maza apmēra prasībā

pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Apra k s t o š ā da ļ a

2016.gada 5.decembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Hiponia” (turpmāk arī –

prasītājs) prasības pieteikums maza apmēra prasībā pret /pers. A/ (turpmāk arī – atbildētājs) par naudas piedziņu un ar tiesas 2016.gada 6.decembra

lēmumu ierosināta civillieta.

Prasības pieteikumā norādīts, ka galvenais parāds 1`143,33 euro, likumiskie nokavējuma procenti 91,38 euro, līgumsods 114,33 euro.

Tiesas izdevumi: valsts nodeva 202,36 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro. Prasītājs ir nekustama īpašuma ar kadastra Nr./numurs/,

turpmāk tekstā — īpašums, īpašnieks un īpašumtiesības nostiprinātas 2013.gada 24.oktobrī, par ko izdarīts ieraksts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./numurs/, turpmāk tekstā - Nodalījums. Visa īpašuma nosaukums ir saistīts ar adresi - /adrese/, taču īpašums sastāv no vairākām būvēm,

t.sk., īpašuma sastāvā iekļauto ēku ar kadastra apzīmējumu Nr./numurs/, turpmāk tekstā — Ēka. Ēkai, saskaņā ar Kadastra informācijas sistēmas

datiem un Rīgas pilsētas būvvaldes 2014.gada 1.decembra izziņu, piešķirta adrese /adrese/. Pēc prasītāja īpašumtiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā,

iepriekšējais īpašuma īpašnieks /pers. B/ nodeva prasītājam 2009.gada 15.septembra Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.15/09/2009-3 (nosaukts par

nomas līgumu), kas noslēgts starp /pers. B/ kā izīrētāju un /pers. A/, kā īrnieku, par dzīvojamo telpu 22,5 m2 platībā un palīgtelpu 22,5 m2 platībā,

turpmāk tekstā — Dzīvoklis, kas atrodas /adrese/ (Ēkas daļā) izīrēšanu, turpmāk tekstā — īres līgums. Saskaņā ar īres līguma 1.1.punktu: “Iznomātājs

nodod Nomniekam atlīdzības lietošanā (iznomā) un Nomnieks saskaņā ar šī līguma noteikumiem pieņem lietošanā dzīvojamās telpas 22,5 m2

platībā un 22,5 m2 platīti palīgtelpu, pēc adreses - /adrese/.” Īres līguma 3.1.punktā noteikts: “Nomas maksā ietilpst norēķini par komunālajiem

pakalpojumiem, tas ir, izlietoto elektrību, ūdeni, kanalizāciju, apkuri, par apsardzi, kā arī maksa par ikgadējo zemes nodokl i” un 3.2.punktā

noteikts, ka: “Nomas maksu Nomnieks maksā pēc piestādītajiem Iznomātāja rēķiniem par tekošo mēnesi līdz nākamā mēneša 15.datumam. Par

katru nokavēto dienu Nomnieks Iznomātājam maksā līgumsodu 0,1% apmēram nesamaksātās summas.” Prasītājs atbildētājam izrakstīja rēķinus

gan par īpašuma ikgadējo zemes nodokli, gan arī par komunālajiem pakalpojumiem saskaņā ar pakalpojuma sniedzēja noteiktajiem tarifiem.

Pamatojoties uz īres līguma 3.5.punktu: “Dzīvojamo telpu īres līguma saistību izpildes nodrošināšanai Nomnieks, slēdzot dzīvojamo telpu īres

līgumu, iemaksā Iznomātājam drošības naudu 4`268,62 euro apmērā. [..].” /pers. B/ nododot prasītājam atbildētāja īres līgumu, nenodeva

atbildētāja iemaksāto drošības naudu.

2016.gada 20.maijā starp prasītāju kā pārdevēju un SIA “Dzintarkrasti”, reģistrācijas Nr.40003764813, kā pircēju tika noslēgts Pirkuma

līgums par īpašuma, t.sk., Ēkas, pārdošanu.

2016.gada 17.oktobrī prasītājs nosūtīja atbildētajam brīdinājumu Nr.3/4-1433, kura informēja, ka par laika periodu no 2013.gada

22.oktobra līdz 2016.gada 20.maijam īres līgumā noteiktās saistības pienācīgā kārtā un apmērā netika izpildītas, kā rezultātā atbildētājam izveidojās

parāds 1`143,33 euro apmērā. Uz minēto brīdinājumu atbildētājs nav reaģējis. Latvijas Republikas Augstākās desas Senāts 2008.gada 19.marta

spriedumā lietā Nr.SKC-122 norādīja, ka: “brīdinājuma mērķis ir darīt zināmu atbildētājam par parāda lielumu, kas pārsniedz trīs mēnešus, lai

atbildētājs tādā gadījumā varētu izvairīties no sev nelabvēlīgām sekām. Ja parādnieks ir brīdināts par šāda parāda esamību un turpina

nemaksāt, tad atbildētājs ir vienaldzīgs pret šādu seku iestāšanos.”

Ar īres līguma 3.3.punktu ir noteikts, ka, ja īrnieks nemaksā maksājumus līgumā noteiktajos termiņos, izīrētājam ir tiesības pieprasīt

īrniekam līgumsodu 0,1% apmērā no nenomaksātās summas par katru nokavējuma dienu. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu aprēķināmi

likumiskie procenti. Tā kā atbildētājs kopš prasītājs ieguvis īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu līdz pat šim brīdim, savas saistības pienācīgā kārtā

un apmērā nav pildījis un nav veicis maksājumu, kas izriet no likuma “Par dzīvojamo telpu īri” un Civillikuma normām, atbildētājam ir izveidojies parāds

pret prasītāju 1`349,04 euro apmērā, kas sastāv no parāda pamatsummas 1`143,33 euro (nekustamā īpašuma nodokļa un komunālajiem

pakalpojumiem), līgumsoda 114,33 euro, likumiskajiem procentiem par laika posmu no 2014.gada 26.jūnija līdz 2016.gada 30.novembrim 91,38 euro

apmērā. Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, prasītājam nosakāmas tiesības saņemt no atbildētāja 6% gadā no piespriestās, bet nepiedzītās

pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei. Prasītājs mediāciju strīda risināšanai pirms vēršanās tiesā nav izmantojis. Prasītāja prasības pieteikumā

norādīja, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

Prasība pamatota: ar Civillikuma 1., 927., 1587., 1654., 1652., 1716., 1717., 1720., 1765., 1838., 2112. un 2141.pantu, likuma “Par

dzīvojamo telpu īri” 2., 8. un 12.pantu, Civilprocesa likuma 1., 24., 34., 41.panta pirmo daļu. Prasītāja prasījumi: 1) piedzīt no atbildētāja par labu

prasītājam pamatparādu 1`143,33 euro, likumiskos procentus 91,38 euro, līgumsodu 114,33 euro, tiesas izdevumus: valsts nodevu 202,36 euro un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā piedzīt 1`556,10 euro.

2017.gada 20.martā tiesā saņemts atbildētāja iesniegums, kurā norāda, ka saņēmis SIA “Hiponia” prasību, kuru neatzīst, jo nesaprot ko un

kāpēc prasa. Patreiz ir bez darba un auklē divus mazus bērnus. Pieprasītā summa ir liela, nepieciešams iepazīties ar visiem materiāliem un saņemt jurista

konsultāciju. Lūdz atlikt lietas izskatīšanu.

207.gada 4.aprīlī tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norāda, ka prasību neatzīst, jo prasītāja prasība nav pamatota un ir saistīta

ar krāpšanu un kaitniecību, kā arī ir ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana. Iebildumi pamatoti ar Krimināllikuma 177., 89. un 318.pantu. Pierādījumi

tiks sagatavoti atklātam tiesas procesam un tiks izprasīti. Lūgumi tiks iesniegti atklātā tiesas sēdē. Atbildētājs lūdz uzklausīšanu tiesas sēdē, jo prasība

nepamatota un ir noziedzīgs nodarījums. Ir arī citi apstākļi, kas jāizmeklē kriminālprocesā. Lietu atlikt un skatīt atklātā procesā.

Civilprocesa likuma 250.26pants nosaka, ka tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā, ja ir saņemts puses pamatots

lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesa var lietu iztiesāt tiesas sēdē arī pēc savas iniciatīvas. Ja tiesa atsaka

lūgumu iztiesāt lietu tiesas sēdē, to norāda spriedumā.

Tiesa atzīst, ka lietas izskatīšana rakstveida procesā neietekmē pušu tiesības - izvirzīt atbildētājam iebildumus pret celto prasību vai

prasītājam izvirzīt iebildumus pret atbildētāja paskaidrojumos norādītajiem apsvērumiem. Iepazīstoties ar atbildētāja paskaidrojumiem, tiesa konstatē, ka

atbildētāja lūgums par lietas iztiesāšanu tiesas sēdē nav pamatots, bet norāde uz vēlmi izskatīt lietu tiesas sēdē, tiesas ieskatā nenorāda uz nepieciešamību

lietu iztiesāt tiesas sēdē. Kā arī ņem vērā, ka tas nav vērtējams kā Civilprocesa likuma 74.pantā noteikto procesuālo tiesību un pienākumu aizskārums, jo

lietas izskatīšana rakstveida procesā neierobežo pušu Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās tiesības.

Attiecībā uz atbildētāja norādīto par to, ka prasība nav pamatota un ir noziedzīgs nodarījums, tiesa ņem vērā Civilprocesa likuma 93.pantā

noteikto pienākumu pierādīt un iesniegt pierādījumus, līdz ar ko pierādījumu iesniegšana nav saistīta ar lietas izskatīšanu tiesas sēdē vai rakstveidā.

Atbildētājs 2017.gada 20.marta iesniegumā norāda, ka tiesas sūtījumu saņēmis 2017.gada 17.martā un no pievienotās pilnvaras kopijas secināms, ka

atbildētājam ir pilnvarots pārstāvis, taču ne atbildētājs, ne pilnvarotā persona nav iepazinusies ar lietas materiāliem, ko apliecina šādu ziņu neesamība

lietas Uzziņas lapā. (lietas 1.lapa). Tiesā iesniegti formāli aizpildīta paskaidrojumu veidlapa, bez pierādījumiem. Turklāt, Civilprocesā viens no galvenajiem

principiem ir dispozitivitātes (prāvnieku personīgās autonomijas) princips, proti, prasītājs pats izlemj kādu prasību celt tiesā un uz kādiem pamatiem balstīt

savus prasījumus, t.i., noteikt prasības robežas saistībā ar prasības priekšmetu un pamatu, tādējādi, tiesa nevar prasītājam aizliegt celt prasību tādā veidā,

kā tas izprot strīda būtību. Savukārt atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība, t.i., jāpierāda, ka tiesību aizskārums vispār nav noticis, vai tiesību

aizskārumā nav atbildētāja vaina, vai tiesību aizskārumā vainojams nevis atbildētājs, bet cita persona. (Līcis A. Prasības tiesvedībā un pierādījumi,

Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2003, 73.lpp.)

Tiesa norāda, ka puses tika informētas par Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktajām tiesībām, tai skaitā tiesībām iepazīties ar lietas

materiāliem, attiecīgi sniegt savus argumentus un apsvērumus, kā arī celt iebildumus pret citu lietas dalībnieku lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem.

Paskaidrojumos norādītos iebildumus tiesa neatrod motivāciju, kas dotu pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai un lietas noteikšanai

izskatīšanā tiesas sēdē, līdz ar ko lūgums par lietas izskatīšanu tiesas sēdē ir noraidāms.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas

sastāvu, kas izskatīs lietu un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei.

Lietas dalībniekiem paziņots par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā, kā arī paziņots datums, kad sprieduma norakstu varēs saņemt

tiesas kancelejā. (lietas 14., 15.lapa)

Tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu paziņot pusēm par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir

izpildījusi.

M o t īv u da ļa

Iepazinusies ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, izvērtējusi prasības pieteikumā un atbildētāja paskaidrojumos norādītos

apsvērumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā,

bet atbilstoši Civilprocesa likuma 8.panta pirmajai daļai tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktajā

kārtībā.

Lietā nav strīda par to, ka prasītājam laika periodā no 2013.gada 24.oktobra līdz 2016.gada 20.maijam bija reģistrētas īpašuma tiesības uz

nekustamo īpašumu /adrese/, ar kadastra Nr./numurs/, kas sastāv no vairākām būvēm, t.sk., īpašuma sastāvā iekļauto ēku ar kadastra apzīmējumu

Nr./numurs/, kam piešķirta adrese /adrese/. Minēto apstiprina pievienotie zemesgrāmatu nodalījuma izraksti, informatīvā izdruka no Kadastra

informācijas sistēmas un Rīgas pilsētas būvvaldes izziņa. (lietas 10.-13., 14.-17., 18., 19.lapa)

Tāpat lietā nodibināts, ka iepriekšējais īpašnieks /pers. B/ kā iznomātājs 2009.gada 15.septembrī ir noslēdzis ar atbildētāju kā nomnieku

Dzīvojamo telpu nomas līgumu Nr.15/09/2009-3 (turpmāk – Līgums) par dzīvojamās telpas /adrese/ 22,5 m2 platībā un palīgtelpu 22,5 m2 platībā nomu.

Līguma 1.1.punktā noteikts: “Iznomātājs nodod Nomniekam atlīdzības lietošanā (iznomā) un Nomnieks saskaņā ar šī līguma noteikumiem

pieņem lietošanā dzīvojamās telpas 22,5 m2 platībā un 22,5 m2 platīti palīgtelpu, pēc adreses - /adrese/.” Kā arī Līgumā puses vienojušās par

maksu un 3.1.punktā noteikts: “Nomas maksā ietilpst norēķini par komunālajiem pakalpojumiem, tas ir, izlietoto elektrību, ūdeni, kanalizāciju,

apkuri, par apsardzi, kā arī maksa par ikgadējo zemes nodokli” un 3.2.punktā noteikts, ka: “Nomas maksu Nomnieks maksā pēc piestādītajiem

Iznomātāja rēķiniem par tekošo mēnesi līdz nākamā mēneša 15.datumam. Par katru nokavēto dienu Nomnieks Iznomātājam maksā

līgumsodu 0,1% apmēram nesamaksātās summas.”

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantu - dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai

personai par maksu. Dzīvojamās telpas lietošanas tiesības citai personai var nodot dzīvojamās telpas īpašnieks [..]. Līdz ar to tiesa atzīst, kas

starp pusēm noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantu - ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas

īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi.

Līgumus nodots prasītājam kā jaunam īpašniekam, tas nav apstrīdēts, atcelts vai grozīts un ir saistošs pusēm. Pastāvot konstatētajiem

apstākļiem, tiesa atzīst, ka starp prasītāju un atbildētāju pastāv īres tiesiskās attiecības un atbildētājam kā īrniekam ir pienākums maksāt īres maksu un

maksu par saņemtajiem pakalpojumiem saskaņā ar izrakstītajiem rēķiniem.

Prasītājs atbildētājam izrakstīja rēķinus gan par īpašuma ikgadējo zemes nodokli, gan arī par komunālajiem pakalpojumiem saskaņā ar

pakalpojuma sniedzēja noteiktajiem tarifiem ar atmaksas termiņu. No pievienotā Parāda summas aprēķina secināms, ka no 2014.gada 26.jūnija

atbildētājs ir veicis daļēju rēķina apmaksu, bet no 2014.gada 15.jūlija rēķinu apmaksa nav veikta, kādēļ par periodu līdz 2016.gada 20.maijam ir

izveidojies parāds 1`143,33 euro apmērā, t.sk., aukstais ūdens un kanalizācija 38,92 euro, elektroenerģija 482,72 euro, nekustamā īpašuma nodoklis

81,69 euro, nekustamā īpašuma nodokļa kompensācija 446,32 euro un ūdens un kanalizācija 93,68 euro. (lietas 22.-23.lapa)

Lietā nav iesniegti pierādījumi par to, ka atbildētājs būtu iebildis vai apstrīdējis izrakstītos rēķinus un aprēķina kārtību. Atbildētājs arī nav

apstrīdējis prasības summas aprēķinu.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantā noteikta dzīvokļa īres maksa un obligātie maksājumi, t.i., dzīvojamās telpas īres maksu veido:

1) dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un 2) peļņa.

Apsaimniekošanas izdevumi sastāv no: 1) dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem izdevumiem (mājas sanitārā kopšana, tehniskā

uzturēšana, pārvaldes un apkalpojošā personāla uzturēšana); 2) normatīvajos aktos noteiktā dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas)

atskaitījuma ēkas atjaunošanai. Papildus īres maksai proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai maksājami šādi obligātie maksājumi:

1) likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums; 2) dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieka (valdītāja) un zemes īpašnieka

noslēgtajā zemes nomas līgumā noteiktā zemes nomas maksa, ja izīrētā dzīvojamā telpa ir mājā, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas

zemes (turpmāk — zemes nomas maksa). Bet minēta likuma 12.pantā noteikta kārtība, kādā veicami maksājumi.

2016.gada 17.oktobrī atbildētājam nosūtīts brīdinājums par parāda samaksu (lietas 21.lapa), kas atstāts bez ievērības un parāds nav

samaksāts.

Saskaņā ar Civillikuma 2141. un 2146.pantā noteikto - īrniekam jāsamaksā īres maksa līgumā noteiktos termiņos un īres maksa

jāsamaksā pilnīgi, bet Civillikuma 1828.pants paredz - ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu, [..].

Savukārt Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs lieto dzīvojamo telpu /adrese/, ko apstiprina atbildētāja paskaidrojumi, norādot, ka tā ir viņa faktiskā

dzīvesvietas adrese.

Ņemot vērā, ka lietā nav iesniegti pierādījumi par rēķinu samaksu, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenams parāds

par 1`143,33 euro par periodu no 2014.gada jūnija līdz 2016.gada 20.maijam.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā,

ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var

noteikt nevien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no

līguma neizpildīšanas. Civillikuma 1720.pants nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts

par neizpildīšanu īstā laikā.

2009.gada 15.septembra Līguma Nr.15/09/2009-3 3.2.punktā noteikts – par katru nokavēto dienu nomnieks iznomātājam maksā

līgumsodu 0,1% apmērā no nesamaksātās summas. No pievienotā aprēķina redzams, ka par rēķinu apmaksas kavējumu prasītājs uz 2016.gada

30.novembri ir aprēķinājis līgumsodu 555,92 euro apmērā, taču ievērojot Civillikuma 1716.panta trešo daļu līgumsoda apmērs ir samazināts un noteikts

10% apmērā no galvenās saistības apmēra. Līdz ar to prasītājs lūdz piedzīt līgumsodu 114,33 euro. Līgumsoda aprēķināšana ir atbilstoša godīgai

darījuma praksei un samērīga ar vispārējiem taisnīguma un samērīguma principiem. Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība daļā par līgumsoda piedziņu ir

apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu - procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem . Savukārt, saskaņā

ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā; ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Lietā iesniegtie pierādījumi apstiprina, ka atbildētājam bija jāveic maksājumi rēķinos norādītajos termiņos, ko atbildētājs nav darījis.

Saskaņā ar parāda summas aprēķinu prasītājs ir aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 91,38 euro. Tiesa, konstatējot nokavējumu un ievērojot

Civillikuma 1753., 1756., 1759.panta 1.punkta noteikumus, atzīst, ka prasība par likumisko nokavējuma procentu 91,38 euro piedziņu ir pamatota un

apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tiesa atzīst, ka atbildētājs ir pieļāvis tiesību pārkāpumu, jo nav veicis maksājumus rēķinos norādītajā termiņā. Saskaņā ar Civillikuma

1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam ir atzīstamas tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt 6% gadā no

pamatparāda summas. Saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu, procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis

kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram, [..].

Dotajā gadījumā prasītājs ir samaksājis valsts nodevu 202,36 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro. (lietas 8., 9.lapa)

No Uzziņas lapas par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs ir 4,21 euro,

tādējādi prasītājam ir atlīdzināmi ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi to faktiskajā apmērā.

Ievērojot minēto no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesāšanas izdevumi 206,57 euro apmērā, t.sk., valsts nodeva 202,36 euro,

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,21 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 39., 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 192.,193., 195., 204.1, 250.25, 250.27, 415., 440.2 un

440.3pantu, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Hiponia”, reģistrācijas

Nr.40003426895, galveno parādu 1`143,33 euro par periodu no 2014.gada jūnija līdz 2016.gada 20.maijam, līgumsodu 114,33 euro un likumiskos

nokavējuma procentus 91,38 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus 206,57 euro, kopsummā 1`555,61 EUR (viens tūkstotis pieci simti piecdesmit pieci

euro 61 cents), kas iemaksājami SIA “Hiponia” norēķinu kontā Nr.LV66 RIKO 0002 0132 6437 5, kredītiestāde: AS “DNB banka”, bankas kods

RIKOLV2X.

Atzīt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Hiponia” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos nokavējuma procentus - 6% gadā no galvenā

parāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2017.gada 11.aprīļa Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā

noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese Sanita Rūtenberga