Court dismissed appeal against administrative fine for waste container violation, upholding original penalty decision.

Lieta Nr.130098916

Lietvedības Nr.1-0146-17/22

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā, 2017.gada 17.februārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis R.Silakalns rakstveida procesā, Rīgā Abrenes ielā 3, izskatīja /pers. A/ sūdzību

par 2016.gada 20.septembra Rīgas domes Administratīvās komisijas lēmumu Nr./numurs/ , kā arī izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas

materiālus.

Aprakstošā daļa

Rīgas pašvaldības policijas amatpersona 2016.gada 29.februārī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr./numurs/ , kurā 2016.gada

29.februārī konstatēts, ka /pers. A/ nenoslēdza vienošanos ar blakus esošās teritorijas, ar kadastra Nr./numurs/, /adrese/ , īpašnieku par to, ka tika

veikta katrā īpašumā radīto sadzīves atkritumu savākšana un apsaimniekošana (tvertņu lietošana), tādējādi neievērojot Rīgas domes 17.12.2013.

saistošo noteikumu Nr.90 “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi” (turpmāk – Saistošie noteikumi) 11.9.apakšpunkta prasības.

Ar 2016.gada 20.septembra Rīgas domes Administratīvās komisijas (turpmāk – Iestāde) lēmumu Nr./numurs/ (turpmāk - Lēmums) /pers. A/

par minēto pārkāpumu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 75.panta pirmās daļas uzlikts naudas sods EUR 280

apmērā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta /pers. A/ (turpmāk – Sūdzības iesniedzējs) sūdzība (turpmāk – Sūdzība) par

Iestādes Lēmumu.

Sūdzībā norādīts, ka gan no Lēmuma, gan no Rīgas pašvaldības amatpersonas 2016.gada 29.februārī sastādītā administratīvā

pārkāpuma protokola izriet, ka tieši 2016.gada 29.februārī plkst. 12.55 ir izdarīts administratīvais pārkāpums, jo šajā laikā nav noslēgta vienošanās

ar blakus esošā īpašuma īpašnieku. Taču no Lēmuma un protokola izriet, ka tieši 2016.gada 29.februārī plkst.12.55 attiecīgā zemesgabala īpašnieks

nav bijis klāt, lai varētu parakstīt kādu vienošanos.

Administratīvā pārkāpuma protokolā, kā arī Iestādes Lēmumā nav norādīts, kādi tieši Rīgas domes Saistošie noteikumi ir pārkāpti, ir norādīts

tikai LAPK 75.panta pirmā daļa.

Nosakot pie atbildības saucamo personu par konkrēto administratīvo pārkāpumu, Iestāde nav vērtējusi, ka Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likuma 5.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu

saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums.

Sūdzības iesniedzējs, veicot pārvaldīšanas darbības rīkojās dzīvokļu īpašnieku vārdā un nevis savā vārdā. Līdz ar to pie

administratīvās atbildības būtu saucami dzīvokļu īpašnieki.

No lietas materiāliem redzams, ka amatpersonas nav tieši konstatējušas faktus pārkāpuma izdarīšanas vietā, par ko liecina tas, ka

pārkāpums izdarīts 2016.gada 29.februārī plkst.12.55 /adrese/ , bet minētais protokols sastādīts 2016.gada 29.februārī plkst. 13.00 /adrese/ .

Vienīgais pierādījums lietā ir zemes īpašnieka iesniegums, par to, ka atkritumu konteineri ir izvietoti bez viņa piekrišanas un to, ka

zemes īpašnieks ir vairākkārtēji lūdzis konteinerus aizvākt un atkritumus aizvest.

Iepriekšējam zemes īpašniekam nebija iebildumu, ka tur atrodas atkritumu konteineri.

Iestāde, pieņemot Lēmumu, nav pārbaudījusi, vai zemes gabala īpašnieks ir vērsies Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā ar

lūgumu rast risinājumu.

Lēmumā ir nepamatoti norādīts, ka Sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis apliecinājumu, ka pārkāpums ir novērsts, to varēja izdarīt pati

Iestāde, apsekojot zemes gabalu, kur tika konstatēts pārkāpums.

Bez tam Iestāde, piemērojot sodu, ir pārkāpusi LAPK 32.panta nosacījumus, jo nav ņemti atbildību mīkstinoši apstākļi.

Pie šādiem apstākļiem, Iestādes Lēmums ir atceļams un lietvedība šajā administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

2016.gada 23.novembrī ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu nolemts pieņemt /pers. A/ iesniegto sūdzību un

ierosināt tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Tika noteikts lietu izskatīt rakstveida procesā 2017.gada 17.februārī, paziņojot lietas

dalībniekiem par laiku, kad nolēmuma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Izskaidrot, ka lietas dalībniekiem ir tiesības iesniegt paskaidrojumus,

pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikums vai lūgumus līdz 2017.gada

17.janvārim.

2017.gada 16.janvārī tika saņemti Iestādes paskaidrojumi, kuros lūgts sūdzību noraidīt kā nepamatotu.

Motīvu daļa

Iepazīstoties ar /pers. A/ Sūdzību, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, secināms, ka sūdzība ir nepamatota un ir

noraidāma.

LAPK 288.panta pirmā daļa noteic, ka Augstākas iestādes pieņemtu lēmumu persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, kā arī

cietušais var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas, juridiskā persona - pēc tās juridiskās adreses Latvijā. Ja personai nav

deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc administratīvā pārkāpuma

izdarīšanas vietas. Prokurors protestu iesniedz pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas.

LAPK 289.6 panta pirmā un otrā daļa noteic, ka Rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona

(pilsētas) tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai

prokurors. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu

tiesa pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata.

Iztiesājot lietu rakstveida procesā, tiesa rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā ievēro tos pašus principus un procesa dalībniekiem

nodrošina to pašu tiesību apjomu, ko mutvārdu procesā.

LAPK 289.6 panta ceturtā daļa noteic, ka Par lietas izskatīšanas vietu un laiku lietas dalībniekiem paziņo ne vēlāk kā divas nedēļas

pirms noteiktās tiesas sēdes. Izskatot lietu rakstveida procesā, tiesnesis nosaka dienu, ar kuru nolēmums būs pieejams tiesas kancelejā, kā arī

vismaz divas nedēļas ilgu termiņu, līdz kuram administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt

izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus.

LAPK 289.12 panta otrā daļa noteic, ka Rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no

šādiem spriedumiem:

1)atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2)atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3)atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4)groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

LAPK 289.13 panta trešā daļa noteic, ka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tādējādi atzīstams, ka 2016.gada 20.septembra Rīgas domes Administratīvās komisijas lēmumā Nr./numurs/ ietvertais pamatojums ir pareizs

un pilnībā pietiekams.

Papildus ir norādāms, ka ņemot vērā to, ka dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieki minētās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

nodrošināšanu ir deleģējuši /pers. A/ Sūdzības iesniedzējs, atbilstoši pārvaldīšanas līguma nosacījumiem, kārto mājas lietu. Līdz ar to, tiesas ieskatā

nepastāv strīds par to, ka sadzīves atkritumu izvešana, slēdzot attiecīgu līgumu ir obligāti veicama darbība, kas ir jānodrošina Sūdzības iesniedzējam.

Bez tam, Saistošo noteikumu izdevējs, nosakot subjektu loku, kuriem ir saistoša Saistošo noteikumu izpilde, ir paredzējis gadījumus,

kad sadzīves atkritumu apsaimniekošanas viena no līgumslēdzējpusēm ir persona, kurai dzīvokļu īpašnieki ir uzticējuši mājas pārvaldīšanu.

Sūdzības iesniedzēja vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta jau ar to vien, ka tiek konstatēts, ka nav veikta vienošanās

ar blakus esošā zemes gabala īpašnieku par atkritumu konteineru novietošanu. Turklāt, šāda vienošanās aiz vien nav pievienota lietas materiāliem,

izskatot Sūdzību tiesā. Par attaisnojumu šādas vienošanās neslēgšanai nevar kalpot fakts, ka iepriekšējam zemes gabala īpašniekam nebija iebildumu

pret atkritumu konteineru atrašanos uz viņa zemes gabala.

Saistošo noteikumu 11.9.apakšpunkts skaidri noteic, ka, ja nekustamā teritorijā atkritumu tvertņu izvietošana nav iespējama, par

atkritumu tvertņu izvietošanu jāvienojas ar blakus īpašuma īpašnieku. Iestādes Lēmumā ir atsauces un norādes uz to, ka ir pārkāpti minētie Saistošie

noteikumi, kas veido administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes, kas paredzētas LAPK 75.panta pirmajā daļā.

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktu, pašvaldība izdod saistošos noteikumus par sadzīves atkritumu

apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā, nosakot šīs teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās, prasības atkritumu

savākšanai, arī minimālajam sadzīves atkritumu savākšanas biežumam, pārvadāšanai, pārkraušanai un uzglabāšanai, kārtību, kādā veicami

maksājumi par šo atkritumu apsaimniekošanu, kā arī noteic pašvaldības pilnvarotas institūcijas un amatpersonas, kuras kontrolē saistošo noteikumu

ievērošanu un ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu.

Savukārt pārējos Sūdzības iesniedzēja argumentus tiesa nevērtē, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas, proti, kā vairākkārt atzinusi

Eiropas Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt

spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piemēram, 61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā

„Van de Hurk v The Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90)). Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti

atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no

tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu lietā 10153/82 Austria).

Tādējādi, arī secināms, ka tiesai nerodas šaubu, ka /pers. A/ rīcībā ir saskatāmas administratīvā pārkāpuma pazīmes, kas paredzētas LAPK

75.panta pirmajā daļā, un izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir ievēroti LAPK 32.panta pirmās daļas nosacījumi, kas noteic, ka sodu par

administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo

kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un vadoties no LAPK 289.7, 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.13, 289.18 pantu, tiesa,

nosprieda:

atstāt negrozītu 2016.gada 20.septembra Rīgas domes Administratīvās komisijas lēmumu Nr./numurs/ , /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no motivēta sprieduma pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Motivēta sprieduma pieejamības diena 2017.gada 17.februārī.

Tiesnesis

R.Silakalns