Gas meter tampering claim dismissed; court awarded full damages plus legal costs to gas company.

Lietas arhīva Nr. C-0401-20/4

ECLI:LV:VRT:2020:0925.C71224219.10.S

Lieta Nr.C71224219

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Limbažos 2020.gada 25.septembrī

Vidzemes rajona tiesas

tiesnese A.Grīnberga

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. A/, atbildētāja pārstāvim /pers. B/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu AS “Gaso” prasībā pret SIA “AUTO MŪRIS” par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

AS “Gaso” (turpmāk prasītājs) cēlusi tiesā prasību pret SIA “AUTO MŪRIS” (turpmāk atbildētājs) par naudas piedziņu, lūdz tiesu

piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam 98315,44 EUR, un atzīt prasītāja tiesības saņemt 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei;

piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam tiesāšanās izdevumus.

Prasība pamatota ar apstākļiem, ka 2010.gada 1.novembrī AS “Latvijas Gāze”, noslēdza ar atbildētāju dabasgāzes piegādes līgumu

Nr.4-1109408, saskaņā ar ko AS “Latvijas Gāze” pārdod un piegādā, bet atbildētājs saņem un samaksā par piegādāto dabasgāzi objektam

/adrese/. 2016.gada 31.oktobrī AS “Latvijas Gāze” pārstāvis /pers. E/ ieradies /adrese/, lai veiktu uzstādītā dabasgāzes skaitītāja BK-G6

Elster Nr.17626220 kontroli. Kontroles laikā konstatēts, ka uz gāzes skaitītāja plombas ir redzami skrāpējumi, tādēļ nepieciešama tā

pārbaude un gāzes skaitītāja maiņa. Par minēto faktu sastādīts akts par kontroli. 2016.gada 3.novembrī AS “Latvijas Gāzes” pārstāvis

/pers. F/ atbildētāja pārstāvja klātbūtnē veicis uzstādītā gāzes skaitītāja demontāžu un jauna gāzes skaitītāja BK-G6M ar Nr.30969648

uzstādīšanu. Demontētais gāzes skaitītājs kopā ar plombu Nr.5201019 ievietots drošības maisā Nr.CB07438, kas aizlīmēts. Par

minētajiem apstākļiem atbildētāja likumiskā pārstāvja /pers. G/ klātbūtnē sagatavots akts par skaitītāja maiņu, kuru atbildētāja

likumiskais pārstāvis parakstījis. Demontētais gāzes skaitītājs ar plombu nodots pārbaudes veikšanai SIA “V & V VentMet laboratorija”.

2018.gada 12.oktobrī SIA “V & V VentMet laboratorija” sagatavojusi aktu Nr.S18-333 par mērīšanas līdzekļa pārbaudi un aktu Nr.P18-

426 par plombas pārbaudi. Aktos par pārbaudi norādīts: “Vizuālas pārbaudes laikā konstatēts, ka mērīšanas līdzeklim ir bojāta rūpnīcas

izgatavotā plomba, rūpnīcas plombas nospiedums neatbilst rūpnīcas izgatavotās plombas nospiedumam un konstatēti skrāpējumi pie

rūpnīcas izgatavotās plombas,” kā arī “saplaisājis plombas korpuss”.

Ievērojot Enerģētikas likuma 2016.gada 11.februāra grozījumus, kas paredzēja dabasgāzes sadales sistēmas operatora nodalīšanu

no AS “Latvijas Gāze”, 2017.gada 22.novembrī nodibināts AS “Latvijas Gāze” meitasuzņēmums – AS “Gaso”, kas, pārņemot AS

“Latvijas Gāze” tehnisko infrastruktūru un iecirkņus, turpmāk nodrošinās dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un

dabasgāzes patēriņa uzskaiti, proti, pildīs dabasgāzes sadales sistēmas operatora funkcijas. Ar 2017.gada 1.decembra LR Uzņēmumu

reģistra lēmumu Nr.6-12/168700 komercreģistrā izdarīts ieraksts par reorganizāciju - sadalīšanu, nodalot daļu mantas no AS “Latvijas

Gāze”, un izveidojot AS “Gaso”. 2017.gada 22.decembrī AS “Latvijas Gāze” un AS “Gaso” parakstīja mantas nodošanas pieņemšanas

aktu Nr.LG-Gaso/2, saskaņā ar ko AS “Latvijas Gāze” savas tiesības un pienākumus strīdos pret parādniekiem nodeva prasītājam.

2019.gada 29.janvārī prasītājs nosūtīja atbildētājam pretenziju par izlietotās dabasgāzes un kompensācijas samaksu saistībā ar

dabasgāzes lietošanas normatīvo aktu pārkāpšanu, aicinot atbildētāju līdz 2019.gada 12.februārim norēķināties par patērēto dabasgāzi,

un samaksāt normatīvajos aktos noteikto kompensāciju, kā arī atlīdzināt uzstādītā gāzes skaitītāja vērtību, tā uzstādīšanas un gāzes

skaitītāja demontāžas, kā arī pārbaudes izdevumus. Atbildētājs norādītajā termiņā maksājumus nav veicis un pretenziju neatzina.

Dabasgāzes piegādi un lietošanu gāzes skaitītāja demontāžas brīdī noteica 2016.gada 9.februāra MK noteikumi Nr.85 “Dabasgāzes

piegādes un lietošanas noteikumi”. Lai gan MK noteikumi zaudēja spēku 2017.gada 3.aprīlī, atbilstoši Civillikuma 3.pantam tie

joprojām ir piemērojami tiesiskajām attiecībām starp strīda pusēm, kas radās pirms šo noteikumu atcelšanas. Atbilstoši noteikumu

66.1.punktam atbildētājam ir pienākums nodrošināt uzstādītā dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu un plombu saglabāšanu, savukārt

noteikumu 35.punkts aizliedz gāzes lietotājam jebkādā veidā ietekmēt dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta un ar to saistītu

telemetrijas un telemehānikas sistēmu darbību. Papildus šāds pienākums atbildētājam uzlikts arī ar līguma 4.daļu. Norāda, ka SIA “V &

V VentMet laboratorija” saskaņā ar Latvijas Nacionālās akreditācijas biroja vesto sarakstu ir akreditēta inspicēšanas institūcija, kurai

Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs izsniedzis akreditācijas apliecību Nr.LATAK-l-338-19-2006, tādējādi tā saskaņā ar

noteikumos paredzēto, ir tiesīga veikt gāzes skaitītāja un tā plombas pārbaudi. Atbildētājs nav ievērojis noteikumu 66.1.punkta prasības,

jo gāzes skaitītāja plomba ir tikusi bojāta, uz tās ir skrāpējuma pēdas, turklāt demontētā gāzes skaitītāja plombas nospiedums neatbilst

rūpnīcas izgatavotās plombas nospiedumam. Šādus bojājumus nevar uzskatīt par nejaušiem. Tas liecina, ka plomba ir tikusi atvienota,

tādējādi radot iespēju dabasgāzi patērēt bez maksas, neuzskaitot visu patērēto dabasgāzes apjomu. Tā kā atbildētājs kā dabasgāzes

lietotājs ir atbildīgs par gāzes skaitītāja un tā plombu saglabāšanu, tam ir pienākums samaksāt prasītājam par patērēto dabasgāzi,

samaksāt kompensāciju un atlīdzināt norādītos zaudējumus, kas saistīti ar dabasgāzes skaitītāja nomaiņu, kā arī veiktās pārbaudes

izdevumus. Prasītājs ir noteicis patērēto dabasgāzes apjomu, pamatojoties uz lietotājam atļauto maksimālo dabasgāzes patēriņu stundā.

Noteikumu 101.punkts nosaka, gadījumā, ja nav iespējams precīzi noteikt, no kura brīža tika radīta iespēja patērēt gāzi bez uzskaites, par

perioda sākumu tiek atzīts skaitītāja pēdējās kontroles vai uzstādīšanas datums (minētais periods nedrīkst pārsniegt divus gadus). Gāzes

skaitītājs nekustamajā īpašumā uzstādīts 2003.gada decembrī. Gāzes skaitītāja pēdējā (pirms gāzes skaitītāja apsekošanas un nomaiņas

2016.gada 3.novembrī) kontrole nekustamā īpašumā veikta 2015.gada 11.novembrī, tādējādi prasītāja ir tiesīgs aprēķināt atlīdzību par

patērēto dabasgāzi par periodu no 2015.gada 11.novembra līdz 2016.gada 3.novembrim. Tādējādi saskaņā ar izlietotās dabasgāzes un

kompensācijas aprēķinu par laika periodu no 2015.gada 11.novembra līdz 2016.gada 3.novembrim atbildētājam ir pienākums samaksāt

par izlietoto, bet ar gāzes skaitītāju neuzskaitīto dabasgāzi 30488,50 EUR, kā arī kompensāciju 67682,29 EUR, kas kopā veido

98170,79 EUR. Atbilstoši noteikumu 66.3.punktam papildus atbildētājam ir pienākums atlīdzināt nekustamajā īpašumā uzstādītā jaunā

gāzes skaitītāja BK-G6M ar Nr.30969648 vērtību 82,30 EUR tā uzstādīšanas un gāzes skaitītāja demontāžas izdevumus 24,64 EUR,

gāzes skaitītāja pārbaudes izdevumus 36,30 EUR, kā arī pasta izdevumus par pretenzijas nosūtīšanu 1,41 EUR.

Atbildētājs iesniedzis lietā iesniegumu, kurā norāda, ka AS “Gaso” celtā prasība netiek atzīta ne pilnībā, ne arī kādā tās daļā.

Lietas materiālos (1.sējums 15.lapa) atrodas 2010.gada 1.novembra dabasgāzes piegādes līguma Nr.4-1109408 rūpnieciskajiem,

komunālajiem u.c. dabasgāzes lietotājiem ar gada patēriņu līdz 25000 m3 gadā, kas noslēgts starp AS “Latvijas Gāze” un SIA “Auto

Mūris”, kopija. No Līguma 4.punkta izriet, ka dabasgāzes patēriņa uzskaitei izmanto tādus norēķina uzskaites mēraparātus un skaitītājus,

kuriem sertifikātu ir izdevis Latvijas Nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs, uz šiem mēraparātiem ir jābūt Latvijas

Nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra vai Ministru kabinetā noteiktajā kārtībā akreditētās laboratorijas, kas veikusi pārbaudi,

zīmogam, plombai un klātpievienotam aktam. Lietas materiālos neatrodas neviens pierādījums, ka dabasgāzes skaitītājs BK-G6 Elster

Nr.17626220 ir sertificēts mēraparāts un vai par tā zīmogošanu un plombēšanu ir sastādīts akts. Lietas materiālos neatrodas neviens

pierādījums par to, ka dabasgāzes skaitītājs BK-G6 elster Nr.17626220 vispār ir uzstādīts gazificētajā objektā /adrese/, kā arī nav

neviens pierādījums par dabasgāzes skaitītāja BK-G6 elster Nr.17626220 tehnisko stāvokli uzstādīšanas brīdī un atbildīgo personu par

dabasgāzes skaitītāju BK-G6 Elster Nr.17626220. Lietas materiālos (1.sējums 18.lapa) atrodas 2016.gada 31.oktobrī AS “Latvijas

Gāze” sastādītā akta par kontroli Nr.8-31/10/16 kopija. No akta izriet, ka AS “Latvijas Gāze” Ekspluatācijas un tehniskā departamenta

Analītikas un risku novēršanas daļas inženieris /pers. E/ veica kontroli skaitītājam BK-G6 elster Nr.17626220, kura verifikācijas gads

ir 2003. Sastādot aktu ir veikta mēraparāta fotografēšana. Neviena fotogrāfija aktam nav pievienota. Akts sastādīts bez SIA “Auto

Mūris” piedalīšanās. Lietas materiālos (1.sējums 19.lapa) atrodas 2016.gada 3.novembrī AS “Latvijas Gāze” sastādītā akta par skaitītāja

maiņu kopija. No šī akta izriet, ka to sastādījuši Cēsu iecirkņa atslēdznieks autovadītājs /pers. F/ un īpašnieks /pers. G/. Lietas

materiālos (1.sējums 20.lapa un 1.sējums 23.lapa) atrodas SIA “V&V VentMet laboratorija” sastādītie akti, kurus parakstījis Rīgas

nodaļas vadītājs /pers. L/. Atbilstoši līguma noteikumiem (8.punkts) līgums noslēgts 2 eksemplāros ar pielikumiem, taču pielikumi nav

pievienoti.

Prasītājs lietā iesniedzis atsauksmi par atbildētāja rakstveida paskaidrojumu un lūgumu iesniegt rakstveida pierādījumus, norāda,

ka konkrētajā gadījumā prasītājs ir cēlis prasību pret atbildētāju par parāda un kompensācijas piedziņu sakarā ar to, ka atbildētājs nav

ievērojis Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 66.1.punkta prasības

un 2010. gada 1.novembrī noslēgtā dabasgāzes piegādes līguma Nr.4-1109408 noteikumus, jo nav nodrošinājis gazificētajā objektā

uzstādītās plombas saglabāšanu, kas ir apstiprināts ar akreditētas inspicēšanas institūcijas SIA “V & V VentMet laboratorija” aktiem par

veikto pārbaudi.

Prasītāja pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja spēkā, savos paskaidrojumos atsaucās uz prasības pieteikumā norādītajiem

apstākļiem. Papildus norādīja, ka prasītājam ir nodotas prasījuma tiesības pret atbildētāju, ka bojājumi nav atzīstami par nejaušiem, kas

liecina, ka ir notikusi iejaukšanās dabasgāzes uzskaitē un gāze lietota bez maksas. Prasītājam nav pienākuma noskaidrot, kurš tieši ir

iejaucies skaitītāja darbībā. Piedzenamās summas aprēķinātas atbilstoši 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes

un lietošanas noteikumi” prasībām. Paskaidro, ka naktī no 2016.gada 30.oktobra uz 31.oktobri ir notikusi pāreja no vasaras laika uz

ziemas laiku. Lūdz piedzīt visus tiesāšanos izdevumus.

Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina, norādīja, ka prasītājam nav prasības tiesību. Tāpat norādīja, ka nav izsekojams

dabasgāzes patēriņa skaitītāja laika posms no tā atvienošanas līdz nodošanai eksperta rīcībā. Tāpat nav iespējams secināt, tieši kurš

skaitītājs ir pārbaudīts, lietā atrodas pierādījumi, ka skaitītāja ražotājvalsts ir gan Vācija, gan Slovākija (lietas lapas 23, 81-83) Tāpat

pastāv strīds, vai tieši kāds skaitītājs sākotnēji ir bijis, jo no aktiem viennozīmīgi nevar secināt, vai atbildētāja rīcībā ir bijis skaitītājs

Nr.BK-G6 vai Nr.BK-66; tāpat nav iespējams no aktiem secināt, vai skaitītājs ievietots drošības maisā Nr.CB07438 vai C1307438. No

lietas materiāliem tāpat konstatējams, ka 2016.gada 31.oktobra aktā par kontroli skaitītāja rādījums norādīts 01884 m3, savukārt,

2016.gada 3.novembra aktā par skaitītāja maiņu, skaitītāja rādījums norādīts mazāks. Eksperts aktā nav norādījis, kādas darbības ir

veicis. Norāda, ka ir laika atšķirība aktā par kontroles veikšanu un fotogrāfijās norādīto laiku. Iebilst par parāda aprēķina pamatotību.

Motīvu daļa

Tiesa izvērtējusi lietas materiālus un uzklausījusi pušu paskaidrojumus, atzīst, ka prasība ir apmierināma.

No Uzņēmumu reģistra 2017.gada 1.decembra lēmuma Nr.6-12/168700 redzams, ka komercreģistrā ierakstīta reorganizācija –

sadalīšana, nodalot daļu mantas no AS “Latvijas Gāze” un izveidojot komercsabiedrību AS “Gaso”. Saskaņā ar 2017.gada 22.decembra

mantas nodošanas pieņemšanas aktu Nr.LG-Gaso2 AS “Latvijas Gāze” nodevusi un AS “Gaso” pieņēmusi AS “Latvijas Gāze” aktīvus,

tajā skaitā ķermeniskas un bezķermeniskas lietas jeb tiesības, kas sevī ietver arī prasījuma tiesības pret parādniekiem. Tādējādi

atzīstams, ka AS “Latvijas Gāze” ir nodevusi prasītājam arī prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Tiesa konstatē, ka atbildētāja īpašumā atrodas nekustams īpašums /adrese/, kas sastāv no četrām ēkām. Īpašuma tiesības uz

nekustamo īpašumu atbildētājs ieguvis 2009.gada 14.maijā.

Lietā nepastāv strīds, ka 2010.gada 1.novembrī starp AS “Latvijas Gāze” un atbildētāju noslēgts dabasgāzes piegādes līgums Nr.4-

1109408, saskaņā ar ko AS “Latvijas Gāze” apņēmās piegādāt dabasgāzi atbildētāja īpašumā /adrese/ apjomā līdz 25000 m3 gadā,

savukārt atbildētājs apņēmies norēķināties par dabasgāzes patēriņu atbilstoši AS “Latvijas Gāzes” izsniegtajiem maksājuma

dokumentiem.

Tāpat nepastāv strīds, ka 2003.gada 23.decembrī AS “Latvijas Gāze” veikusi /adrese/ gāzes skaitītāja pārplombēšanu, un proti,

pārplombēšana veikta gāzes skaitītājam BKG6, numurs 17626220, uzlikta plomba Nr.5102247, savukārt 2008.gada 28.maijā veikta

skaitītāja pārplombēšana, kas veikta skaitītājam BK-G6, numurs 17626220 ar rādījumu 57838, noņemta plomba Nr.5102247, uzlikta

plomba 5201019.

/adrese/ 2016.gada 31.oktobrī veikta uzstādītā dabasgāzes skaitītāja BK-G6 Elster numurs 17626220 kontrole. Kontroles laikā

konstatēts, ka uz gāzes skaitītāja plombas ir redzami skrāpējumi, kamdēļ nepieciešama tā pārbaude un gāzes skaitītāja nomaiņa. Par

konstatēto faktu sastādīts akts par kontroli.

2016.gada 3.novembrī AS “Latvijas Gāze” darbinieks klātesot atbildētāja likumiskajam pārstāvim atvienoja skaitītāju BK-G6,

numurs 17626220, tobrīd esošais rādījums 02101 m3, noņemta plomba 520109, atvienotais skaitītājs ievietots drošības maisā

Nr.CB07438, uzstādīts jauns gāzes skaitītājs BK-G6M, numurs 30969648, kas ir verificēts 2013.gadā ar rādījumu 0 m3, uzlikta plomba

Nr.CE002881. Sastādīts akts par skaitītāja maiņu. No minētā aktā iekļautās informācijas izriet, ka uz gāzes skaitītāja stikla redzami

skrāpējumi; drošības maiss nosūtīts uz ekspertīzi; pēc ekspertīzes skaitītājs nododams lietotājam; ar neapbruņotu aci skrāpējumus

lietotājs neredz.

2018.gada 12.oktobrī gāzes skaitītājs nodots pārbaudes veikšanai SIA “V &V VentMet laboratorija”, kur veikta plombas un gāzes

skaitītāja pārbaude.

No laboratorijas 2018.gada 12.oktobra akta Nr.P18-426 par plombas pārbaudi izriet, ka pārbaudei nodots gāzes skaitītājs BK-G6,

numurs 17626220, plombas numurs 5201019, kas atradušies iepakojumā, numurs CB07438. Konstatēts, ka iepakojums nav bojāts.

Laboratorijā, veicot pārbaudi, konstatēts, ka vizuālās pārbaudes laikā konstatēti bojājumi – saplaisājis plombas korpuss.

No 2018.gada 12.oktobra akta Nr.S18-333 par mērīšanas līdzekļa pārbaudi secināms, ka eksperts veicot gāzes skaitītāja BK-G6

vizuālo pārbaudi konstatējis, ka mērīšanas līdzeklim bojāta rūpnīcas izgatavotā plomba, rūpnīcas plombas nospiedums neatbilst rūpnīcas

izgatavotās plombas nospiedumam un konstatēti skrāpējumi pie rūpnīcas izgatavotās plombas. Atzīts, ka gāzes skaitītāju turpmāk nav

iespējams lietot; tas ievietots atpakaļ iepakojumā Nr.CB07438, kas aizzīmogots ar drošības lentu.

Prasītājs 2019.gada 29.janvārī atbildētājam nosūtīta pretenziju par izlietotās dabasgāzes un kompensācijas samaksu saistībā ar

dabasgāzes lietošanas normatīvo aktu pārkāpšanu, ņemot vērā SIA“V &V VentMet laboratorija” izdarītos secinājumus. Prasītājs

pretenzijā aicinājis samaksāt par patērēto dabasgāzi un kompensāciju, kā arī izdevumus par skaitītāja nomaiņu 98315,44 EUR līdz

2019.gada 12.februrim.

Atbildētājs sniedzis atbildi, ka izprot situāciju ar dabasgāzes skaitītāja pārbaudē konstatētajām iespējamām darbībām, kuras

atbildētājs nav veicis, piekrīt segt izdevumus – gāzes skaitītāja vērtību 82,30 EUR, demontāžas un uzstādīšanas izdevumus 36,30 EUR,

pasta izdevumus 1,42 EUR par pasta sūtījuma nosūtīšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar

tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem,

zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

No 2016.gada 3.novembra akta par skaitītāja maiņu redzams, ka gāzes skaitītāja noņemšana notikusi atbildētāja pārstāvja /pers. G/

klātbūtnē, noņemtais skaitītājs ielikts drošības maisā Nr.CB07438. No SIA“V &V VentMet laboratorija” 2018.gada 12.oktobra akta

Nr.P18-333 secināms, ka laboratorijā skaitītājs saņemts iepakojumā Nr.CB07438.

Tādējādi no minētā secināms, ka skaitītājam kopš tā noņemšanas gazificētajā objektā /adrese/ līdz nokļūšanai pie eksperta neviens

cits nav piekļuvis. Tiesa neapšauba, ka ekspertam nodots tieši tas pats skaitītājs, kas tika noņemts atbildētāja īpašumā.

Tiesa atzīst, ka atbildētājs nav nodrošinājis skaitītāja saglabāšanu, kā rezultātā ir bijusi radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez

uzskaites. Atbildētājs ir pārkāpis 2010.gada 1.novembra dabasgāzes piegādes līguma Nr.4-1109048 4.sadaļā uzlikto pienākumu, kas

noteic – lietotājs nodrošina tā īpašumā vai lietošanā esošo dabasgāzes patēriņa uzskaites mēraparātu saglabāšanu, instrukcijām

atbilstošu ekspluatāciju, kā arī Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi”

66.1.punktu, kas noteic gāzes lietotāja pienākumu nodrošināt uzstādītā dabasgāzes patēriņa skaitītāja un plombu saglabāšanu.

Atbilstoši Civillikuma 3.pantam katra civīltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība

radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Tiesa konstatē, ka pārkāpuma konstatēšanas dienā 2016.gada 31.oktobrī un gāzes skaitītāja demontāžas dienā 2016.gada

3.novembrī, Enerģētikas likuma 42.3panta pirmā daļa, kas paredzēja lietotāja pienākumu samaksāt par izlietoto dabasgāzi un

kompensāciju, vairs nebija spēkā. Likuma pārejas noteikumu 34.punkts noteica, ka šā likuma 107.panta trešajā, piektajā un septītajā daļā

un 109.panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2017.gada 3.aprīlim. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās

dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2017.gada 2.aprīlim piemērojami Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumi Nr.85 “Dabasgāzes

piegādes un lietošanas noteikumi”.

Tādējādi tiesa atzīst, ka minētie noteikumi bija spēkā un ir attiecināmi uz izskatāmo lietu.

Attiecībā uz atbildētāja pārstāvja iebildumiem tiesa norāda, ka lietas izskatīšanas gaitā tiesai nav radušās šaubas, ka atbildētājam

piederošajā nekustamajā īpašumā ir bijis uzstādīts konkrētais dabasgāzes skaitītājs BK-G6 Elster, numurs 17626220, kam sākotnēji

uzlikta plomba Nr.5102247, kas vēlāk nomanīta uz Nr.5201019. Atbildētāja atsauce, ka lietas materiālos konstatējami pierādījumi ar

dažādām skaitītāja izgatavošanas valstīm, tiesas ieskatā nav būtiskas nozīmes. Un proti, no minētajiem dokumentiem, uz kuriem atsaucas

atbildētājs, nevienā no tiem nav norādīts, ka skaitītājs būtu ražots Vācijā vai Slovākijā. Dažādos dokumentos ir norādīti šo valstu

nosaukumi, taču konkrētas norādes, ka tās būtu uzskatāmas par skaitītāja ražotājvalstīm, šādu ierakstu – pierādījumu nav. Turpretim

rakstveida pierādījumos, uz ko atsaucas atbildētājs, nepārprotami ir secināms, ka manipulācijas tiek veiktas ar skaitītāju BK-G6, numurs

17626220, kas 2003.gadā ticis uzstādīts /adrese/. Tāpat atbildētājs norāda, ka nav secināms, vai skaitītāja nosaukums ir BK-G6 vai BK-

66, vai drošības maisa numurs CB07438 vai C13707438. Lietas materiālos atrodas vairāki rakstveida pierādījumi, kas izpildīti dažādos

laika periodos un dažādas personas katra savā rokrakstā, kas saistīti ar skaitītāja un plombu pārbaudi vai nomaiņu. Tiesa norāda, ka

katram indivīdam ir tikai viņam raksturīgs rokraksts, kas var būt mainīgs dzīves laikā, apstākļos pie kādiem tas tiek izpildīts. Tiesa

iepazinusies ar minētajiem rakstveida pierādījumiem konstatē, ka atbildētāja iebildumi nav pamatoti attiecībā par skaitītāja nosaukumu

un drošības maisa numuru “lasīšanu” jeb “tulkošanu”. Tiesai, izvērtējot kopsakarā ar visiem rakstveida pierādījumiem lietā, kas

attiecināmi uz atbildētāja norādīto, nerodas šaubas, ka skaitītāja nosaukums ir BK-G6 un drošības maisa numurs ir CB07438.

Tāpat atbildētāja pārstāvis norādīja uz neatbilstību, kas ir fiksēta 2016.gada 31.oktobrī, kad veikta skaitītāja kontrole un veikta

fotografēšana. Un proti, akts ir sastādīts plkst.14.25, savukārt fotografēšana veikta stundu vēlāk, tādējādi, nav iespējams minētās

fotogrāfijas attiecināt uz saistīt ar akta sastādīšanu. Tiesas sēdē prasītāja pārstāve paskaidroja, ka naktī no 2016.gada 30.oktobra uz

31.oktobri ir notikusi pāreja no vasaras laiku uz ziemas laiku, un attiecīgi fotografēšanas laikā vēl nav bijis pareizi iestatīts laiks.

Tiesa neapšauba prasītāja pārstāves norādīto, ka naktī no 2016.gada 30.oktobra uz 31.oktobri plkst.4.00 ir notikusi laika pāreja no

vasaras laika uz ziemas laiku, kad pulksteņa rādītāji bija jāpagriež vienu stundu atpakaļ. Līdz ar to tiesa pieļauj, ka veicot gāzes skaitītāja

pārbaudi un fotografēšanu, nebija fotoaparātā pareizi iestatīts laiks, kas veido stundas starpību aktā un fotogrāfijās. Turklāt tiesa uzskata,

ka šim apstāklim nav būtiskas nozīmes, jo konkrētajā aktā nav fiksēts kontroles pabeigšanas laiks, iespējams, ka gāzes skaitītāja

kontrole ilga vairāk kā vienu stundu. Atbildētājs pierādījumus par pretējo nav iesniedzis.

Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 35.punkts noteica, ka

jebkurai personai ir aizliegts ietekmēt dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta un ar to saistītu telemetrijas un telemehānikas sistēmu

darbību. Atbilstoši noteikumu 66.1. punktam lietotājam ir pienākums nodrošināt uzstādīto dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu un

ar tiem saistīto telemetrijas un telemehānikas sistēmu un plombu saglabāšanu.

Atbildētāja pienākumu nepieļaut gāzes skaitītāja bojājumus un citus pārkāpumus paredz arī 2010.gada 1.novembrī noslēgtā līguma

4.punkts, līdz ar to jāatzīst, ka tieši atbildētājam ir pienākums nodrošināt gāzes skaitītāja plombu saglabāšanu neizmainītā (nebojātā)

veidā.

Lietā esošie pierādījumi norāda, ka skaitītājam ir bojāta rūpnīcas izgatavotā plomba, tās nospiedums neatbilst rūpnīcas izgatavotās

plombas nospiedumam, konstatēti skrāpējumi pie rūpnīcas izgatavotās plombas.

Tiesa uzskata, ņemot vērā bojājumu raksturu, prasītājs ir pierādījis minēto noteikumu 66.1.punkta un noslēgtā līguma pārkāpumu,

kura dēļ atbildētājam tika radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas.

Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 98.punkts noteica, ja

sistēmas operators konstatē un pierāda līdz tiesisku pierādījumu ticamības pakāpei šo noteikumu, dabasgāzes piegādes līguma vai

sistēmas pakalpojuma līguma pārkāpumu, kas radies lietotāja darbības vai bezdarbības dēļ un kura dēļ lietotājam ir samazināts patērētās

dabasgāzes uzskaitītais daudzums vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas, lietotājs samaksā par patērēto dabasgāzi, kā arī

kompensāciju saskaņā ar sistēmas operatora izrakstītu pretenziju par līgumsaistību izpildi. Lietotājam ir pienākums laikus un pilnā

apmērā norēķināties ar sistēmas operatoru. Noteikumu 99.1.punkts noteic, sistēmas operators šo noteikumu 98.punktā minētā

pārkāpuma dēļ patērētās dabasgāzes daudzumu aprēķina šādi: lietotājam, kas nav mājsaimniecības lietotājs, – ņemot vērā faktiski

patērēto dabasgāzi līdzīgos apstākļos līdzīgā laikposmā vai pamatojoties uz lietotājam atļauto maksimālo dabasgāzes patēriņu stundā vai

lietotāja dabasgāzes iekārtu maksimālo iespējamo dabasgāzes patēriņu stundā, ja tas pārsniedz lietotājam atļauto maksimālo dabasgāzes

patēriņu stundā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 101.punktu,

ja nav iespējams precīzi noteikt, no kura laika samazināts patērētās dabasgāzes uzskaitītais daudzums vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt

bez maksas, par perioda sākumu uzskata dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta pēdējās kontroles vai uzstādīšanas laiku (minētais

periods nedrīkst būt ilgāks par diviem gadiem). Noteikumu 100.punktā norādīts, sistēmas operators šo noteikumu 98.punktā minēto

kompensāciju nosaka, reizinot šo noteikumu 99.punktā noteiktajā kārtībā aprēķināto patērētās dabasgāzes daudzumu ar dabasgāzes

tirdzniecības tarifu divkāršā apmērā.

No lietas materiāliem konstatējams, ka gāzes skaitītāja pirmspēdējā pārbaude pirms gāzes skaitītāja nomaiņas 2016.gada

3.novembrī ir bijusi 2015.gada 11.novembrī, tad atbilstoši minētajiem noteikumiem, prasītājs pamatoti ir aprēķinājis atlīdzību par

patērēto dabasgāzi par laiku no 2015.gada 11.novembra līdz 2016.gada 3.novembrim.

No prasība pieteikumam pievienotā aprēķina izriet, ka izlietotās, bet neuzskaitītās dabasgāzes summa ir 30488,50 EUR, bet

kompensācijas summa ir 67682,29 EUR.

Atbildētājs cēlis iebildumus pret aprēķina pareizību, norādot, ka prasītājs nav norādījis kāds ir bijis vidējais dabasgāzes patēriņš.

Tiesa, iepazinusies ar prasītāja aprēķiniem – par patērētās dabasgāzes patēriņu mēnešos, izlietotās dabasgāzes aprēķinu un

kompensācijas aprēķinu, tos atzīst par pamatotiem un pareiziem. Prasītājs ir konstatējis dienu skaitu, kad atbildētājs dabasgāzi ir lietojis

bez uzskaites, konstatējis dabasgāzes patēriņu, attiecīgi aprēķinājis maksu par patērēto dabasgāzi, kas ir 30488,50 EUR. Līdz ar to tiesa

uzskata, ka ir pamats piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam izlietotās, bet neuzskaitītās dabasgāzes parāda summu 30488,50 EUR.

Turklāt tiesa norāda, ka ne pušu noslēgtajā līgumā ne arī minētie Ministru kabineta noteikumi neparedz aprēķināt vidējo dabasgāzes

patēriņu, un proti, līgumā puses vienojušās, gadījumos, kad patvaļīgi traucēta gāzes skaitītāja darbība, izdarāmi aprēķini par laiku no

iepriekšējās dabasgāzes patēriņa kontroles līdz brīdim, kad konstatēts pārkāpums. Prasītājs aprēķinu veicis atbilstoši minēto noteikumu

99.1.punktam – pamatojoties uz atbildētājam atļauto maksimālo dabasgāzes patēriņu stundā.

Atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 100.punktam,

prasītājs ir aprēķinājis kompensāciju 67682,29 EUR.

Tiesa atzīst, ka prasītājs pamatoti lūdz piedzīt no atbildētāja kompensāciju pamatojoties uz minētajiem noteikumiem, jo atbildētājs

nav nodrošinājis skaitītāja un plombas saglabāšanu veselumā, tādējādi atbildētājam bija radusies iespēja lietot dabasgāzi bez maksas.

Līdz ar ko tiesa piedzen no atbildētāja par labu prasītājam kompensāciju 67682,29 EUR kā to noteic aprēķināt Ministru kabineta

2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 100.pants.

Atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 9.februāra noteikumu Nr.85 “Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 66.3.punktam

lietotājam ir pienākums segt izdevumus, kas saistīti ar sistēmas operatoram nodarīto kaitējumu, tai skaitā radītajiem zaudējumiem, ja

patvaļīgi ir izdarītas izmaiņas dabasgāzes apgādes sistēmā, sabojāta dabasgāzes apgādes sistēma, sabojāts dabasgāzes norēķinu uzskaites

mēraparāts un ar to saistītā telemetrijas vai telemehānikas sistēma vai plombas.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājam ir radušies izdevumi sakarā ar atbildētāja īpašumā uzstādīto jauno skaitītāju 82,30

EUR, gāzes skaitītāja uzstādīšanu un demontāžu 24,64 EUR, izdevumi par pārbaudes veikšanu 36,30 EUR, pasta izdevumi par

pretenzijas nosūtīšanu 1,41 EUR, kopā 144,65 EUR.

Civillikuma 1775.pants noteic, katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Ievērojot norādīto, tiesa atzīst, ka ir pamats piedzīt minētos izdevumus no atbildētāja prasītāja labā.

Vadoties pēc Civilprocesa likuma 41.panta pirmās un otrās daļas, no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami tiesas izdevumi

proporcionāli apmierinātajai prasības daļai – samaksātā valsts nodeva 2317,74 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20

EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “c” apakšpunktu ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta

palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa pārsniedz 57000 euro, atlīdzināmi to faktiskajā

apmērā, tomēr ne vairāk par 5 procentiem no prasījuma apmierinātās daļas. Panta ceturtā daļa noteic, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās

instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā

maksimālā atlīdzības apmēra.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājam radušies ar lietas vešanu saistītie izdevumi - par advokāta palīdzību 5450,53 EUR un

izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm 326,70 EUR.

Prasības summa šajā lietā ir 98315,44 EUR, līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami izdevumi

advokāta palīdzības samaksai 2457,89 EUR un izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm 326,70 EUR.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, tiesa atzīst prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus

sešus procentus gadā no neatmaksātā pamatparāda par laika periodu līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienas no tā

stāšanās spēkā.

Rezolutīvā daļa

Vadoties pēc Civilprocesa likuma 190. un 193.panta, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no SIA “AUTO MŪRIS”, reģistrācijas numurs 44103052505, par labu AS “Gaso”, reģistrācijas numurs 40203108921,

103420,97 EUR (viens simts trīs tūkstoši četri simti divdesmit euro un 97 centi), ko veido parāds par patērēto un neapmaksāto

dabasgāzi 30488,50 EUR, kompensācija 67682,29 EUR, izdevumi par uzstādīto skaitītāju 82,30 EUR, par gāzes skaitītāja uzstādīšanu

un demontāžu 24,64 EUR, par pārbaudes veikšanu 36,30 EUR un pasta izdevumi par pretenzijas nosūtīšanu 1,41 EUR, kā arī tiesāšanās

izdevumi 5105,53 EUR , ko veido tiesas izdevumi 2320,94 EUR un ar lietas vešanu saistītie izdevumi 2784,59 EUR. Piedzītā summa

iemaksāja AS “Gaso” norēķinu kontā LV74PARX0020531040001 AS “Citadele banka”.

Atzīt AS “Gaso” tiesības saņemt no SIA “AUTO MŪRIS” likumiskos procentus sešus procentus gadā no parāda par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Spriedumam noteikt termiņu labprātīgai izpildei desmit dienas no sprieduma stāšanās spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā Vidzemes apgabaltiesā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību Vidzemes rajona tiesā.

Sprieduma pieejamības datums - 2020.gada 28.septembris, kas uzskatāms par sprieduma pasludināšanas datumu.

Tiesnese A.Grīnberga