Court partially allowed debt collection claim, awarding principal and legal interest but rejecting contractual interest after contract termination.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's claim for debt collection against the defendant, ordering payment of the principal amount and legal interest while rejecting the contractual interest rate. The defendant argued for a lower interest rate and partial debt acknowledgment, but the court found the contractual agreement terminated by the lender's unilateral withdrawal. Consequently, the court ruled that only statutory interest could be claimed for the period after the contract ended, as the contractual terms were no longer applicable.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 1587., 1756., 1763., 1775., 1779., 1793., 1797., 1798., 1801 un 1805. panti; When a contract is terminated unilaterally, contractual interest rates cease to apply, and the creditor is entitled only to statutory interest for the period following termination.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29720012
Lietas arhīva Nr. C-3715-13/17
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2013.gada 21.novembrī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, tiesnese Jolanta Zaškina, ar tiesas sēdes sekretāri /pers. B/, izskatīja atklātā tiesas
sēdē civillietu SIA „JULIANUS INKASSO LATVIJA” maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu un
konstatēja
SIA „JULIANUS INKASSO LATVIJA” cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. C/ par galvenā parāda Ls 1312,78 un procentu Ls
1307,53 piedziņu sakarā ar atbildētājas un AS /Nosaukums/ (iepriekš AS /Nosaukums/) starpā 2007.gada 24.septembrī noslēgtā
patēriņa kredīta līguma neizpildi.
AS /Nosaukums/ prasījuma tiesības cedētas prasītājai ar 2011.gada 30.septembra cesijas līgumu Nr.SWED-4.
Prasība pamatota uz Civillikuma 1587., 1756., 1763., 1775., 1779., 1793., 1797., 1798., 1801 un 1805.pantu.
Rakstveida paskaidrojumos atbildētājs norāda, ka prasību atzīst daļēji, tas ir, par pamatparāda Ls 910,36 un procentu Ls 5,64
piedziņu. Norāda, ka faktiski viņam aizdota naudas summa Ls 1102,83, savukārt pielīgtā procentu likme ir 0,16 % gadā, nevis dienā.
Saskaņā ar noslēgto līgumu atbildētājs veicis maksājumus kopā Ls 192,47 apmērā.
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2012.gada 20.septembra lēmumu nolemts iztiesāt lietu mutvārdu procesā.
Prasītāja lūgusi izskatīt lietu bez sava pārstāvja piedalīšanās, norādot, ka prasību uztur.
Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Par tiesas sēdi atbildētājam paziņots Civilprocesa likuma
56.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti ierakstītā sūtījumā uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, lietu var izskatīt bez pušu piedalīšanās tiesas sēdē.
Tiesa, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība ir apmierināma daļēji.
Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš aizņēmis. Civillikuma
1764.panta noteikumi paredz, ka visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt
procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji, savstarpēji vienojoties.
Civillikuma 1793.panta 3.punktā noteikts, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska
darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Savukārt 1801.pantā noteikts, ka
cesijaslīgumustarp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā.
Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Saskaņā ar
Civillikuma 1805.pantu no cesijas brīža cesionārs iegūst tiesības darboties ar kreditora tiesībām.
No lietas materiāliem redzams, ka 2007.gada 24.septembrī starp atbildētāju un AS /Nosaukums/ (iepriekš AS /Nosaukums/) noslēgts
patēriņa kredīta līguma, saskaņā ar kuru atbildētājam izsniegts aizdevums Ls 1500 apmērā, kas atbildētājam bija jāatmaksā līdz
2010.gada 15.septembrim ar procentiem par tā lietošanu (18 % gada) līdz katra mēneša 15.datumam (11.-12.lietas lapa).
No atbildētāja iesniegtā AS /Nosaukums/ konta pārskata redzams, ka 2007.gada 24.septembrī atbildētāja kontā
Nr.LV41HABA0551005068790, kāds arī norādīts patēriņa kredīta līgumā, no konta /konta numurs/ iemaksātas naudas summas Ls
397,17 un Ls 1102,83, kas kopā veido aizdevumu summu Ls 1500. Naudas summa Ls 397,17 iemaksāta overdrafta segšanai citā
atbildētājam piederošajā kontā (28.lietas lapa).
Tādējādi par nepamatotiem atzīstami atbildētāja iebildumi, ka aizdevums viņam nav izsniegts līgumā noteiktajā apmērā.
Kā norāda pats atbildētājs savos paskaidrojumos viņš saskaņā ar līgumu atmaksājis AS /Nosaukums/ naudas summu Ls 192,47
apmērā, līdz ar ko jāatzīst, ka neatmaksātās aizdevuma pamatsummas apmērs saskaņā ar atbildētāja aprēķinu, ņemot vērā, ka
viņam izsniegts aizdevums līgumā norādītajā apmērā, ir Ls 1307,53, tas ir, tāda pati summa, kas norādīta prasītājas parāda
aprēķinā.
Ņemot vērā to, ka atbildētājs līgumā noteiktajā kārtībā nav atmaksājis AS /Nosaukums/ piešķirto aizdevumu Ls 1307,53 apmērā,
2008.gada 22.septembrī banka vienpusēji atkāpusies no līguma.
2011.gada 30.septembrī starp AS /Nosaukums/ un prasītāju noslēgts cesijaslīgumsNr.SWED-4 (14. un 18.lietas lapa). Saskaņā ar
cesijaslīgumanoteikumiem prasītāja ieguva prasījuma tiesības uz atbildētāja saistībām (līguma 1.1.punkts). Atbildētājam par prasījuma
cesiju un parādu saistībām paziņots 2011.gada 18.oktobrī (15. un 16.lietas lapa).
Ņemot vērā minēto, no atbildētāja prasītājas labā, pamatojoties uz Civillikuma 1943.pantu un 1793.panta 3.punktu jāpiedzen
neatmaksātais aizdevums Ls 1307,53.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses 2012.gada 25.maija lēmumu atstāts bez
izskatīšanas prasītājas pieteikums pret atbildētāju par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Iesniedzot pieteikumu,
prasītāja iemaksājusi ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus Ls 5,25 apmērā, kurus arī lūdz piedzīt no atbildētāja (7. un
23.lietas lapa).
Tā kā iepriekš minētie izdevumi radušies atbildētāja saistību neizpildes dēļ, ir pamats piedzīt no atbildētāja ar brīdinājuma
izsniegšanu saistītos izdevumus Ls 5,25.
Prasība daļā par līgumisko procentu piedziņu pēc līguma izbeigšanās ir noraidāma.
Civillikuma 1589.pantā ir paredzēta vienpusējas atkāpšanās tiesība no līguma, ja tāda tiesība ir bijusi pielīgta līgumā. No lietas
materiāliem redzams, ka AS /Nosaukums/, izmantojot līguma 7.4.punktā paredzētās tiesības 2008.gada 22.septembrī vienpusēji
atkāpusies no līguma (14.lietas lapa). Ja līguma darbība ir izbeigta, tad prasītājai nav tiesiska pamata piemērot līgumā paredzēto
procentu likmi.
Šāds viedoklis ir pausts arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 30.janvāra spriedumā. Latvijas Republikas
Augstākās tiesas Senāts, izskatot lietu paplašinātā sastāvā 2013.gada 30.janvāra spriedumā lietā SKC-644/2013 atzinis, ka
līgumiskie procenti un līgumsods ir atlīdzināms līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt, proti, konkrētajā gadījumā līdz bankas
vienpusējas atkāpšanās no līguma dienai.
Tādējādi, tiesa uzskata, ka nav pamata piedzīt līgumiskos procentus par laika posmu no vienpusējas atkāpšanās no līguma dienas
2008.gada 22.septembra līdz 2012.gada 19.jūlijam, bet gan prasītājas labā par šo laika posmu, pamatojoties uz Civillikuma
1759.panta 1.punktu, piedzenami likumiskie procenti Ls 299,84 (Ls 1307,53 x 6 % : 365 x 1395 nokavējuma dienas).
Šajā sakarā nav ņemami vērā atbildētāja iebildumi attiecībā uz to, vai patēriņa kredīta līguma nokavējumu procentu likme ir 0,16 %
dienā vai gadā, jo prasītāja pēc vienpusējās atkāpšanās no līguma šī jau izbeigtā līguma punktu nebija tiesīga piemērot un procenti no
atbildētāja piedzīti uz likuma pamata.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.pantā noteiktajiem valsts nodevu apmēriem (redakcijā uz prasības celšanas dienu) un 41.panta
pirmo daļu, kas nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses tās samaksātos tiesas izdevumus
proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, no atbildētāja prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi Ls 168,62, ko veido
valsts nodeva Ls 165,32 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei /izsoles dienai/ saņemt no
atbildētāja likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu ir seši procenti no simta gadā.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 195., 204.1 un 250.27 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. C/ SIA „JULIANUS INKASSO LATVIJA” labā neatmaksāto aizdevumu Ls 1307,53, nokavējuma procentus par laika
posmu no 2008.gada 22.septembra līdz 2012.gada 19.jūlijam Ls 299,84, ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus Ls 5,25 un
tiesas izdevumus Ls 168,62, kopā Ls 1781,24 (Viens tūkstotis septiņi simti astoņdesmit viens lats 24 santīmi).
SIA „JULIANUS INKASSO LATVIJA” ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei /izsoles dienai/ saņemt no /pers. C/ likumiskos
procentus (seši procenti no simta gadā) no neatmaksātās aizdevuma summas (Ls 1307,53).
/Noteikt pers. C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas, samaksu veicot
SIA „JULIANUS INKASSO LATVIJA” norēķinu kontā: AS /Nosaukums/, LV61HABA0551008868793.
Pārējā daļā prasību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma
pasludināšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese Jolanta Zaškina