Court allows landlord's eviction claim for unpaid rent exceeding statutory threshold without tenant defense.

NORAKSTS

Lietas Nr. C27243311

Lietas arhīva Nr. C-0423-13/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013. gada 03. oktobrī

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas

tiesnese V.Gailīte

ar tiesas sēžu sekretāri Z. Oroli

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, civillietu /pers. A/ un /pers. B/ prasībā pret /pers. C/ par īres maksas un komunālo

maksājumu piedziņu.

Aprakstošā daļa:

2011. gada 25. novembrī ierosināta civillieta /pers. A/ un /pers. B/ (turpmāk- prasītāji) prasībā pret /pers. C/ (turpmāk-

atbildētājs) par īres maksas un komunālo maksājumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2008.gada 12. septembrī starp prasītājiem un atbildētāju tika noslēgts akts par īpašuma īri,

saskaņā ar kuru atbildētājam tika nodots īrē nekustamais īpašums dzīvoklis Nr/adrese/ ar termiņu līdz 2011.gada 09.septembrim.

Saskaņā ar minētā akta 3.3.punktu, izīrētājam ir tiesības nekavējoties, bezstrīdus kārtībā izlikt īrnieku no dzīvokļa, ja īrnieka parāds par

īres maksu un/vai saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem sastāda vairāk kā Ls 240,00. Uz šo brīdi atbilstoši apsaimniekotāja SIA

,,LT” rēķinam parādnieka parāds sastāda Ls 985,47. Atbildētājam tika nosūtīts brīdinājums par parāda dzēšanu un pieteikuma

celšanu tiesā, tomēr parāds netika dzēsts. Prasības pieteikumā lūgts piedzīt no atbildētāja par labu prasītājiem īres un komunālo

maksājumu parādu Ls 985,47 apmērā un piedzīt no atbildētāja par labu prasītājiem valsts nodevas izdevumus un tiesāšanās

izdevumus.

Prasība pamatota ar Civilprocesa likuma 1. pantu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2. un 11. pantu, Civillikuma 1770.-1774. pantu, Akta

par īpašuma īri 3.3. un 3.4. punktu.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību nav sniedzis.

2013. gada 02. oktobrī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā no prasītāju pārstāvja zvērināta advokāta /vārds/ saņemts lūgums, kurā

lūgts prasību izskatīt bez advokāta klātbūtnes un apmierināt prasību, pamatojoties uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem.

Atbildētājs tiesas sēdē nav ieradies, lai gan par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktā kārtībā.

Tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu, nolēma uzsākt lietas izskatīšanu pusēm klāt neesot tiesas

sēdē, jo nebija pamats atlikt lietas izskatīšanu.

Motīvu daļa:

No lietas materiāliem konstatējams, ka prasītājiem pieder nekustamā īpašuma- zemesgabala /adrese/, uz kura atrodas dzīvojamās

ēkas un viena pārbūve 160/1000 domājamās daļas.

1999. gada 10. maijā starp prasītājiem un personu /pers. D/ noslēgts Lietošanas kārtības līgums, ar kuru nostiprināts, kādi dzīvokļi

pāriet prasītāju lietošanā, tostarp, arī dzīvoklis Nr. 55, Brīvības ielā Nr. 114.

Starp pusēm noslēgts Akts par īpašuma īri, kas apstiprina, ka atbildētājs kā īrnieks pieņem lietošanā prasītāju kā izīrētāju nodoto

dzīvokli Nr/adrese/.

Akts par īpašuma īri Aktu un apliecinājumu reģistrā ar Nr. 5452, iereģistrējusi Rīgas apgabaltiesas zvērināta notāre Ilze Metuzāle.

Tiesīgi noslēgts līgums uzliek pienākumu to izpildīt un arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod tiesības no tā atkāpties

(Civillikuma 1587. pants).

Tas, ka saistības pienācīgi izpildītas, jāpierāda atbildētājam, saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu.

Nav pamata uzskatīt, ka saistības pienācīgā un pielīgtā kārtībā izpildītas, proti samaksāts rēķinos norādītās īres un/vai saņemto

komunālo pakalpojumu maksas parāds.

Tiesa konstatē parādnieku nokavējumu atbilstoši Civillikuma 1651. pantam un 1652. panta pirmās daļas 3. punktam.

Tiesa strīdā piemēro likuma „Par dzīvojamo telpu īri” nosacījumus, proti 2. un 11. pantu, kas paredz dzīvokļa īres maksu un maksu par

obligātiem maksājumiem.

Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka prasītāji nebūtu izpildījuši savas saistības, vai, ka atbildētājs nebūtu saņēmis no prasītājiem

sniegtos pakalpojumus.

Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus tam, ka prasītāju piestādītie aprēķini, kas attiecas uz īres maksas un komunālo pakalpojumu

izdevumiem, nav pamatoti un nav tos apstrīdējis prasības kārtībā. Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs būtu izpildījis

savas saistības pret prasītājiem, līdz ar ko ir pamats piedzīt no atbildētāja par labu prasītājiem parādu Ls 985,47 (deviņi simti

astoņdesmit pieci lati un 47 santīmi) apmērā.

Prasītāju samaksātie tiesas izdevumi pierādīti ar noteiktiem rakstveida pierādījumiem – maksājuma uzdevumiem –, kas saskaņā ar

Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu piedzenami no atbildētāja prasītāju labā.

Tādējādi, ievērojot minēto, ir likumīgs pamats prasības apmierināšanai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.¹ pantu tiesa atzīst, ka atbildētājam nosakāms 10 (desmit) dienu termiņš

sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa:

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 190., 193., un 2041. pantu tiesa

n o s p r i e d a:

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/ un /pers. B/, personas kods /personas kods/

īres un komunālo maksājumu parādu Ls 985,47 apmērā, valsts nodevu Ls 147,82 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30

apmērā, kopā Ls 1136,59 (viens tūkstotis trīsdesmit seši lati un 59 santīmi).

Noteikt /pers.C/, /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no 2013. gada 17. oktobra Rīgas apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Centra rajona tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) V.Gailīte

NORAKSTS PAREIZS

Rīgā 2013. gada 17. oktobrī

Tiesnese V.Gailīte