Legislator Case Law & Legislation
C33400721 / CA-0343-22 ECLI:LV:RAT:2022:0113.C33400721.10.S AI generated

Court orders eviction from social housing and awards costs to landlord despite tenant's appeal.

Case Number C33400721 / CA-0343-22
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The Court of Appeal dismissed the tenant's appeal and upheld the lower court's order for eviction from social housing. The tenant argued she had not received formal notice of her exclusion from the housing assistance register, relying instead on the landlord's verbal assurances and long-term tenancy. The court rejected this claim, finding the tenant's reliance on informal assurances insufficient to override the statutory requirement for formal administrative decisions, and thus the eviction order stands. Consequently, the court awarded the landlord the full court costs of 75.37 EUR.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 432., 433., 434. panti: The court's decision to uphold an eviction order from social housing against a tenant's appeal regarding lack of formal notice constitutes a valid procedural outcome where reliance on informal assurances does not negate statutory requirements.

Keywords

AI generated
social housing eviction administrative notice requirement tenant appeal dismissal court costs award housing assistance register

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 432. pants
Civilprocesa likuma 433. pants
Civilprocesa likuma 434. pants
Civilprocesa likuma 39. panta 5. punkts
Civilprocesa likuma 41. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 42. panta 4. daļa
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 21. panta 2. daļa

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. CA-0343-22/6

ECLI:LV:RAT:2022:0113.C33400721.10.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022.gada 13.janvārī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese referente Dz.Zvaigznekalna-Žagare,

tiesnese S.Krūmiņa,

tiesnesis A.Dundurs,

rakstveida procesā Brīvības bulvārī 34, Rīgā izskatīja civillietu Salaspils novada pašvaldības iestādes “Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds”

prasībā pret /pers. D/ par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas, sakarā ar /pers. D/ apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2021.gada

14.septembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2021.gada 17.maijā Salaspils novada pašvaldības iestāde “Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds” Rīgas rajona tiesā cēla prasību pret

/pers. D/ par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas, kurā, pamatojoties uz Dzīvojamo telpu īres likuma 6.pantu, 17.panta pirmās daļas 8.punktu,

likuma “Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” 11.panta pirmo daļu, 21.pantu, Civillikuma 1587.pantu, lūdza izlikt /pers. D/ un viņai piederošās

mantas no dzīvokļa /adrese A/, Salaspils novadā un piedzīt no /pers. D/ par labu prasītājai tiesas izdevumus 75,37 EUR apmērā.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka pašvaldība /pers. D/ sniedza palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, uz noteiktu termiņu izīrējot pagaidu

dzīvojamo telpu /adrese/. Pašvaldība vairākkārt lēma par palīdzības turpināšanu, izīrējot telpu uz jaunu termiņu. Pēdējo reizi lēmums par pašvaldības

palīdzības piešķiršanu pieņemts 2019.gada 10.oktobrī, izīrējot dzīvojamo telpu līdz 2020.gada 29.februārim.

[1.2] 2020.gada 11.jūnijā Salaspils novada domes izpilddirektors pieņēma rīkojumu Nr. ADM/1-25/20/156, ar kuru /pers. D/ izslēgta no

Vispārējās kārtības reģistra pašvaldības palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā un turpmāk tiek pārtraukta palīdzības sniegšana pagaidu

dzīvojamās telpas izīrēšanas veidā. /pers. D/ administratīvo aktu nav apstrīdējusi un rīkojuma Nr. ADM/1-25/20/156 noteiktajā termiņā nav atbrīvojusi

dzīvojamo telpu /adrese/.

[2] 2021.gada 13.augustā Rīgas rajona tiesā saņemts /pers. D/ paskaidrojums par prasību, kurā viņa to neatzīst, norādot šādus argumentus.

[2.1] Atbildētāja ar ierakstītu vēstuli nav saņēmusi Salaspils pilsētas domes sēdes lēmumu par izslēgšanu no palīdzības reģistra un lēmumu par

palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā pārtraukšanu, lai to varētu pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā Administratīvajā tiesā.

[2.2] Latvijas Republikas tiesībsargs atzinumā ir minējis, ka atbildētāja paļāvās uz iestādes skaidru izteikumu lēmuma formā, kas pieņemts dzīvokļa

izīrēšanā un īres līguma noslēgšanā, kā arī personas reģistrēšanu dzīvokļu rindā 2008.gadā. Pašvaldības dzīvoklis tiek īrēts ilgstoši, kopš 2003.gada, bet

personas paļāvība ir aizsardzības vērta, jo ir saistīta ar personas mājokļa jautājumu, kas ir viena no Satversmē garantētajām cilvēktiesībām.

[3] Ar Rīgas rajona tiesas 2021.gada 14.septembra spriedumu prasība apmierināta, /pers. D/ izlikta no dzīvojamām telpām /adrese/, Salaspils

novadā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, no atbildētājas prasītājas labā piedzīta valsts nodeva 70 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

5,37 euro, kopā 75,37 euro. Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem.

[3.1] 2019.gada 10.oktobrī pašvaldība pieņēma lēmumu noteikt dzīvojamai telpai /adrese/, sociālā dzīvokļa statusu un izīrēt to atbildētājai ar

termiņu līdz 2020.gada 29.februārim.

2020.gada 24.februāra atbildētājas iesniegums par īres līguma pagarināšanu ar Salaspils novada domes lēmumu atteikts, jo atbildētāja neatbilst

personu lokam, kurām sniedzama palīdzība atbilstoši likumam “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Atbildētāja pašvaldības lēmumu nav

apstrīdējusi, līdz ar ko viņas pienākums bija 6 mēnešu laikā atbrīvot dzīvojamās telpas. Prasība celta par īres līguma izbeigšanu un atbildētājas izlikšanu no

dzīvojamās telpas, jo ir beidzies īres līguma termiņš.

[3.2] Prasītājai nav saistības pagarināt īres līgumu, jo saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 5.panta otro daļu, pašvaldībai piederošās

dzīvojamās telpas īres līgumus slēdz uz pašvaldības institūciju lēmuma pamata. Pašvaldība atzinusi, ka atbildētāja vairs neatbilst personu lokam, kurām

sniedzama palīdzība, tāpēc īres līguma termiņu nepagarināja.

[3.3] Atbildētāja pašvaldības pieņemto lēmumu nav apstrīdējusi, taču tieši pašvaldības lēmums ir pamats šīs prasības celšanai un atbildētājas

norādītie apsvērumi bija jāvērtē administratīvā akta apstrīdēšanas ietvaros.

[3.4] Ir iestājušies visi likuma “Par dzīvojamo telpu īri” nosacījumi atbildētājas izlikšanai no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas.

[4] /pers. D/ iesniedza apelācijas sūdzību, kurā spriedumu pārsūdzēja pilnā apmērā un lūdza prasību noraidīt, norādot šādus apsvērumus.

[4.1] Atbildētāja ar ierakstītu vēstuli nav saņēmusi Salaspils pilsētas domes lēmumu “Par izslēgšanu no palīdzības reģistra” un “Par palīdzības

dzīvokļu jautājuma risināšanā pārtraukšanu”, lai to varētu pārsūdzēt Administratīvajā tiesā. Atbildētāja elektroniskajā pastā ir saņēmusi nelikumīgu

rīkojumu Nr. ADM/1-25/20/156 “Par palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā pārtraukšanu /pers. D/” bez zīmoga, kas neatbilst Elektronisko

dokumentu likuma un Ministru kabineta noteikumu Nr.473 “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts

un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un

juridiskajām personām”.

[4.2] Atbildētājai strīdus dzīvojamā telpa izīrēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par palīdzības sniegšanu dzīvokļa jautājumu risināšanā, jo

atbildētāja ir trūcīga persona ar invaliditāti vismaz desmit gadus, tāpēc ietilpst personu kategorijā, kurai ne tikai pienākas, bet ir nepieciešama pašvaldības

sociālā palīdzība arī jautājumā par nodrošināšanu ar veselības stāvoklim atbilstošu dzīvojamo platību. Salaspils domei informācija par atbildētāju un viņas

veselības stāvokli ir zināma, tomēr prasītāja ilgstoši terorizē atbildētāju ar nelikumīgām prasībām, pasliktinot viņas veselības stāvokli.

[4.3] Tiesa nevērtēja 2021.gada 14.aprīļa Latvijas Republikas tiesībsarga atzinumu pārbaudes lietā Nr. 2021-18-18AD, lai gan tas tieši

attiecināms uz atbildētājas tiesību aizsardzību šajā lietā. Atzinumā konstatēts: “[..] Pašvaldība atzīst, ka /pers. D/ bija jābūt reģistrētai palīdzības reģistrā un

konkrētajā situācijā personas izslēgšana no reģistra pēc pagaidu dzīvojamās telpas izīrēšanas bija kļūdaina.”

[4.4] Tiesa nav iepazinusies ar lietā esošajiem dokumentiem, nav tos izlasījusi un vērtējusi kā pierādījumus.

[4.5] Apelācijas sūdzībā ietverts iesniedzējas lūgums atbrīvot viņu no valsts nodevas samaksas par apelācijas sūdzības iesniegšanu, jo atbildētājas

vienīgie ienākumi ir invaliditātes pensija 193 EUR. Lūgums apmierināts ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2021.gada 21.oktobra lēmumu.

[5] Salaspils novada pašvaldības iestāde “Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds” rakstveida paskaidrojumu par apelācijas sūdzību tiesā neiesniedza.

[6] Ievērojot 2020.gada 10.jūnija „Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma” 10.pantu, civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā. Lietas

nozīmēšanas datums noteikts 2022.gada 13.janvārī, kas ir nolēmuma sastādīšanas datums.

Saskaņā ar minēto normu, civillietu [..] tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību

ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. [..]

Apelācijas instances tiesa vadās no judikatūrā atzītā, ka tiesības uz taisnīgu tiesu tiek nodrošinātas, atbilstošo procesuālo kārtību regulējošo normu

ietvaros panākot likumīga un pamatota sprieduma pieņemšanu. Personas klātbūtne procesā nav pašmērķis, viņas paskaidrojumi un argumentācija ir viens

no līdzekļiem, kā panākt tiesisku spriedumu (sk. Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 24.novembra spriedums lietā Nr. SKC-233).

Civillietu tiesas kolēģija nesaskata pamatu nozīmēt lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā. Lietā ir iesniegti pietiekoši pierādījumi, kā arī lietas

dalībnieku paskaidrojumi un citi procesuālie dokumenti, kuros ir skaidri un saprotami pausta attieksme pret lietas faktiskajiem apstākļiem un to juridisko

novērtējumu. Lietā nav nepieciešams noskaidrot papildu apstākļus, kuriem varētu būt nozīme strīda izlemšanā, līdz ar to tiesa lietu var izskatīt rakstveida

procesā.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudot lietas materiālus un izvērtējot lietā esošos pierādījumus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma, bet

apelācijas sūdzība nav pamatota, turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[5.1] Civillietu tiesas kolēģija vadās no Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas, saskaņā ar kuru, apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc

būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.

Apelācijas sūdzībā spriedums tiek pārsūdzēts pilnībā, bet tajā netiek apstrīdēti šādi pirmās instances tiesas lietā nodibinātie fakti.

Dzīvojamā māja /adrese/ ir Salaspils novada domes īpašumā un nodota Salaspils novada pašvaldības iestādes “Salaspils pašvaldības dzīvokļu

fonds” lietošanā.

Atbilstoši likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, ēkā esošās dzīvojamās telpas (dzīvokļi) tiek izmantoti kā pagaidu dzīvojamās telpas

likumā noteiktam personu lokam.

Atbildētājai tika sniegta pašvaldības palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, uz noteiktu termiņu izīrējot pagaidu dzīvojamo telpu /adrese/. Prasītāja

vairakkārt lēma par piešķirtās palīdzības turpināšanu, izīrējot dzīvojamo telpu uz jaunu termiņu un vairākkārt noteica izīrētai telpai sociālā dzīvokļa statusu,

ko apstiprina pušu iesniegtie pierādījumi par pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem par pašvaldības sniegtās palīdzības turpināšanu, slēdzot jaunus

dzīvojamo telpu īres līgumus uz noteiktiem termiņiem.

2019.gada 10.oktobrī pašvaldība pieņēma lēmumu noteikt dzīvojamai telpai /adrese/, sociālā dzīvokļa statusu un izīrēt to atbildētājai ar termiņu līdz

2020.gada 29.februārim.

Izskatot 2020.gada 24.februāra atbildētājas lūgumu par īres līguma pagarināšanu, ar Salaspils novada domes lēmumu atbildētājai atteikts, jo

pašvaldība secināja, ka atbildētāja neatbilst personu lokam, kurām sniedzama palīdzība atbilstoši likumam “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

Atbildētāja šo pašvaldības lēmumu nav apstrīdējusi.

2021.gada 19.janvārī prasītāja nosūtīja atbildētājai brīdinājumu par īres līguma termiņa beigām un nepieciešamību atbrīvot aizņemtās telpas līdz

2021.gada 26.februārim.

Minētie fakti saskaņā ar Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesai nav jāpārbauda, jo apelācijas sūdzībā tie netiek

apstrīdēti.

Līdz ar to par faktiskajiem lietā noskaidrotajiem apstākļiem strīds nepastāv.

[5.2] Pirmās instances tiesa prasību apmierināja, atsaucoties uz likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 1.panta pirmo daļu, kas

paredz pašvaldības tiesības izīrēt tai piederošas dzīvojamās telpas personām, kuras minētas šajā likumā; likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 5.panta otro

daļu, ka pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īres līgumus slēdz uz pašvaldības institūciju lēmuma pamata; 6.panta otro daļu par īrnieka pienākumu

atbrīvot dzīvojamo telpu līguma termiņam izbeidzoties, ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, atzīstot, ka ir iestājušies visi likumā “Par

dzīvojamo telpu īri” norādītie nosacījumi atbildētājas izlikšanai no dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, jo pašvaldības lēmumu

atteikt atbildētājai īres līguma pagarināšanu, kas bija pamats prasības celšanai, atbildētāja administratīvā akta apstrīdēšanas ietvaros nav apstrīdējusi.

Civillietu tiesas kolēģija pilnībā pievienojas pirmās instances tiesas viedoklim un vadās no Civilprocesa likuma 432.panta piektās daļas, saskaņā ar

kuru, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma

motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā

daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

[5.3] N o 2020.gada 11.jūnija Salaspils novada domes rīkojuma Nr. ADM/1-25/20/156 “Par palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā

pārtraukšanu /pers. D/” 1.punkta izriet, ka /pers. D/ (ģimenes sastāvā 1 cilvēks) tiek izslēgta no Vispārējas kārtības reģistra pašvaldības palīdzības

saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā un pārtraukta palīdzības sniegšana pagaidu dzīvojamās telpas /adrese/ izīrēšanas veidā (lietas 1.sējuma

47.lapa).

Rīkojuma 2.punktā noteikts, ka lēmums ir pārsūdzams Salaspils novada domē viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. /pers. F/ novada

domes rīkojumu Nr. ADM/1-25/20/156 nav apstrīdējusi tam paredzētajā kārtībā.

Rīkojuma 3.punkts paredz, ka /pers. D/ jāatbrīvo pagaidu dzīvojamo telpu 6 mēnešu laikā no rīkojuma spēkā stāšanās dienas.

[5.4] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka Salaspils novada domes rīkojuma Nr. ADM/1-25/20/156 vērtēšana nav tiesas kompetencē, jo tas ir

administratīvs akts, kas bija apstrīdams administratīvajā procesā atbilstoši Administratīvā procesa likumam.

Ievērojot minēto, nav nozīmes atbildētājas argumentiem par to, ka viņa ir persona, kurai saskaņā ar likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu

risināšanā” 2.pantu ir tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, jo šie argumenti nav apspriežami civiltiesiskā kārtībā.

Līdz ar to nav nozīmes arī atbildētājas apelācijas sūdzībā norādītajam, ka Salaspils novada domes rīkojums Nr. ADM/1-25/20/156 ir bez zīmoga

un neatbilst Elektronisko dokumentu likumam un Ministru kabineta noteikumiem Nr.473 “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas,

glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai

starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām”.

[5.5] 2021.gada 14.aprīļa Latvijas Republikas tiesībsarga atzinums pārbaudes lietā Nr. 2021-18-18AD (lietas 1.sējuma 50.-52.lapa) nav pamats

prasību noraidīt, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta otro daļu, nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.

Tiesībsarga atzinums varētu būt pamats atbildētājai atkārtoti vērsties pašvaldībā jautājumā par īres tiesiskajām attiecībām, taču Latvijas Republikas

tiesībsarga kompetencē nav izlemt jautājumus par dzīvojamās telpas izīrēšanu, kā tas tiek norādīts arī pašā atzinuma tekstā.

[5.6] Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otrā daļa noteica, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam [..] ir

dzīvojamās telpas īres [..] līgums. Arī saskaņā ar šobrīd spēkā esošo Dzīvojamo telpu īres likuma 6.pantu, dzīvojamās telpas vienīgais lietošanas

pamats īrniekam ir rakstveidā noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, [..].

No lietas materiāliem redzams, ka pēdējais dzīvojamās telpas īres līgums starp prasītāju un atbildētāju noslēgts 2019.gada 17.oktobrī, tā termiņš

beidzies 2020.gada 29.februārī (lietas 1.sējuma 46.lapa).

Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 6.panta otro daļu, ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, līguma termiņam

izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt

līguma pagarināšanu.

Šāds nosacījums ietverts arī Dzīvojamo telpu īres likuma 19.pantā, kas paredz, ka dzīvojamās telpas īres līgums izbeidzas līdz ar tā termiņa

izbeigšanos.

[5.7] Atbildētājas apelācijas sūdzībā izteiktie iebildumi, ka tiesa nav iepazinusies ar lietā esošajiem dokumentiem, nav tos izlasījusi un vērtējusi kā

pierādījumus, neatbilst sprieduma saturam un ir tikai atbildētājas subjektīvs viedoklis par viņai nelabvēlīgo spriedumu.

[6] Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa lietas apstākļus ir novērtējusi vispusīgi un objektīvi, prasību

pamatoti apmierinājusi, secinot, ka ir iestājušies visi nosacījumi atbildētājas izlikšanai no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas. Līdz ar

to apelācijas sūdzībā norādītie apsvērumi neguva apstiprinājumu un nav pamats prasību noraidīt.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja par prasības celšanu samaksāja valsts nodevu 70 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37

euro (lietas 1.sējuma 8., 9.lapa), kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu piedzenami no atbildētājas prasītājas labā.

Ievērojot Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un VAS „Latvijas Pasts” tarifus, prasītāja ar lietas izskatīšanu saistītos tiesas

izdevumus lietā ir samaksājusi pietiekošā apmērā un to papildus piedziņai valsts ienākumos nav pamata.

Tā kā atbildētāja par apelācijas sūdzības iesniegšanu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos ir atbrīvota ar tiesneša lēmumu, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 42.panta ceturto daļu, nesamaksātos tiesas izdevumus lietā uzņemas valsts.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu [..] par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 21.panta otro daļa noteic, ka tiesa, izskatot civillietas un lemjot par sprieduma

labprātīgas izpildes termiņu saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, var to noteikt ne garāku par 60 dienām, izņemot gadījumus, kad

spriedums izpildāms nekavējoties.

Ievērojot atbildētājas mantisko stāvokli, Civillietu tiesas kolēģija par samērīgu un atbilstošu nosaka viņai 60 dienu termiņu sprieduma labprātīgai

izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar iepriekš minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 432., 433., 434.panta, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

Salaspils novada pašvaldības iestādes “Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds” prasību pret /pers. D/ par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas

apmierināt.

Izlikt /pers.D/, personas kods /personas kods/, un viņai piederošas mantas no dzīvojamās telpas /adrese/, Salaspils novadā bez citas dzīvojamās

telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu Salaspils novada pašvaldības iestādei “Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds”,

reģistrācijas numurs 90001262920, tiesas izdevumus 75,37 EUR (septiņdesmit pieci euro 37 centi), ko veido valsts nodeva par prasības celšanu 70

EUR (septiņdesmit euro) un ar lietas izskatīšanu saistītie tiesas izdevumi 5,37 EUR (pieci euro 37 centi).

Noteikt /pers. D/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei par tiesas izdevumu piedziņu 60 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Senātā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā, un samaksājot drošības

naudu 300 EUR (trīs simti euro) apmērā Augstākās tiesas depozītu kontā: LV83TREL8280010000000; saņēmējs: Latvijas Republikas Augstākā tiesa;

reģ.Nr.90000068892; saņēmēja banka: Valsts kase; BIC kods TRELLV22, klasifikācijas kods: F22010010.

Tiesnese referente Dz.Zvaigznekalna-Žagare

Tiesnese S.Krūmiņa

Tiesnesis A.Dundurs