Legislator Case Law & Legislation
A420601812 / A42-00576-14 AI generated

Court dismissed tax audit appeal, upholding VAT, penalty, and late payment calculations against MD Freight.

Case Number A420601812 / A42-00576-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court of Riga rejected SIA MD Freight's request to annul the State Revenue Service's decision regarding tax audit findings. The court found that the taxpayer knowingly participated in fictitious transactions with non-existent suppliers to reduce tax payments, violating the Tax Law. Consequently, the court upheld the calculated VAT, fines, and late fees as legally sound and proportionate.

Legislator headnote

AI generated

Tax Law 1999, Art. 32; Tax Law 1999, Art. 29: The tax authority may impose penalties and reduce refunds when a taxpayer knowingly engages in tax evasion through fictitious transactions, and late fees apply for overdue payments.

Keywords

AI generated
tax audit fictitious transactions VAT penalty late payment fee tax evasion State Revenue Service administrative appeal

Cited Legislation

AI generated
Law on Taxes and Duties, Article 32, Paragraph 2
Law on Taxes and Duties, Article 32, Paragraph 5
Law on Taxes and Duties, Article 32, Paragraph 7
Law on Taxes and Duties, Article 29, Paragraph 2
Administrative Procedure Law, Articles 246-251
Administrative Procedure Law, Articles 289-291
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. A420601812

(A00576-14/28)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS

Rīgā 2014. gada 2.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese T.Jefremova,

piedaloties pieteicējas SIA “MD Freight” pilnvarotajam pārstāvim A.G. un

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei S.Z.-K.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu SIA “MD Freight” pieteikumā par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2012.

gada 20. novembra lēmuma Nr. 22.4.6/96555 atcelšanu un atzīšanu par prettiesisku.

konstatēja

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī – VID vai atbildētājs) Nodokļu kontroles pārvalde no 2012. gada 8. maija līdz 24. augustam

veica SIA „MD Freight” (turpmāk arī – pieteicēja) pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk arī – PVN) auditu par 2010. gada janvāri –

2012. gada martu, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa auditu par 2010. gada janvāri –

2012. gada februāri un uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk arī – UIN) auditu par 2010. gadu.

VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu ceturtās audita daļas galvenā nodokļu inspektore 2012. gada 24. augustā

pieņēma lēmumu Nr. 23.10/1017 (turpmāk arī – sākotnējais lēmums), ar kuru pieteicējai papildu nomaksai budžetā aprēķināts PVN

418 630,66 Ls, soda nauda 125 587,11 Ls un nokavējuma nauda 8969,56 Ls, samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par 13

662,28 Ls un saistībā ar to aprēķināta soda nauda 4096,48 Ls, kā arī samazināti uz 2010. gadu uzkrātie iepriekšējo taksācijas

periodu nesegtie zaudējumi par 200 Ls, nosakot tos 71 940 Ls apmērā.

[2] Nepiekrītot minētajam Sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja VID ģenerāldirektorei.

Izskatot pieteicējas sūdzību, VID ģenerāldirektore 2012. gada 20. novembrī pieņēma lēmumu Nr. 22.4.6/96555 (turpmāk arī –

Lēmums), ar kuru atstāja negrozītu Sākotnējo lēmumu. Lēmumā norādīts turpmāk minētais.

[2.1] Lietā pastāv strīds par to, vai pieteicēja ir tiesīga atskaitīt priekšnodokli saskaņā ar SIA „Ardelica” vārdā noformētajiem rēķiniem.

Pieteicēja nav izteikusi iebildumus par nodokļu auditā ar PVN apliekamo darījumu (zemes gabala iznomāšanu S.J.) vērtības

palielināšanu, PVN aprēķināšanu, kā arī par uz nākamajiem taksācijas periodiem pārnesamo nesegto zaudējumu vērtības

samazināšanu.

[2.2] Pieteicējas un SIA „Ardelica” vārdā tika veikta dokumentu noformēšana par faktiski neesošiem darījumiem. Nav pamata uzskatīt,

ka SIA „Nordline” un SIA „Avestra” piegādāja preces SIA „Ardelica”, līdz ar to SIA „Ardelica” tās nevarēja piegādāt SIA „MD Freight”.

Turklāt, ņemot vērā objektīvus kritērijus, VID arī ir pamats uzskatīt, ka pieteicēja zināja vai tai bija jāzina, ka, iegrāmatojot

grāmatvedības reģistros un PVN deklarācijās SIA„Ardelica” vārdā izrakstītās pavadzīmes, sabiedrība ir piedalījusies ar PVN

krāpšanos saistītā darbībā.

Lietā ir konstatējama priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību regulējošo tiesību normu formāla piemērošana, lai attiecīgo darījumu

rezultātā gūtu fiskālas priekšrocības.

Tādējādi VID Nodokļu kontroles pārvalde pamatoti secināja, ka SIA „Ardelica” vārdā noformētajās 64 pavadzīmēs (skatīt audita

pārskata pielikumu Nr. 1) norādītā informācija nav identificējama un patiesa un sākotnējais lēmums ir tiesisks un pamatots.

[3] 2012. gada 27. decembrī tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[3.1] Pieteicējas iesniegtie dokumenti nav pretrunīgi, bet amatpersonu un darbinieku paskaidrojumi tikai skaidro konkrētas preces

(metāla profili) apriti un reģistrāciju noliktavā. Pieteicējas grāmatvedības uzskaitē nevar konstatēt pārkāpumus, jo uzņēmums

atbilstoši likumdošanas prasībām iepirkto preci iegrāmato atbilstoši uzņēmumā izstrādātajiem grāmatvedības kārtošanas un

organizācijas noteikumiem, bet paralēli un fakultatīvi tam, atsevišķām precēm (piemēram, metāla profiliem) veic papildus

identificējošas darbības – sastāda identifikācijas aktu, kurā norāda identifikācijas numuru, preces parametrus, piešķir preces artikulu.

Šādu papildus identificējošo darbību pamatā ir mērķis maksimāli detalizēti iegūt preces aprakstu, lai informatīvi sagatavotu preci

vadības lēmumu pieņemšanai, ko darīt tālāk ar konkrēto preci – nodot tālākai pārstrādei vai tirdzniecībai. Jebkurā gadījumā, VID ir

konstatējis, ka pieteicējas uzņēmumā visi pirmdokumenti ir grupēti pēc vienveidīgām saimnieciskām operācijām, kā arī ir sastādīti

attiecīgi kopsavilkuma dokumenti un veikta ierakstīšana grāmatvedības reģistros.

[3.2] VID norāda, ka līgumā nav norādes, ka preces identifikācijas akti tiks sastādīti nododot preci pieteicējas noliktavā.

Pieteicēja norāda, ka neviens normatīvais akts neparedz, ka līgumā bez būtiskajām sastāvdaļām, būtu obligāti jānorāda visi citi

nosacījumi, kas pastāv darījuma dalībnieku starpā.

[3.3] Pieteicēja norāda, ka līdz 2012. gada 2. maijam SIA „Ardelica” ir nomājusi telpas, fiziski izmantojusi konkrētu darba kabinetu,

kas liecina par nepārprotamu saimniecisko darbību. Apsekojot struktūrvienību Celtniecības ielā 8, Līvānos, 2012. gada 22. jūnijā VID

ir konstatējis, ka SIA „Ardelica” ir nomājusi telpas, bet no 2012. gada 2. maija nomas attiecības izbeigusi.

No minētā ir secināms, ka vēl 2012. gada 2. maijā SIA „Ardelica” ir rakstveidā vedusi savu saimniecisko darbību ar saviem darījuma

partneriem.

[3.4] VID nepamatoti nav ņēmusi vērā SIA „Ardelica” valdes locekļa I.S. sniegtos paskaidrojumus un iesniegtos dokumentus, jo

neviens normatīvais akts, sniedzot iestādei informāciju, neuzliek par pienākumu savu parakstu apliecināt notariāli. SIA „Ardelica”

valdes locekļa I.S. iesniegtie dokumenti atbilst visiem lietvedības principiem, kā ir jānoformē dokumenti.

[3.5] Apstāklis, ka SIA „Nordline” un SIA ,,Avestra” amatpersonas ir trešo valstu pilsoņi, kam pēc likuma, lai nodibinātu darba

tiesiskās attiecības, ir nepieciešams noformēt darba atļauju, termiņuzturēšanas atļauju vai patstāvīgās uzturēšanās atļauju, neizslēdz

iespēju šīm personām ieņemt vēlētu valdes locekļa amatu Latvijas Republikā reģistrētā komercsabiedrībā. Pieteicēja saskata šo

personu darbībā administratīvā pārkāpumu pazīmes un uzskata, ka šīs personas būtu administratīvi sodāmas, bet termiņuzturēšanas

atļaujas vai darba atļaujas neesamība, pati par sevi neizslēdz iespēju, ka šīs personas ir ieradušās Latvijas Republikas teritorijā,

slēgušas darījumus un vedušas saimniecisko darbību.

[3.6] Pieteicēja ir informēta, un arī audita materiāli satur ziņas, ka iznomātājs, kas iznomā SIA „Nordline” telpas, ir apstiprinājis, ka SIA

„Nordline” telpās notika preču kustība. VID nav šo faktu atspoguļojis audita slēdzienā un nav devis tam savu vērtējumu.

[3.7] VID nav vērtējis SIA „Ardelica” darījumus ar SIA „Nordline” un SIA ,,Avestra”. VID auditā nav vērtējis, ka pieteicēja ir nodrošinājusi

SIA „Ardelica” ar transporta pakalpojumiem 2012. gada janvārī un februārī, veicot pārvadājumus no Ziemeļu ielas 2, Rēzeknē uz

Celtniecības ielu 8, Līvānos. VID rīcībā ir gan pieteicējas ceļa zīmes, gan tahogrāfu sniegtā informācija. Tāpat, pieteicēja ir

noskaidrojusi, ka transporta pakalpojumus SIA „Ardelica” darījumiem ar SIA „Nordline” ir sniedzis uzņēmums SIA „Barks M”.

Sazinoties ar SIA ,,Barks M” ir saņemta informācija, ka 2012. gada janvāra mēnesī, SIA ,,Barks M” ir sniedzis SIA „Ardelica”

transporta pakalpojumus, vedot preces (metāla profilus) no Varoņu ielas 25e, Rēzeknē uz SIA „Ardelica” objektu Celtniecības ielā 8,

Līvānos.

[3.8] Pieteicēja nepiekrīt, ka 2012. gada 17. janvāra pirkšanas un pārdošanas līgumā Nr. 12-01A/17 norādīts vispārīgs darījuma

apraksts. Līguma konkrēto priekšmetu un pirkuma maksu nosaka līguma noteiktais punkts, ka šī informācija ir iekļaujama PPR.

Kā atzīts judikatūrā, arī PPR ir uzskatāma par patstāvīgu civiltiesisku līgumu. Katrā PPR ir līguma priekšmets (prece) un cena

(pirkuma maksa). VID nepamatoti nav ņēmis vērā Civillikuma 2004. pantā noteikto, ka pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu, kad

abas puses vienojušās par pirkuma priekšmetu un maksu. Neviens normatīvais akts neliedz pušu starpā noslēgt vairākus pirkuma

līgumus. Noslēgtie pirkuma līgumi nekādā veidā neizslēdz viens otru, bet tikai papildina.

Nav būtiskas nozīmes, ka pieteicēja auditam nav iesniegusi atsevišķi noformētu dokumentu, kas pamato faktu, ka pieteicēja ir

piestādījusi rēķinu par transporta pakalpojumiem SIA „Ardelica”, kas izriet no preču piegādes sev pēc preču pirkšanas-pārdošanas

līguma Nr. 009-01. Pieteicēja, pērkot preci, novērtē tās cenu. Cena par preci atšķiras vai tā ir ar piegādi vai bez, vai piegāde ir jāveic

patstāvīgi. Pieteicēju apmierināja iegādes cena, ja preci pieteicēja piegādā sev patstāvīgi, tas nozīmē, ka piegāde konkrētos

gadījumos ir iekļauta pašā preces cenā un par piegādi nav nepieciešamas izrakstīt kādam rēķinu.

[3.9] Iekrāvēju Nissan GX-35, dīzeļiekrāvēja Helli CPCD35-V6-F un spektra laboratorijas preču piegādes saskaņošana ir veikta

mutvārdos. Civillikuma 1482. pants nosaka, ka darījumi jāizteic rakstiski vai nu pēc likuma, vai pēc dalībnieku labprātīgas

vienošanās.Preču piegādes saskaņošanai likums neparedz speciālu rakstveida formu.

[3.10] Neviens normatīvais akts neparedz līgumā norādīt preču saņemšanas vietu. Preču saņemšanas vieta ir norādīta PPR atbilstoši

normatīvo aktu prasībām. Kā ir nosaukta VID reģistrētā struktūrvienība „Autostāvvieta” vai ,,Noliktava”, tam nav nekādas nozīmes.

[3.11] Apstāklis, ka SIA „Ardelica” šobrīd ir izslēgta no PVN apliekamo personu reģistra, nevar pierādīt to, ka 2012. gada janvārī,

februārī, martā, SIA „Ardelica” nevarēja veikt strīdus darījumus, šajā situācijā pieteicējas rīcībā nav saskatāma neuzmanība darījuma

partnera izvēlē, jo pieteicēja slēdza līgumu par preču iegādi ar uzņēmumu, kas bija reģistrēts apliekamo personu reģistrā.

Pieļaujams, ka šobrīd, SIA „Ardelica” citu adresi norādīt dokumentos nevar, jo tā ir juridiskā adrese, bet uz uzņēmuma faktisko

atrašanās vietu pārreģistrēt juridisko adresi nav iespējams, jo pastāv Uzņēmuma reģistra valsts notāra aizliegums jebkāda veida

pārreģistrācijai. Apstāklis, ka SIA „Ardelica” neatrodas savā juridiskajā adresē, nepierāda to, ka darījumi nav faktiski notikuši, bet

liecina par to, ka sabiedrības amatpersona godprātīgi nepilda likumos noteiktos pienākumus. Šis SIA „Ardelica” pārkāpums pats par

sevi nevar liegt tiesības pieteicējai atskaitīt priekšnodokli.

[3.12] VID rīcībā ir informācija, ka M.G. ir norādījis, ka transportu nav braucis patstāvīgi, bet algojis tam konkrētu cilvēku. VID

neuzskatīja par nepieciešamu audita laikā pārbaudīt šos faktus.

[3.13] Audita laikā VID ir konstatējis konkrēto preci, ko pieteicēja ir iegādājies no „Ardelica”. Preces faktisko esamību apstiprina VID

sniegtās vēstules pieteicējas darījuma partneriem (SIA „Dīlers Metāls” u.c.) par to, ka nav nepieciešams preces apskatīt dabā, jo VID

tās ir konstatējis audita laikā. Pieteicēja uzskata, ka grāmatvedības dati sniedz skaidru priekšstatu par preču iegādi un realizāciju.

[3.14] Pieteicēja kategoriski noraida VID secinājumu, ka darījumi ar SIA „Ardelica” noformēti bez fiziskas preču kustības tikai ar

mērķi, lai iegūtu tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu. Pieteicēja uzskata, ka VID pieņēmumam nav pamata un motivācijas, ka

pieteicēja un SIA „Ardelica” veic saskaņotu darbību, lai iegūtu fiskālās priekšrocības PVN atmaksu veidā.

[3.15] VID nav norādījis nevienu motīvu vai argumentu, kāpēc uzskata, ka pieteicēja un SIA „Ardelica” veic saskaņotas darbības. VID

nav norādījis nevienu motīvu vai argumentu, kāpēc uzskata, ka pieteicēja varētu zināt, ka SIA „Ardelica” darījumu partneri nav

pietiekami pārskatāmi vai ir iesaistīti jebkādās nelegālās darījumu shēmās. VID audita lietas materiāli nesatur informāciju, ka SIA

„Ardelica” vai to darījumu partneri SIA ,,Nordline” un SIA ,,Avestra” būtu iesaistīti krāpnieciska rakstura darījumu shēmās.

[3.16] Vienlīdz var pieņemt, ka tieši SIA „Ardelica” ir saņēmušas preces no audita nenoskaidrotām citām personām un ka pieteicēja

pat varēja nezināt, ka tās darījumu partneri preces nodrošina veidā, kas neatbilst likuma ,,Par pievienotās vērtības nodokli” normām

(darījumus apliecinoši dokumenti neatbilst faktiskai preču un pakalpojumu apritei). Proti, ja darījums objektīvi atbilst preču piegādes

pazīmēm un ja persona nezina un nevarēja zināt, ka tās darījuma partneris rīkojas krāpnieciski ar mērķi iegūt finansiālas priekšrocības

no kopējās PVN sistēmas, tad nav pamata liegt šim nodokļa maksātājam tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu. Priekšnodokļa

atskaitīšana ir objektīvi pastāvošas nodokļa maksātāja tiesības gadījumā, ja attiecībā uz to ir izpildījušies priekšnoteikumi nodokļa

atskaitīšanai.

[4] Paskaidrojumā tiesai VID norāda, ka uzskata pieteicējas pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu uz Lēmumā norādīto

argumentu pamata. VID papildus paskaidro turpmāk minēto.

Lai arī PVN pamatā ir „neitralitātes” princips, saskaņā ar kuru – raugoties vispārīgi – nodokļu maksātājam, kurš ir saņēmis preces un

pakalpojumus sava uzņēmuma vajadzībām, ir tiesības atskaitīt nodokli, kas likumīgi samaksāts attiecīgajam piegādātājam vai

pakalpojumu sniedzējam, šīs tiesības nav absolūtas un beznosacījuma. Tās nevar tikt īstenotas, tikai iesniedzot jebkuru rēķinu, kuru

izsniedzis kāds cits nodokļu maksātājs, kurš darbojas uzņēmumā. PVN sistēma nav tīri formāla, tā prasa, lai deklarētie darījumi starp

dokumentos norādītajām personām faktiski būtu notikuši. Ievērojot minēto, nav tiesiski atskaitīt nodokli, kas ir saistīts ar izsniegtajiem

rēķiniem, pamatojoties tikai uz formāliem dokumentiem. Priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības principā ir atsakāmas, ja nodokļu

administrēšanas iestādes rīcībā ir pierādījumi, kas ļauj saprātīgi uzskatīt, ka neraugoties uz to, kas ir iekļauts pušu izsniegtajos un

izmantotajos dokumentos, darījums, par kuru izrakstīts rēķins, faktiski nav noticis, vai, ka tas ir noticis starp citām, nevis konkrētajā

rēķinā norādītajām personām. Eiropas Savienības tiesības neliedz dalībvalstīm neattaisnotu rēķinu izrakstīšanu uzskatīt par krāpšanu

nodokļu jomā un šādā gadījumā atteikties piešķirt atbrīvojumu no nodokļa (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2010. gada 8. decembra

sprieduma lietā Nr. C-285/09 48. punktu; 2000. gada 19. septembra sprieduma lietā Nr. C-454/98 62. punktu un 2004. gada 3.

marta rīkojuma lietā Nr. C-395/02 30. punktu).

VID uzskata, ka lietā ir pietiekami pierādījumu, kas ļauj saprātīgi pieņemt, ka darījumi starp pieteicēju un SIA „Ardelica” faktiski nav

VID uzskata, ka lietā ir pietiekami pierādījumu, kas ļauj saprātīgi pieņemt, ka darījumi starp pieteicēju un SIA „Ardelica” faktiski nav

notikuši.

[5] Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu uz pieteikumā norādīto argumentu pamata.

[6] VID pārstāve tiesas sēdē neatzina pieteikumā ietverto prasījumu uz Lēmumā norādīto argumentu pamata.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir

noraidāms.

[8] Tiesa konstatē, ka lietā pastāv strīds par to, vai ir notikuši darījumi starp pieteicēju un SIA „Ardelica” par metāla profilu,

automatizētās bloku iekārtas kompleksu, metāla konteineru, spektra laboratorijas, iekrāvēja Helli 3m (dīzelis), iekrāvēja Nissan 3,5m

(dīzelis), saliekamā angāra un citu preču iegādi 2012.gada janvārī – martā un, vai pieteicēja ar minētajiem darījumiem ir iesaistījusies

krāpšanā PVN jomā.

[9] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai

apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām

apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli

apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu

veikti iekšzemē.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta pastāvīgajā judikatūrā atzīts, ka atbilstoši likuma jēgai, skatot minēto normu

kopsakarā ar tā paša likuma 1.panta 9.punktu un 8.pantu, priekšnodokli var atskaitīt tikai par atbilstoši nodokļa rēķinam faktiski

notikušu darījumu, kas atbilst visām minētajā normā norādītajām pazīmēm. Tas nozīmē, ka vispirms jākonstatē, vai darījums vispār

faktiski noticis. Lai iegūtu tiesības atskaitīt priekšnodokli, nav pietiekami, ka darījumi noformēti atbilstoši likuma prasībām, jo

darījumiem jābūt arī faktiski notikušiem gan pēc to ekonomiskā, gan juridiskā rakstura (būtības), bet nodokļu rēķinam jāatbilst faktiski

notikušam darījumam (sk., piemēram, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 23.aprīļa sprieduma lietā

Nr.SKA-53/2009 8.punktu).

Eiropas Savienības tiesa ir atzinusi, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības ir PVN mehānisma neatņemama sastāvdaļa (skatīt

Eiropas Savienības tiesas 2006.gada 6.jūlija sprieduma apvienotajās lietās Nr.C-439/04 un 440/04 Axel Kittel 42.punktu) .

Uzņēmējiem, kas dara visu, ko no tiem saprātīgi varētu pieprasīt, lai nodrošinātu, ka to darījumi neveido daļu no shēmas, kurās ietilpst

PVN vai kādas citas krāpšanas darījums, ir jāvar paļauties uz šo darījumu likumību, neriskējot zaudēt savas tiesības atskaitīt

priekšnodoklī samaksāto pievienotās vērtības nodokli (turpat, 51.punkts).

Eiropas Savienības Tiesa apstiprinājusi, ka ar Eiropas Savienības direktīvām noteiktais priekšnodokļa atskaitīšanas sistēmas

mērķis ir pilnībā atbrīvot nodokļu maksātāju no pievienotās vērtības nodokļa, kas tam jāmaksā vai kuru tas ir samaksājis saistībā ar

savu saimniecisko darbību. Nodokļu maksātāja tiesības atskaitīt priekšnodoklī samaksāto pievienotās vērtības nodokli neietekmē

tas, vai pievienotās vērtības nodoklis par agrākajiem vai vēlākajiem darījumiem tika vai netika samaksāts valsts budžetā. Šādas

tiesības var tikt liegtas vienīgi tad, ja ir pierādīts, ņemot vērā objektīvus pierādījumus, ka atsaukšanās uz priekšnodokļa atskaitīšanas

tiesībām ir bijusi krāpnieciska vai ļaunprātīga. Atsaukšanās uz priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām ir krāpnieciska vai ļaunprātīga, ja

nodokļu maksātājs zināja vai viņam bija jāzina, ka izdarīdams pirkumu, tas piedalās ar krāpšanos saistītā ar pievienotās vērtības

nodokli apliekamā darbībā. Savukārt nodokļu maksātājs, kurš nezināja vai nevarēja zināt, ka attiecīgo darījumu piegādātājs bija

iecerējis kā krāpšanu vai ka cits darījums, kas ietilpst piegādes ķēdē pirms vai pēc nodokļa maksātāja veiktā darījuma, ir saistīts ar

pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu, nevar tikt sodīts ar priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību atteikumu. Ja tas tā būtu, tas

pārsniegtu to, kas nepieciešams valsts budžeta interešu aizsardzībai (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2012.gada 21.jūnija

sprieduma apvienotajā lietā Nr.C-80/11 un C-142/11 Mahageben 39. – 50.punktu).

Eiropas Savienības Tiesa ir arī argumentējusi, ka tas, vai darījumu galvenais mērķis ir vienīgi fiskālu priekšrocību iegūšana, izriet no

attiecīgo darījumu satura un īstās nozīmes. Vērtējot darījumu, tiesa var ņemt vērā šo darījumu pilnībā mākslīgo raksturu, kā arī juridisku,

ekonomisku un/vai personisku saistību starp uzņēmējiem, kuri ir iesaistīti nodokļu samazināšanas plānā (sk. Eiropas Savienības

Tiesas 2006.gada 21.februāra sprieduma lietā C-255/02 Halifax 81.punktu).

[10] Tiesa apkopo lietas faktiskos apstākļus un pierādījumus, kas ir būtiski lietas strīdus jautājuma, vai ir notikuši pieteicējas darījumi

ar SIA „Ardelica” par metāla profilu, automatizētās bloku iekārtas kompleksu, metāla konteineru, spektra laboratorijas, iekrāvēja Helli

3m (dīzelis), iekrāvēja Nissan 3,5m (dīzelis) un saliekamā angāra u.c.preču iegādi 2012.gada janvārī – martā, izlemšanai

[10.1] Pieteicēja un SIA „Ardelica” 2012.gada 17.janvārī ir noslēgusi preces pirkšanas un pārdošanas līgumu Nr.12-01A/17 (lietas

I.sējuma 109.lapa) saskaņā ar kura 1.1.apakšpunktu pārdevējs pārdod Pircējam metāla izstrādājumus, profilus, konstrukcijas,

celtniecībā izmantojamus specializētus materiālus, metāla apstrādes iekārtas, aprīkojumus izmantojamus metāla apstrādē saskaņā

ar preču pavadzīmēm.

[10.2] 2012.gada 20.janvārī starp pieteicēju un SIA „Ardelica” ir noslēgts preces pirkšanas pārdošanas līgums, ar kuru pārdevējs SIA

„Ardelica” apņemas piegādāt pieteicējai metāla profilus, automatizētās iekārtas ķieģeļu ražošanai, metāla konteinerus, medicīnisko

atkritumu pārstrādes iekārtu „Sterimed”, iekrāvējus Helli, saliekamos angārus un iekrāvēju Nissan (lietas I.sējuma 174.-175.lapa);

[10.3] SIA „Ardelica” vārdā 2012. gada janvārī noformētas 14 pavadzīmes par metāla profilu iegādi Ls 677 078 vērtībā, PVN Ls 148

957,16, savukārt februārī noformētas 8 pavadzīmes par automatizētas bloku iekārtas kompleksu 8. daļās (1. daļa – krāns ar tilpumu

0,7m3, maisījuma krāvējs, 2. daļa – padeves modulis, paplātes pasniegšanas sistēma, 3. daļa – vibropres, 4. daļa dozatoru

priekšinertu, cementa un ūdeni, stelāžas ar paplātēm, 5. daļa traversestelāžas pacelšanai, bloka matrices, 6. daļa hidrauliskā

iekārtas un transportēšanas sistēma, 7. daļa instalācijas sistēma un vadības bloku iekārtas, 8. daļa vadīšanas pults, maisījuma

pārvadātājs un sagatavošanas iekārtu, sūkņa iestatījums (eļļas stacija)) un martā noformētas 42 pavadzīmes par metāla konteineru,

spektra laboratorijas, medicīnisko atkritumu pārstrādes iekārtas Steramed (S70), iekrāvēja Helli 3m (dīzelis), saliekamo angāru

iegādi Ls 1 013 563 vērtībā, PVN Ls 222 983,6.

SIA „Ardelica” vārdā izrakstītajās pavadzīmēs kā preču izsniegšanas vieta norādīta Celtniecības iela 8, Līvāni, Līvānu novads, kā

saņemšanas Granīta iela 31/5, Acone, Salaspils novads, Rīgas rajons, kā atbildīgā persona par preču izsniegšanu atbilstoši paraksta

atšifrējumam norādīta I.S., par saņemšanu – M.G., kā preču pārvadātāja norādīta SIA „MD Freight”, transportlīdzeklis Iveco (valsts

reģistrācijas Nr. /TL numurs/, p/p P2190, Scania (valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, p/p F4144), MB (valsts reģistrācijas Nr. /TL

numurs/, p N8322), transportlīdzekļu vadītāji A.B., I.A., V.G. (janvārī, martā), M.G. (martā), kā arī nav norādīti transportlīdzekļu vadītāji

(februārī, martā) (lietas I.sējuma 112.-144.lapa, 153.-155.lapa, 182.-184.lapa, 186.-216.lapa);

[10.4] VID saņemta 2012. gada 16. jūlijā I.S. vārdā noformēta 2012. gada 4. jūlija vēstule, kurā norādīts, ka darījumi starp SIA „MD

Freight” un SIA „Ardelica” ir notikuši, norēķini veikti un prece piegādāta. Sakarā ar to, ka I.S. šobrīd atrodas ārzemēs,nav iespējams

atsūtīt dokumentu kopijas, bet tās tiks iesniegtas personīgi, kad I.S. ieradīsies Latvijā (lietas I.sējuma 105.lapa);

[10.5] 2012. gada 26. jūnijā, apsekojot SIA „Ardelica” juridisko adresi Piedrujas ielā 3, Rīgā (akts Nr. 23.22/165) VID konstatēja, ka

kabinetā atrodas cits uzņēmums. Apsekošanas laikā iegūta informācija, ka SIA „Ardelica” 2012. gada 2. maijā ir pārtraukusi nomāt

telpas minētajā adresē (lietas I.sējuma 264.lapa);

[10.6] 2012. gada 22. jūnijā, nekustamā īpašuma Celtniecības ielā 8, Līvānos īpašniece SIA „Līvānu bioķīmiskā rūpnīca” sniedza

informāciju, ka 2012. gada 16. janvārī noslēgtais nomas līgums ar SIA „Ardelica” atbilstoši sabiedrības iesniegumam pārtraukts 2012.

gada 2. maijā (lietas I.sējuma 264.lapa);

[10.7] Savukārt 2012. gada 11. jūlijā M.G. VID Nodokļu kontroles pārvaldei paskaidroja, ka pārvadājumu skaits samazinājās, kā

rezultātā notika būtiskas izmaiņas pieteicējas saimnieciskās darbības procesā. Saimnieciskās darbības reorganizācijas gaitā SIA

„MD Freight” atbilstoši SIA „Ardelica” vārdā noformētajām pavadzīmēm iegādājās metāla konteinerus, saliekamus angārus un

iekrāvējus ar nolūku tos tālāk realizēt darījumu partneriem, lai gūtu peļņu. Preces tika pārvadātas ar SIA „MD Freight” un ar SIA

„Ardelica” transportlīdzekļiem no SIA „Ardelica” struktūrvienības Celtniecības ielā 8. Līvānos, Līvānu novadā uz SIA „MD Freight”

noliktavu Granīta ielā 31/5, Acone, Salaspils lauku teritorija, Salaspils novads, Rīgas rajons (lietas I.sējuma 102.-103.lapa).

[10.8] 2012. gada 23. augustā M.G. paskaidroja, ka 2012. gada martā kopā ar A.B. veica dažādus kravu (angāru, metāla profilu,

konteineru, spektra laboratoriju, autoiekrāvēju) pārvadājumus no noliktavas Granīta ielā 31/5, Aconē, Rīgā, uz noliktavu „Košeļova”

Griškānu pagastā, Rēzeknes novadā, un no noliktavas Celtniecības ielā 8, Līvānos uz noliktavu Granīta ielā 31/5, Acone, Salaspils

novads. M.G. paskaidroja, ka viņam nav tiesību vadīt kravas transportu, tāpēc transportlīdzekļus viņa vietā vadīja A.B. (lietas I.sējuma

94.lapa);

[10.9] Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ar 2012. gada 6. jūlija vēstuli Nr. 14/13-5-2505 un 14. augusta

vēstuli Nr. 24/13-5-3055, informēja VID, ka SIA „Avestra” amatpersona L.L. (valdes priekšsēdētāja no 2010. gada 9. septembra) un

SIA „Nordline” amatpersona S.B. (valdes priekšsēdētājs no 2011. gada 25. janvāra) nav lūguši izsniegt uzturēšanās un darba

atļaujas, kā arī nav konstatēts, ka minētās personas būtu šķērsojušas Latvijas robežu (lietas I.sējuma 104., 256.lapa);

[10.10] 2013.gada 9.decembrī SIA “MD Freight” amatpersona M.G. paskaidroja , ka SIA “MD Freight” pamatnodarbošanās ir

transporta pakalpojumu sniegšana un loģistika, bet papildu virziens – preču tirdzniecība. Konkrētajā laika periodā M.G. bija SIA “MD

Freight” izpilddirektors, atbildīgais par ekspedīciju, iekraušanas-izkraušanas organizēšanu, risināja tehniskus jautājumus. SIA “MD

Freight” valdes loceklis bija arī D.Z.. SIA ”MD Freight” noliktava atradās Granīta ielā 31, Salaspilī.

Pieteicējas likumiskais pārstāvis norāda, ka arī iepriekš ir sadarbojies ar I.S., ar viņa iepriekšējo firmu SIA ”Rundeks auto”. Ar I.S. ir

pazīstami jau sen, sākumā bija draudzības attiecības, pēc tam arī darba. M.G. norāda, ka pēc pasūtījuma SIA “MD Freight” no SIA

“Ardelica” iegādājās metāla konteinerus, celtniecības iekārtas, dažādu izmēru un formu saliekamos angārus, spektru laboratoriju,

proti, visu, kas uzrādīts pavadzīmēs. M.G. paskaidro, ka iegādātie metāla konteineri bija nelieli, celtniecības atkritumu, preču un

konstrukciju pārvadāšanai, taču spektru laboratorija ir ierīce, ko izmanto metāla sastāva noteikšanai, un to iegādājās gan SIA “Dīlers”,

gan SIA “Lixer”. Spektra laboratorijas ražotāju SIA “MD Freight” amatpersona nezināja. Prece atradās Līvānos, Celtniecības ielā 8.

Pieteicēja brauca pēc tās, pārskaitīja un veda uz savu noliktavu. Pieteicējas likumiskais pārstāvis nezina, kur I.S. ieguva preces. Lai

preci nogādātu no Līvāniem līdz SIA ”MD Freight” noliktavai, SIA “MD Freight” izmantoja savu autotransportu. Ja automašīna atbrauca

bez manipulatora, tad iekraušana notika ar autoiekrāvēju, kā arī palīdzēja SIA “Ardelica” darbinieki. Autovadītāji bija SIA ”MD Freight”

darbinieki. Pieteicējai bija Iveco, Man, Scania automašīnas. Prece tika vesta uz SIA „MD Freight” noliktavu. Ja ar preci bija

nepieciešama manipulācija, tad tur notika šķirošana vai pārbaude. Pēc tam dienas, nedēļas laikā tā tika transportēta saskaņā ar

pavadzīmēm, vai arī SIA „Dīlers” pēc precēm brauca ar savu transportu. Tā kā D.Z. ir arī SIA “Dīlers” amatpersona, darījumos ar SIA

“Dīlers” M.G. kontaktējās ar viņu. To, kādēļ SIA “Dīlers” preci neiegādājās tieši no SIA “Ardelica”, M.G. nezina.

SIA “MD Freight” amatpersona norādīja, ka iepirka preci ar pēcapmaksu, to pārdeva un piegādātājam tika samaksāts rēķins.

Darījumu peļņa bija apmēram 18-20 %.

Uz tiesas jautājumu, vai zināma firma SIA “Lixer”, M.G. atbildēja apstiprinoši un norādīja, ka tā esot bijusi viena no firmām, kurai SIA

“MD Freight” ir pārdevusi preces. SIA “Lixer” atradās Rēzeknē, taču precīzu adresi pārstāvis nevarēja norādīt. Ja SIA “Lixer” pasūtīja

SIA “MD Freight” transportu, prece tika vesta uz norādīto adresi Rēzeknē.

[10.11] 2014.gada 29.janvāra tiesas sēdē SIA “Dīlers” amatpersona un bijusī SIA “MD Freight” amatpersona D.Z. liecināja, ka SIA

”MD Freight” strādāja seši cilvēki – šoferi, mehāniķi un divi valdes locekļi, pēc tam gan liecinieks norādīja, ka četri darbinieki bija

šoferi. Valdes locekļi tehniskos darbus neveica.

Par SIA ”MD Freight” darījumiem ar SIA ”Ardelica” liecinieks norādīja, ka no I.S. uzņēmuma tika iepirktas metāla konstrukcijas,

mērījuma iekārtas, metāla konteineri. I.S. liecinieks pazīst personīgi. Līdzīga veida preces viņš bija pārdevis arī iepriekš. Sadarbība

ar SIA “Ardelica” sākās tā, ka SIA ”MD Freight” SIA ”Ardelica” veica transporta pārvadājumus un SIA “MD Freight” autovadītāji

pastāstīja, ka SIA ”Ardelica” nodarbojas ar dažādu iekārtu pārdošanu. I.S. tika norādīts, ka SIA “MD Freight” ir nepieciešama spektra

laboratorija, medicīniskās iekārtas, konteineri, tara metāllūžņiem. I.S. teica, ka ir gatavs palīdzēt. Pēc kāda laika viņš kaut ko atrada,

piedāvāja pieteicējai, tika salīdzinātas cenas ar tirgus cenām un darījums notika. D.Z. nav zināms, kur I.S. ir iegādājies preces, taču

pieļauj iespējamību, ka tās varēja tikt iegādātas no Baltkrievijas. Ar SIA ”Ardelica” pieteicējai bija viens liels līgums par visu piegādi,

kurā tika identificēta arī prece. To sagatavoja SIA “MD Freight”. Transporta pavadzīmes gatavoja SIA ”MD Freight”, preču

pavadzīmes – SIA „Ardelica”. Preču specifikācijas tika sastādītas tajā brīdī, kad tika izrakstīta pavadzīme.

Uz tiesas jautājumu, kā radās vajadzība pēc medicīnisko atkritumu pārstrādes iekārtas un spektra laboratorijas, liecinieks

paskaidroja, ka medicīnisko atkritumu pārstrādes iekārta un spektra laboratorija bija nepieciešama SIA „Dīlers” saimnieciskajā

darbībā. Spektra laboratorija parāda šī elementa esamību alumīnijā. Bija pasūtījums no vācu klienta, kurš vēlējās, lai alumīnija lietnī

būtu kalcijs. I.S. piedāvātajai iekārtai tika veikta tehniskā apskate un konstatēts, ka tā var noteikt kalcija esamību.

Par konteineru iegādi liecinieks paskaidro, ka konteinerus SIA ”MD Freight” restaurēja, nokrāsoja, pēc SIA ”Dīlers” pieprasījuma tika

uzrakstīti logotipi „Dīlers” un pārdoti SIA ”Dīlers”. Konteinera aptuvenā tirgus cena ir 3,5 tūkstoši. Tos pasūtīja SIA “Lixer”.

Par saliekamo angāru iegādi D.Z. norādīja, ka bija pasūtījums no Rēzeknes, SIA ”Lixer”. Tā nodarbojās ar veco fermu demontāžu,

padomju kara daļu demontāžu u.c. SIA ”Lixer” bija nepieciešami angāri, lai tur uzglabātu tehniku. Tie tika pirkti, restaurēti, proti,

ieeļļoti, savienoti, krāsoti, tika liktas arī blīves, tas prasīja 2 – 5 dienas, un realizēti uzņēmumiem.

Paskaidrojot par iekrāvēja ”Helli” iegādi, liecinieks norāda, ka tie bija 3,5 tonnu iekrāvēji, oranžā krāsā ar melnu izlieci, divām

kabīnēm, sliktā stāvoklī. Dažiem bija metāla bojājumi, dažiem problēmas ar dzinēju. Tehnika tika iegādāta, atvesta uz SIA ”MD

Freight” teritoriju, saremontēta, tai tika nomainīta eļļa, filtri, pēc tam realizēta.

Transportu darījumos ar SIA “Ardelica” nodrošināja SIA ”MD Freight”, prece tika vesta no Līvāniem, Celtniecības ielas 8, kur atradās

SIA ”Ardelica” noliktava. Pēc 2012.gada marta darījumi ar SIA “Ardelica” vairs nav bijuši.

Liecinieks norāda, ka konkrētajā laikā viņš bija amatpersona arī SIA ”Dīlers” un SIA ”Dīlers metāls”. SIA ”Dīlers” nodarbojās ar

alumīnija metāllūžņu pārstrādi, kā arī ar vecas sadzīves tehnikas, elektronikas pārstrādi un ražošanu. SIA ”Dīlers metāls” tika

nodibināta, lai SIA ”Dīlers” piegādātu tai izejvielas. SIA ”Dīlers” sagatavoja, importēja izejvielu, lai ražotnē vienmēr būtu izejviela.

Prece netika iepirkta tieši, bet, izmantojot SIA ”MD Freight”, jo SIA ”Dīlers” profils bija ražošana. Nebija laika nodarboties ar piegādi,

tādēļ tika piesaistīta SIA ”MD Freight”, jo M.G. bija mazāk aizņemts, viņš varēja palīdzēt.

LiecinieksD.Z. liecina, ka darījumi ar SIA ”Lixer” norisinājās, noslēdzot līgumu. SIA ”MD Freight”, veicot transporta pakalpojumus,

uzzināja, kas SIA ”Lixer” nepieciešams. Tehnika tika iekrauta un vesta SIA “Lixer”.

[10.12] 2014.gada 9.aprīļa tiesas sēdē SIA “Ardelica” bijušais darbinieks A.Ž. apliecināja, ka 2012.gada pirmajā pusgadā strādājis

SIA ”Ardelica” kā palīgstrādnieks – krāvējs. Liecinieks norāda, ka kopumā SIA “Ardelica” strādājis apmēram no trīs līdz sešiem

mēnešiem. A.Ž. norāda, ka piedalījies gandrīz visās SIA ”Ardelica” iekraušanās. Liecinieka darbavieta atradās Rēzeknē, noliktavas

bija vairākas. Priekšnieks vārdā I.S zvanīja un norādīja, uz kādu noliktavu jādodas un kas jādara, liecinieks sazvanīja pārējos

strādniekus. Viņš kopā strādāja ar trīs līdz četriem cilvēkiem, viens no viņiem ir arī liecinieks R.K.. No noliktavas Rēzeknē prece ar

rokām tika krauta kravas mašīnā un vesta uz noliktavu Līvānos. Līvānos arī bija strādnieki, kuri palīdzēja preču izkraušanā, kad tas bija

nepieciešams. Piedalījās iekraušanā un uz Līvāniem vienmēr brauca arī liecinieka priekšnieks I.S.. A.Ž. neatceras, kāds bija

I.S.uzvārds. Preces, kas Rēzeknē tika krautas kravas mašīnā un vestas uz Līvāniem, bija dažādas – metāla statnes, metāla stūrīši,

darbagaldi, dažādi agregāti no darbagaldiem, kokapstrādes ierīces, pārsvarā visas lietas kas tika vestas, bija saistītas ar

kokapstrādi, iespējams, tika pārvesti arī noliktavas angāri, vienu reizi tika krauts arī jauns kokapstrādes karkass, kurā nolaiž baļķus,

tas pēc tam ar iekrāvēju tika izkrauts. Tika vestas arī kvadrātiskas, lielas caurules, no kurām daļa bija lietotas. Liecinieks norāda, ka

konteineri un tehnika gan netika pārvadāta. Kam Līvānos prece tika vesta, A.Ž. nezina. I.S. teica, ka angāri esot no Rīgas puses.

Preces tika vestas divās izīrētās automašīnās, lieciniekam šķiet, ka tās nebija no vienas firmas. Automašīnas bija divas, taču to

markas A.Ž. neatceras. Pie noliktavas Līvānos atradās iekrāvējs, taču celtniecības konteineru tur nebija.

[10.13] 2014.gada 9.aprīļa tiesas sēdē SIA “Ardelica” bijušais darbinieks R.K. apliecināja, ka 2012.gada janvārī – martā strādājis SIA

”Ardelica”. Liecinieks krāva metālu kravas automašīnā, taču kravas automašīnas marku neatceras un, kam tā piederēja, nezina.

Metāls atradās noliktavā Varoņu ielā, Rēzeknē. Iekraušanas darbi vienmēr tika veikti tur. Pēc tam prece tika vesta uz Līvāniem, tur

izkrauta lielā angārā, tad brauca atpakaļ uz Rēzekni. Par darbu samaksāja priekšnieks I.S., uzvārdu liecinieks neatceras. Automašīnā

tika iekrauti un pārvesti darbagaldi, skārda ventilācijas caurules, stūrīši un citas sīkas caurules, viss bija vecs. Caurules bija apaļas,

trīs, četri metri garas un lietotas. R.K. liecina, ka netika krauti un pārvesti celtniecības konteineri, iekraušanas tehnika, noliktavu

angāri. Liecinieks norāda, ka šajā darbā vispār strādājis trīs līdz četras reizes, gāja strādāt tad, kad viņam piezvanīja. R.K. neatceras.

Viņš apliecina, ka pazīst A.Ž. un norāda, ka kopā ir strādājuši. Liecinieks norāda, ka Līvānos bija strādnieki, taču to vārdus un

uzvārdus neatceras.

[10.14] 2014.gada 9.aprīļa tiesas sēdē SIA “MD Freight” bijušais darbinieks A.B. apliecināja, ka 2012.gada janvārī – martā bija SIA

”MD Freight” darbinieks. Firmas birojs atradās Daugavgrīvas ielā 31, noliktava – Granīta ielā. Liecinieks norāda, ka konkrētajā laika

periodā, ziemas sākumā gandrīz katru dienu vai ik pēc vienas dienas tika veikti pārvadājumi maršrutā Rīga – Līvāni – Rēzekne

dažādās variācijās. Līvānos prece tika izkrauta pie noliktavas. Rēzeknē liecinieks brauca uz divām vietām. LiecinieksA.B. pārvadāja

dažādas alumīnija metāliskās konstrukcijas, arī metālisko angāru detaļas, švellerus, kaut kādas stalažas, taču nepārvadāja

celtniecības konteinerus, kokapstrādes iekārtas, darbagaldus, iekrāvēja tehniku, taču, norādīja, ka, iespējams, tika pārvestas

darbagaldu daļas. Uz tiesas jautājumu, vai tika pārvadātas arī lietotas un jaunas metāla caurules, ventilācijas caurules, liecinieks

norādīja, ka neatceras. Metāla profili pārsvarā nebija lietoti.

[10.15] 2014.gada 9.aprīļa tiesas sēdē SIA “MD Freight” bijušais darbinieks I.A. apliecināja, ka 2012.gada janvārī – martā SIA ”MD

Freight” strādāja par autovadītāju. Liecinieks liecināja, ka tam bija automašīna, kas paredzēta maināmajiem konteineriem. Ja I.A. no

Līvāniem paņēma tukšos konteinerus, tad brauca uz Granīta ielu, taču, ja konteinerus piekrāva Līvānos, tad no Granīta ielas ar tukšu

konteineru viņš brauca uz Līvāniem, kur tos piekrāva, un brauca atpakaļ uz Granīta ielu. Uz Līvāniem liecinieks pārsvarā brauca bez

konteinera. Liecinieks norāda, ka konteineri, kas Līvānos tika piestiprināti, nebija jauni, tajos tika iekrauti jauni metāla profili. I.A.

norāda, ka pēc tam viņam bijis tikai viens maršruta galamērķis – Granīta iela 31/5, tukšie konteineri tika atstāti tur, kas pēc tam ar

tiem notika, liecinieks nezina. Liecinieks norādīja, ka teritorijā ir norisinājies arī remonts, taču nav redzējis, ka SIA ”MD Freight” veiktu

kādu konteineru remontu, lai gan atzina, ka pēc kāda laika ir redzējis konteinerus pārkrāsotus vienā tonī. Kas tā bija par firmu Līvanos,

I.A. neatceras, taču tur bija persona vārdā I.S., ar kuru liecinieks kontaktējās. Liecinieks norāda, ka no Košeļova, ”Siļaviņš", Griškānu

pagasta veda metālu un uzstādīja konteinerus, tur bija metāllūžņu pieņemšanas punkts, angāri. Liecinieku tur sagaidīja persona vārdā

/Vārds/.

[11] Apkopojot un izvērtējot sprieduma 10.punktā konstatētos faktus un pierādījumus, secināms, ka pieteicējas darījumi ar SIA

„Ardelica” faktiski nav notikuši, tiem ir mākslīgs raksturs un ir noformēti tikai dokumenti.

[11.1] Tiesa pamato savu secinājumu ar to, ka nav nosakāma pieteicējai pārdoto preču izcelsme jeb iegādes avots. SIA „Ardelica”

2012.gada marta PVN deklarācijās ir deklarējusi darījumus vienīgi ar SIA „Nordline” un SIA Avestra” (lietas II.sējuma 5.-11.lapa),

tādējādi SIA „Ardelica” piegādāto preču avots varēja būt vienīgi iepriekšminētās komercsabiedrības. Lietā nepastāv strīds, ka SIA

„Ardelica”, SIA „Nordline” un SIA „Avestra” nav sasniedzamas savā juridiskajā adresē, tās nav iesniegušas nevienu gada pārskatu,

tātad vispār nav deklarējušas saimniecisko darbību. SIA „Ardelica” un SIA „Nordline” nav reģistrēti transportlīdzekļi, kā arī tās nav

sniegušas PVN deklarācijas par 2012.gada janvāri un februāri, (lietas II.sējuma 2., 64.lapa), tādējādi arī 2012.gada janvārī un

februārī minētās komercsabiedrības nav deklarējušas saimniecisko darbību. SIA „Avestra” un SIA „Nordline” valdes priekšsēdētāji un

īpašnieki nav šķērsojuši Latvijas robežu, tiem nav arī uzturēšanās vai darba atļauju Latvijas Republikā, kā arī viņi nav pilnvarojuši

nevienu personu rīkoties minētajos uzņēmumos. Ņemot vērā augstākminēto, tiesa saskata fiktīva uzņēmuma pazīmes SIA „Ardelica”,

SIA „Nordline” un SIA „Avestra” darbībā.

SIA „Nordline” kā savas saimnieciskās darbības veidu ir reģistrējusi mehānisko apstrādi, bet SIA „Avestra” kā savu saimnieciskās

darbības veidu ir reģistrējusi dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību. Minētie saimnieciskās darbības veidi nesaskan ar šajā lietā

vērtēto pieteicējas darījumu ar SIA „Ardelica” priekšmetu.

SIA „Ardelica”, SIA „Nordline” darba ņēmējus reģistrēja tikai laika periodā no 2012.gada janvāra līdz martam un SIA „Avestra” darba

ņēmējus reģistrēja tikai laika periodā no 2012.gada janvāra līdz maijam (lietas I.sējuma 255.lapa, lietas II.sējuma 65.lapa), kas arī

tiesai liek apšaubīt minēto uzņēmumu nodomu veikt faktisku saimniecisku darbību. SIA „Nordline” tālākās darījumu partneres –

SIA „Sabenta”, SIA „Jillko” un SIA „Sallow” kopš 2011.gada nav iesniegušas gada pārskatus, tātad nav deklarējušas saimniecisko

darbību, kā arī to 2011.gada pārskati ir līdzīgi un tajos ir norādīts vienādi formulēts darbības veids un diviem uzņēmumiem gada

pārskatos ir norādīta vienāda adrese.

Tiesa norāda, ka ir iespējams, ka uzņēmumam, tam nezinot, tiek pārdota nenosakāmas izcelsmes prece, tomēr tiesa apšauba, ka

nenosakāmas izcelsmes prece, pircējam to nezinot, var tikt faktiski pārdota tik lielos apjomos, kā tas ir šajā lietā.

[11.2] Tiesa konstatē, ka pieteicējai, SIA „Dīlers”, SIA „Dīlers metāls” ir faktiski bija vienas un tās pašas amatpersonas, pieteicējas

amatpersonas norāda arī uz draudzību ar SIA „Ardelica” amatpersonu I.S..

Turklāt, kā savās liecībās norādīja D.Z., tad viņš formulēja SIA „MD Freight” nepieciešamību pēc noteiktām precēm un SIA „Ardelica”

šīs vajadzības īsā laikā arī apmierināja un atrada nepieciešamās preces, tai skaitā automatizētās bloku iekārtas kompleksu, spektra

laboratoriju, medicīnisko atkritumu pārstrādes iekārtu, iekrāvējus Helli un saliekamos angārus u.c.preces. Pieteicēja 2012.gada

janvārī – martā preču iegādi ir deklarējusi tikai no SIA „Ardelica”, izņemot dažus darījumus pieteicējas pamatdarbības sfērā,

piemēram, ar SIA „Autoriepu nams” (lietas II.sējuma 43.-58.lapa). Pēc 2012.gada marta darījumi ar SIA „Ardelica” vairs nenotiek,

pieteicējai un tās darījumu partneriem pēkšņi vairāk nav nekādu iegādes vajadzību un darbinieki tiek atlaisti. Turklāt šajā lietā

pieteicējas iegādātās preces ar samērā lielu vērtību ar vairākiem darījumiem īsā laika periodā tiek pārdotas tālāk, piemēram, SIA

„Lixer” vai SIA „LDE Holding” ar pēcapmaksu bez jebkādas piesardzības, vai minētie darījuma partneri būs spējīgi norēķināties un

secīgi, vai pieteicēja varēs norēķināties ar SIA „Ardelica”. Minētie fakti norāda, ka šajā lietā apstrīdētie pieteicējas darījumi ar

SIA „Ardelica” un iegādāto preču tālākpārdošanas darījumi neatbilst saimnieciskajai realitātei un faktiski nav notikuši.

I.S. tika izsaukts liecināt šajā lietā, taču neieradās. I.S. ierašanos nebija iespējams, arī vairākkārtēji viņam piemērojot procesuālos

piespiedu līdzekļus. Ja I.S. ir pieteicējas amatpersonas draugs, tad tiesa nesaskata loģisku pamatojumu tam, kāpēc I.S.

nesadarbojas ar VID un tiesu, lai iesniegtu pierādījumus par darījumu faktisko norisi. D.Z. savās liecībās norāda uz savu draudzību ar

I.S., bet tiesai arī liecina, ka par to, ka SIA „Ardelica” tirgo arī dažādas iekārtas, ir uzzinājis no sava uzņēmuma šoferiem, kas tiesai

nešķiet loģiski, ja starp personām pastāv gan draudzības, gan darījumu attiecības. Minētais tiesai liek apšaubīt liecinieka liecību

patiesumu.

[11.3] Pieteicējas un SIA „Ardelica” 2012.gada 17.janvārī noslēgtajā preces pirkšanas un pārdošanas līgumā Nr.12-01A/17 (lietas

I.sējuma 109.lapa) ir noteikts vispārīgs līguma priekšmets – pārdevējs pārdod Pircējam metāla izstrādājumus, profilus, konstrukcijas,

celtniecībā izmantojamus specializētus materiālus, metāla apstrādes iekārtas, aprīkojumus izmantojamus metāla apstrādē saskaņā

ar preču pavadzīmēm.

Līguma 1.2.apakšpunkts paredz, ka par katras preces partijas sortimentu, skaitu un cenu Puses vienojas atsevišķi un norāda to

pavadzīmē.

Minētā līguma 3.4. un 3.6.apakšpunkti paredz, ka preces nodošana Pircējam notiek saskaņā ar pavadzīmi, kuru paraksta

līgumslēdzēju pušu pilnvarotie pārstāvji un kas ir šī līguma neatņemama sastāvdaļa. Pircējs pārbauda Preču kvalitāti un daudzumu tās

saņemšanas brīdī. Prece tiek uzskatīta par pieņemtu pēc daudzuma ar to brīdi, kad pircēja pārstāvis ir parakstījis pavadzīmi.

No augstākminētā tiesa secina, ka būtiska nozīme augstākminētajā līgumā noteikto preču identificēšanai ir preču pavadzīmēs

norādītajai informācijai. Savukārt noformētajās preču pavadzīmēs preces nav pietiekami identificētas, pavadzīmēs nav atspoguļoti

nekādi preci identificējoši dati, piemēram, izmēri.

Tādējādi tiesa kritiski vērtē pieteicējas iesniegtos materiālu šķirošanas, identifikācijas un izjaukšanas aktus. Turklāt tiesa uzskata, ka

tik skrupuloza preču, kuras ir paredzētas tālākpārdošanai pēc pāris dienām, uzskaite parasti neatbilst saimnieciskajai realitātei.

Pieteicējas likumiskais pārstāvis norādīja, ka konteineri tika pārkrāsoti un tad pārdoti tālāk, angāri tika pirkti, restaurēti, proti, ieeļļoti,

savienoti, krāsoti, tika liktas arī blīves, tas prasīja 2 – 5 dienas, un realizēti uzņēmumiem, iekrāvējiem ”Helli” bija metāla bojājumi,

dažiem problēmas ar dzinēju tie tika, saremontēti, tika nomainīta eļļa, filtri, pēc tam realizēti. Ņemot vērā to, ka pieteicējas abas

amatpersonas neiesaistījās tehniskajos darbos, bet šoferi tajā periodā bija iesaistīti intensīvos pārvadājumos uz Latgali, tad tiesa

nekonstatē pieteicējas darba spēka resursus, kas tik īsā laikā minētos darbus varētu veikt (lietas II.sējuma 59.lapa).

[11.4] Tiesa kritiski vērtē pieteicējas iesniegto 2012.gada 20.janvāra preces –pārdošanas līgumu Nr.009-01 (lietas I.sējuma

174.lapa), jo pieteikumā ir apgalvots, ka iekrāvēju Nissan GX-35, dīzeļiekrāvēja Helli CPCD35-V6-F un spektra laboratorijas preču

saskaņošana ir veikta mutvārdos.

[11.5] Tiesa norāda, ka pieteicējas likumiskie pārstāvji paskaidroja, ka iekrāvējs Nissan GX-35, dīzeļiekrāvēji Helli CPCD35-V6-F un

spektra laboratorijas un medicīnisko atkritumu pārstrādes iekārta Steamed bija nepieciešama pašiem vai tālākpārdošanai, taču lietā

esošie dokumenti (lietas I.sējuma 276.-277., 280.-282.lapa) liecina, ka minētās preces ir izjauktas. Savukārt lietas I.sējuma 156.-

159.lapa liecina, ka pieteicēja ir pārdevusi tālāk autoiekrāvējus Helli un Nissan, saliekamos angārus par summu, kas pārsniedz

230 000 Ls SIA „Lixer”.

[11.6] Izvērtējot pieteicējas iesniegtās pavadzīmes par preču pārdošanu SIA „Lixer”, tiesa secina, ka 2012.gada marta otrajā pusē

pieteicējai notika intensīva sadarbība ar SIA „Lixer” un no SIA „Ardelica” iegādātās preces ( lietas 195., 197-198., 200.lapa), ar dažu

dienu starpību tika pārdotas SIA „Lixer” un piegādātas uz Rēzeknes novada Griškānu pagastu. Minētās preces tika piegādātas SIA

„Lixer” 16., 19., 20., 21., 22., 23.martā. Izrakstītajās pavadzīmēs par preču piegādi 2012.gada 19., 20., 22. un 23.martā kā šoferis ir

minēts V.G., tiesa konstatē, ka attālums no Salaspils līdz Rēzeknes novada Košeļovai ir apmēram 227 km un V.G. iesniegtās

tahogrammas par braucieniem minētajā maršrutā (lietas I.sējuma 89.-91.lapa) atspoguļo attālumus 390 km vai 320 km, kas

nelīdzinās maršrutam, kas atspoguļotu ceļu no Salaspils uz Rēzeknes novada Košeļovu vai minētajam maršrutam turp un atpakaļ.

Izpētot automašīnas IVECO ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ un šofera V.G. ceļazīmi par martu (lietas I.sējuma 149.lapa),

tiesa konstatē, ka, piemēram, 19.martā automašīnas šoferis V.G. ir veicis pārvadājumus maršrutā Granīta iela 31/5, Acone, Salaspils

uz Rēzeknes novada Griškānu pagasta Košeļovu „Siļaviņš”, nobraucot 230 km, kas atbilst attālumam starp Salaspili un Košeļovu –

227 km, un 19.martā ir veicis pārvadājumu no Līvāniem, Celtniecības ielas uz Granīta ielu 1/5, Acone, Salaspils, nobraucot 160 km,

kas aptuveni atbilst attālumam starp Līvāniem un Salaspili – 147 km. Tomēr tiesa norāda, ka 2012.gada 19.martā šoferim no

Rēzeknes novada Košeļovas loģiski bija jānokļūst Līvānos, nobraucot 101 km, tomēr šis būtiskais ceļa posms netiek ceļazīmē

norādīts. Minētā nesakritība šajā ceļazīmē atkārtojas.

Turklāt tiesa neredz arī uzņēmējdarbības loģiku ar dažu dienu starpību vest preces, piemēram, saliekamos angārus, no SIA „Ardelica”

struktūrvienības Līvānu novadā uz pieteicējas struktūrvienību Salaspils novadā un tad tālāk uz SIA „Lixer” struktūrvienību Rēzeknes

novadā, jo tiesa uzskata, ka minētajos lietas faktiskajos apstākļos pieteicējai vajadzēja zināt, ka SIA „Lixer” būs minētās preces

pircējs vismaz nākošajām preču piegādes partijām, un saskaņā ar uzņēmējdarbības loģiku būtu saprotami piegādāt preces no vienas

Latgales vietas uz otru.

No Tiesu informatīvās sistēmas tiesa konstatē, ka 2013.gada 20.septembra Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumā

lietā Nr.C30616811 ir norādīts, ka 2012.gada 1.oktobrī VID Finanšu policijas pārvalde sniedza informāciju MSIA „Solars Ltd”

maksātnespējas administratorei, ka 2012. gada 2.aprīlī ir uzsākts kriminālprocess pēc noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm,

kuras paredzētas Krimināllikuma 177.panta 3.d., 195.panta 3.d., 217.panta 2.d., 218.panta 3.d., par krāpšanu lielā apmērā, kas

veikta Rīgas pilsētas teritorijā organizējot darījumu dokumentu noformēšanu par faktiski nenotikušajiem darījumiem, pieprasot PVN

pārmaksas atmaksu organizētas personu grupas kontrolē esošiem uzņēmumiem, kurā Latvijā reģistrētie uzņēmumi un to darījumu

partneri iekļauti vienotā darījumu ķēdē, kuras saimnieciskā darbība saistīta ar metāllūžņu piegādi, kur kā saņēmējs un vairumtirgotājs

ir SIA ,,Dīlers”, kurā regulāras PVN pārmaksas atmaksas trīs gadu periodā ir saņēmuši SIA ,,Dīlers” un citi organizētās grupas

kontrolē esošie uzņēmumi aptuveni 6 miljonu latu apmērā, kur SIA ,,Dīlers” birojā kratīšanas laikā tika izņemti SIA „Lixer”

grāmatvedības dokumenti, un Finanšu policija norāda, ka SIA ,,Lixer” ir ,,fiktīvs” uzņēmums - amatpersona to dibinājusi un darījumus

apliecinošos dokumentus parakstījusi pēc trešo personu (organizētas grupas dalībnieku) lūguma par samaksu.

[11.7] 2012.gada marta ceļazīmē automašīnai SCANIA ar valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/ (lietas I.sējuma 149.lapa) kā šoferis ir

norādīts M.G., lai gan 2012.gada 23.augustā M.G. paskaidroja VID, ka 2012. gada martā transportlīdzekļus viņa vietā vadīja A.B..

Tiesa arī šajā ceļazīmē 2012.gada 16.marta un 21.marta pārvadājumos konstatē sprieduma 11.6.apakšpunktā norādīto nepareizību

attiecībā uz maršrutu Acone, Salaspils – Rēzeknes nov. Košeļova – Līvāni – Acone, Salaspils arī ar minēto kravas mašīnu.

[11.8] Lai arī SIA „Ardelica” izmantoja pieteicējas transporta pakalpojumus (lietas I.sējuma 176., 181.-182.lapa) un liecinieki SIA

„Ardelica” darbinieki A.Ž., R.K. liecināja, ka preces tika iekrautas Rēzeknē, nevienā no ceļazīmēs norādītajiem maršrutiem Rēzeknes

pilsēta nav norādīta. Lai arī pieteicējas darbinieks šoferis A.B. norāda, ka konkrētajā laika periodā, ziemas sākumā gandrīz katru

dienu vai ik pēc vienas dienas tika veikti pārvadājumi maršrutā Rīga – Līvāni – Rēzekne dažādās variācijās un Rēzeknē liecinieks

brauca uz divām noliktavām, ceļazīmēs informācija par Rēzekni kā brauciena mērķi vai pieturas punktu nav atspoguļota.

Pieteicēja norādīja, ka transportu SIA „Ardelica” nodrošināja arī SIA „Barks M”, kā arī iesniedza SIA „Barks M” rēķinus, kas

2012.gada janvārī ir izrakstīti SIA „Ardelica” (lietas I.sējuma 321.-324.lapa), tiesa savukārt konstatē, ka SIA „Ardelica” 2012.gada

janvārī ar PVN apliekamus darījumus VID nav deklarējusi.

Tiesa arī no saimnieciskās loģikas viedokļa neredz pamatojumu tam, ka Latvijā, kur attālumi ir nelieli, lielgabarīta preces

transportēšanai no Rēzeknes uz Līvāniem tiek no Rīgas nolīgts atsevišķs transports, un Līvānos notiek preces pārkraušana jau citas

firmas transportā, kas preci nogādā Salaspilī.

[11.9] Tiesa arī konstatē, ka SIA „Ardelica” darbinieki savās liecībās (sprieduma 10.14.-10.15.apakšpunkti) nav norādījuši tās

preces, kas ir norādītas šajā lietā apstrīdētajos SIA „Ardelica” izrakstītajos rēķinos, I.Ž. izteica tikai iespējamību, ka tika pārvesti arī

noliktavas angāri. Tādējādi minēto liecinieku liecības neapliecina šajā lietā apstrīdēto pieteicējas darījumu ar SIA „Ardelica” faktisko

norisi.

Turklāt SIA „Ardelica” darbinieki liecināja, ka prece viņu iekrautā prece tika aizvesta uz Līvāniem un tur izkrauta lielā angārā, SIA „MD

Freight” bijušais šoferis liecināja, ka prece Līvānos tika izkrauta pie noliktavas. Tiesa savukārt neredz loģisku pamatojumu tam, ka

lielgabarīta prece tiktu vesta no Rēzeknes uz Līvāniem, tur izkrauta, ienesta angārā un tad tai pašā dienā tiktu iznesta no angāra un

tiktu iekrauta atpakaļ transportlīdzeklī un vesta uz Salaspili.

[11.10] Tiesa uzskata, ka SIA „North” likumiskā pārstāvja paskaidrojumi, ka 2012.gada janvārī ar SIA „Nordline” tika noslēgts telpu

Ziemeļu ielā 2, Rēzeknē nomas līgums un SIA „Northline” tur veica smagās mašīnas iekraušanas un izkraušanas darbus, izkraujot

metāla plāksnes, stieņus, ventilācijas caurules (lietas I.sējuma 247.lapa) neapliecina šajā lietā apstrīdētos pieteicējas darījumus ar

SIA „Ardelica”.

[11.11] Iepriekšminētie apstākļi tiesai liek uzskatīt, ka M.G. paskaidrojumi, D.Z. liecības, I.S. rakstveida paskaidrojumi nav ticami.

Tiesa pieļauj, ka pieteicējai konkrētajā laika posmā ir bijuši pārvadājumi uz konkrētajām adresēm Rēzeknē, Rēzeknes novada

Košeļovā vai Līvānos, taču tiesa uzskata, ka tie ir veikti citu darījumu kontekstā, piemēram, apkalpojot lietotu elektropreču vai

metāllūžņu iepirkšanas punktus. Par to liecina arī I.A. 2012.gada 21.augusta paskaidrojumā norādītais (lietas I.sējuma 99.-100.lapa).

Tiesa piedod tikai daļēju ticamību pieteicējas bijušo šoferu liecībām, jo, ņemot vērā, ka I.A. ieradās sniegt paskaidrojumus VID pēc

savas iniciatīvas (lietas I.sējuma 48.lapa), tiesa uzskata, ka pastāv liecību saskaņošanas risks starp pieteicēju un minētajiem

lieciniekiem.

Tiesa uzskata, ka šajā sprieduma punktā minētie apstākļi to kopsakarā liecina par to, ka VID apstrīdētie pieteicējas darījumi ar SIA

„Ardelica” faktiski nav notikuši, bet gan ir noformēti tikai dokumenti. Tiesa, vērtējot minētos apstākļus un pierādījumus to kopsakarā,

uzskata, ka pieteicēja zināja vai viņai vajadzēja zināt, ka tā ir iesaistīta nodokļu samazināšanas plānā. Šajā lietā un konstatētajos

faktiskajos apstākļos tiesa kritiski vērtē iespējamību, ka tieši pieteicēja ir vienīgā no darījumu partneriem, kura nebija informēta un

kurai nebija iespējams zināt par darījumu fiktīvo raksturu. Tādējādi lietā nav konstatējama pieteicējas labticība, savukārt fiktīvu

darījumu noformēšana ir ļaunprātīga rīcība.

Ņemot vērā augstākminēto, tiesa secina, ka VID pamatoti pieteicējai šajā lietā ir liedzis priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības par

darījumiem ar SIA „Ardelica”, jo minētie darījumi faktiski nav notikuši, tiem ir mākslīgs raksturs un ir noformēti tikai dokumenti.

Tādējādi SIA „Ardelica” vārdā noformētie faktūrrēķini nav atzīstami par nodokļa rēķiniem un grāmatvedības attaisnojuma

dokumentiem likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8. panta 5.1 daļas un likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7. panta izpratnē,

atbilstoši kuriem ir veicami ieraksti grāmatvedības reģistros un atskaitāms priekšnodoklis.

[12] Pieteicēja pieteikumā nav izteikusi iebildumus par nodokļu auditā ar PVN apliekamo darījumu vērtības palielināšanu par zemes

gabala iznomāšanu S.J., PVN aprēķināšanu, kā arī par uz nākamajiem taksācijas periodiem pārnesamo nesegto zaudējumu vērtības

samazināšanu.

Tiesa, pārbaudot minētos VID secinājumus (lietas I.sējuma 53.-54., 57.-58.lapa) uzskata, ka VID pieteicējai par 2010.gada jūliju,

2011.gada janvāri un jūliju, 2012.gada janvāri pamatoti par 400 Ls palielināja ar PVN apliekamo darījumu vērtību un aprēķināja PVN

86 Ls apmērā par zemes gabala iznomāšanu S.J..

Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.panta pirmā daļa noteic, ka nodokļa maksātāja apliekamais ienākums ir saskaņā ar

likuma „Par uzņēmumu gada pārskatiem” 11. un 12.pantu sastādītā maksātāja gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķinā

uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts

par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu,

kurus radījusi maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana.

Saskaņā ar Gada pārskatu likuma 4.panta trešo daļu gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības

līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu.

Savukārt Gada pārskata likuma 22.panta trešā daļa nosaka, ka posteņos „Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi” un „Pārējās

saimnieciskās darbības izmaksas” iekļauj attiecīgi sabiedrības saimnieciskās darbības ieņēmumus vai izmaksas, kas nav parādītas

citos peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos un kas ir radušās saimnieciskās darbības rezultātā vai ir ar to saistītas.

Ņemot vērā to, ka pieteicēja 2010.gada peļņas un zaudējumu aprēķinā pārējos saimnieciskās darbības ieņēmumos nav uzrādījusi

nomas maksu 200 Ls apmērā par zemes gabala Zemturu ielā 7, Daugavmalā, Ikšķiles lauku teritorijā iznomāšanu, tad VID,

pamatojoties uz minētajām tiesību normām, pamatoti palielināja pieteicējas 2010.gada peļņas un zaudējumu aprēķinā pieteicējas

pārējos saimnieciskās darbības ieņēmumus, nosakot peļņu pirms nodokļiem 16 945 Ls un par 200 Ls palielināja apliekamo

ienākumu un par minēto summu samazināja uz nākamajiem taksācijas periodiem pārnesamo nesegto zaudējumu summu, nosakot to

71 940 Ls apmērā.

[13] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 35.panta pirmā daļa nosaka, ka atbildību par šā likuma pārkāpumiem nosaka šis

likums un citi Latvijas Republikas normatīvie akti.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmo daļu par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto nodokļu pārkāpumu,

kura rezultātā ir samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija nodokļu maksātājam papildus aprēķina

un par labu budžetam piedzen samazināto nodokli un nokavējuma naudu par periodu no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz

nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai, un uzliek soda naudu.

Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta otrajai daļai par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto nodokļu pārkāpumu, kura

rezultātā ir palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija nodokļu maksātājam samazina nepamatoti

palielināto no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru un uzliek soda naudu.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta piektā daļa nosaka, ka par šā panta pirmajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja

budžetā iemaksājamā nodokļa samazinājums pārsniedz 15 procentus no deklarējamās nodokļa summas, vai par šā panta otrajā daļā

minēto nodokļu pārkāpumu, ja no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums pārsniedz 15 procentus no deklarētās pārmaksātās

nodokļa summas, soda naudu uzliek 30 procentu apmērā no nedeklarētā budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra vai no nepamatoti

palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septīto daļu, ja izdarītais nodokļu pārkāpums nav uzskatāms par atkārtotu

nodokļu pārkāpumu un ja nodokļu maksātājs ir ievērojis deklarāciju iesniegšanas termiņus un kārtējo nodokļu samaksas termiņus, kā

arī ir sadarbojies ar nodokļu administrāciju šā likuma 32.2 panta izpratnē, nodokļu administrācija uzliek soda naudu 50 procentu

apmērā no šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktās soda naudas.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa

nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda — no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto

dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.

Ņemot vērā šajā sprieduma punktā un sprieduma 9.-12. punktos minēto, tiesa secina, ka VID pamatoti papildu nomaksai budžetā

noteica PVN 418 630,66 Ls, soda naudu 125 587,11 Ls un nokavējuma naudu 8969,56 Ls, samazināja no budžeta atmaksājamo

PVN par 13 662,28 Ls un saistībā ar to aprēķināja soda naudu 4096,48 Ls, kā arī samazināja uz 2010. gadu uzkrātos iepriekšējo

taksācijas periodu nesegtos zaudējumus par 200 Ls, nosakot tos 71 940 Ls apmērā.

Pārbaudot VID aprēķinus, tiesa nekonstatē matemātiskā aprēķina kļūdas. Piemērotā soda nauda ir tiesiska un samērīga. Lietā nav

pamata likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta septītajā daļā noteiktās soda naudas samazinājuma noteikšanai (lietas

I.sējuma 61.lapa).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt pilnībā SIA ”MD Freight” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2012. gada 20. novembra lēmuma

Nr. 22.4.6/96555 atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese T.Jefremova