Tenant's claim for unpaid rent dismissed as debt fully paid with interest despite ownership dispute.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the tenant's claim for unpaid rent and damages against the property management company. Although the tenant argued ownership rights based on a privatization decision, the court found the debt had been fully paid with interest via payment receipts. Consequently, the defendant's claim for non-payment was rejected as the tenant had fulfilled all obligations.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 192. panta; Civilprocesa likuma 42. panta 2. daļa: When a tenant fully pays rent and interest, the landlord's claim for non-payment is inadmissible regardless of concurrent ownership disputes.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C28437513
Lietas arhīva Nr. C-0615-15/11
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa
tiesnese A.Orniņa
sekretāre K.Barisa
piedaloties prasītāja pārstāvei /pers.B/
atbildētāja pārstāvim /pers.L/
2015.gada 15.oktobrī atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par dzīvokļa īpašniekam
aprēķināto parādu un kavējuma naudas noņemšanu.
Aprakstošā daļa
2013.gada 20.septembrī /pers. A/ cēlusi prasību pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par dzīvokļa īpašniekam aprēķināto parādu un kavējuma
naudas noņemšanu 3511,05 Ls jeb 4995,77 euro apmērā.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 1999.gada 4.novembrī prasītājas bijušais vīrs /pers. E/ iesniedzis dokumentus Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju
privatizācijas komisijā par dzīvokļa /adrese A/, privatizāciju. Vienošanās laikā starp īrnieku un viņa ģimenes locekļiem par dzīvokļa privatizācijas kārtību,
tika viltots prasītājas - minētā dzīvokļa īrnieka - paraksts. Neskatoties uz to, Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija 1999.gada
15.decembrī pieņēma lēmumu Nr. 2605 par dzīvokļa /adrese B/ privatizāciju uz /pers. E/ vārdu. Vēlāk minēta persona pārdeva šo dzīvoklī. Pēc tam
minētais dzīvoklis vēl daudzas reizes tika pārdots un ieķīlāts.
Atbildot uz atbildētāja 2012.gada 1.jūnija un 2012.gada 6.jūnija vēstulēm, prasītāja informējusi, ka pamatojoties uz 2009.gada 23.aprīļa Latvijas
Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesas spriedumu (lieta Nr. C30315001), kas stājies likumīgā spēkā 2009.gada 4.novembī, prasītājai
atzītas tiesības uz minētā dzīvokļa īpašumu ½ domājamās daļas privatizāciju.
2009.gada 11.decembrī Rīgas domes Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija pieņēma lēmumu Nr. 569 ar kuru nolemts izdarīt
grozījumus Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 1999.gada 15.decembra lēmumā Nr. 2605 nosakot prasītājai ½
īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/.
Ievērojot apstākli, ka 2011.gada rudenī bankrotēja AS “Krājbanka” nebija iespējas ātri pārskaitīt sertifikātus, lai pabeigtu privatizāciju un sertifikāti
bija pārskaitīti tikai 2011.gada 23.novembrī. Tādejādi dzīvokļa īpašuma Nr. 31, /adrese/ ½ domājamā daļa tika reģistrēta zemesgrāmatā uz prasītājas
vārda tikai 2012.gada 24.janvārī un no šī laika prasītāja tikai sākusi dzīvot minētajā dzīvoklī un reāli to lietot.
Sakarā ar to atbildētājam nav tiesības prasīt parādu samaksu, kas sakrājās par minēto dzīvoklī par iepriekšējo periodu līdz tam, kad prasītāja
dzīvokļa īpašumu ½ domājamo daļu reģistrējusi uz sava vārda zemesgrāmatā.
Prasītājai 2012.gada 6.jūnija izsniegts brīdinājums Nr. 7-4/11660 pamatparāda 510,65 Ls jeb 726,59 euro un likumisko procentu 39,78 Ls jeb
56,60 euro apmaksu. Saskaņā ar 2013.gada 14.augusta rēķinu Nr. 18280859/13081 pamatparāds sastāda 2453,47 Ls jeb 3490,97 euro un kavējuma
nauda 2013.gada 15.maijā ir 1057,58 Ls jeb 1504,80 euro. Kopējā apstrīdamā summa sastāda 3511,05 Ls 4995,77 euro.
Visu laiku, kamēr prasītāja bija šī dzīvokļa īpašniece, prasītājai bija trūcīgās ģimenes (personas) statuss, un ģimenēm ar tādu statusu soda procentus
nepieskaita. Prasītāja kopš kļuva par dzīvokļa īpašnieku, ir maksājusi par sava dzīvokļa domājamo daļu. Atbildētājs atsakās piestādīt prasītājai atsevišķu
rēķinu - tikai par prasītājai piederošo dzīvokļa ½ domājamo daļu. Atbildētājs informēja, ka par minēto parādu ir atbildīgi abi dzīvokļa īpašnieki.
Prasītāja par visa dzīvokļa īpašnieci kļuvusi 2013.gada 5.septembrī, kad no SIA “Maill Service” nopirkusi tai piederošo ½ domājamo daļu un
darījumu 2013.gada 10.septembrī reģistrējusi zemesgrāmatā un no šī laika prasītāja ir vienīgā īpašniece.
Prasītājas ieskatā, par parādu, kad dzīvoklis piederējis diviem īpašniekiem, atbildētājam jāgriežas gan pie /pers. H/, kuram īpašums piederēja, kad
parāds sakrājās un pie SIA “Maill Service”, kam ½ domājamas daļas no minēta dzīvokļa piederēja no 2012.gada beigām un līdz 2013.gadam
5.septembrim. Prasītāja nav uzņēmusies atbildību par parādiem, kurus nodarīja iepriekšējie dzīvokļa īpašnieki.
Prasība pamatota ar Civillikuma 994., 1067.,1068., 1069., 1070., 1071., 1072., 1073., 1074., 1075.pantu un prasītāja lūdz:
- atbrīvot prasītāju no nelikumīgi piestādītiem maksājumiem, citas personas maksājuma saistībām un kavējuma naudas 3511,05 Ls jeb 4995,77
euro apmērā.
2013.gada 29.novembrī saņemti SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” paskaidrojumi, kuros atbildētājs norāda, ka prasību neatzīst un uzskata to par
nepamatotu sekojošu apsvērumu dēļ.
Atbildētājs ir veicis parāda aprēķina atšifrējumu atbilstoši prasītājas ½ domājamai daļai no dzīvokļa īpašuma /adrese/, par ko liecina prasītājai
2012. gada 6.jūnijā nosūtītais brīdinājums Nr.7-4/11660, tā saturs un parāda apmērs, kā arī 2012.gada 6.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatā iesniegtais pieteikums par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā pret prasītāju, lūdzot tiesu izlemt par
pamatparāda 510,65 Ls jeb 726,59 euro un likumisko procentu 39,78 Ls jeb 56,60 euro saistību piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu.
Prasītāja nebija iesniegusi atbildētājam Rīgas Sociālā dienesta izziņas par atbilstību trūcīgās ģimenes (personas) statusam, līdz ar to atbildētājs
nevarēja šo informāciju reģistrēt, tādejādi tika aprēķināti likumiskie nokavējuma procenti, kas izriet no Civillikuma 1756.panta. Tiklīdz prasītāja iesniedza
izziņas par atbilstību trūcīgās ģimenes (personas) statusam atbildētājs ir veicis nepieciešamās korekcijas.
Prasītāja nav vērsusies pie atbildētāja, lai noslēgtu dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu, līdz ar to atbildētājam nebija
aktuālās informācijas, proti, ka prasītāja pamatojoties uz 2013.gada 5.septembra pirkuma līgumu ir ieguvusi īpašuma tiesības uz vienu domājamo daļu no
dzīvokļa īpašuma, par ko īpašuma tiesības nostiprinātas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatā 2013.gada 10.septembrī. Atbildētājs
minēto informāciju uzzinājis, saņemot prasības pieteikumu, tādēļ atbildētājam bija iespēja veikt papildinājumu pamatparāda aprēķinā.
Prasītājas pamatparāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši 1/2 domājamo daļai no
dzīvokļa īpašuma /adrese/, par laika periodu no 2009.gada 4.novembra līdz 2012. gada 9.septembrim un atbilstoši 1 domājamai daļai no dzīvokļa
īpašuma /adrese/, par laika periodu no 2013.gada 10.septembra līdz 2013.gada 23.oktobrim, kopā parāds sastāda Ls 293,24 jeb 417,24 euro.
Atbildētājs iebildumus pamato ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmo daļu, Civillikuma 994.pantu.
Prasītāja pilnvarotā pārstāve /pers.B/ tiesas sēdē prasību uzturēja. Nevarēja uzrādīt rēķinus, kuros būtu norādīta summa, kuru prasītāja apstrīd un
no kuras lūdz tiesu atbrīvot, bet paskaidroja, ka griežoties pie apsaimniekotāja viņai paskaidrots, ka jāsamaksā 709,05 euro un parāds tiks segts, ko
prasītāja arī izdarījusi.
Atbildētāja pārstāve /pers.L/ tiesas sēdē prasību neatzina, papildus norādot, ka prasītājas parāds sastāda 791,48 euro par laika periodu līdz
2013.gadam. Atbildētājs ir izveidojis divas klienta lietas attiecīgi par laika periodu, kad prasītājai piederēja ½ domājamā dzīvokļa īpašuma daļa un laika
periodu kopš prasītāja ir strīdus dzīvokļa vienīgā īpašniece. Sadalījums veikts pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2009.gada 3.aprīļa
spriedumu, kurš stājies likumīgā spēkā 2009.gada 4.novembrī un no šī laika aprēķināta arī apsaimniekošanas summa par ½ domājamo daļu.
Motīvu daļa
Tiesa, uzklausījusi paskaidrojumus tiesas sēdē, iepazinusies un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība kā nepamatota ir
noraidāma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, savukārt atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un
objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
Lietā nav strīda, ka prasītāja ir dzīvokļa /adrese C/ īpašniece, ko apstiprina lietas materiāliem pievienotā Zemesgrāmatas apliecība. Saskaņā ar
Zemesgrāmatas apliecību prasītāja ir ½ domājamās daļas īpašniece pamatojoties uz Augstākās tiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2009.gada 23.aprīļa
spriedumu, kas stājies likumīgā spēkā 2009.gada 4.novembrī. 2013.gada 10.septembrī prasītājai nostiprinātas īpašumtiesības uz visu dzīvokli,
pamatojoties uz 2013.gada 5.septembra pirkuma līgumu (l.l.52-53). Lietā nav strīda par to, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” veic dzīvojamās mājas
apsaimniekošanu /adrese/.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,
kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Tādejādi tiesa atzīst, ka atbildētājai bija pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu
un saņemtajiem pakalpojumiem laika periodā no 2009.gada 4.novembra līdz 2013.gada 9.septembrim ½ domājamās daļas apmērā, savukārt kopš
2013.gada 10.septembra pilnā apmērā.
Vienlaicīgi tiesa par nepamatotiem atzīst atbildētāja paskaidrojumus tiesas sēdē par prasītājas parāda apmēru, jo no atbildētāja iesniegtajiem
aprēķiniem apstiprinās, ka prasītājai parādu nav.
No lietas materiālos esošā pamatparāda un likumisko procentu aprēķina, ko iesniedzis atbildētājs (l.lpp. 85), izriet, ka prasītājai aprēķinātais
parāds par laika periodu no 04.11.2009 līdz 30.11.2014, kas viņai apmaksājams sastāda 741,94 euro. Minētā izdruka sastādīta 2014.gada
8.decembrī (l.l.85). Prasītāja pārstāve tiesas sēdē iesniedza maksājuma kvītis par atbildētāja izrakstīto rēķinu apmaksu. No atbildētāja izrakstītā
2015.gada 16.februāra rēķina izriet, ka prasītājas mēneša maksājums par 2015.gada janvāri sastāda 98,51 euro, bet parāds 602,10 euro, kopā
maksājams 709,05 euro. Saskaņā ar prasītājas iesniegto maksājuma kvīti, prasītāja 2015.gada 19.februārī iemaksājusi atbildētāja kontā 710,00 euro,
tādejādi atmaksājot parādu. Tiesas rīcībā nav atbildētāja izrakstīto rēķinu par 2014.gada decembri. No atbildētāja izrakstītā 2015.gada 15.jūnija rēķina
izriet, ka prasītājas parāds sastāda 291,34 euro un saskaņā ar maksājuma kvīti 2015.gada 25.jūnijā prasītāja iemaksājusi atbildētāja kontā 300,00 euro,
tādejādi atmaksājot parādu. No atbildētāja izrakstītā 2015.gada 16.jūlija rēķina izriet, ka tekošais rēķins sastāda 35,55 euro, kā arī ir izveidojusies
pārmaksa 8,24 euro apmērā, minētais rēķins apmaksāts 2015.gada 31.jūlijā. No lietas materiāliem pievienotā atbildētāja izrakstītā 2015.gada
13.augusta rēķina izriet, ka uz 2015.gada 1.augustu izveidojusies pārmaksa 8,24 euro apmērā.
Tiesa atzīst, ka lietā ir iesniegti pierādījumi, ka prasītāja atbildētāja aprēķināto maksājuma summu par laika periodu no 04.11.2009 līdz 13.08.2015
ir veikusi pilnā apmērā un atzīst, ka prasītāja ir izpildījusi visas saistības pret atbildētāju par tiesas norādīto laika periodu un atbildētāja
apgalvojumi, ka prasītājai palikušas neizpildītas saistības pret atbildētāju nav pamatotas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 192.pantu tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata,
nepārsniedzot prasījuma robežas. Ievērojot apstākli, ka nav apstiprinājies fakts, ka atbildētājs nepamatoti būtu pieprasījis summas no kurām prasītāja
lūgusi to atbrīvot, tiesa atzīst, ka nav pamata atbrīvot prasītāju no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” izrakstītajiem rēķiniem, jo minētie rēķini ir apmaksāti.
Tādejādi tiesa atzīst, ka prasītājas prasība kā nepamatota ir noraidāma.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja
valsts ienākumos. Prasītāja ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 29.oktobra lēmumu atbrīvota no valsts nodevas samaksas, tādēļ tiesas
izdevumi no prasītājas nav piedzenami.
Rezultatīva daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 42., 97., 192., 193.pantu, tiesa
no s p r ie d a :
/pers. A/ (personas kods /personas kods/) prasību pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par dzīvokļa īpašniekam aprēķināto parādu un
kavējuma naudas noņemšanu noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā pēc pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu
kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.
Spriedums sastādīts 2015.gada 15.oktobrī.
Tiesnese A.Orniņa