Tenant's claim for unpaid rent dismissed as debt fully paid with interest despite ownership dispute.

Lietas Nr. C28437513

Lietas arhīva Nr. C-0615-15/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese A.Orniņa

sekretāre K.Barisa

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers.B/

atbildētāja pārstāvim /pers.L/

2015.gada 15.oktobrī atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par dzīvokļa īpašniekam

aprēķināto parādu un kavējuma naudas noņemšanu.

Aprakstošā daļa

2013.gada 20.septembrī /pers. A/ cēlusi prasību pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par dzīvokļa īpašniekam aprēķināto parādu un kavējuma

naudas noņemšanu 3511,05 Ls jeb 4995,77 euro apmērā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 1999.gada 4.novembrī prasītājas bijušais vīrs /pers. E/ iesniedzis dokumentus Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju

privatizācijas komisijā par dzīvokļa /adrese A/, privatizāciju. Vienošanās laikā starp īrnieku un viņa ģimenes locekļiem par dzīvokļa privatizācijas kārtību,

tika viltots prasītājas - minētā dzīvokļa īrnieka - paraksts. Neskatoties uz to, Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija 1999.gada

15.decembrī pieņēma lēmumu Nr. 2605 par dzīvokļa /adrese B/ privatizāciju uz /pers. E/ vārdu. Vēlāk minēta persona pārdeva šo dzīvoklī. Pēc tam

minētais dzīvoklis vēl daudzas reizes tika pārdots un ieķīlāts.

Atbildot uz atbildētāja 2012.gada 1.jūnija un 2012.gada 6.jūnija vēstulēm, prasītāja informējusi, ka pamatojoties uz 2009.gada 23.aprīļa Latvijas

Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesas spriedumu (lieta Nr. C30315001), kas stājies likumīgā spēkā 2009.gada 4.novembī, prasītājai

atzītas tiesības uz minētā dzīvokļa īpašumu ½ domājamās daļas privatizāciju.

2009.gada 11.decembrī Rīgas domes Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija pieņēma lēmumu Nr. 569 ar kuru nolemts izdarīt

grozījumus Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 1999.gada 15.decembra lēmumā Nr. 2605 nosakot prasītājai ½

īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/.

Ievērojot apstākli, ka 2011.gada rudenī bankrotēja AS “Krājbanka” nebija iespējas ātri pārskaitīt sertifikātus, lai pabeigtu privatizāciju un sertifikāti

bija pārskaitīti tikai 2011.gada 23.novembrī. Tādejādi dzīvokļa īpašuma Nr. 31, /adrese/ ½ domājamā daļa tika reģistrēta zemesgrāmatā uz prasītājas

vārda tikai 2012.gada 24.janvārī un no šī laika prasītāja tikai sākusi dzīvot minētajā dzīvoklī un reāli to lietot.

Sakarā ar to atbildētājam nav tiesības prasīt parādu samaksu, kas sakrājās par minēto dzīvoklī par iepriekšējo periodu līdz tam, kad prasītāja

dzīvokļa īpašumu ½ domājamo daļu reģistrējusi uz sava vārda zemesgrāmatā.

Prasītājai 2012.gada 6.jūnija izsniegts brīdinājums Nr. 7-4/11660 pamatparāda 510,65 Ls jeb 726,59 euro un likumisko procentu 39,78 Ls jeb

56,60 euro apmaksu. Saskaņā ar 2013.gada 14.augusta rēķinu Nr. 18280859/13081 pamatparāds sastāda 2453,47 Ls jeb 3490,97 euro un kavējuma

nauda 2013.gada 15.maijā ir 1057,58 Ls jeb 1504,80 euro. Kopējā apstrīdamā summa sastāda 3511,05 Ls 4995,77 euro.

Visu laiku, kamēr prasītāja bija šī dzīvokļa īpašniece, prasītājai bija trūcīgās ģimenes (personas) statuss, un ģimenēm ar tādu statusu soda procentus

nepieskaita. Prasītāja kopš kļuva par dzīvokļa īpašnieku, ir maksājusi par sava dzīvokļa domājamo daļu. Atbildētājs atsakās piestādīt prasītājai atsevišķu

rēķinu - tikai par prasītājai piederošo dzīvokļa ½ domājamo daļu. Atbildētājs informēja, ka par minēto parādu ir atbildīgi abi dzīvokļa īpašnieki.

Prasītāja par visa dzīvokļa īpašnieci kļuvusi 2013.gada 5.septembrī, kad no SIA “Maill Service” nopirkusi tai piederošo ½ domājamo daļu un

darījumu 2013.gada 10.septembrī reģistrējusi zemesgrāmatā un no šī laika prasītāja ir vienīgā īpašniece.

Prasītājas ieskatā, par parādu, kad dzīvoklis piederējis diviem īpašniekiem, atbildētājam jāgriežas gan pie /pers. H/, kuram īpašums piederēja, kad

parāds sakrājās un pie SIA “Maill Service”, kam ½ domājamas daļas no minēta dzīvokļa piederēja no 2012.gada beigām un līdz 2013.gadam

5.septembrim. Prasītāja nav uzņēmusies atbildību par parādiem, kurus nodarīja iepriekšējie dzīvokļa īpašnieki.

Prasība pamatota ar Civillikuma 994., 1067.,1068., 1069., 1070., 1071., 1072., 1073., 1074., 1075.pantu un prasītāja lūdz:

- atbrīvot prasītāju no nelikumīgi piestādītiem maksājumiem, citas personas maksājuma saistībām un kavējuma naudas 3511,05 Ls jeb 4995,77

euro apmērā.

2013.gada 29.novembrī saņemti SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” paskaidrojumi, kuros atbildētājs norāda, ka prasību neatzīst un uzskata to par

nepamatotu sekojošu apsvērumu dēļ.

Atbildētājs ir veicis parāda aprēķina atšifrējumu atbilstoši prasītājas ½ domājamai daļai no dzīvokļa īpašuma /adrese/, par ko liecina prasītājai

2012. gada 6.jūnijā nosūtītais brīdinājums Nr.7-4/11660, tā saturs un parāda apmērs, kā arī 2012.gada 6.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatā iesniegtais pieteikums par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā pret prasītāju, lūdzot tiesu izlemt par

pamatparāda 510,65 Ls jeb 726,59 euro un likumisko procentu 39,78 Ls jeb 56,60 euro saistību piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu.

Prasītāja nebija iesniegusi atbildētājam Rīgas Sociālā dienesta izziņas par atbilstību trūcīgās ģimenes (personas) statusam, līdz ar to atbildētājs

nevarēja šo informāciju reģistrēt, tādejādi tika aprēķināti likumiskie nokavējuma procenti, kas izriet no Civillikuma 1756.panta. Tiklīdz prasītāja iesniedza

izziņas par atbilstību trūcīgās ģimenes (personas) statusam atbildētājs ir veicis nepieciešamās korekcijas.

Prasītāja nav vērsusies pie atbildētāja, lai noslēgtu dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu, līdz ar to atbildētājam nebija

aktuālās informācijas, proti, ka prasītāja pamatojoties uz 2013.gada 5.septembra pirkuma līgumu ir ieguvusi īpašuma tiesības uz vienu domājamo daļu no

dzīvokļa īpašuma, par ko īpašuma tiesības nostiprinātas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatā 2013.gada 10.septembrī. Atbildētājs

minēto informāciju uzzinājis, saņemot prasības pieteikumu, tādēļ atbildētājam bija iespēja veikt papildinājumu pamatparāda aprēķinā.

Prasītājas pamatparāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši 1/2 domājamo daļai no

dzīvokļa īpašuma /adrese/, par laika periodu no 2009.gada 4.novembra līdz 2012. gada 9.septembrim un atbilstoši 1 domājamai daļai no dzīvokļa

īpašuma /adrese/, par laika periodu no 2013.gada 10.septembra līdz 2013.gada 23.oktobrim, kopā parāds sastāda Ls 293,24 jeb 417,24 euro.

Atbildētājs iebildumus pamato ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmo daļu, Civillikuma 994.pantu.

Prasītāja pilnvarotā pārstāve /pers.B/ tiesas sēdē prasību uzturēja. Nevarēja uzrādīt rēķinus, kuros būtu norādīta summa, kuru prasītāja apstrīd un

no kuras lūdz tiesu atbrīvot, bet paskaidroja, ka griežoties pie apsaimniekotāja viņai paskaidrots, ka jāsamaksā 709,05 euro un parāds tiks segts, ko

prasītāja arī izdarījusi.

Atbildētāja pārstāve /pers.L/ tiesas sēdē prasību neatzina, papildus norādot, ka prasītājas parāds sastāda 791,48 euro par laika periodu līdz

2013.gadam. Atbildētājs ir izveidojis divas klienta lietas attiecīgi par laika periodu, kad prasītājai piederēja ½ domājamā dzīvokļa īpašuma daļa un laika

periodu kopš prasītāja ir strīdus dzīvokļa vienīgā īpašniece. Sadalījums veikts pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2009.gada 3.aprīļa

spriedumu, kurš stājies likumīgā spēkā 2009.gada 4.novembrī un no šī laika aprēķināta arī apsaimniekošanas summa par ½ domājamo daļu.

Motīvu daļa

Tiesa, uzklausījusi paskaidrojumus tiesas sēdē, iepazinusies un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība kā nepamatota ir

noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, savukārt atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Lietā nav strīda, ka prasītāja ir dzīvokļa /adrese C/ īpašniece, ko apstiprina lietas materiāliem pievienotā Zemesgrāmatas apliecība. Saskaņā ar

Zemesgrāmatas apliecību prasītāja ir ½ domājamās daļas īpašniece pamatojoties uz Augstākās tiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2009.gada 23.aprīļa

spriedumu, kas stājies likumīgā spēkā 2009.gada 4.novembrī. 2013.gada 10.septembrī prasītājai nostiprinātas īpašumtiesības uz visu dzīvokli,

pamatojoties uz 2013.gada 5.septembra pirkuma līgumu (l.l.52-53). Lietā nav strīda par to, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” veic dzīvojamās mājas

apsaimniekošanu /adrese/.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Tādejādi tiesa atzīst, ka atbildētājai bija pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu

un saņemtajiem pakalpojumiem laika periodā no 2009.gada 4.novembra līdz 2013.gada 9.septembrim ½ domājamās daļas apmērā, savukārt kopš

2013.gada 10.septembra pilnā apmērā.

Vienlaicīgi tiesa par nepamatotiem atzīst atbildētāja paskaidrojumus tiesas sēdē par prasītājas parāda apmēru, jo no atbildētāja iesniegtajiem

aprēķiniem apstiprinās, ka prasītājai parādu nav.

No lietas materiālos esošā pamatparāda un likumisko procentu aprēķina, ko iesniedzis atbildētājs (l.lpp. 85), izriet, ka prasītājai aprēķinātais

parāds par laika periodu no 04.11.2009 līdz 30.11.2014, kas viņai apmaksājams sastāda 741,94 euro. Minētā izdruka sastādīta 2014.gada

8.decembrī (l.l.85). Prasītāja pārstāve tiesas sēdē iesniedza maksājuma kvītis par atbildētāja izrakstīto rēķinu apmaksu. No atbildētāja izrakstītā

2015.gada 16.februāra rēķina izriet, ka prasītājas mēneša maksājums par 2015.gada janvāri sastāda 98,51 euro, bet parāds 602,10 euro, kopā

maksājams 709,05 euro. Saskaņā ar prasītājas iesniegto maksājuma kvīti, prasītāja 2015.gada 19.februārī iemaksājusi atbildētāja kontā 710,00 euro,

tādejādi atmaksājot parādu. Tiesas rīcībā nav atbildētāja izrakstīto rēķinu par 2014.gada decembri. No atbildētāja izrakstītā 2015.gada 15.jūnija rēķina

izriet, ka prasītājas parāds sastāda 291,34 euro un saskaņā ar maksājuma kvīti 2015.gada 25.jūnijā prasītāja iemaksājusi atbildētāja kontā 300,00 euro,

tādejādi atmaksājot parādu. No atbildētāja izrakstītā 2015.gada 16.jūlija rēķina izriet, ka tekošais rēķins sastāda 35,55 euro, kā arī ir izveidojusies

pārmaksa 8,24 euro apmērā, minētais rēķins apmaksāts 2015.gada 31.jūlijā. No lietas materiāliem pievienotā atbildētāja izrakstītā 2015.gada

13.augusta rēķina izriet, ka uz 2015.gada 1.augustu izveidojusies pārmaksa 8,24 euro apmērā.

Tiesa atzīst, ka lietā ir iesniegti pierādījumi, ka prasītāja atbildētāja aprēķināto maksājuma summu par laika periodu no 04.11.2009 līdz 13.08.2015

ir veikusi pilnā apmērā un atzīst, ka prasītāja ir izpildījusi visas saistības pret atbildētāju par tiesas norādīto laika periodu un atbildētāja

apgalvojumi, ka prasītājai palikušas neizpildītas saistības pret atbildētāju nav pamatotas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 192.pantu tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata,

nepārsniedzot prasījuma robežas. Ievērojot apstākli, ka nav apstiprinājies fakts, ka atbildētājs nepamatoti būtu pieprasījis summas no kurām prasītāja

lūgusi to atbrīvot, tiesa atzīst, ka nav pamata atbrīvot prasītāju no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” izrakstītajiem rēķiniem, jo minētie rēķini ir apmaksāti.

Tādejādi tiesa atzīst, ka prasītājas prasība kā nepamatota ir noraidāma.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja

valsts ienākumos. Prasītāja ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 29.oktobra lēmumu atbrīvota no valsts nodevas samaksas, tādēļ tiesas

izdevumi no prasītājas nav piedzenami.

Rezultatīva daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 42., 97., 192., 193.pantu, tiesa

no s p r ie d a :

/pers. A/ (personas kods /personas kods/) prasību pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par dzīvokļa īpašniekam aprēķināto parādu un

kavējuma naudas noņemšanu noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā pēc pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu

kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Spriedums sastādīts 2015.gada 15.oktobrī.

Tiesnese A.Orniņa