Court orders partial enforcement of alimony debt from private agreement for child support in Latvia.
Legislator summary
AI generatedThe court ordered the defendant to pay a partial alimony debt of 141 euros owed to the plaintiff for the child's support. The plaintiff argued that the defendant failed to fulfill a private agreement, while the defendant claimed the child was with them and only paid partial amounts. The court ruled that enforcing the debt is in the child's best interests and prioritized their rights under the Child Protection Act.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 177., 179. panti; Ministru kabineta noteikumi Nr.37; Civilprocesa likuma 35., 42., 193., 204.1 panti: When a party fails to fulfill a private agreement on child support, the court may order partial enforcement of the debt to protect the child's best interests.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Civillietas Nr.C12214814
C-0684-15
S P RIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Daugavpilī, 2015.gada 4.februārī
Daugavpils tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Kromāne,
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par naudas (uzturlīdzekļu parāda) piedziņu. Tiesa
kons tatēja
2014.gada 1.oktobrī /pers. B/ (turpmāk arī Prasītāja) iesniedza tiesā prasības pieteikumu pret /pers. C/ (turpmāk arī Atbildētājs) par naudas
(uzturlīdzekļu parāda) piedziņu, kas atbilst maza apmēra prasībai. Pamatojot prasību ar Civillikuma 177., 179., 1511. un 1587.pantu un Ministru
kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, Prasītāja lūdz tiesu: 1) piedzīt no Atbildētāja
Prasītājas labā uzturlīdzekļus 141 euro apmērā nepilngadīgās meitas /pers. E/ uzturēšanai; 2) piedzīt no Atbildētāja visus tiesas izdevumus un ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus.
Prasības pieteikumā tiek paskaidrots, ka 2014.gada 28.aprīlī starp Prasītāju un Atbildētāju tika noslēgta vienošanās par strīdu atrisināšanu, kas
izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām (turpmāk arī Vienošanās). Vienošanās 3.punktā ir noteikts, ka Atbildētājs apņemas maksāt Prasītājai
nepilngadīgās meitas uzturēšanai 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālas mēneša algas ik mēnesi, sākot no 2014.gada 1.maija un turpinot
līdz 2014.gada 10.septembrim, t.i., 80 euro mēnesī. Vienošanās 4.punktā noteikts, ka Atbildētājs apņemas maksāt uzturlīdzekļus pa daļām: pirmo daļu ik
mēnesi līdz 10.datumam un otru daļu līdz 25.datumam uz Prasītājas bankas kontu. No Prasītājas bankas konta izdrukas ir redzams, ka uzturlīdzekļi no
Atbildētāja mātes /pers. F/ konta ar norādi „alimenti” tika maksāti pēc sekojošā grafika: 2014.gada 13.maijā - 30 euro apmērā, 2014.gada 21.maijā -
20 euro apmērā un 2014.gada 10.jūnijā - 49 euro apmērā. Par jūlija mēnesi netika maksāts vispār. Citas naudas summas Atbildētājs Prasītājai meitas
uzturēšanai līdz šī gada 31.jūlijam nav maksājis. Līdz ar ko Atbildētāja uzturlīdzekļu parāds uz prasības pieteikuma iesniegšanas dienu no 2014.gada
1.maija līdz 2014.gada 31.jūlijam sastāda 141 euro. Prasītāja norāda arī, ka 2014.gada jūlija mēnesī viņa Daugavpils tiesā iesniedza prasības pieteikumu
pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu no 2014.gada 1.augusta (lieta Nr.C12176614 (1766/14)).
Prasītāja prasības pieteikumā norāda, ka uzklausīšana tiesas sēdē nav nepieciešama.
2014.gada 6.novembrī no Atbildētāja lietā saņemts rakstveida paskaidrojums par celto prasību (lietas 21.-22.lapa), kurā Atbildētājs, pamatojoties
uz Civillikuma 177. un 178.pantu, norāda, ka prasību neatzīst. Atbildētājs paskaidro, ka iebilst pret prasību tādēļ, ka meita nedēļas nogalēs atrodas pie
Atbildētāja, pārējo uzturlīdzekļu summu Atbildētājs maksā kā to paredz Vienošanās. Atbildētājs norāda arī, ka meitai ir pircis apģērbu. Atbildētājs
norāda, ka vēlas lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē, jo vēlas, lai tiesa uzklausītu liecinieku – Atbildētāja māti, kura vienlaikus ir arī bērna vecā māte.
Tā kā lietas dalībnieki līdz 2014.gada 22.oktobrim, kad bija beidzies Atbildētājam noteiktais rakstveida paskaidrojumu sniegšanas termiņš, nebija
lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neatzina par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta
pirmo daļu lietā 2014.gada 22.oktobrī tika pieņemts lēmums par civillietas nolikšanu izskatīšanai rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem saskaņā
ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu ierakstītajos sūtījumos tika nosūtīti paziņojumi (lietas 1., 19.- 20.lapa), kurus puses ir saņēmušas (lietas 24.-
25.lapa).
Puses noraidījumu tiesnesei nav pieteikušas.
Tiesa, izvērtējusi prasības pieteikumā un Atbildētāja rakstveida paskaidrojumos norādīto un lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus to kopumā
un savstarpējā saistībā, secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.
Ar lietā iesniegto dzimšanas apliecības Nr./apliecības numurs/ kopiju (lietas 11.lapa) ir pierādīts, ka Prasītāja un Atbildētājs ir bērna /pers. E/,
dzimušas /datums/, vecāki. Atbildētājs šo faktu nav apstrīdējis, līdz ar to tiesa konstatē, ka lietā nepastāv strīds par to, ka Atbildētājs ir bērna tēvs un viņa
pienākums ir bērnu uzturēt.
Saskaņā ar Civillikuma 178.¹panta pirmo daļu, ikdienas aizgādību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Civilprocesa likuma
96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Tiesa atzīst, ka lietā
nepastāv strīds par to, ka ikdienas aizgādību pār bērnu īsteno Prasītāja, kopā ar kuru bērns dzīvo (lietas 9.- 10. lapa). Arī šo faktu Atbildētājs nav
apstrīdējis.
Saskaņā ar Civillikuma 177.pantu, līdz pilngadības sasniegšanai (219.p.) bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un
pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa
aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.
Lietā nav strīda par to, ka 2014.gada 28.aprīlī pušu starpā tika noslēgta Vienošanās par strīdu, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām,
atrisināšanu (lietas 6.-7.lapa). Vienošanās 3.punktā puses ir noteikušas, ka Atbildētājs apņemas maksāt Prasītājai līdzekļu nepilngadīgās meitas /pers. E/
uzturēšanai 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālas mēneša algas ik mēnesi, sākot no 2014.gada 1.maija un turpinot līdz 2014.gada
10.septembrim.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumiem Nr.665, minimālā mēneša darba alga no 2014.gada 1.janvāra valstī ir
noteikta 320 euro, līdz ar ko 25 % no 320 euro jeb 80 euro mēnesī.
Lietā nav iesniegti pierādījumi par to, ka minētā Vienošanās ir apstrīdēta, līdz ar to tiesai ir pamats atzīt, ka Vienošanās ir noslēgta tiesīgi un ir
spēkā. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantā noteikto - tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
No Prasītājas prasība norādīta izriet, ka Atbildētājs nav izpildījis savas saistības, kas izriet no pušu noslēgtās Vienošanās, un Atbildētāja nesamaksāto
uzturlīdzekļu parāda apmērs par laika periodu no 2014.gada 1.maija līdz 2014.gada 31.jūlijam ieskaitot sastāda 141 euro apmērā. Prasībā tiek arī norādīts,
ka 2014.gada jūlija mēnesī Prasītāja Daugavpils tiesā iesniedza prasības pieteikumu pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu no 2014.gada 1.augusta (lieta
Nr.C12176614 (1766/14)).
Lietā ir noskaidrots, ka uzturlīdzekļu samaksa pēc noslēgtās Vienošanās ir bijusi daļēja 99 euro apmērā (2014.gada 13.maijā - 30 euro apmērā,
2014.gada 21.maijā - 20 euro apmērā un 2014.gada 10.jūnijā - 49 euro apmērā (lietas 8.lapa)).
Saskaņā ar Civillikuma 1838.panta pirmo daļu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav apstrīdējis prasības
summu, nav iesniedzis tiesā pierādījumus par uzturlīdzekļu parāda samaksu par strīdus laika periodu. Tādēļ tiesa atzīst, ka Atbildētājs nav pilnībā izpildījis
pušu noslēgto Vienošanos un nav nodrošinājis uzturlīdzekļus bērnam, līdz ar ko uzturlīdzekļu parāds par 2014.gada maiju sastāda 30 euro, par 2014.gada
jūniju 31 euro un par 2014.gada jūliju 80 euro.
Atbildētājs faktiski nav apstrīdējis pušu starpā noslēgto Vienošanos, kā arī nav apstrīdējis Prasītājas norādīto uzturlīdzekļu parāda summas
apmēru.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2007.gada apkopojumā “Par ģimenes tiesību normu piemērošanu” noteikts, ja
puse nepilda vienošanos par uzturlīdzekļu maksāšanu, ceļama prasība par saistības izpildīšanu, pamatojoties uz Civillikuma 1587.pantu. Minētā likuma
norma nav pretrunā Civillikuma 179.panta noteikumiem.
Ņemot vērā minēto, prasība daļā par uzturlīdzekļu parāda piedziņu 141 euro apmērā ir apmierināma.
Ņemot vērā Prasītājas norādītos apstākļus, kā arī to, ka Atbildētājs pienācīgi nepilda savas saistības saskaņā ar pušu noslēgto Vienošanos, tiesa
atzīst, ka uzturlīdzekļu piedziņa piespiedu kārtā šajā gadījumā ir bērna interesēs. Savukārt, saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmo
daļu, tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras.
Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no
atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka
prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu atbrīvojami no tiesas izdevumu samaksas. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas
1.punktu, prasībās par naudas piedziņu prasības summa ir piedzenamā summa. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas
1.punktu, Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu un 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu, no Atbildētāja valsts labā ir piedzenama valsts
nodeva 71,14 euro apmērā un Tiesu administrācijas labā - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kuri ar faktiski radušies lietā 13,21 euro apmērā (lietas
1., 2.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, Atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu
piedziņu.
Vadoties no Civillikuma 177., 179.panta pirmās, otrās un piektās daļas, Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 “Noteikumi
par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, Civilprocesa likuma 8., 35.panta pirmās daļas 3. punkta, 34.panta pirmās daļas 1.punkta, 42. panta pirmās
daļas, 193., 204.1panta, 250.25, 250.27panta, tiesa
n o s p r i e d a
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļu parādu, kas izriet
no /pers. C/ un /pers. B/ starpā 2014.gada 28.aprīlī noslēgtās „Vienošanās par strīdu, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, atrisināšanu”, par laika
periodu no 2014.gada 1.maija līdz 2014.gada 31.jūlijam ieskaitot bērna /pers. E/, personas kods /personas kods/, uzturēšanai 141 euro (viens simts
četrdesmit viena euro) apmērā.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā – valsts nodevu 71,14 euro (septiņdesmit viena euro 14 centu) apmērā,
ieskaitot to kontā: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, BIC kods TRELLV22, konts LV55TREL1060190911200 , un Tiesu administrācijas
labā - ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 13,21 euro (trīspadsmit euro 21 centa) apmērā, ieskaitot tos kontā: Tiesu administrācija, Valsts
kase, NMR 90001672316, BIC kods TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000, norādot iemaksas mērķi: 21499 - ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi.
Noteikt /pers.C/ termiņu piedzīto tiesas izdevumu labprātīgai samaksai - desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2015.gada 4.februāra apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesai,
iesniedzot apelācijas sūdzību Daugavpils tiesā.
Tiesnese (paraksts) I.Kromāne