Court dismissed appeal against competition jury decision, ruling administrative review inappropriate for artistic evaluation.

Lietas arhīva Nr. A42-00807-18/37

ECLI:LV:ADRJJTN:2018:0911.A420288517.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā 2018.gada 11.septembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis A.Vīksne,

piedaloties pieteicējas – biedrības “/Nosaukums/” pārstāvim /pers. B/, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās Kultūras ministrijas

pārstāvei /pers. C/ un Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvim /pers. E/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta biedrības “/Nosaukums/” pieteikumā par Latvijas Nacionālā kultūras centra IX

Latvijas pūtēju orķestru konkursa žūrijas 2017.gada 1.aprīļa lēmuma atcelšanu daļā, ar kuru pūtēju orķestrim “/Nosaukums/” samazināts vērtējuma

punktu skaits par 3 punktiem.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Latvijas Nacionālā kultūras centra (turpmāk – Centrs) IX Latvijas pūtēju orķestru konkursa (turpmāk – konkurss) žūrijas 2017.gada

1.aprīļa lēmumu (turpmāk – Lēmums) pieteicējai biedrībai “/Nosaukums/” samazināts vērtējuma punktu skaits par 3 punktiem.

Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja 2017.gada 2.aprīlī vērsās pie konkursa žūrijas, lūdzot pārskatīt žūrijas vērtējumu.

Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, ar Centra direktores 2017.gada 12.aprīļa lēmumu Nr.1-7/337 atzīts, ka žūrijas eksperti ir rīkojušies

saskaņā ar IX Latvijas pūtēju orķestru konkursa un IV Starptautiskā pūtēju orķestru konkursa “Baltic open” nolikuma (turpmāk – Nolikums) prasībām,

tādēļ Centram nav juridiska pamata apstrīdēt, grozīt vai atcelt Lēmumu.

Pieteicēja ar 2017.gada 20.aprīļa iesniegumu vērsās pie Kultūras ministres, Centra direktores un Dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes

priekšsēdētāja.

Centra direktores 2017.gada 26.maija atbildē Nr.392 atkārtoti norādīts, ka žūrijas eksperti ir rīkojušies atbilstoši konkursa nolikumam, līdz ar to

nav juridiska pamata apstrīdēt, grozīt vai atcelt Lēmumu.

Savukārt Kultūras ministrijas 2017.gada 14.jūlija atbildē Nr.2.6-3/1586 tiek izklāstīti lietas faktiskie apstākļi, papildus norādot, ka pieteicējai

jāturpina saziņa ar Centru, lai savstarpējās sadarbības rezultātā rastu labākos risinājumus pūtēju orķestru nozares darbībai un attīstībai.

[2] Uzskatot, ka ar Lēmumu pieteicējai tika nepamatoti samazināts vērtējuma punktu skaits par 3 punktiem, pieteicēja ar pieteikumu vērsās

Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem.

Konkursā pieteicējas orķestris atbilstoši pieteikumam un attiecīgajai grūtības pakāpei atskaņoja obligātos skaņdarbus un izvēles skaņdarbus, t.sk.

Leonarda Bernsteina “SLAVA”. Līdz konkursa dienai pieteicējai netika dots ne rakstisks, ne mutisks noraidījums orķestra pieteiktajai programmai, kā

arī dalībnieku sastāvam.

Konkursa žūrija pieteicējas sniegumu novērtēja ar 44,65 punktiem. Vienlaikus pieteicējai tika samazināts vērtējuma punktu skaits par 3 punktiem

par izvēles skaņdarba “SLAVA” neatbilstību III grupas skaņdarbu grūtības pakāpei. Pieteicējai nebija paskaidrots un pamatots pēc kādiem kritērijiem un

kādu iemeslu dēļ pieteicējai tika samazināts vērtējuma punktu skaits.

Pieteicējai nav skaidrs, kāpēc Centra amatpersonas savlaicīgi, saņemot pieteicējas pieteikumu dalībai konkursā, rakstveidā neinformēja par

konstatētajām neatbilstībām Nolikuma prasībām.

Žūrijas lēmums ir pieņemts subjektīvu motīvu vadīts un pārsniedz žūrijas locekļu kā neatkarīgu ekspertu, kas vērtē māksliniecisko sniegumu,

pilnvaras.

Kultūras ministrijas 2017.gada 14.jūlija atbildē Nr.2.6-3/1586 norādīts, ka 2017.gada 31.maija Pūtēju orķestru konsultatīvās padomes

paplašinātajā sēdē Centrs ir prezentējis priekšlikumus grozījumiem un papildinājumiem Centra rīkotajā pūtēju orķestru konkursa nolikumā. Orķestru

padome tos akceptējusi un sniegusi savus priekšlikumus. Tādējādi arī Centra izveidotā konsultatīvā institūcija – Pūtēju orķestru nozares konsultatīvā

padome – atzīst Nolikuma nepilnības. Tajā pašā laikā konsultatīvā padome pauž subjektīvu, personīgu interešu diktētu viedokli, ka pieteicējas orķestra

rīcība 2017.gada konkursā ir neētiska, jo profesionāļi, spēlējot vidēja līmeņa grupā, izpildot profesionāla līmeņa skaņdarbus, rada neviennozīmīgu

situāciju pūtēju orķestriem, kuri spēj izpildīt repertuāru atbilstoši savam līmenim.

Pieteicējas orķestra dalībnieki ir amatieri, kā tas ir norādīts iesniegtajā dalībnieku sarakstā. Saskaņā ar Nolikuma 12.3.punktu orķestra sastāvā

drīkst piedalīties profesionāļi, par ko organizatoriem līdz konkursam nebija nekādu pretenziju.

Šāda Kultūras ministrijas un Centra rīcība, tiražējot nepārbaudītu un juridiski nepamatotu informāciju, rupji pārkāpj paļāvības principu un rada

apstākļus neuzticības tiesiskai valstij vairošanai.

Centra rīcība rupji grauj pieteicējas orķestra reputāciju un radošos centienus iestudēt augstvērtīgu un mūsdienīgu pasaules mūziku.

[3] Rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu Centrs prasījumu neatzīst, norādot, ka Lēmums nav administratīvais akts, līdz ar to tiesvedība lietā ir

izbeidzama.

Paskaidrojumā par pieteicējas izteiktiem argumentiem Centrs norāda, ka saskaņā ar Nolikuma 19.punktu konkursa izvēles programmā pūtēju

orķestris iekļauj akadēmiskās mūzikas skaņdarbus, kuri grūtības ziņā atbilst obligātā skaņdarba grūtības pakāpei. Izvēloties iestudējamo repertuāru,

noteicošajam faktoram jābūt skaņdarbu grūtības pakāpei, lai dalībnieki to var nospēlēt.

Grūtības pakāpju gradācija ir starptautiski pieņemta prakse, kuru profesionāli kolektīvu vadītāji un diriģenti pārzina un pielieto praksē. Grūtības

pakāpi ir iespējams noteikt no oriģinālām partitūrām, kur veikta atzīme Grūtības pakāpe vai Grade (grūtības pakāpes no 1 – 6). Skaņdarbu augstākā

grūtības pakāpe ir 6 (6+). Ja orķestris ir spējīgs izpildīt augstākas grūtības pakāpes darbus, nav korekti piedalīties zemākas grūtības pakāpes grupā.

Eiropas konkursos praksē tiek pielietots princips, ja konkursā iegūta I vieta grupā, tad nākamā konkursā jāpiedalās jau nākamajā grūtības pakāpē,

tādējādi pilnveidojoties un attīstot kolektīva snieguma kvalitāti. Turklāt jau pēc 2016.gada VIII Latvijas pūtēju orķestru konkursa pieteicējas orķestrim

tika ieteikts, ņemot vērā pēdējo divu gadu konkursos iegūtās vietas, kā arī orķestra sastāvu, turpmāk konkursā piedalīties IV vai V grūtības pakāpes

grupās.

Saskaņā ar Nolikuma 34.punktā noteikto atbilstoši konkursā iegūtajam vērtējumam dalībniekiem piešķir vietas: I vieta - 45 līdz 50 punkti, II vieta -

40 līdz 44,99 punkti; III vieta - 35 līdz 39,99 punkti.

Konkursa norises laikā pieteicējas orķestris savu programmu izpildīja 2017.gada 1.aprīlī. Žūrijas komisija, vērtējot orķestra sniegumu, to novērtēja

kopsummā ar 44,65 punktiem, kas ļāva ieņemt savā grupā II vietu. Tomēr komisija, vērtējot repertuāra atbilstību Nolikumam, konstatēja, ka divi no

izpildītajiem skaņdarbiem, t.i. koncertuvertīra “SLAVA” Leonards ?ernsteins, Klāra Grundmana pārlikums un “The seventh night of July” Itaru Sakai,

neatbilst Nolikuma 19.punktā noteiktajām prasībām. Ņemot vērā, ka orķestris skaņdarbu “The seventh night of July” Itaru Sakai bija atskaņojis jau VIII

Latvijas pūtēju orķestru konkursā 2016.gadā, žūrija par šo skaņdarbu, ievērojot vienlīdzības principu, pretenzijas neizteica.

Ņemot vērā izveidojušos situāciju, žūrijas locekļi, pamatojoties uz Nolikuma 35.punktu, nolēma samazināt savu vērtējumu katrs par vienu punktu,

kā minimālo iespēju, nevis diskvalificēt orķestri no dalības Konkursā. Rezultātā orķestra iegūtais punktu skaits bija 41,65 punkti.

Žūrijas lēmums samazināt orķestrim vērtējumu par trīs punktiem neietekmēja pieteicējas iegūto vietu konkursā, tā saglabājās II vietas ietvaros, līdz

ar to orķestrim netika radīti sliktāki apstākļi vai pazemināta iegūtā vieta konkursā. Līdz ar to Lēmums pieteicējai neradīja tiesiskas sekas.

2017.gada 16.jūnijā Pūtēju orķestra nozares pārstāvju un Centra sanāksmē, kurā piedalījās arī pieteicēja un orķestris, /pers. M/ atzina, ka saistībā

ar izvēlēto skaņdarbu grūtības pakāpi ir bijusi komunikācija no Centra puses, bet uzsvēra, ka tas ir bijis novēloti, līdz ar to pirms konkursa nebija

iespējas nomainīt skaņdarbus. Minētais apliecina, ka orķestris jau pirms konkursa ir zinājis par skaņdarbu neatbilstību Nolikumā izvirzītajām prasībām.

[4] Kultūras ministrija rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu uzskata to par nepamatotu un noraidāmu.

Centrs konkursa organizēšanas procesa gaitā ievērojis labo praksi šādu konkursu organizēšanā, konkursu vērtēja Centra izveidota neatkarīga

starptautiska žūrija saskaņā ar Nolikuma prasībām.

Konkursa žūrijas lēmums par pieteicējas orķestra konkursā iegūtā vērtējuma 44,65 punktu samazināšanu par 3 (trīs) punktiem neietekmēja

orķestra konkursā iegūto II vietu.

Konkursā iegūtā II vieta neietekmē pieteicējas orķestrim piešķiramo valsts budžeta mērķdotācijas apmēru orķestra vadītāja darba samaksai un

valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kurā par pamatu tiek vērtēta tikai dalība konkursā, nevis konkursā ieņemtā vieta vai saņemto

punktu skaits.

Pieteicējas pārstāvji ir bijuši aicināti uz jautājuma izskatīšanu par pieteicējas orķestra sūdzību par Lēmumu Centra rīkotajā 2017.gada 31.maija

Pūtēju orķestru nozares konsultatīvās padomes sēdē. Pieteicējas pārstāvji ir piedalījušies Centra rīkotajā 2017.gada 8.jūnija kārtējās XXVI Vispārējo

latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Mākslinieciskās padomes sēdē un 2017.gada 16.jūnija Pūtēju orķestra nozares pārstāvju un Centra sanāksmē,

kurā piedalījās arī konkursa žūrija, Pūtēju orķestru nozares un Centra pārstāvji, un kurās tika izskatīta pieteicējas orķestra sūdzība par Lēmumu. Centra

2017.gada 16.jūnija sanāksmes laikā ir detalizēti skaidrota orķestra konkursā iegūtā vērtējuma rezultāta samazinājuma pamatotība un samērīgums, kā arī

Centra direktore aicināja pieteicējas pārstāvjus un orķestri definēt sevi atbilstošam mākslinieciskās kvalitātes līmenim. Pieteicējas pārstāvji ir piedalījušies

arī Centra rīkotajā 2017.gada 20.jūnija Pūtēju orķestru diriģentu sanāksmē. Līdz ar to Lēmums un konkursa žūrijas rīcība tika objektīvi izvērtēta.

[5] Tiesas sēdēs pieteicējas pārstāvis prasījumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā norādīto.

Kultūras ministrijas un Centra pārstāvji prasījumu neatzina.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus un uzklausot procesa dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms,

pamatojoties uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

[7] Tiesa konstatē, ka ar Lēmumu pieteicējai samazināts vērtējuma punktu skaits par 3 punktiem (lietas 13.lapa).

Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja 2017.gada 2.aprīlī vērsās pie konkursa žūrijas, lūdzot pārskatīt žūrijas vērtējumu.

Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, ar Centra direktores 2017.gada 12.aprīļa lēmumu Nr.1-7/337 atzīts, ka žūrijas eksperti ir rīkojušies

saskaņā ar IX Latvijas pūtēju orķestru konkursa un IV Starptautiskā pūtēju orķestru konkursa “Baltic open” nolikuma prasībām, tādēļ Centram nav

juridiska pamata apstrīdēt, grozīt vai atcelt Lēmumu.

Pieteicēja ar 2017.gada 20.aprīļa iesniegumu vērsās pie Kultūras ministres, Centra direktores un Dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes

priekšsēdētāja.

Centra direktores 2017.gada 26.maija atbildē Nr.392 atkārtoti norādīts, ka žūrijas eksperti ir rīkojušies atbilstoši konkursa nolikumam, līdz ar to

nav juridiska pamata apstrīdēt, grozīt vai atcelt Lēmumu.

Savukārt Kultūras ministrijas 2017.gada 14.jūlija atbildē Nr.2.6-3/1586 tika izklāstīti lietas faktiskie apstākļi, papildus norādot, ka pieteicējai

jāturpina saziņa ar Centru, lai savstarpējās sadarbības rezultātā rastu labākos risinājumus pūtēju orķestru nozares darbībai un attīstībai.

Uzskatot, ka ar Lēmumu pieteicējai tika nepamatoti samazināts vērtējuma punktu skaits par 3 punktiem, pieteicēja ar pieteikumu vērsās

Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atcelt Latvijas Nacionālā kultūras centra IX Latvijas pūtēju orķestru konkursa žūrijas 2017.gada 1.aprīļa lēmumu

daļā, ar kuru pūtēju orķestrim “/Nosaukums/” samazināts vērtējuma punktu skaits par 3 punktiem.

Sākotnēji tiesa uzskata, ka nepieciešams precizēt prasījumu, proti, lieta ierosināta par Latvijas Nacionālā kultūras centra IX Latvijas pūtēju

orķestru konkursa žūrijas 2017.gada 1.aprīļa lēmuma atcelšanu daļā, ar kuru pūtēju orķestrim “/Nosaukums/” samazināts vērtējuma punktu skaits par 3

punktiem.

Kā izriet no Nolikuma 38.punkta, konkursa rezultāti tiek paziņoti katras konkursa dienas noslēgumā, proti, izskatāmajā gadījumā pieteicējas

rezultāts tika paziņots 2017.gada 1.aprīlī (piešķirti 41,65 punkti, lietas 13.lapa), kā rezultātā saskaņā ar Nolikuma 34.punkta nosacījumiem pieteicējai

piešķirta II vieta (lietas 64.lapa). Savukārt no konkursa Nolikuma 4.punkta izriet, ka pūtēju orķestra dalība konkursā tiek ņemta vērā, aprēķinot un

sadalot valsts mērķdotācijas [..].

Kā izriet no 2018.gada 28.februāra Ministru kabineta rīkojuma Nr.74 “Par valsts budžeta mērķdotācijas sadalījumu 2018.gadam to māksliniecisko

kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kuru dibinātāji nav pašvaldības” 1.pielikuma pieteicējai

mērķdotācija 828 euro apmērā piešķirta. Līdz ar to secināms, ka Lēmums izpildīts, proti, tā rezultāti ņemti vērā, nosakot pieteicējai mērķdotāciju.

Līdz ar to lietā skatāms prasījums par Latvijas Nacionālā kultūras centra IX Latvijas pūtēju orķestru konkursa žūrijas 2017.gada 1.aprīļa lēmuma

daļā, ar kuru pūtēju orķestrim “/Nosaukums/” samazināts vērtējuma punktu skaits par 3 punktiem, atzīšanu par prettiesisku.

Attiecīgi turpmāk tiesa vērtēs, vai konkursa žūrija pamatoti samazināja pieteicējai vērtējuma punktu skaitu par 3 punktiem.

[8] Tiesa konstatē, ka IX Latvijas pūtēju orķestru konkursa un IV Starptautisko pūtēju orķestru konkursa “Baltic open” kārtību reglamentē

Nolikums (lietas 11.-12.lapa, Nolikuma 1.punkts).

No Nolikuma 35.2.apakšpunkta izriet, ka konkursa žūrijai ir tiesības samazināt punktu skaitu vai diskvalificēt pūtēju orķestri gadījumos, ja netiek

ievērots Nolikuma 9.,11.,17.,18.,19., 20.,23.,24 punktā noteiktais.

Kā izriet no pieteicējas 2017.gada 1.aprīļa konkursa žūrijas vērtējuma (sk. lietas 13.lapu) pieteicējai samazināts vērtējuma punktu skaits par 3

punktiem, jo izvēles programmas skaņdarbs “SLAVA” neatbilst III grupas obligātā skaņdarba grūtības pakāpei.

Līdz ar to tiesai jāpārbauda, vai minētais secinājums ir pamatots un tiesisks.

[9] Nolikuma 19.punkts paredz, ka konkursa izvēles programmā pūtēju orķestris iekļauj akadēmiskās mūzikas skaņdarbus, kuri grūtības ziņā

atbilst obligātā skaņdarba grūtības pakāpei.

Lietā nav strīda, ka pieteicēja konkursā piedalījās III grūtības pakāpes grupā. Minētais kopsakarā ar Nolikuma 19.punktā noteikto regulējumu

norāda, ka pieteicējai brīvi izvēlētās programmas ietvaros bija jāatskaņo akadēmiskās mūzikas skaņdarbs, kas atbilst III grūtības pakāpei.

Kā izriet no lietas materiāliem (Nolikuma 15.3.punkts, atbildētāja pārstāvja mutvārdu paskaidrojums, sk. tiesas sēdes protokola 2.lappusi,

lietas 124.lapa) pieteicējai, piedaloties III grūtības pakāpes grupā, brīvi izvēlētās programmas ietvaros bija jāatskaņo akadēmiskās mūzikas skaņdarbs,

kas atbilst III grūtības pakāpei (etalona skaņdarbi III grūtības pakāpes grupā – Re kur jāja trīs bajāri un Tauru parāde). Savukārt pieteicēja brīvi

izvēlētās programmas ietvaros atskaņoja skaņdarbu “SLAVA” (turpmāk arī – strīdus skaņdarbs).

Kā izriet no Centra sniegtā rakstveida paskaidrojuma (lietas 106.-107.lapa), strīdus skaņdarbs atbilst augstākajai, proti, V grūtības pakāpei. Uz

minēto strīdus skaņdarba grūtības pakāpi norāda arī atbildētāja pārstāvis /pers. E/ (konkursa žūrijas loceklis).

Līdz ar to tiesa secina, ka pieteicēja brīvi izvēlētās programmas ietvaros atskaņoja akadēmiskās mūzikas skaņdarbu, kas neatbilst III grūtības

pakāpes grupai noteikto skaņdarbu grūtības pakāpei.

Ņemot vērā iepriekš minēto kopsakarā ar Nolikuma 19.punkta un 35.2.apakšpunkta regulējumu, secināms, ka Centra žūrijas komisija

pamatoti un tiesiski pieņēma lēmumu samazināt pieteicējai vērtējuma punktu skaitu.

[10] Pieteicēja pieteikumā norāda, ka konkursā pieteicējas orķestris atbilstoši pieteikumam un attiecīgajai grūtības pakāpei atskaņoja obligātos

skaņdarbus un izvēles skaņdarbus, t.sk. Leonarda Bernsteina “SLAVA”, proti, skaņdarbs “SLAVA” atbilst III grūtības pakāpei.

Tiesa nepiekrīt minētajam apgalvojumam, jo kā izriet no lietas materiāliem, tad pieteicēja brīvi izvēlētās programmas ietvaros atskaņoja skaņdarbu

(“SLAVA”), kas neatbilst III grupas grūtības pakāpei.

Kā izriet no Kultūras ministrijas paskaidrojuma, grūtības pakāpju gradācija ir starptautiski pieņemta prakse, kuru profesionāli kolektīvu vadītāji un

diriģenti pārzina un pielieto praksē. Grūtības pakāpi ir iespējams noteikt no oriģinālām partitūrām, kur veikta atzīme Grūtības pakāpe vai Grade (grūtības

pakāpes no 1 – 6). Skaņdarbu augstākā grūtības pakāpe ir 6 (6+).

Kā tiesas sēdē paskaidroja Centra pārstāvis /pers. E/, strīdus skaņdarbs viennozīmīgi neatbilst III grūtības pakāpei, bet vērtējams kā atbilstošs par

divām, trijām grupām augstāk.

Tiesa piekrīt pieteicējas pārstāvim, ka tiesību normās nav noteikti robežlielumi vai kritēriji, kuriem atbilstoši nosakāmas skaņdarbu grūtības

pakāpes. Tomēr tiesa piekrīt atbildētāju viedoklim, ka minētajā jomā (skaņdarbu vērtēšana), ņemot vērā tās specifiku, nav iespējams izstrādāt

viennozīmīgi skaidrus un konkrētus kritērijus, kas būtu iekļaujami normatīvajā regulējumā. Attiecīgi izskatāmajā gadījumā pastāv tiesisks pamats izmantot

Kultūras ministrijas paskaidrojumā norādīto praksi, proti, ka grūtības pakāpju gradācija ir starptautiski pieņemta prakse, kuru profesionāli kolektīvu

vadītāji un diriģenti pārzina un pielieto praksē.

Kā izriet no lietas materiāliem, lietā nepastāv strīds par Centra konkursa žūrijas locekļu profesionalitāti un kvalifikāciju (minētā kvalifikācija

norādīta Centra paskaidrojuma 2.punktā, lietas 34.lapa, kā arī rīkojumā Nr.61, lietas 47.lapa). Minēto žūrijas locekļu kvalifikācijas līmeni

neapšauba arī pieteicējas pārstāvis (sk. tiesas sēdes protokolu, lietas 124.lapa).

Pamatojoties uz minēto, tiesai nav tiesiska pamata apšaubīt profesionālas žūrijas spēju noteikt skaņdarbu grūtības pakāpi, jo īpaši gadījumos, kad

tie atšķiras par vairākiem līmeņiem (III vai V grūtības pakāpe). Līdz ar to tiesa uzskata, ka izskatāmajā gadījumā Centra konkursa žūrija atbilstoši

novērtēja strīdus skaņdarba grūtības pakāpi (skaņdarbs “SLAVA” - V grūtības pakāpe).

[10.1] Pieteicēja norāda, ka līdz konkursa dienai pieteicējai netika dots ne rakstisks, ne mutisks noraidījums orķestra pieteiktajai programmai, kā

arī dalībnieku sastāvam. Tāpat pieteicējai nebija paskaidrots un pamatots pēc kādiem kritērijiem un kādu iemeslu dēļ pieteicējai tika samazināts

vērtējuma punktu skaits.

Kā izriet no lietas materiāliem, lietā nepastāv strīds, ka pieteicēja bija iepazinusies ar konkursa Nolikumu. Līdz ar to tiesai nav pamata

secinājumam, ka pieteicējai nebija zināmi nosacījumi un prasības personām, kas pieteica dalību konkursā.

Tāpat tiesa, iepazīstoties ar pieteicējas 2017.gada 1.aprīļa konkursa žūrijas vērtējumu, konstatē, ka minētajā vērtējumā ir norādīts, uz kāda tiesiska

pamata (norādītas atbilstošas Nolikuma normas, kādā apmērā (punktu skaits) un par kādiem kritērijiem (piemēram, intonācija, dinamika, stils utt.) tika

veikts žūrijas vērtējums.

Attiecīgi tiesa uzskata, ka pieteicēja nepamatoti norāda, ka pieteicējai nebija sniegts pamatots skaidrojums pēc kādiem kritērijiem un kādu iemeslu

dēļ pieteicējai tika samazināts vērtējuma punktu skaits.

Tāpat tiesa, iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju interneta vietnēs, secina, ka pieteicēja ir augsta līmeņa orķestris, par ko liecina augstie

rezultāti, piedaloties dažādās skatēs un konkursos, piemēram, iegūtā 1 vieta augstākās grūtības pakāpes grupā /Nosaukums/ (sk. /interneta vietne/). Tiesa

uzskata, ka tādi rezultāti nav sasniedzami bez pieteicējas ilggadīgas darbības savā jomā, kā arī augstas profesionālās vadības esamības.

Attiecīgi tiesai nav pamata secinājumam, ka pieteicēja nezināja vai varēja nezināt par izpildāmo skaņdarbu grūtības pakāpju gradāciju un izpildāmo

skaņdarbu atbilstību attiecīgajām grūtības pakāpēm (tostarp skaņdarba “SLAVA” atbilstību V grūtības pakāpei).

Papildus tiesa vēlas norādīt, ka tiesa nevērtēs pieteicējas iebildumus par orķestru novērtēšanas sistēmu vai tās trūkumiem, jo tikai pašas iestādes

(izskatāmajā gadījumā - Latvijas Nacionālā kultūras centra) kompetencē ir noteikt, kādus vērtēšanas kritērijus tā uzskata par piemērojamiem un

nepieciešamiem, un kuriem dodama priekšroka, kā arī kādā veidā profesionālas žūrijas locekļi izvērtē skaņdarbu atbilstību grūtības pakāpēm.

[10.2] Tāpat tiesa papildus vēlas norādīt, ka tas, ka pieteicēja ar vērtēšanas rezultātiem iepazinās, bet viņas viedoklis par konkursa vērtējumu nav

ietekmējis piešķirtā vērtējuma punktu skaitu un rezultātu, neliecina par to, ka pieteicējas iebildumi vispār nav vērtēti iestādēs galīgā lēmuma pieņemšanas

procesā vai, ka iestādes nav ievērojušas tās noteikto kārtību, kādā veicama konkursantu vērtēšana.

Tiesa nekonstatē, ka, organizējot konkursu, Centrs nebūtu ievērojis tā iekšējos normatīvajos aktos noteiktos principus un prasības. Savukārt kā

tika norādīts iepriekš, tad tiesas uzdevums konkrētajā gadījumā ir tikai konstatēt, vai iestāde ir vai nav pieļāvusi rīcības brīvības izmantošanas kļūdas

pieteicējas darbības un tās rezultātu novērtējumā, bet tiesa nevar iestādes (žūrijas) vietā izvērtēt pieteicējas izvēlētā skaņdarba izpildes kvalitāti un to

atbilstību noteiktajām grūtības pakāpēm.

[11] Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, tiesa secina, ka Centra konkursa žūrija ir vērtējusi pieteicējas izpildītos skaņdarbus atbilstoši

Nolikuma prasībām. Līdz ar to tiesai nav pamata atzīt par prettiesisku Centra konkursa žūrijas vērtējumu (Lēmumu) daļā, ar kuru pieteicējai samazināts

vērtējuma punktu skaits par 3 punktiem.

[12] No lietas materiāliem (rakstveida un mutvārdu paskaidrojuma tiesas sēde) izriet Kultūras ministrijas viedoklis, ka izskatāmā lieta nav skatāma

administratīvā procesa ietvaros.

Lietā nav strīda, ka IX Latvijas pūtēju orķestru konkursu organizē un žūrijas komisiju ieceļ Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas saskaņā ar

Ministra kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.931 “Latvijas Nacionālā kultūras centra nolikums” 1.punktu ir kultūras ministra pakļautībā

esoša tiešās pārvaldes iestāde. Savukārt no konkursa Nolikuma 4.punkta izriet, ka pūtēju orķestra dalība konkursā tiek ņemta vērā, aprēķinot un sadalot

valsts mērķdotācijas [..]. Attiecīgi secināms, ka piedalīšanās konkursā, kā arī konkursos saņemtie rezultāti ietekmē valsts finanšu līdzekļu aprēķinu un

sadali pūtēju orķestriem, tajā skaitā arī pieteicējai.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka lieta ir skatāma administratīvā procesa ietvaros, jo Lēmums pieņemts publisko tiesību jomā, proti, radot ietekmi uz

valsts finanšu līdzekļu aprēķinu un sadali pūtēju orķestriem, tajā skaitā arī pieteicējai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt biedrības “/Nosaukums/” pieteikumu par Latvijas Nacionālā kultūras centra IX Latvijas pūtēju orķestru konkursa žūrijas 2017.gada

1.aprīļa lēmuma daļā, ar kuru pūtēju orķestrim “/Nosaukums/” samazināts vērtējuma punktu skaits par 3 punktiem, atzīšanu par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) A.Vīksne