Court allows alimony debt and monthly payments after defendant admits liability in divorce case.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's claim for alimony debt and monthly support following the defendant's admission of liability. The parties had previously agreed on a payment schedule which the defendant failed to honor, resulting in a significant arrears balance. Since the defendant acknowledged the debt during proceedings, the court ruled in favor of the plaintiff to enforce the agreed-upon financial obligations.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 193. panta 5. daļa; Civilprocesa likuma 34. panta 1. daļa c) punkts; Civilprocesa likuma 39. panta 1. daļa 5. punkts; Civilprocesa likuma 42. pants; Civilprocesa likuma 204.1 pants: When a defendant fully admits a claim, the court may grant the relief requested without extensive fact-finding, and costs are calculated based on the admitted claim amount.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C31425414
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 11.martā
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis E.Ernstsons,
ar tiesas sēžu sekretārēm M.Gultnieci, I.Eglīti,
piedaloties zvērināta advokāta palīdzei /pers. B/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. C/ prasībā pret /pers. D/ par uzturlīdzekļu parāda un uzturlīdzekļu piedziņu.
Apra k s t o š ā da ļ a
2014.gada 22.jūlijā /pers. C/ (turpmāk – prasītāja), pamatojoties uz Civillikuma 179. un 1587.pantu, cēla Rīgas pilsētas Zemgales
priekšpilsētas tiesā prasību pret /pers. D/ (turpmāk – atbildētājs) par uzturlīdzekļu parāda piedziņu un uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam.
Prasības pieteikumā cita starpā norādīts, ka pušu laulībā dzimuši bērni – /pers. E/ un /pers. F/. Pušu laulība ir šķirta, taču pirms laulības šķiršanas
puses 2013.gada 26.augustā noslēdza vienošanos, ar kuru atbildētājs apņēmās ik mēnesi maksāt uzturlīdzekļus bērnu uzturam līdz bērni paši spēs sevi
apgādāt ne mazāk kā Ls 250 katram bērnam (711,44 EUR kopā par abiem bērniem). Puses vienojās, ka atbildētājs uzturlīdzekļus ik mēnesi pārskaitīs
uz prasītājas bankas kontu vai dos skaidrā naudā ne vēlāk kā līdz kārtējā mēneša 30.datumam. Kopš vienošanās parakstīšanas atbildētājs nav maksājis
uzturlīdzekļus bērnu uzturam.
Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļu parādu 7 584,87 EUR par laika periodu no 2013.gada 26.augusta līdz prasības
pieteikuma iesniegšanas brīdim, kā arī lūdz piedzīt uzturlīdzekļus bērnu uzturam ik mēnesi kopā ne mazāk kā 711,44 EUR.
2014.gada 27.oktobrī tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, ar kuriem atbildētājs prasību atzīst pilnībā. Norāda, ka dažādu iemeslu dēļ nav
varējis maksāt uzturlīdzekļus, atbilstoši pušu noslēgtajai vienošanai, līdz ar ko izveidojies uzturlīdzekļu parāds. Atbildētājs apņemas turpmāk maksāt
uzturlīdzekļus tādā apmērā, kāds ir norādīts pušu parakstītajā vienošanās.
Tiesas sēdē prasītājas pārstāve zvērināta advokāta palīdze /pers. B/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un
motīviem, kā arī precizēja prasību, lūdzot piedzīt no atbildētāja prasītājas labā uzturlīdzekļus katra bērna uzturam ik mēnesi līdz bērnu pilngadībai. Lūdza
prasību apmierināt.
Tiesas sēdē atbildētāja pilnvarotais pārstāvis prasību atzina pilnā apmērā, ko apliecina paraksts pielikumā pie tiesas sēdes protokola.
Motīvu daļa
Noklausījusies lietas dalībnieka paskaidrojumus, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā ar tiesību
normām, tiesa atzīst, ka prasība par uzturlīdzekļu parāda un uzturlīdzekļu piedziņu ir apmierināma.
Civilprocesa likuma 193.panta piektajā daļa noteic, ka, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz
normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies. Tādējādi tiesa spriedumā norāda vienīgi tiesību normas, pamatojoties uz kurām, tiesa apmierina
attiecīgo prasītājas prasījumu.
Ar lietas materiālos esošo dzimšanas apliecību Nr./apliecības numurs/ pierādīts, ka /datums/dzimušās /pers. F/ un dzimšanas apliecību
Nr./apliecības numurs/ pierādīts, ka /datums A/dzimušās /pers. E/ vecāki ir atbildētājs /pers. D/ un prasītāja /pers. C/ (lietas 12. – 13.lapa).
2013.gada 26.augustā puses noslēgušas Vienošanos par bērnu aizgādību, uzturlīdzekļiem un laulāto mantas sadali, kuras 6.punktā bērnu tēvs
uzņēmies saistību no Vienošanās noslēgšanas brīža līdz brīdim, kad bērni paši spēs sevi apgādāt, veikt ikmēneša maksājumus bērnu uzturam ik mēnesi Ls
250, kas atbilst 355,72 EUR. Saskaņā ar minētās vienošanās 7.punktu, uzturlīdzekļi jāsamaksā līdz katra mēneša 30.datumam un tie ir jāiemaksā
prasītājas norēķinu kontā vai arī jāiedod skaidrā naudā (lietas 6. – 7.lapa).
Civillikuma normas neaizliedz vecākiem jebkādā veidā vienoties par materiālās palīdzības nodrošināšanu bērna audzināšanas, un tas nav pretrunā
ar Latvijas Republikas Bērnu tiesību aizsardzības likuma normām, ANO Bērnu tiesību deklarācijas un Bērnu tiesību konvencijas normām.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Ievērojot minēto, atbildētājam jāpilda ar vienošanos uzņemtās saistības un jāatlīdzina prasītājai nesamaksāto uzturlīdzekļu parāds 7 584,87 EUR
apmērā.
Bērnu kopšana un audzināšana ir dabiskas vecāku tiesības, kas nesaraujami saistītas ar obligāti pildāmiem pienākumiem,
tostarp atbilstoši Civillikuma 179.panta pirmajai daļai vecākiem ir pienākums samērā ar viņu mantas stāvokli bērnu uzturēt
(ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšana, bērna kopšana un viņa izglītošana un audzināšana - garīgās un
fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski
derīgam darbam (sk. Civillikuma 177.panta ceturto daļu)). Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo
kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem (minētā panta otrā daļa).
Šo pienākumu vecāki parasti pilda labprātīgi, bet tādā gadījumā, kad Civillikuma 179.pantā noteikto pienākumu vecāki vai
viens no viņiem nepilda vispār vai neatbilstoši savam mantas stāvoklim, vai starp vecākiem notikušās vienošanās noteikumiem,
prasību par uzturlīdzekļu piedziņu var celt tiesā.
ANO 1989.gada 20.novembra konvencijas „Par bērna tiesībām” 3.panta pirmā daļa noteic bērnu tiesību prioritāti. Latvijas
Republikas Satversmes 110.pantā paredzētais valsts pienākums aizsargāt bērnu tiesības ir precizēts Bērnu tiesību aizsardzības
likumā, kura 6.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras.
Ievērojot minēto, tiesām visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, uzmanība, pirmkārt, jāvelta tam, lai vislabāk nodrošinātu bērna
intereses (jāveicina labvēlīgi apstākļi veselīgai un normālai fiziskai, intelektuālai, tikumiskai, garīgai un sociālai attīstībai brīvības,
cieņas un materiālās nodrošinātības gaisotnē).
Izskatot lietu par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam, tiesai jāņem vērā gan normatīvo regulējumu bērnu tiesību aizsardzības
jomā, gan arī tiesu praksē nostiprinājušos atziņu, ka uzturlīdzekļu sniegšanas pienākums primāri saistīts ar vecāku mantas stāvokli
un šim stāvoklim
atbilstošu bērnu nodrošinājumu, lai, nosakot uzturlīdzekļu apmēru, maksimāli tiktu nodrošinātas bērna intereses (sk. Senāta
2011.gada 18.maija spriedumu lietā Nr.SKC - 863/2011, Senāta 2012.gada 6.jūlija spriedumu lietā Nr.SKC - 1389/2012, Senāta
2012.gada 28.septembra spriedumu lietā Nr.SKC - 1024/2012, Senāta 2012.gada 28.septembra spriedumu lietā Nr.SKC -
1068/2012, Senāta 2012.gada 25.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC - 1391/2012).
Lietā nepastāv strīds par to, ka /pers. D/ ir /pers. F/ un /pers. E/ tēvs, kurš, pamatojoties uz vienošanos ar šo bērnu māti /pers.
C/, bija apņēmies maksāt uzturlīdzekļus bērniem.
Pret atbildētāju celto prasību par uzturlīdzekļu piedziņu prasītāja /pers. C/ pamatojusi ar apstākļiem, ka atbildētājs nepilda saistību
samaksāt uzturlīdzekļus bērniem atbilstoši vienošanās noteikumiem. Minētā iemesla dēļ viņa lūdz piedzīt uzturlīdzekļus ar tiesas spriedumu.
Proti, konkrētā prasība celta bērnu interesēs, aizstāvot Civillikumā noteiktās tiesības bērniem saņemt finansiālo atbalstu no
vecākiem. Tā kā lieta ir saistīta ar bērnu likumīgajām interesēm, kuru nodrošināšana, izskatot strīdus, ir tiesas pamatuzdevums,
konkrētajā gadījumā tiesai jāizvēlas tāds strīda risinājums, kas maksimāli nodrošina bērnu tiesību ievērošanu.
No lietas materiāliem redzams, ka starp vecākiem noslēgtā vienošanās nenodrošina efektīvu tiesisko aizsardzību bērnu
tiesībām uz uzturlīdzekļu saņemšanu, jo atbildētājs to nepilda un nepastāv mehānisms, ar kuru atbildētāju bez papildu
tiesvedībām un izdevumiem varētu piespiest to izpildīt.
Turpretī gadījumā, ja uzturlīdzekļi tiktu piedzīti ar tiesas spriedumu, nolēmuma izpildīšanu iespējams panākt ar
Civilprocesa likumā noteiktajiem instrumentiem par tiesas nolēmumu piespiedu izpildi, kas, bez šaubām, atbilst bērnu interesēm.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesai jāņem vēra judikatūra.
Augstākās tiesas Senāts iepriekš ir jau atzinis, ka vienošanās starp vecākiem notiek tikai par maksājumu apmēru, jo pienākums maksāt un
tiesības saņemt līdzekļus bērnu uzturam ir regulēts likumā (Civillikuma 177., 179.pants) (sk. Senāta 2007.gada 24.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC -
729, Senāta 2010.gada 27.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC - 1126/2010 ). Tas nozīmē, ja prasība celta, lai aizstāvētu no likuma izrietošas bērnu
tiesības saņemt uzturlīdzekļus no vecāka, nav nepieciešams apstrīdēt noslēgto vienošanos. Šāda vienošanās neliedz ar likumu pamatoto vecāka
pienākumu par uzturlīdzekļu maksāšanu noteikt ar tiesas spriedumu.
Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 29.augustā lietā Nr.SKC-556 ir atzinis, ka iztulkojot Latvijas Republikas Satversmes 92.pantu un
Civilprocesa likuma 1.pantu saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu
uzturam, tie piedzenami no brīža, kad prasība iesniegta tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību
aizsardzības realizāciju tiesā.
Tādējādi secināms, ka ar tiesas spriedumu kā uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma sākuma brīdi var noteikt prasības celšanas brīdi - 2014.gada
22.jūliju, un tie maksājami līdz bērnu pilngadībai, jo atbilstoši Civillikuma 177.pantam tikai līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā un
uzturlīdzekļi maksājami prasītājai bērna uzturam.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājas labā no atbildētāja piedzenami uzturlīdzekļi bērnu /pers. F/ un /pers. E/ uzturam 355,72 EUR mēnesī katram
bērnam no 2014.gada 22.jūlija līdz bērnu 18 gadu vecuma sasniegšanai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 203.panta ceturto daļu, ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no atbildētāja piespriesti
periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt
maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.
Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Savukārt,
Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu
piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.
Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja
valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Ņemot vērā, ka konkrētajā lietā ar 2013.gada 26.augusta apņemšanos /pers. D/ uzņēmies
saistību maksāt uzturlīdzekļus, un to, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu prasītāja, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu
par uzturlīdzekļu piedziņu bija atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, tiesas izdevumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo
daļu piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 1. un 10.punktu, prasībās par naudas piedziņu prasības summa ir piedzenamā summa;
prasībās, kas sastāv no vairākiem patstāvīgiem mantiskiem prasījumiem prasības summa ir visu prasījumu kopsumma. Savukārt, atbilstoši Civilprocesa
likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktam prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu prasības summa ir maksājumu kopsumma par vienu gadu. Ņemot vērā, ka
prasības summa šajā lietā ir 16122,15 EUR (355,72 EUR x 2 x 12 = 8 537,28 EUR 7 584,87 EUR = 16122,15 EUR), valsts nodevas apmērs ir
nosakāms saskaņā ar Civilprocesa 34.panta pirmās daļas 1.punkta c) apakšpunkta prasībām un tas sastāda 807,56 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu no atbildētāja par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi 4,51 EUR par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam labprātīgai sprieduma izpildei nosakāms termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
R e zo l ut ī v ā da ļ a
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1., 5., 8., 35., 39., 42., 43., 92. - 97., 189.- 193., 195., 204.1pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt /pers. C/ prasību pret /pers. D/ par uzturlīdzekļu parāda un uzturlīdzekļu piedziņu pilnībā.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļu parādu 7584,87 EUR
(septiņi tūkstoši pieci simti astoņdesmit četri euro, 87 centi) apmērā par laika periodu no 2013.gada 26.augusta līdz 2014.gada 22.jūlijam.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus nepilngadīgā bērna /pers.
E/, personas kods /personas kods/, uzturam 355,72 EUR (trīs simti piecdesmit pieci euro, 72 centi) mēnesī no 2014.gada 22.jūlija līdz bērna 18 gadu
vecuma sasniegšanai.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus nepilngadīgā bērna /pers.
F/, personas kods /personas kods/, uzturam 355,72 EUR (trīs simti piecdesmit pieci euro, 72 centi) mēnesī no 2014.gada 22.jūlija līdz bērna 18 gadu
vecuma sasniegšanai.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 807,56 EUR (astoņi simti septiņi euro, 56 centi), samaksu veicot
Valsts kasei, reģistrācijas Nr.90000050138, konta Nr.LV55TREL1060190911200, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, nosakot, ka
valsts nodevas samaksas apstiprinošs dokuments iesniedzams Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā Baložu ielā 14, Rīgā, sprieduma
labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,51 EUR (četri euro, 51 cents),
samaksu veicot Tiesu administrācijai, konta Nr. LV51TREL2190458019000; NMR 90001672316 saņēmēja iestāde: Valsts kase Kods TRELLV22,
nosakot, ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksas apstiprinošs dokuments iesniedzams Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā
Baložu ielā 14, Rīgā, sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā.
Noteikt /pers. D/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, pārsūdzēšanas termiņu skaitot no pilna
sprieduma sastādīšanas dienas - 2015.gada 25.marta, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnesis E.Ernstsons