Court allows debt collection for remaining loan balance, interest, and costs after auction proceeds were insufficient.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted SIA "Hiponia"'s claim for debt collection against two individuals, ordering them to pay the remaining loan balance, accrued interest, court fees, and execution costs. Although the plaintiff argued that the debt contract was terminated upon the auction sale of the mortgaged property, the court found that the auction proceeds were insufficient to cover the total debt. Consequently, the court ruled that the debt relationship remained active for the unpaid portion, allowing the creditor to pursue the remaining balance from the borrowers. The judgment established that the auction does not extinguish the debt if the proceeds fall short of the obligation.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 193., 194., 195. panti; Civillikuma 1946., 1753., 1756., 1759., 1765. panti: The sale of mortgaged property via auction does not extinguish the underlying debt if the proceeds are insufficient to cover the total obligation, allowing the creditor to pursue the remaining balance from the borrower.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C07095814
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē, 2015.gada 26.martā
Aizkraukles rajona tiesa
tiesnese J.Bebriša
ar tiesas sēdes sekretāri I.Šali,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Hiponia” prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
SIA „Hiponia” cēlusi Aizkraukles rajona tiesā prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ par parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 3.maijā starp Valsts akciju sabiedrību „Latvijas Hipotēku un zemes banka” (pēc nosaukuma maiņas
VAS „Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum”), /pers. A/ un /pers. B/ tika noslēgts aizdevuma līgums Nr.28271/04 par solidāra aizdevuma 23400
EUR izsniegšanu.
Procentu likme aizdevumam noteikta 6,55% gadā. Saskaņā ar aizdevuma līguma 16.punktu procenti un pamatsumma atmaksājami katra mēneša
15.datumā. Aizdevuma līguma 20.punktā pielīgts līgumsods 30% gadā par termiņā neveiktu procentu vai pamatsummas maksājumu. Aizdevuma gala
atmaksas termiņš noteikts 2016.gada 15.novembrī.
Prasītāja norāda, ka atbildētāji nepildīja no aizdevuma līguma izrietošās saistības pienācīgā apmērā un noteiktajā termiņā. Prasītāja iesniedza tiesā
pieteikumu par saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un ar Aizkraukles rajona tiesas 2010.gada 20.septembra lēmumu lietā Nr. 3-12/1154 pieteikums
tika apmierināts, pakļaujot atbildētāju saistības, kas izriet no aizdevuma līguma un nodrošinātas ar publisku hipotēku uz nekustamo īpašumu /Nosaukums
B/, Aizkraukles pagastā, Aizkraukles novadā, kadastra Nr. /numurs A/, bezstrīdus piespiedu izpildei.
2011.gada 2.decembrī zvērināta tiesu izpildītāja Dzintra Hauka rīkoja nekustamā īpašuma /Nosaukums B/, Aizkraukles pagastā, Aizkraukles
novadā, kadastra Nr. /numurs A/, izsoli un nekustamo īpašumu nosolīja par 10500 Ls jeb 14940,15 Ls.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 568.panta pirmo daļu, sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina.
Prasītāja atsaucas uz Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada 25.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-18/2012 norādot, ka brīdī,
kad stājas spēkā tiesas lēmums, ar kuru atļauts pārdot ieķīlāto nekustamo īpašumu, visas tiesības un saistības, kas izriet no aizdevuma līguma, tajā skaitā
tiesības saņemt līgumsodu, tiek izbeigtas.
Prasītāja norāda, ka aizdevuma līgums uzskatāms par izbeigtu ar lēmuma par saistības bezstrīdus pakļaušanu piespiedu izpildei pieņemšanu ar
lēmumā konstatētajām neizpildītajām saistībām pret prasītāju, kas izriet no aizdevuma līguma.
No zvērinātas tiesu izpildītājas Dzintras Haukas 2012.gada 20.marta uzraksta uz Aizkraukles rajona tiesas 2010.gada 20.septembra lēmuma
noraksta lietā Nr. 3-12/1154 redzams, ka izsoles ceļā atgūtie naudas līdzekļi ir 8671,90 Ls jeb 12339 EUR.
Prasītājai saskaņā ar Aizkraukles rajona tiesas 2010.gada 20.septembra lēmumu noteiktas tiesības saņemt likumiskos 6 % no pamatsummas līdz
izsoles dienai.
Likumiskie 6% gadā tiek aprēķināti no pamatsummas 14069,69 Ls jeb 20019,37 EUR par laika posmu no bezstrīdus lēmuma pieņemšanas dienas
2010.gada 20.septembra līdz izsoles dienai 2011.gada 2.decembrim, pieņemot, ka gadā ir 365 dienas.
Kopējās atbildētāju saistības uz izsoles dienu 2011.gada 2.decembri bija 15985,93 Ls, ko veidoja no aizdevuma līguma izrietošais parāds
14774,15 Ls + tiesas piespriestā valsts nodeva 200 Ls + likumiskie procenti līdz izsoles dienai 1011,78 Ls).
Prasītāja norāda, ka izsoles ceļā atgūtie naudas līdzekļi 8671,90 Ls novirzīti aizdevuma līguma saistību daļējai dzēšanai saskaņā ar aizdevuma
līguma Pielikuma Nr.l 24.punktu, dzēšot samaksāto valsts nodevu 200 Ls, līgumsodu par termiņā neveiktiem procentu maksājumiem 7,15 Ls, līgumsodu
par termiņā neveiktiem pamatsummas maksājumiem 53,69 Ls, kavētos procentus par aizdevuma izmantošanu 587,30 Ls, procentus par aizdevuma
izmantošanu 56,32 Ls, likumiskos 6% par laika posmu no 2010.gada 20.septembra līdz 2011.gada 2.decembrim 1011,78 Ls, kavētos pamatsummas
maksājumus 2050,40 Ls, kā arī daļēji neatmaksāto pamatsummu 4705,26 Ls apmērā.
Atbildētāju saistības, kas izriet no aizdevuma līguma ir 7314,03 Ls (15985,93 Ls - 8671, 90 Ls) jeb 10406,93 EUR, ko veido neatmaksātā
pamatsumma.
2013.gada 12.jūnijā starp Valsts akciju sabiedrību „Latvijas Hipotēku un zemes banka” un SIA „Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra”
(pēc nosaukuma maiņas - SIA ,,Hiponia") tika noslēgta vienošanās par prasījuma tiesību cesiju Nr.C4-2012/1173, ar kuru banka nodeva, bet aģentūra
pieņēma prasījumus ar visām pie tā piederīgām un pastāvošām tiesībām, kas izriet no aizdevuma līguma. Paziņojums par prasījuma tiesību cesiju
atbildētājiem nosūtīts 2013.gada 1jūlijā.
Prasītājs nosūtīja atbildētājiem paziņojumus par saistību izpildi, aicinot atbildētājus labprātīgi izpildīt kavētās maksājumu saistības. Paziņojumos
norādītās naudas summas aprēķinātas, pieņemot, ka aizdevuma līgums nav izbeigts, taču, ņemot vērā spēkā esošo judikatūru, proti, ka ar tiesas lēmuma
spēkā stāšanos par nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē aizdevuma līgums uzskatāms par izbeigtu, prasītāja, vadoties no Civillikuma 1.pantā nostiprinātā
labas ticības principa pieņem, ka aizdevuma līgums izbeigts ar 2010.gada 20.septembra lēmuma lietā Nr.3-12/1154 pieņemšanu.
Prasītāja norāda, ka ar izsoles ceļā atgūtajiem naudas līdzekļiem netika segts viss no aizdevuma līguma izrietošais parāds, prasītāja saskaņā ar
Civillikuma 1946., 1756. un 1759.panta 1.punkta noteikumiem ir tiesīga prasīt likumiskos 6% par pamatkapitāla lietošanu par laika posmu no nākamās
dienas pēc izsoles - 2011.gada 3.decembra līdz prasības pieteikuma sagatavošanas dienai 2014.gada 12.decembrim. Likumiskie 6% gadā tiek aprēķināti
no pamatsummas 7314,03 Ls jeb 10406,93 EUR.
Prasītāja lūdz piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ par labu SIA „Hiponia” no 2007.gada 3.maija aizdevuma līguma Nr.28271/04 izrietošu
parādu 10406,93 EUR, ko veido pamatparāds. Lūdz piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ par labu SIA „Hiponia” likumiskos 6% par pamatkapitāla
lietošanu par laika posmu no 2011.gada 3.decembra līdz 2014.gada 12.decembrim 1889,55 EUR. Lūdz piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ visus
tiesāšanās izdevumus. Lūdz atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet nepiedzītās
aizdevuma pamatsummas.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1805., 1828., 1934., 1943., 1946., 1756.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765.pantu, Civilprocesa likuma 1.
pantu, 23.panta pirmo daļu, 28.panta septīto daļu, 127., 195.pantu.
Rakstveida paskaidrojumā atbildētāji /pers. A/ un /pers. B/ norāda, ka prasību neatzīst.
Atbildētāju vērtējumā šāda prasība nav pamatota un nav apmierināma. Prasītāja prasības pieteikumā, atsaucoties uz Augstākās tiesas Senāta
Civillietu departamenta 2012.gada 25.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-18/2012, norāda un atzīst, ka līgums uzskatāms par izbeigtu ar lēmumu par
bezstrīdus pakļaušanu piespiedu izpildei pieņemšanu ar lēmumā konstatētajām neizpildītajām saistībām pret kreditoru, kas izriet no līguma.
Ņemot vērā, ka līgums ir izbeigts, prasītājai nav tiesiska pamata prasīt piedzīt no atbildētājiem no līguma izrietošo saistību - parādu 10406,93
EUR, ko veido pamatparāds un likumiskos procentus 1889,55 EUR par tā lietošanu.
Atbildētāji norāda, ka kreditors izsniedzot aizdevumu ir apzinājies, ka nekustamā īpašuma reālā vērtība ir vienāda vai lielāka ar aizdevuma summas
apmēru, ko apliecina veiktais nekustamā īpašuma novērtējums. Izsniedzot aizdevumu un nodrošinoties ar hipotēku, kreditors ir apzinājis riskus un
secinājis, ka atbildētāju saistību neizpildes gadījumā pārdodot nekustamo īpašumu, atgūs aizdevuma summu, tādejādi nodrošinoties pret iespējamiem
zaudējumiem.
Atbildētāji norāda, ka atlikusī aizdevuma summas daļa varētu tikt pielīdzināta zaudējumiem, kas kreditoram radušies, neatgūstot visu atlikušo
aizdevuma summu, kas iegūta nekustamā īpašuma pārdošanas izsole rezultātā. Tomēr prasību par zaudējumu piedziņu prasītāja nav cēlusi.
Izsoles rezultātā nekustamo īpašumu savā īpašumā ir ieguvusi prasītāja, kas ir kreditora ,,meitas" uzņēmums SIA ,,Hiponia" (iepriekšējais
nosaukums SIA „Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra”), iegūstot to par naudas summu, kas ir aptuveni uz pusi mazāka, nekā nekustamā
īpašuma reālā vērtība, ko kreditors ir atzinis izsniedzot atbildētājiem aizdevumu. Tādejādi, piekrītot pārdot nekustamo īpašumu izsolē par aptuveni divreiz
zemāku cenu nekā tā reālā vērtība, ne kreditors, ne arī prasītāja, kā nekustamā īpašuma ieguvēja, nevarēja neapzināties, ka īpašums tiek pārdots par
cenu, kas acīmredzami neatbilst lietas patiesajai vērtībai.
Pastāvot apstākļiem, ka izsoles rīkošanas brīdī kreditors un prasītāja pēc būtības bija viena un tā pati persona jeb attiecīgi ,,mātes un meitas"
uzņēmumi, atbildētāji secina, ka kreditors ir bijis ieinteresēts pārdot nekustamo īpašumu par iespējami zemāku cenu, jo apzinājās, ka nekustamā īpašuma
pārdošanas rezultātā neiegūto atlikušo aizdevuma summas daļu varēs prasīt no atbildētājiem, tādejādi nepamatoti iedzīvojoties uz atbildētāju rēķina, kas,
savukārt, būtu pretēji Civillikuma 2391.panta nosacījumiem.
Atbildētāji uzskata, ka ne kreditors, ne prasītāja nav rīkojušies atbilstoši labas ticības principam.
Atbildētāji vērš uzmanību uz to, ka aizdevums tika izsniegts uz termiņu līdz 2016.gada 15.novembrim, no kā izriet, ka kreditors apzinājās un
rēķinājās, ka pilnu aizdevumu summu atgūs ne ātrāk, kā iztekot aizdevuma galējam termiņam. Nekustamā īpašuma izsoles brīdī 2011.gada 2.decembrī,
kā pamatojums nekustamā īpašuma pārdošanai par ātrās realizācijas vērtību, nevarēja kalpot pieņēmums, ka kreditors varēja paļauties, ka uz to brīdi jau
būs atguvis visu aizdevuma summu.
Atbildētāju vērtējumā, pastāvot minētajiem apstākļiem kreditors varēja novērst zaudējumu rašanos, ievērojot pienācīgu rūpību, un, proti - realizējot
hipotekāro ķīlu atbilstoši tās patiesajai vērtībai, un tādejādi novēršot sev iespējamo zaudējumu rašanos.
Atbildētāju ieskatā kreditora rīcība nav bijusi atbilstoša Civillikuma 1776.panta nosacījumiem, saskaņā ar kuriem, kreditoram būtu tiesības prasīt
tikai to zaudējumu atlīdzību, no kuriem tam nav bijis iespējams izvairīties, veicot šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus, kurus, savukārt, kreditors nav
izpildījis.
Atbildētāji uzskata, ka prasītāja nav tiesīga prasīt tos zaudējumu, kā atlikušās aizdevuma summas piedziņu.
Atbildētāji norāda, ka nepiekrīt prasības pieteikumā norādītajam parāda aprēķinam. No prasības pieteikumā norādītā izriet, ka parāda aprēķins
tiek veikts balstoties uz aprēķiniem, kas izriet no Aizkraukles rajona tiesas 2010.gada 20.septembra lēmuma lietā Nr.3-12/1154.
Atbildētāji norāda, ka viņi nevar būt atbildīgi par saistībām, kuru izpilde nav atkarīga no viņiem. Izsole ir notikusi 2011.gada 2.decembrī, t.i., vairāk
kā gadu jeb 438 dienas pēc Aizkraukles rajona tiesas 2010.gada 20.septembra lēmuma lietā Nr.3-12/1154. Atbildētāju ieskatā kreditora interesēs bija
godprātīgi un savlaicīgi veikt attiecīgas darbības un nodod lietu tiesu izpildītājam, nevis novilcināt tiesas lēmuma nodošanu izpildei, kā rezultāta pārdodot
nekustamo īpašumu izsolē vairāk kā pēc gada jeb 438 dienām, par šo laika periodu aprēķināt un prasīt likumiskos procentus no atbildētājiem. Ja
kreditors nebūtu vilcinājies ar tiesas lēmuma izpildi, nebūtu arī pamata aprēķināt likumiskos procentus.
Atbildētāji atsaucas uz Civillikuma 1.pantu, norādot, ka kreditors nav rīkojies atbilstoši labas ticības principam, līdz ar to nav pamata iekļaut šādi
aprēķinātus procentus prasības pamatsummai.
Atbildētāji norāda, ka prasītāja parāda pamatsummā ir iekļāvusi arī tiesas piespriesto valsts nodevu un aprēķinātos likumiskos procentus. Prasības
pieteikumā tiek norādīts, ka atbildētāju saistības, kas izriet no 2007.gada 3.maija aizdevuma līguma Nr.28271/04 ir 10406,93 EUR, ko veido
neatmaksātā pamatsumma. Atlikusī aizdevuma pamatsumma, kas izriet no līguma un ar Aizkraukles rajona tiesas 2010.gada 20.septembra lēmumu lietā
Nr.3-12/1154 piedzenamā summa, nav viens un tas pats, kā to savā prasības pieteikumā ir norādījusi prasītāja.
No prasības pieteikumā norādītajiem aprēķiniem izriet, ka no piedzenamās summas 10406,93 EUR tiek aprēķināti likumiskie procenti. Savukārt,
minētā summa sastāv gan no pamatparāda summas, gan no piedzenamās valsts nodevas, gan no jau aprēķinātiem likumiskajiem procentiem. Atbildētāju
vērtējumā nav tiesiska pamata aprēķināt un prasīt piedzīt likumiskos procentus no jau aprēķinātiem likumiskiem procentiem, kā arī aprēķināt likumiskos
procentus no piedzenamās valsts nodevas summas. Atbildētāji lūdz prasību noraidīt.
Prasītāja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Par tiesas sēdi prasītājam paziņots, nosūtot tiesas pavēsti uz elektroniskā pasta adresi 2015.gada
18.februārī (lietas 49.lapa). Rakstveida iesniegumā prasītājs lūdzis lietu izskatīt bez tā pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē, norādot, ka prasību uztur pilnā
apmērā atbilstoši prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un motīviem, kā arī norāda, ka izlīgums konkrētajā lietā nav iespējams (lietas 51.lapa).
Atbildētāji /pers.A/ un /pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradušies, /pers. B/ nav tiesu informējis par neierašanās iemesliem, bet /pers. A/
telefonogrammā paziņojusi, ka uz tiesas sēdi nevar ierasties veselības problēmu dēļ, lūgusi lietu izskatīt bez viņas piedalīšanās tiesas sēdē. Par tiesas sēdi
atbildētājiem paziņots likumā paredzētā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā pasta sūtījumā 2015.gada 18.februārī (lietas 49.lapa).
Pie norādītajiem apstākļiem, ņemot vērā, ka visiem lietas dalībniekiem par tiesas sēdi paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, tiesa atzīst,
ka nepastāv Civilprocesa likuma 209., 210.pantā paredzētie lietas izskatīšanas atlikšanas pamati un atzīst par iespējamu lietu iztiesāt bez prasītāja
pārstāvja un atbildētāju klātbūtnes tiesas sēdē.
Motīvu daļa
Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi.
Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1934.pants nosaka, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds
pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
2007.gada 3.maijā ar atbildētāju /pers. A/ un /pers. B/ noslēgts aizdevuma līgums Nr.28271/04, atbilstoši kuram VAS „Latvijas Hipotēku un
zemes banka” izsniedza aizdevumu 23400 EUR aizdevuma līguma 28271/03 saistību dzēšanai, mājas remontam. Puses vienojās par procentu likmi 6,55
% gadā. Aizdevuma gala atmaksas termiņš noteikts 2016.gada 15.novembris (lietas 14.-20.lapa). Aizdevuma izsniegšanu apliecina lietā esošais konta
izraksts (lietas 13.lapa).
Prasību cēlusi SIA „Hiponia”.
No lietas materiāliem redzams, ka 2013.gada 12.jūnijā starp VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” kā cedentu un SIA „Hipotēku bankas
nekustamā īpašuma aģentūra” kā cesionāru noslēgta vienošanās par prasījuma tiesību cesiju Nr.C4-2012/1173. Atbilstoši šai vienošanās SIA „Hipotēku
bankas nekustamā īpašuma aģentūra” pieņēmusi no VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” prasījumus ar visām pie tā piederīgām un pastāvošām
tiesībām, kas izriet no aizdevuma līguma Nr.28271/04, noslēgta 2007.gada 3.maijā ar /pers. A/ un /pers. B/ (lietas 28.lapa). Par prasījuma tiesību
cesiju 2013.gada 1.jūlijā nosūtīts paziņojums atbildētājiem (lietas 29.-32.lapa).
Saskaņā ar Civillikuma 1793.pantu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma. Civillikuma
1801.pants paredz, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā.
Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.
Tiesa atzīst, ka SIA „Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra” uz 2013.gada 12.jūnija vienošanās pamata ir ieguvusi prasījuma tiesības pret
atbildētājiem par attiecīgo līgumsaistību izpildi.
No Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra izziņas redzams, ka SIA „Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra” nosaukums no 2014.gada
1.oktobra mainīts uz SIA „Hiponia”.
Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu
katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.
Ar Aizkraukles rajona tiesas 2010.gada 20.septembra lēmumu lietā Nr. 3-12/1154 VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pieteikums par
/pers. A/ saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanu tika apmierināts, pakļaujot bezstrīdus piespiedu izpildīšanai /pers. A/ saistības 14774,15 Ls apmērā,
tajā skaitā līgumsods par termiņā neveiktiem procentu maksājumiem 7,15 Ls, līgumsods par termiņā neveiktiem pamatsummas maksājumiem 53,69 Ls,
kavētie procenti par aizdevuma izmantošanu 587,30 Ls, kavētie pamatsummas maksājumi 2050,40 Ls, procenti par aizdevuma izmantošanu 56,32 Ls,
neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 12019,29 Ls, kas izriet no 2007.gada 3.maija aizdevuma līguma Nr.28271/04 un nodrošinātas ar publisku
hipotēku uz /pers. A/ piederošo nekustamo īpašumu /Nosaukums B/, Aizkraukles pagastā, Aizkraukles novadā, kadastra Nr. /numurs A/. No /pers. A/
par labu VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” piedzīta valsts nodeva 200 Ls. Noteikts, ka VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” ir tiesības par
laiku līdz lēmuma pilnīgai izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6% no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas – 12019,29 Ls.
No zvērinātas tiesu izpildītājas Dzintras Haukas 2012.gada 20.marta uzraksta uz Aizkraukles rajona tiesas 2010.gada 20.septembra lēmuma
noraksta lietā Nr. 3-12/1154 redzams, ka nekustamais īpašums /Nosaukums B/, Aizkraukles pagastā, Aizkraukles novadā pārdots izsolē par 10500 Ls,
faktiski atgūtā summa 8671,90 Ls (lietas 21.-25.lapa).
No akta par nekustamā īpašuma pārdošanu izsolē redzams, ka nekustamā īpašuma 2011.gada 2.decembra izsolē piedalījušies divi solītāji. Izsoles
solis noteikts 600 Ls. No izsoles akta redzams, ka nekustamo īpašumu par 10500 Ls nosolīja SIA „Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra”
pilnvarotā persona (lietas 26.-27.lapa).
Saskaņā ar Civillikuma 1811.pantu, katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i.nolīdzinot
parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu. Civillikuma 1838.pantā ir noteikts, ka samaksas izdarīšana jāpierāda
tam, kas to apgalvo . Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.
Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība .
Ievērojot Civillikuma 1838.panta noteikumus un to, ka lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka atbildētāji parādu būtu samaksājuši, tas
solidāri(Civillikuma 1670.;1673.pants) piedzenams no atbildētājiem 10406,93 EUR apmērā.
Prasītājs aprēķinājis un lūdz piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ likumiskos 6% par pamatkapitāla lietošanu par laika periodu no 2011.gada
3.decembra līdz 2014.gada 12.decembrim 1889,55 EUR.
Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu procenti par aizdevumu dodami tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.
Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar minētā likuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus
pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma
pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, un šādus procentus sauc par nokavējuma
procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu likumisko procentu apmērs ir 6% gadā.
Tiesa atzīst, ka prasītāja pamatoti lūgusi piedzīt likumiskos procentus par norādīto laika periodu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam apmierināms prasītājas lūgums atzīt tam tiesības saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no
neatmaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Ceļot prasību, prasītāja samaksājusi valsts nodevu 685,14 EUR (lietas 9.lapa), kā arī samaksājusi izdevumus, kas saistīti ar tiesas pavēstu
un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 8,84 EUR (lietas 10., 52.lapa). Minētie tiesas izdevumi piedzenami solidāri no atbildētājiem par
labu prasītājai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājiem /pers. A/ un /pers. B/ nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – 10 dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 193.,194., 195., 2041. pantu, tiesa
nosprieda:
SIA „Hiponia” prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Hiponia”, reģistrācijas
Nr.40003426895, no 2007.gada 3.maija aizdevuma līguma Nr.28271/04 izrietošo parādu 10406,93 EUR (desmit tūkstoši četri simti sešus euro 93
centus), likumiskos procentus par laika periodu no 2011.gada 3.decembra līdz 2014.gada 12.decembrim 1889,55 EUR (viens tūkstotis astoņi simti
astoņdesmit deviņus euro 55 centus), valsts nodevu 685,14 EUR (seši simti astoņdesmit piecus euro 14 centus) un ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 8,84 EUR (astoņus euro 84 centus).
Atzīt SIA „Hiponia” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet
nepiedzītās aizdevuma pamatsummas10406,93 EUR (desmit tūkstoši četri simti sešiem euro 93 centiem).
Noteikt /pers.A/ un /pers. B/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2015.gada
26.marta, iesniedzot apelācijas sūdzību Aizkraukles rajona tiesā.
Tiesnese J. Bebriša