Court allows insurance subrogation claim against building owners for water damage losses.

ECLI:LV:RPT:2023:0607.C771179322.3.S

Civillieta Nr.C771179322

Lietvedības Nr. C-06776-23/6

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2023.gada 7. jūnijā

Rīgas pilsētas tiesas

tiesnese I.Krigena-Jurkāne,

rakstveida procesā, Abrenes ielā 8, Rīgā, izskatīja civillietu ERGO Insurance SE vienkāršotās procedūras prasībā pret

/pers. B/ un /pers. C/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2023.gada 21.novembrī ERGO Insurance SE (turpmāk tekstā arī prasītājs) iesniedza tiesā vienkāršotās procedūras

prasību pret /pers. B/ un /pers. C/ (turpmāk tekstā arī atbildētāji) par naudas piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2020.gada 24.novembrī /adrese/ notika ūdens saliešanas negadījums, kā

rezultātā tika nopludināts /pers. D/ piederošais un apdrošinātais dzīvoklis Nr./numurs/, kas apdrošināts pie prasītāja,

saskaņā ar polisi Nr./numurs/.

2020.gada 26.novembrī SIA “Ādažu namsaimnieks” sastādīja aktu Nr.ĀNS/5-12/20/16 kurā norādīts, ka ūdens

noplūdes cēlonis ir dzīvoklī Nr./numurs/ bojātais boilera lokanais pievads.

[1.2] Pamatojoties uz noslēgto apdrošināšanas līgumu, prasītājs apsekoja cietušo īpašumu, un saskaņā ar SIA

“Carlstrom” sastādīto tāmi Nr.20-09/12/2020-E un SIA “Latframe” līgumu M-xx-20, noteica zaudējumu un izmaksāja

apdrošināšanas atlīdzību 814 EUR apmērā.

Atbildētāji ir pilnībā atbildīgi par notikušo ūdens noplūdi un tās rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Prasītājs uztur

prasību 814 EUR apmērā, kas veidojas no tāmē norādītajām tiešajām izmaksām 1064 EUR – pašrisks 250 EUR = 814

EUR.

[1.3] Saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likuma 45.panta pirmo daļu apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas

atlīdzību, ir subrogācijas tiesība, izņemot personu apdrošināšanas gadījumus.

[1.4] Prasība pamatota ar Civillikuma 1770., 1773., 1775., 1779.pantiem, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās

daļas 1.punktu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta d) apakšpunktu, Apdrošināšanas līguma

likuma 45.panta pirmā daļu.

[1.5] Prasītājs lūdz tiesu – Piedzīt solidāri no /pers. B/ un /pers. C/ par labu Prasītājam zaudējumus 814 EUR,

samaksāto valsts nodevu 122,10 EUR; noteikt prasītājam tiesības, par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/ un

/pers. C/ 6% gadā no nenomaksātās parāda summas.

[2] Tiesā saņemts atbildētāju rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst.

[2.1] Atbildētāji paskaidrojumā norādīts, ka SIA “Ādažu Namsaimnieks” komisijas 2020.gada 26.novembra aktā

ĀNS/5-12/20/16 norādīts, ka šajā komisijā piedalījušās 2 personas - dzīvokļa /adrese/ pārstāve un SIA “Ādažu

Namsaimnieks” pārstāvis /pers. G/. Tomēr minēto komisijas aktu neskaidru iemeslu dēļ parakstījis tikai SIA “Ādažu

Namsaimnieks” pārstāvis, kas liek šaubīties, vai SIA “Ādažu Namsaimnieks” pārstāvis /pers. G/ vispār ieradās notikušās

ūdens noplūdes vietā un veica apskati kopā ar /pers. D/.

[2.2] /pers. D/ 2020.gada 26.novembra pieteikumā īpašuma apdrošināšanā sadaļā “Bojājuma apraksts” apgalvojusi, ka

ūdens noplūde iekš pašu konstruētas reģipša sienas, samirkusi sienā esošā izolācijas minerālā vate, uz sienas parādījušās

nelielas dobes skrūvju vietās, kā arī kļuva redzamas reģipša savienojumu vietas, samirkusi arī virtuves mēbeļu aizmugurējā,

pie sienas pieguļošā daļa apakšējiem skapīšiem. Sienā esošo vati ir nepieciešams nomainīt, pilnībā izjaucot sienu apmēram

6,5m2 platībā, lai to izdarītu ir nepieciešams demontēt virtuves mēbeles.

Atšķirībā no /pers. D/ apgalvotā SIA “Ādažu Namsaimnieks” komisijas 2020.gada 26.novembra aktā ĀNS/5-12/20/16

norādīts, ka tikuši konstatēti tikai ūdens atstāti traipi uz dzīvokļa /adrese/ virtuves sienas - kopējā platībā 5 m2.

Savukārt prasītāja pārstāvja 2020.gada 27.novembra apskates aktā Nr. 89603 norādīts, ka aiz reģipša sienas ir

siltinājuma vate, kura piesūkusies ar ūdeni. Prasītāja pārstāvis 2020.gada 27.novembra apskates aktā nav norādījis, ka viņš

būtu atvēris sienas segumu vai kā citādi pārliecinājies, ka zem tā ir izolācijas vate un ka tā ir izmirkusi.

Līdz ar to ne SIA “Ādažu Namsaimnieks” pārstāvis, ne prasītāja pārstāvis nebija konstatējuši /pers. D/ norādītas

izmaiņas uz viņas dzīvokļa virtuves sienas.

[2.3] SIA “Ādažu Namsaimnieks” komisijas 2020.gada 26.novembra. aktā ĀNS/5-12/20/16 apgalvots, ka tā pielikumā

bijusi 1 fotogrāfija, tomēr prasības pieteikumam konkrētā civillietā šī fotogrāfija nav atrodama.

[2.4] Prasītājs tiesā nav iesniedzis nevienu kompetentas personas sastādītu, detalizētu iespējamā bojājuma

raksturojumu, kas būtu pamats konkrētam zaudējumu aprēķinam. Prasītājs par dzīvokļa /adrese/iespējamo bojājumu

spriedis galvenokārt pēc tās īpašnieces /pers. D/ viedokļa.

[2.5] Atbildētāji norāda, ka, lai konstatētu SIA “Ādažu Namsaimnieks” komisijas 2020.gada 26.novembra aktā minēto

ūdens noplūdes cēloni - bojātu boilera lokano pievadu dzīvoklī Nr./numurs/ - SIA “Ādažu Namsaimnieks” pārstāvim /pers.

G/ bija jāiekļūst dzīvoklī /adrese/, jākonstatē, ka tajā atrodas boileris un ka ir bojāts šī boilera lokanais pievads.

Atbildētājiem nav zināms, ka viņiem piederošajā dzīvoklī /adrese/ laika posmā no 2020.gada 24.novembra līdz 2020.gada

26.novembrim būtu iekļuvis SIA “Ādažu Namsaimnieks” pārstāvis /pers. G/ vai dzīvokļa /adrese/ īpašniece /pers. D/.

Tāpat atbildētājiem nav zināms, ka viņiem piederošajā dzīvoklī /adrese/ minētā laika posmā būtu noticis boilera lokanā

pievada bojājums.

[2.6] SIA “Carlstrom” lokālā tāmē Nr. 20-09/12/2020-E “Telpu atjaunošanas darbi pēc negadījuma” apgalvots, ka to

sastādījis, kāds “/pers. H/. Nr. 4-03691”, tomēr nav precizēts, konkrēti kāds sertifikāts bijis šai personai.

Atbildētāji iepazinušies ar SIA “Carlstrom” lokālo tāmi Nr. 20-09/12/2020-E, redzams, ka tā acīmredzami neatbilst

dzīvokļa /adrese/ īpašnieces /pers. D/ it kā esošo bojājumu raksturojumam.

SIA “Latframe” līguma Nr.M-xx-20 kopijā norādīts, ka izdevumi par virtuves mēbeļu demontāžu/montāžu ir 399 EUR

- šos izdevumus prasītāja apņēmusies apmaksāt bez PVN, lai gan kopējā summa (ar PVN) bijusi 482,79 EUR. Turklāt

jāievēro, ka virtuves mēbeļu demontāža, montāža un pārvietošana ir iekļauta arī SIA “Carlstrom” tāmē Nr. 20-09/12/2020-E,

kur šīs darbības bijis paredzēts veikt bez papildu maksas, kas ir pretrunā ar SIA “Latframe” līguma Nr.M-xx-20 kopiju.

Ne SIA “Carlstrom” lokālo tāmi Nr. 20-09/12/2020-E, ne SIA “Latframe” līguma Nr.M-xx-20 kopiju neviena persona

nav parakstījusi, līdz ar to šiem dokumentiem nav juridiska spēka.

[2.7] Prasītājs apgalvojis, ka aprēķinātais zaudējuma apmērs bijis 1064 EUR, no kura prasītājs ieturējis apdrošināšanas

līgumā (polisē) it kā norādīto pašrisku 250 EUR apmērā. Atbildētāji iepazinušies ar privātpersonu īpašuma apdrošināšanas

polisi Nr. /numurs/, redzams, ka tā nemaz neparedzēja pašrisku īpašuma apdrošināšanai - tāds paredzēts tikai fizisko

personu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai. Turklāt pašrisks fizisko personu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai

polisē Nr. /numurs/ paredzēts 25, nevis 250 EUR apmērā. Bez tam 2021.gada 12.janvāra lēmumā par apdrošināšanas

atlīdzības izmaksu nemaz nav norādīts, konkrēti kāda riska apdrošināšanas atlīdzība /pers. D/ izmaksāta saskaņā ar

apdrošināšanas līgumu Nr. /numurs/.

[3] Par atbildētāju paskaidrojumiem prasītājs ir sniedzis atsauksmi norādot, ka atbildētāji savos paskaidrojumos

norāda, ka saskaņā ar SIA “Ādažu namsaimnieks” un prasītāja darbinieku veikto apsekošanu un sastādītājiem aktiem

saliešana konstatēta “tikai atsevišķā īpašumā /adrese/.

Prasītājs norāda, ka ceļot prasības tiesā par konkrēta īpašuma saliešanu, tiek iegūti pierādījumi, par saliešanas faktu

tikai konkrētā īpašumā. Tādējādi prasītāja rīcībā nav un nevar būt dokumenti, kas attiecināmi uz citiem dzīvokļa

īpašumiem, jo prasītājam nav nekādu līgumisku un likumisku tiesību iegūt informāciju, par trešās personas īpašuma

saliešanas negadījumiem.

[3.1] Attiecībā uz akta sastādīšanas faktu prasītājs paskaidro, ka, kompetentās institūcijas amatpersona, kurai saskaņā

ar tiesu praksi ir tiesības sastādīt atbilstošus aktus, ir parakstījusi aktu, līdz ar ko, nav pamata uzskatīt, ka nekustamā

īpašuma apsekošana nav notikusi.

Prasītājs norāda, ka atbildētāji nav iesnieguši tiesai pierādījumus, ka SIA “Ādažu Namsaimnieks” 2020.gada

26.novembra akts Nr.ĀNS/5-12/20/16 ir apstrīdēts vai tas ir atcelts vai citādi grozīts. Līdz, ar ko minētais akts ir spēkā

esošs un saistošs, gan prasītājam, gan atbildētājiem.

[3.2] Attiecībā uz atbildētāju paskaidrojumos norādīto, ka pastāv nesakritība starp cietušās pieteikumā,

apsaimniekotāja aktā un prasītāja aktā norādītajiem bojājuma apmēriem.

Prasītājs pieļauj, ka cietusī persona, lai saglabātu savu īpašumu no lielākiem bojājumiem ir veikusi darbus, kas saistīti

ar lielāku zaudējumu novēršanu – proti liekā mitruma izvadīšanu no bojātā nekustamā īpašuma.

[3.3] Attiecībā uz fotogrāfiju pievienošanu aktam prasītājs norāda, ka atbildētājiem, kā nekustamā īpašuma īpašniekam

ir tiesības vērsties pie nekustamā īpašuma apsaimniekotāja un iepazīties ar pilnu aktu, savukārt prasītājam jāvadās tikai pēc

iesniegtajiem dokumentiem, bet foto neesamība neliek apšaubīt īpašumam nodarīto kaitējumu.

[3.4] Par komersantu kompetenci ir iespējams pārliecināties publiski pieejamos reģistros. Arī par tāmes sastādītāja

kompetenci var pārliecināties publiski pieejamos reģistros.

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi un novērtējusi civillietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[5] Tiesa nodibināja šādus faktiskos apstākļus.

Starp prasītāju un /pers. D/ noslēgts privātpersonu īpašuma apdrošināšanas polise Nr. /numurs/

par dzīvokļa /adrese/, apdrošināšanu uz laiku no 2020.gada 20.novembra līdz 2021.gada 19.novembrim.

Dzīvokļa īpašuma Nr./numurs/ appludināšana notikusi apdrošināšanas polises Nr. /numurs/ darbības laikā, dzīvoklī

Nr./numurs/ esošās boilera bojāto lokanā pievadu dēļ. Minēto faktu apliecina SIA “Ādažu namsaimnieks” 2020.gada

26.novembra akts Nr.ĀNS/5-12/20/16 par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem.

Prasītājs izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību /pers. D/ 814 EUR apmērā, ko apliecina 2021.gada 13.janvāra

maksājuma uzdevums Nr. RMZB47WNF6.

/pers. B/ un /pers. C/ uz dzīvokļa appludināšanas brīdi piederēja dzīvokļa Nr./adrese/.

[6] Lietā pastāv strīds par to, ka ūdens noplūde ir notikusi no atbildētāju piederoša dzīvokļa Nr.56 un vai ir iegūti

pierādījumi par ūdens noplūdes iemeslu un tā saistību ar atbildētāju atsevišķā īpašumā esošo boileru.

[6.1] Atbildētāji ir izteikuši iebildumus norādot, ka, lai konstatētu ūdens noplūdes cēloni, bojātu boilera lokano pievadu

dzīvoklī Nr./numurs/, SIA “Ādažu namsaimnieks” bija jāiekļūst dzīvoklī un jākonstatē, ka tajā atrodas boilers un ka ir

bojāts šī boilera lokanais pievads. Atbildētājiem nav zināms, ka viņiem piederošajā dzīvoklī būtu noticis boilera lokanā

pievada bojājums, līdz ar to apšauba, ka atbildētāju rīcība ir radījusi prasītājam zaudējumus. Tiesa atzīst, ka atbildētāju

norādītais nav pamatots, jo no lietas materiāliem nepārprotami izriet, ka dzīvokļa Nr./numurs/ appludināšana notikusi tā

iemesla dēļ, ka dzīvoklī Nr.56 bojāts boilera lokanais pievads dēļ.

Minēto apliecina ne tikai prasītāja norādītais, bet SIA “Ādažu namsaimnieks” 2020.gada 26.novembrī sastādītais akts

Nr.ĀNS/5-12/20/16, ko parakstījis SIA “Ādažu namsaimnieks” pārstāvis, norādot aktā, ka dzīvoklī Nr./numurs/bojāts

boilera lokanais pievads.

Tiesai nav pamata apšaubīt pārvaldnieka objektivitāti un neitralitāti.

No akta nav redzams, ka pārvaldnieka pārstāvis būtu veicis atbildētājiem piederošā dzīvokļa apsekošanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97. panta pirmo un otro daļu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības,

kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas

balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem. Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta

spēka, kas saistītu tiesu.

Normatīvajos aktos nav noteikta kārtība, kādā dzīvojamās mājas apsaimniekotājam jāsagatavo akts par saliešanas

gadījumu un kādam jābūt akta saturam, lai novērtētu to kā pierādījumu.

Šajā sakarā tiesa ņem vērā apstākli, ka attiecīga akta sastādīšana ir iespējama ļoti ierobežotā laika periodā pēc

bojājumus izraisījušā notikuma gan saistībā ar bojājumu veida un apjoma fiksēšanas nepieciešamību un neiespējamību tos

fiksēt objektīvi pēc ilgāka laika, gan arī īslaicīgu termiņu apdrošināšanas gadījuma pieteikšanai.

Tādejādi, dzīvokļa īpašniekam esot prombūtnē, novilcinot apsekošanas iespējamību vai pat atsakoties to nodrošināt,

akta sastādīšana nemaz nebūtu iespējama, kā rezultātā tiktu ierobežotas gan bojātā dzīvokļa īpašnieka tiesības saņemt

apdrošināšanas atlīdzību vai prasīt savu tiesību aizskāruma novēršanu, gan arī apdrošinātāja tiesības pieteikt regresa

prasījumu.

Tiesa uzskata, ka pārvaldnieka sastādītais apsekošanas akts ir viens no rakstveida pierādījumiem, kas novērtējams

atbilstoši Civilprocesa likuma 97. panta noteikumiem, un secinājumi par atbildētāju vainojamību un atbildību par zaudējumu

atlīdzību izdarāmi, novērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus to kopumā.

Ņemot vērā to, ka lietā nav iesniegti pierādījumi, kas būtu pretrunā ar SIA “Ādažu namsaimnieks” 2020.gada

26.novembrī sastādīto aktu, tiesai nav pamata apšaubīt iepriekš minēto aktu.

[7] Apdrošināšanas līguma likuma 54.panta pirmā daļa, nosaka, ka apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas

atlīdzību, izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā tiesības pret personu, kas atbildīga par zaudējumiem.

Prasītājs lūdz piedzīt solidāri no abiem atbildētājiem izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību 814 EUR.

Atbilstoši Civillikuma 1402.pantam saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai

pēc likuma.

Prasītājs norāda, ka atbildētāji nav ar pienācīgu rūpību izturējušies pret saviem, ka dzīvokļa īpašnieka, pienākumiem,

proti, ka nemainot dzīvoklī esošās komunikācijas tika pieļauts citas personas īpašuma neaizskaramības pārkumps, nodarot

zaudējumus.

Kā jau tiesa konstatēja, tad dzīvoklis Nr./numurs/, /adrese/, appludināts, bojāta boilera lokano pievada dēļ dzīvoklī

Nr./numurs/, /adrese/.

Civillikuma 1770.pants noteic, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Civillikuma 1775.pants

noteic, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina, bet 1779.pants, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko

viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Savukārt Civillikuma 1773. un 1774.pants noteic, ka zaudējums ir tiešs, kad

tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas, netiešs - kad tas cēlies sagadoties sevišķiem

apstākļiem vai attiecībām, nejaušs - kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvaramā vara. Nejaušs zaudējums nevienam

nav jāatlīdzina. Tādēļ, ja nejaušs šķērslis kavē kādu izpildīt uzņemto saistību, jāatzīst, it kā viņš būtu to izpildījis, ja vien

viņš līgumā nav uzņēmies nejaušības risku.

Judikatūrā atzīts, ka “Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb

atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no

vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību” (skat.

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 2.aprīļa spriedums lietā SKC-143).

Kā tiesa jau konstatēja, tad appludināts dzīvoklis Nr./numurs/, /adrese/, appludināšanas iemesls ir bojāts boilera

lokanais pievads. Sekojoši, appludināšana radījusi bojājumus dzīvoklim, tas ir, zaudējumus izmaksātās apdrošināšanas

atlīdzības apmērā 814 EUR, kas ir cēloniskā sakarā ar iepriekš minēto bojājumu dzīvoklī Nr./numurs/, /adrese/.

Tiesas ieskatā atbildētāji kā dzīvokļa īpašnieki atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 14.pantu ir atbildīgi par zaudējumu

nodarīšanu.

Tiesa uzskata, ka izskatāmajā lietā atbildētāji kā dzīvokļa īpašnieki ir pieļāvusi bezdarbību, tas ir nav rūpējušies par

atsevišķā īpašuma elementu, tas ir boilera lokanā pievadu tehnisko stāvokli, lai novērstu noplūdi no tiem.

Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums rūpēties par atsevišķā īpašuma, kam pieder arī Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta

otrajā daļā noteiktie atsevišķā īpašuma elementi - inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem,

inženieraprīkojuma elementi (tai skaitā - virtuves aprīkojums, ventilācijas ierīces, tualetes, dušas un vannas aprīkojums),

uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Šajā pienākumā ietilpst atsevišķā īpašuma elementu, tostarp iekārtu un

komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts, un tas gulstas nevis uz pārvaldnieku, bet gan dzīvokļa

īpašnieku. Minētais nozīmē arī dzīvokļa īpašnieka pienākumu veikt dzīvoklī esošo komunikāciju, kas ir atsevišķā īpašuma

elements, apsekošanu un uzturēšanu tādā stāvoklī, lai izslēgtu iespējamu ūdens noplūdi uz zemāk esošo dzīvokli (sk.

Senāta 2016.gada 29.februāra spriedumu lietā Nr.SKC-37/2016 6. un 7. punktu).

Šādos apstākļos tiesai nav pamata apšaubīt, ka dzīvoklis Nr. /numurs/ ir appludināts atbildētāju vainas dēļ.

[8] Atbildētāji apstrīd zaudējumu apmēru un apstrīd ka šādi zaudējumi vispār radušies.

Augstākās tiesas praksē ir nostabilizējusies būtiska atziņa jautājumā par Civillikuma 1770., 1771. un 1772.pantā definētā

jēdziena „zaudējumi” izpratni, secinot, ka tagadējās mantas samazinājums rodas gadījumā, kad ķermeniskai lietai tiek

nodarīti bojājumi un tās īpašnieks tā rezultātā cieš zaudējumus, jo bojājumu dēļ attiecīgā lieta ir zaudējusi savas sākotnējās

īpašības.

Nepieciešamo līdzekļu apmērs, lai bojātā lieta atgūtu savu iepriekšējo stāvokli, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt,

kādā apmērā ir noticis esošās mantas samazinājums, citiem vārdiem, kādā apmērā lietas īpašniekam nodarīti zaudējumi

tagadējās mantas samazinājuma veidā (sk., piem., Augstākās tiesas 2013.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr. SKC-

432/2013 (C04127299) 11.punktu; 2014.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC- 18/2014 (C04315308) 8.punktu).

Zaudējumu atlīdzināšanas mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk atjaunot tādu cietušās personas mantas stāvokli, kāds

pastāvētu, ja tiesību aizskārums nebūtu noticis. Proti, zaudējumu pilnīgas atlīdzināšanas pamatuzdevums ir novērst cietušā

mantisko tiesību aizskāruma radītās negatīvās sekas.

Tiesa atzīst, ka remontdarbu tāmē iekļautās dzīvokļa remontam nepieciešamās izmaksas atbilstoši Civillikuma

1771.pantam un 1772.pantam kvalificējamas kā jau cēlies zaudējums, kas jāatlīdzina.

Apdrošināšanas līguma likuma 42. panta pirmā daļa noteic, ka apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta saskaņā ar

kompensācijas principu un tā nedrīkst pārsniegt apdrošināšanas gadījumā radītos zaudējumus. Ievērojot kompensācijas

principu, apdrošinātāja, tas ir, prasītājas kompetencē ir izvērtēt, vai izmaksājamā summa atbilst zaudējumu apmēram.

Apdrošinātājs nav ieinteresēts palielināt zaudējumu apmēru.

Tā kā prasītājs ar sertificēta speciālista palīdzību, pamatojoties uz dzīvokļa apsekošanas aktu, SIA “Carlstrom” un

SIA “Latframe” ir sagatavojuši tāmi un novērtējuši zaudējumu apjomu, rezultātā izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību,

ievērojot kompensācijas principu, proti, izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība 814 EUR apmērā (1064 EUR, atskaitot

pašrisku 250 EUR).

Tiesa secina, ka, lai arī atbildētāji apstrīdējuši bojājumu apmēru, taču nav iesniegusi tiesai ziņas, kas dotu pamatu

apšaubīt aprēķinā norādīto remontdarbiem nepieciešamo materiālu apmēru un izmaksas.

Tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēti visi zaudējumu atlīdzības prasībai nepieciešamie priekšnoteikumi – notikušajam

īpašuma bojājumam nav nejauša rakstura, konstatējama zaudējumu esamība un cēloniskais sakars starp prettiesisku

bezdarbību un zaudējumiem, līdz ar to no atbildētājiem par labu prasītājam piedzenami zaudējumi 814 EUR apmērā.

Prasības pieteikumā un atbildētāju paskaidrojumos minētos pārējos pušu argumentus, tiesa nevērtē, jo tie nevar

ietekmēt tiesas nolēmumu, kā arī ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas. Kā vairākkārt atzinusi Eiropas Cilvēktiesību

tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt

spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piem., 61.punktu 1994.gada

19.aprīļa spriedumā „Van de Hurk v The Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90). Tiesnešiem ir jāuzklausa visi

argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu.

Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas

komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu).

[9] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma 1756., 1759., 1760.pantu prasītājam ir atzīstamas

tiesības saņemt no atbildētājiem likumiskos sešus procentus gadā no piedzītās summas par laiku līdz sprieduma izpildei,

ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo un otro daļu no atbildētājiem prasītāja labā piedzenami izdevumi

par valsts nodevas samaksu 122,10 EUR apmērā, līdz ar to attiecīgi no katra no atbildētāja prasītāja labā piedzenami

izdevumi 61,05 EUR.

[11] Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam, 40.panta pirmajai daļai no atbildētājiem valsts

labā piedzenami iepriekš nesamaksātie ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie

izdevumi 4 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta otro daļu, 40.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2022.gada 11.janvāra

noteikumu Nr.20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 15.punktu, no atbildētājiem valsts labā

piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu 5 EUR apmērā.

Kopā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9 EUR piedzenami no atbildētājiem vienādās daļās, attiecīgi no katra no

atbildētāja 4,50 EUR, valsts labā.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nosakāms 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 93., 97., 193., 194., 195., 204.1, 250.25,

250.27pantiem tiesa

nosprieda

apmierināt ERGO Insurance SE vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. B/ un /pers. C/ par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/ par labu ERGO Insurance SE zaudējumus 407 EUR un tiesas izdevumus 61,05 EUR, kopā

468,05 EUR (četri simti sešdesmit astoņi euro un 05 centi).

Piedzīt no /pers. C/ par labu ERGO Insurance SE zaudējumus 407 EUR un tiesas izdevumus 61,05 EUR, kopā 468,05

EUR (četri simti sešdesmit astoņi euro un 05 centi).

Parāda samaksa veicama prasītāja norēķinu kontā - AS “Swedbank”, AS, LV16HABA0551013265255

Noteikt prasītājam ERGO Insurance SE tiesības saņemt no /pers. B/ un /pers. C/ likumiskos 6 % (sešus procentus)

gadā no piedzītās summas no spriedumā noteiktā labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai), ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus.

Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,50 EUR (četri euro un 50 centi).

Piedzīt no /pers. C/ par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,50 EUR (četri euro un 50 centi).

Par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus iemaksāt: saņēmējs Tiesu administrācija, NMR 90001672316,

konta Nr.LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, maksājuma mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

civillietā Nr.C77117932. Dokumentu, kas apliecina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu, iesniegt tiesā sprieduma

labprātīgai izpildei noteiktā termiņa laikā.

Noteikt atbildētājiem /pers. B/ un /pers. C/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – desmit dienas no sprieduma

stāšanās spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā.

Tiesnese I.Krigena-Jurkāne