Court allows debt collection claim for unpaid goods, interest, and costs against a company that admitted the debt.

ECLI:LV:RVPT:2017:1128.C30427917.1.S

Lieta Nr.C30427917

Nr.C4279-17/6

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2017.gada 28.novembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Krigena-Jurkāne

ar sekretāri M.Staģi

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3 civillietu SIA “KGM” prasībā pret SIA “Mapeteks” par parāda un

likumisko procentu piedziņu

konstatēja

SIA “KGM” (turpmāk tekstā arī prasītājs) cēla tiesā prasību pret SIA “Mapeteks” (turpmāk tekstā arī

atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā un tā precizējumos ir norādīts, ka 2016.gada 1.jūlijā prasītājs pārdeva atbildētajam preces

par kopējo summu EUR 6282,76, par ko tika izrakstīta preču pavadzīme Nr.KGM 16002222. Atbildētāja ir daļēji

apmaksājusi pavadzīmi, neapmaksāta daļa sastāda EUR 2982,76.

Prasītājs uzskata, ka lieta ir tiesisks pamats piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus EUR 227,69, kas

aprēķināti par laika periodu no 2016.gada 8.jūlija līdz 2017.gada 9.oktobrim, atbilstoši Civillikuma 1756. un 1759.pantam.

Ievērojot, ka atbildētājs ir pieļāvis nokavējumu, saskaņā ar Civillikuma 1668.9pantu, no atbildētāja prasītāja labā ir

piedzenami parāda atgūšanas izmaksas EUR 40 apmērā.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1403., 1404., 1405., 1410., 1427., 1432., 1515., 1518., 1652., 1668.9, 1756., 1759.,

1828., 2021., 2109. pantiem.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu EUR 2982,76, nokavējuma procentus EUR

227,69, parāda atgūšanas izmaksas EUR 40 un tiesas izdevumus, atzīt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt likumiskos procentus 6% gadā no pamatparāda summas.

Par celto prasību atbildētājs sniedzis tiesai paskaidrojumus Civilprocesa likuma 148.panta kārtībā, norādot, ka

atzīst pilnībā pamatparāda summu EUR 2982,76.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis nebija ieradies. Lietas materiālos ir prasītāja pārstāvja iesniegums ar lūgumu

izskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes.

Atbildētāja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, rakstiski paziņojis, ka sakarā ar nepieciešamību piedalīties tiesas sēdē

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā atbildētāja pārstāvis nevar ierasties uz tiesas sēdi. Lūdz atlikt lietas

izskatīšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 82.panta otro daļu juridisko personu lietas tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas

likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji. Tādējādi, faktiski

juridiskās personas tiesā darbojās tās pārstāvji, kuru pilnvaru apjoms noteikts saskaņā ar dibināšanas dokumentiem vai

amatpersonas izdoto pilnvaru. Secīgi juridiskā persona praktiski ir spējīga pilnvarot pārstāvēt savas intereses jebkuru

personu jebkurā brīdī. Līdz ar to tiesa nevar atzīt atbildētāja pārstāvja neierašanās iemeslu par attaisnojošu. Turklāt, kā izriet

no iesnieguma atbildētājs paziņojumu par tiesas sēdi Administratīvas rajona tiesā ir saņēmis 2017.gada oktobra beigās un

līdz ar to ir atzīstams, ka atbildētājam pastāvēja iespēja pilnvarot citu pārstāvi saprātīgā laikā vai savlaicīgi paziņot tiesai par

nepieciešamību grozīt iztiesāšanas laiku. Līdz ar to tiesa uzskata, ka atbildētāja pārstāvja neierašanās uz tiesas sēdi ir

vērtējama kā neattaisnota.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata par iespējamu izskatīt lietu bez pušu klātbūtnes.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā sekojošo apsvērumu

dēļ.

Saskaņā ar preču pavadzīmi-rēķinu Nr. KGM16002222, kas izrakstīta 2016.gada 1.jūlijā, prasītājs ir piegādājis

atbildētājam preces par kopējo summu EUR 6982,75. Minētās preču pavadzīmes-rēķinus ir parakstījuši gan prasītāja, gan

atbildētāja pārstāvji. (l.l. 16).

Līdz ar to tiesa uzskata, ka starp pusēm tika nodibinātās pirkuma līguma attiecības. Tiesa uzskata, ka pirkuma līgums

noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līgumu galvenajām sastāvdaļām, atbildētājs saņēmis

preces, līgums nav apstrīdēts, līdz ar to ir saistošs līgumslēdzējpusēm.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums apliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma

sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī

atlīdzinot otrai zaudējumus.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs savas saistības nav izpildījis pilnībā, nav apmaksāta parāda summa EUR 2982,76

apmērā.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādīto, kopējo parāda summas apmēru, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu

samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu tiesību pēc

prasījuma ar lietas materiālos esošajiem pierādījumiem un, līdz ar to, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams parāds

EUR 2982,76 apmērā.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru

parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma

procentiem.

Civillikuma 1652.panta 3.punkts nosaka, ka parādnieka nokavējums iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu.

Prasītājs ir aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus EUR 227,69 apmērā par laika periodu no 2016.gada 8.jūlija

līdz 2017.gada 9.oktobrim.

Tiesa uzskata, ka lietas izskatīšanas gaitā ir nodibināts, ka atbildētājs ir pielaidis nokavējumu, tas ir, nav apmaksājis

rēķinu pielīgtajā termiņā - 2016.gada 8.jūlijā, un procentu aprēķins ir pamatots ar pamatparāda summu un nokavējuma laiku

un līdz ar to pastāv tiesiskais pamats piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam par parāda samaksas nokavējumu procentus

EUR 227,69.

Saskaņā ar Civillikuma 1668.9 pantu par nokavētu maksājumu līgumā par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma

sniegšanu parādnieks bez īpaša atgādinājuma maksā kreditoram parāda atgūšanas izmaksas 40 euro apmērā. Parāda

atgūšanas izmaksu samaksa neatbrīvo parādnieku no pienākuma atlīdzināt visus zaudējumus, kādus kreditors cietis,

ieskaitot izdevumus prāvai.

Civillikums tika papildināts ar iepriekš minēto likuma normu, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu

2011/7/ES (turpmāk – arī Direktīva) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos.

Direktīvas mērķis ir apkarot maksājumu kavējumus komercdarījumos, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību,

un tajā ir norādīts, ka, lai atturētu maksājumu kavējumus, ir nepieciešama taisnīga kompensācija kreditoriem par atgūšanas

izmaksām, kas radušās maksājuma kavējuma dēļ. Atgūšanas izmaksās būtu jāiekļauj arī saistītās administratīvās izmaksas

un kompensācija par iekšējām izmaksām, kas radušās maksājuma kavējuma dēļ, un tā, šajā direktīvā būtu jāparedz fiksēta

minimālā summa, ko var piemērot kopā ar nokavējuma procentiem.

Atbilstoši Direktīvas 6.pantam dalībvalstis nodrošina, ka – ja saskaņā ar 3. vai 4.pantu komercdarījumos maksājami

nokavējuma procenti – kreditoram ir tiesības saņemt no parādnieka vismaz fiksētu summu 40 EUR apjomā. Dalībvalstis

nodrošina, ka minētā fiksētā summa ir maksājama bez vajadzības atgādināt un kā kompensācija par atgūšanas izmaksām.

Komercdarījums Direktīvas izpratnē ir darījums starp uzņēmumiem vai starp uzņēmumiem un publiskām iestādēm,

kuru rezultāts ir preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana par atlīdzību.

Ieviešot Direktīvu Civillikumā, 1668.9 pantā ir noteikta fiksēta naudas summa, kas kā kompensācija piedzenama no

parādnieka, tiklīdz konstatēts maksājumu kavējums līgumā par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu.

Atbildētāja parādsaistības izriet no pirkuma līguma, kas starp pusēm ir nodibināts ar preču pavadzīmi-rēķinu.

Ņemot vērā, ka ar spriedumu tiek konstatēts, ka atbildētājs pilnībā nav izpildījis savas saistības, tas ir nav apmaksājis

preces, pieļaujot nokavējumu, no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenamas parāda atgūšanas izmaksas EUR 40

apmērā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājam ir nosakāmas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos

sešus procentus gadā no parāda summas EUR 2982,76 par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā

noteikto par to, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses

visus tās samaksātos tiesas izdevumus, tādejādi no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva EUR 364,76

atbilstoši apmierinātajam prasījumam EUR 3250,45 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70, kopā EUR

369,46.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, ja prasību apmierina daļēji, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti

iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos. Saskaņā ar uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktā paredzētie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības

pieteikuma un pavēstu nosūtīšanu lietas dalībniekiem sastāda EUR 7,04. Minētos izdevumus, iesniedzot prasību, prasītājs

samaksājis EUR 4,70. Atlikušajā daļā EUR 2,34 apmērā minētie izdevumi nav samaksāti, līdz ar to tie piedzenami no

atbildētāja valsts ienākumos.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu, atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Ņemot vērā prasības raksturu un piedzenamās summas apmēru, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums

labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas (Civilprocesa likuma 204.1 panta otrā

daļa).

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.,41.,97.,193.,195., 2041.p.p., tiesa

nos prieda

apmierināt SIA “KGM” prasību pret SIA “Mapeteks” par parāda piedziņu.

Piedzīt no SIA “Mapeteks” SIA “KGM” labā pamatparādu EUR 2982,76, likumiskos nokavējuma procentus EUR

227,69, parāda atgūšanas izmaksās EUR 40 un tiesas izdevumus EUR 369,46, kopā EUR 3619,91 (trīs tūkstoši seši simti

deviņpadsmit euro 91/100), nosakot, ka samaksa veicama uz SIA “KGM” bankas kontu Nr.LV33UNLA0050021535182

AS “SEB banka”.

Atzīt SIA „KGM” tiesības saņemt no SIA “Mapeteks” līdz sprieduma izpildei likumiskos 6 procentus no simta gadā

no piedzītās, bet nesamaksātās parāda pamatsummas EUR 2982,76, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka

procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Piedzīt no SIA “Mapeteks” valsts labā tiesas izdevumus: ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 2,34 (divi

euro 34 centi).

Valsts labā piedzītie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami jebkurā bankas iestādē, maksājuma uzdevumā

norādot - saņēmējs: Tiesu administrācija; NMR 90001672316, Saņēmēja banka: Valsts kase; Kods TRELLV22; Konta Nr.

LV51TREL2190458019000; iemaksas mērķis: - 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, lietas Nr. C30427917.

Noteikt SIA “Mapeteks” termiņu tiesas sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas pēc sprieduma spēkā

stāšanās, iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā samaksu apliecinošu dokumentu par valsts labā piedzīto

tiesas izdevumu samaksu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Krigena-Jurkāne