Court convicted defendant of intentional injury and partially awarded victim compensation while ordering state reimbursement.

Krimināllietas Nr.11092162114

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 18.oktobrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa, tiesnesis Viesturs Gaidukēvičs

ar tiesas sēdes sekretāru Kristapu Radkēviču, tulci Agnesi Bondu,

piedaloties prokuroram Mārim Trušelim,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6, izskatīja krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma

125.panta pirmās daļas un

noskaidroja

Apsūdzētais /pers. A/ tīši nodarīja tādu miesas bojājumu, kas bīstams dzīvībai (smags miesas bojājums) šādos apstākļos.

/pers. A/ 2014.gada 27.decembrī ap plkst.21.00, atrodoties nama /adrese/, kāpņutelpā, savstarpējā konflikta laikā, tīši, ar netiešu nodomu, kas

vērsts uz to, lai nodarītu nenoteiktu kaitējumu cietušā veselībai un pieļaujot dažāda smaguma miesas bojājumu nodarīšanas iespēju, ar rokas dūri izdarīja

ne mazāk kā vienu sitienu /pers. B/ pa galvu sejas rajonā. Pēc kā /pers. A/ izgrūda /pers. B/ no nama /adrese/, kāpņutelpas, nogāza /pers. B/ uz zemes un

ar roku dūrēm izdarīja pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotu daudzumu, taču ne mazāk kā piecus sitienus /pers. B/ pa galvu sejas rajonā.

/pers. A/ noziedzīgo darbību rezultātā cietušajam /pers. B/ nodarīti šādi miesas bojājumi - galvas sasitums ar labā paura kaula lūzumu un zemādas

asinsizplūdumu labās acs plakstiņā un labā vaiga kaula apvidū; zemādas asinsizplūdums labās ceļa locītavas rajonā. Minētie miesas bojājumi pēc sava

rakstura pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami cietušā dzīvībai. /pers. B/ nodarītie miesas bojājumi ir tiešā cēloniskā sakarībā ar /pers. A/

noziedzīgajām darbībām.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 125.panta pirmajā daļā.

Tiesas izmeklēšanas laikā paužot savu attieksmi pret apsūdzību Kriminālprocesa likuma 498.panta kārtībā, apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā atzina daļēji, neatzina sitienu skaitu cietušajam. Izdarīto nožēloja. Atzina cietušā pieteikto materiālā kaitējuma

kompensāciju EUR 45,27 apmērā, neatzina cietušā pieteikto morālā kaitējuma kompensāciju EUR 2000 apmērā, jo viņam neesot tādu līdzekļu par

kuriem izmaksāt šādu morālās kompensācijas apmēru.

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais sniedza liecības par to, ka konflikts starp viņu un cietušo aizsācies aptuveni 2 mēnešus pirms tam, konflikts

kāpņutelpā viss notika emociju uzplūdumā.

Apsūdzētais liecināja, ka sākumā konflikts bija mutisks, pēc tam tika pielietots fizisks spēks. Sākumā viņi viens ar otru runāja paaugstinātā tonī,

kam sekoja /pers. A/ sitiens, grūdiens, un vēl pāris sitieni. Uz zemes abi nokļuva krītot, grūstoties. Atrodoties uz zemes, nekas tāds traks nenotika,

atšķirībā no atspoguļotā apsūdzībā. Viņš cietušajam kāpņutelpā iesita vienu reizi. Uzskata, ka visi miesas bojājumi cietušajām radās no 1-2 sitieniem,

ārpus kāpņutelpas notika tikai vārtīšanās pa zemi, jo viņš turēja cietušā rokas, lai viņš neatbildētu uz apsūdzētā sitienu. Domāja, ka cietušais viņam varētu

uzbrukt. Norādīja, ka viņam miesas bojājumi netika nodarīti. Apsūdzētais norādīja, ka maksimums bija 3 sitieni, kas tika izdarīti emociju rezultātā.

Norādīja, ka nav atlīdzinājis mantisko kaitējumu kādā tās daļā, jo neesot bijusi tāda iespēja.

Neraugoties uz to, ka apsūdzētais /pers. A/ daļēji atzina savu vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma

125.panta pirmajā daļā, tiesa atzīst apsūdzību par pierādītu ar šādiem pierādījumiem.

Ar cietušā /pers. B/ liecībām par to, ka 2014. gada 27. decembrī, vakarā ar sievu devās uz veikalu pēc produktiem, nākot mājās /adrese/, ieejot

kāpņutelpā, priekšā stāvēja /pers. C/ un /pers. A/, kurš cietušo ar viņa sievu nelaida garām. Pēc neilga brītiņa cietušā sievu palaida. Cietušajam vienā

rokā bija iepirkuma maiss ar produktiem. Cietušais palūdza viņu palaist garām, /pers. A/ neko neatbildēja, bet pēc tam neko nesakot, vienkārši iesita

cietušajam. Sitienus veica ar vienu, pēc tam ar otru roku. Cietušais bija pacēlis maisiņu, lai kaut cik aizsargātos. /pers. A/ cietušajam sākumā iesita vienu

reizi, tad izgrūda no kāpņutelpas un uzmetās virsū, un turpināja sišanu. Norādīja, ka no viņa /pers. A/ norāva /pers. D/, kurš bija iznācis no sava dzīvokļa.

Pēc tam /pers. C/, /pers. A/ un /pers. D/ aizgāja, bet cietušais devās uz dzīvokli. Pa to laiku cietušā sieva izsauca policiju.

Cietušais norādīja, ka kāpņutelpā noteikti bija vismaz 4 sitieni, vairāki gan viņam netrāpīja, 4 no tiem trāpīja cietušajam pa galvu. Pēc minētā

konflikta cietušajam pēc tam bija zilumi pie acs, uz zoda, pa galvu arī tika sists. Norādīja, ka otrajā reizē /pers. A/ viņam trāpīja vairāk kā 6 reizes.

Tiesas izmeklēšanā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu nolasītas cietušā /pers. B/ pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības par

to, ka 2014.gada 27.decembrī ap plkst.21.00 cietušais ar savu sievu /vārds/atgriezās no veikala mājās. Cietušais atvēra mājas /adrese/ kāpņu telpas

durvis, un tur ieraudzīju puisi vārdā /vīrieša vārds/, kurš stāvēja pie ieejas trepju telpā tā, ka garām viņam nevarēja paiet. Blakus viņam stāvēja puisis

vārdā /vīrieša vārds/. Cietušais zina, ka /vīrieša vārds/un /vīrieša vārds/nāk ciemos pie /pers. D/, kurš dzīvo cietušā kāpņu telpā. Cietušais viņus dažas

reizes līdz tam bija redzējis. Cietušais palūdza /vīrieša vārds/paiet malā, bet viņš uz cietušā aizrādījumiem nereaģēja, un mierīgi uzvilka rokās melnus

cimdus, un iesita cietušajam ar roku pa seju. Pēc tam izgrūda cietušo ārā no kāpņu telpas, kur turpināja cietušajam sist pa seju. Cik precīzi bija sitienu,

un, ar kuru roku /vīrieša vārds/tos nodarīja, cietušais pateikt nevar, jo atradās šoka stāvoklī no notikušā. Pēc tam /vīrieša vārds/pārstāja cietušo sist, un

kopā ar pienākušajiem /vīrieša vārds/un /pers. D/, devās autobusa pieturas virzienā. Cietušā sieva izsauca policiju, kura atbrauca un atrada vienu no

trijiem, kuru tieši, cietušais nezina. Aizturētā persona pateica, ka /vīrieša vārds/tikko iekāpa autobusā un devās Vecmīlgrāvja virzienā. Policija apdzina

autobusu un aizturēja /vīrieša vārds/. Pēc kā viņi visi, cietušais, /vīrieša vārds/, /vīrieša vārds/un /pers. D/ tika nogādāti uz policijas iecirkni Allažu ielā, kur

cietušais pavadīja ap stundu, pēc kā tika izsaukta ātrā palīdzība un cietušais tika nogādāts uz slimnīcu.

Papildus cietušais liecināja, ka apmēram pirms mēneša cietušā un /vīrieša vārds/starpā bija izcēlies mutvārdu konflikts dēļ tā, ka /vīrieša

vārds/spārdīja kāpņu telpas ieejas durvis, un cietušais viņam izteicu aizrādījumu. (lietas 7.-8.lapa ar tulkojumu lietas 9.lapā)

Papildus pirmstiesas izmeklēšanā /pers. B/ sniedzas liecības par to, ka papildus iepriekš sniegtām liecībām vēlas norādīt, ka /vīrieša vārds/viņam

kāpņu telpā iesita vienu reizi ar kreiso roku pa seju, kur tieši, neatceras. Pēc kā sekoja vairāki sitieni ar dūrēm pa seju, cietušais aizstāvējās. Cietušais

sāka atkāpties atpakaļ, /vīrieša vārds/izstūma viņu no kāpņu telpas, turpināja vicināties ar rokām. Pie kāpņu telpas uz ielas viņi nokrita. Cietušais nokrita

uz ceļiem, aizstāvējās ar rokām.

Norādīja, ka kopsummā /vīrieša vārds/nodarīja ar dūrēm 30 sitienus, no tiem 10 sitieni ar dūrēm tika nodarīti pa galvu, sejas apvidū. Visvairāk pa

labo aci. Pēc tam /vīrieša vārds/no viņa atvilka nost kaimiņš /pers. D/. Norādīja, ka viņš visu laiku aizsedzās no sitieniem ar dūrēm. Pēc konflikta tika

izsaukta policija un ātrā palīdzība, un viņu aizveda uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu. Rēķins par slimnīcu sastādīja EUR 41,27. Pēc

izrakstīšanās cietušais turpināja ārstēšanos pie ģimenes ārsta /pers. F/, Veselības centrā ,,/Nosaukums/”, Sliežu 19. Slimības lapa cietušajam pēc notikušā

bija līdz 16.janvārim. Cietušajam tika konstatēts paura kaula lūzums.

Norādīja, ka kopsummā ar viņam nodarītiem miesas bojājumiem, viņam nodarīts materiālais zaudējums EUR 45,27, morālais zaudējums EUR

2000. (lietas 15.-16.lapa ar tulkojumu lietas 17.lapā)

Cietušais tiesas nolasītās liecības uzturēja.

Cietušais papildus norādīja, ka viens sitiens bija kāpņu telpā, ārā bija vēl pāris sitieni, kad cietušo izgrūda ārā. /vīrieša vārds/viņu nogrūda, pēc kā

bija vēl vairāki sitieni. Kopsummā cietušajam iesita vismaz 10 reizes. Cietušais centās aizstāvēties ar rokām aizklājot seju.

Cietušais norādīja, ka uztur nodarītos materiālos zaudējumus EUR 45,27 un morālā kaitējuma kompensāciju EUR 2000 apmērā, neskatoties uz to,

ka no valsts ir saņēmis kompensāciju EUR 1120 apmērā.

Ar liecinieka /pers. D/ liecībām par to, ka 2014.gada 27.decembrī, kad izgāja no dzīvokļa, /adrese/, pamanīja, ka pie mājas kautiņš, kura

sākumu neredzēja, cietušais atradās uz zemes pie kāpņutelpas ieejas, ārpusē. Cietušais ar apsūdzēto kāvās. Liecinieks palīdzēja viņus izšķirt un tas arī

bija viss. Pēc kautiņa izšķiršanas, liecinieks aizgāja prom, kopā ar apsūdzēto.

Liecinieks norādīja, ka uz zemes vārtījās gan cietušais, gan apsūdzētais. Situācija visu laiku mainījās. Bija saķērušies viens otra drēbēs un uz zemes

gulēja. Liecinieks neatceras, vai cietušais izdarīja sitienus. Liecinieks apsūdzēto atvilka no cietušā, kad tas bija no augšas. Nemācēja pateikt, cik sitienus

no apsūdzētā puses viņš redzēja. Vērsa uzmanību, ka pašus sitienus kā tādus liecinieks neredzēja. Lieciniekam likās, ka viņi abi kaujas savā starpā. Kad

pēc kautiņa satika cietušo, redzēja, ka viņam bija vairāki zilumi. Norādīja, ka konkrēti neskaitīja, cik cietušajam bija zilumi, varbūt bija 1-2, precīzi

nemācēja atbildēt. Kad liecinieks viņus izšķīra, asinis nebija redzamas. Apsūdzētajam miesas bojājumu nebija. Pēc kautiņa liecinieks ar /vīrieša

vārds/brauca uz Vecmīlgrāvi, kur viņus sagaidīja policija. Aculiecinieks notikušajam varēja būt /vīrieša vārds/, kurš stāvēja ārā un cietušā sieva.

Norādīja, ka pirms tam liecinieks ar /vīrieša vārds/un /vīrieša vārds/staigāja ārā, liecinieks bija iedzēris, par /vīrieša vārds/un /vīrieša vārds/nezina,

vai viņi bija iedzēruši. Liecinieks iegāja mājās, /vīrieša vārds/un /vīrieša vārds/palika ārā gaidot. Norādīja, ka kopīgi alkoholu ar /vīrieša vārds/un /vīrieša

vārds/nelietoja.

Norādīja, ka starp cietušo un apsūdzēto bija konflikts pirms 2 mēnešiem, pēc tam visu laiku bija pa kādai asākai vārdu apmaiņai. Konflikts bija par

to, ka /vīrieša vārds/reiz skaļi aizcirtās durvis, un tad viens otram sāka veltīt verbālus apvainojumus.

Ar liecinieces /pers. G/ liecībām par to, ka viņa ar cietušo dzīvo /adrese A/. 2014. gada 27. decembrī, viņa ar cietušo aizgāja ap pusdeviņiem uz

veikalu pēc produktiem. Atgriežoties no veikala, ieejot kāpņutelpā, priekšā viņiem bija /vīrieša vārds/un /vīrieša vārds/. Viņu /vīrieša vārds/palaida un

teica, ka viņa varot iet, bet ar cietušo viņš vēlas aprunāties. Cietušais palūdza, lai viņu palaiž garām, pēc kā sekoja sitiens, un viņš tika izgrūsts no kāpņu

telpas, kur apsūdzētais uzkrita cietušajam virsū un turpināja sist cietušo. Lieciniece lūdza, lai apsūdzētais pārtrauc, bet baidījās iejaukties, jo tolaik bija

stāvoklī. Lieciniece sauca pēc palīdzības, jo viņai nebija telefona, bet uz palīgā saucieniem neviens nereaģēja. /vīrieša vārds/tikai stāvēja un uz to visu

noskatījās. Tad no dzīvokļa izskrēja /vīrieša vārds/, lieciniece viņam teica, lai palīdz, ka apsūdzētais sit cietušo. Cietušais bija ar seju pret zemi. Tad

/vīrieša vārds/atrāva apsūdzēto no cietušā un izšķīra viņus. Lieciniecei bija bail, ka apsūdzētais varētu nosist cietušo, jo apsūdzētais vispār nedzirdēja, kad

viņa lūdza pārtraukt sišanu. Pēc tam lieciniece kopā ar cietušo iegāja dzīvoklī, kur viņa izsaucu policiju. Cietušais pēc tam aizbrauca ar policiju, bet viņa

palika mājās, jo viņai bija drīzumā jādzemdē.

Lieciniece pieļauj, ka kāpņutelpā sākumā bija viens sitiens, pēc tam kā grūdiens vai sitiens, un apsūdzētais ar cietušo izkrita no kāpņutelpas.

Izskatījās, ka apsūdzētais bija stipri ieķēries cietušajam drēbēs. Cietušajam rokās bija produkti, kas liedza aizsargāties. Lieciniece baidījos iejaukties, jo

bija stāvoklī. Kad apsūdzētais nogrūda cietušo uz zemes, apsūdzētais turpināja sist cietušo. Viņa uztraucās, ka tik apsūdzētais cietušo nenosit, jo

apsūdzētais cietušo visu laiku sita.

Norādīja, ka 5 sitieni noteikti bija. Lieciniece neskaitīja sitienus, bet sišana bija sistemātiska. Lieciniece visu laiku neskatījās uz notiekošo, jo skrēja

un meklēja palīdzību. Bet katru reizi, kad viņa atskatījās uz notiekošo, sišana turpinājās.

Tiesas izmeklēšanā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu nolasītas pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecinieces /pers. G/ liecības

par to, ka viņa dzīvo /adrese B/. 2014.gada 27.decembrī kopā ar vīru devās uz veikalu, atgriežoties no veikala ap plkst.21.00 atrodoties /adrese/ kāpņu

telpā, viņiem ceļu aizšķērsoja /pers. A/. Liecinieci palaida, bet viņas vīru nepalaida, aizšķērsojot ceļu. Cietušais pajautāja /pers. A/, ko viņš grib, uz ko

saņēma atbildi: ,,Vienkārši tā”. /pers. A/ ne no šā, ne no tā vienu reizi iesita ar roku cietušajam pa seju, kur tieši, neatceras. Viņi saķērās viens ar otru ar

dūrēm virsjakās. /pers. A/ izstūma cietušo ārā pie kāpņu telpas. Cietušais nokrita uz ceļiem. /pers. A/ bija virspusē. /pers. A/ nodarīja sitienus ar dūrēm

pa seju, pa pleciem. Lieciniece pieļauj, ka redzēja kādas 10 reizes kā /pers. A/ iesita cietušajam. Lieciniece pēc tam iegāja kāpņu telpā, kur ieraudzīja

/vīrieša vārds/. Viņš izgāja ārā, atvilka nost /pers. A/. Pēc tam tika izsaukta policija un ātrie. (lietas 61.lapa ar tulkojumu lietas 62.lapā.)

Lieciniece tiesas sēdē uzturēja nolasītās liecības.

Papildus norādīja, ka sitienus viņa neskaitīja, bet kopumā tie varēja būt ap 10. Viņa meklējot palīdzību, varēja arī kaut ko neredzēt.

Lieciniece norādīja, ka /vīrieša vārds/durvīs stāvēja un neiejaucās, lai gan viņa to lūdza. Lieciniecei pašai tad vēl bija grūti nostāvēt, jo viņai jau bija

liels grūtniecības termiņš, drīzumā bija jādzemdē.

Ar liecinieka /pers. C/ liecībām par to, ka notikumi, iespējams 27.decembra vakarā ap plkst.21.00, precīzu datumu vairs neatceras, sākās tad,

kad viņš ar draugiem atgriezās no veikala /Nosaukums C/, pie mājas /adrese/, /vīrieša vārds/bija ātrāk aizgājis mājās. Neatceras, kā precīzi bija, vai

/vīrieša vārds/nāca ārā no dzīvokļa vai viņš ar sievu gāja kāpņutelpā, bet liecinieks turēja durvis, lai cietušā sieva var ieiet iekšā, kur pirms tam jau bija

/vīrieša vārds/un /vīrieša vārds/. Liecinieks dzirdēja, ka starp viņiem sākās konflikts, bija dzirdama vārdu apmaiņa paaugstinātos toņos. Taču kurš kuru

izprovocēja, liecinieks nezina. Tas bija viens brīdis un viņi jau bija saķērušies viens otram drēbēs. Nevarēja saprast, kurš kuru ir saķēris. Viņi izskrēja

cīnoties no kāpņutelpas, dūres tika vicinātas pa gaisu, bet, vai bija kādi sitieni, liecinieks nevar pateikt, vairāk bija vārtīšanās pa zemi. Cīņas laikā /vīrieša

vārds/bija agresīvs. Tas viss notika līdz brīdim, kad no dzīvokļa izskrēja /vīrieša vārds/un izšķīra viņus. Kad iejaucās /vīrieša vārds/virspusē bija /vīrieša

vārds/. Pēc tam cietušais ar sievu aizgāja uz savu dzīvokli, bet viņš ar /vīrieša vārds/un /vīrieša vārds/devās prom. Liecinieks iegāja veikalā un izejot no tā,

viņu aizturēja policija.

Liecinieks norādīja, ka apsūdzētais un cietušais vārtījās pa zemi, abi cīnījās. Liecinieks nezina, vai bija kādi sitieni, drīzāk /vīrieša vārds/dauzīja

/vīrieša vārds/pret zemi. Norādīja, ka viņš ar /vīrieša vārds/un /vīrieša vārds/satikās pie /vīrieša vārds/mājas, kādas 30-40 minūtes pirms tam, lai

pastaigātos, bija aizgājuši līdz veikalam /Nosaukums C/. Neviens cits alkoholu nelietoja.

Norādīja, ka viņš ar /vīrieša vārds/nav tik tuvās attiecībās kā /vīrieša vārds/, līdz ar to, viņš nezināja, kā viņam labāk reaģēt šajā konflikta situācijā,

tāpēc viņš arī neiejaucās.

Norādīja, ka konflikts sākās kāpņu telpā, viņš turēja durvis, tādēļ bija daļēji aiz durvīm un nezina, kāpēc un kā viss sākās. Liecinieks neiedziļinājās

tajā visā. Miesas bojājumus nevienam pēc konflikta neredzēja, vienīgi varbūt cietušajam. Pieļauj iespēju, ka miesas bojājumus cietušajam redzēja tikai

pēc pāris dienām, kad redzēja, ka bija cietusi seja. /vīrieša vārds/seja nebija cietusi.

Apsūdzētā, cietušā un liecinieku liecības pierāda /pers. A/ noziedzīgās darbības, proti, sitienu izdarīšanu /pers. B/, kā rezultātā /pers. B/

tika nodarīti smagi miesas bojājumi apsūdzībā norādītajā laikā un vietā.

Bez tam /pers. A/ vaina pierādīta ar sekojošiem rakstveida pierādījumiem lietā.

Ar ziņām par faktiem, kas fiksēti /pers. B/ iesnieguma protokolā, no kura redzams, ka 2014.gada 27.decembrī ap plkst.21.00 Rīgā, /adrese/

mājas kāpņu telpā /pers. A/ dažas reizes nodarīja viņam sitienus ar roku pa seju un nodarīja viņam miesas bojājumus. Sakarā ar t olūdz viņam nozīmēt

tiesu medicīnisko ekspertīzi, atzīt par cietušo un uzsākt kriminālprocesu. (lietas 4.lapa ar tulkojumu lietas 5.lapā)

Ar ziņām par faktiem, kas fiksēti Eksperta atzinumā Nr./atzinuma numurs/, kur slēdzienā norādīts, ka -/pers. B/ konstatēti šādi miesas bojājumi:

galvas sasitums ar labā paura kaula lūzumu un zemādas asinsizplūdumu labās acs apakšējā plakstiņa un labā vaiga kaula apvidū; zemādas asinsizplūdums

labās ceļa locītavas rajonā, kuri varēja rasties 2014. gada 27. decembrī cieta - trula priekšmeta (-u) iedarbības rezultātā, lēmumā norādītos apstākļos.

Konstatētie miesas bojājumi pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami cietušā dzīvībai. (lietas 32.-33.lapa)

Ar ziņām par faktiem, kas fiksēti notikuma vietas apskates protokolā, kur norādīts, ka apskate veikta tumšā diennakts laikā, pie mākslīga

apgaismojuma. Apskatāmais objekts atrodas pēc adreses /adrese/. Pēc norādītās adreses atrodas divstāvu daudzdzīvokļu māja, kurā atrodas dzīvokļi no

Nr.1 līdz Nr.8. Kāpņutelpai ir dzelzs durvis ar koda atslēgu. Ienākot kāpņutelpā ir redzams, ka aiz durvīm atrodas laukums aiz kura atrodas kāpnes uz

pirmo stāvu. Apskatot laukuma grīdu uz tās neatrodas asinīm līdzīgas vielas traipi. Arī uz ielas neatradās asinīm līdzīgas vielas traipi, pie ieejas kāpņu

telpā. No klātpievienotās shēmas-plāna redzams, kurā vietā kāpņutelpā notika konflikts starp apsūdzēto un cietušo. (lietas 34.-35.lapa)

Ar ziņām par faktiem, kas fiksēti nosūtījumā uz medicīnisko pārbaudi, no kura redzams, ka VP Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa

inspektore /pers. D/nosūtīja /pers. A/ uz ANPREN narkotisko, psihotropo, toksisko un citu vielu lietošanas fakta noteikšanai. (lietas 72.lapa), proti, tajā

konstatēta /pers. A/ alkohola reibums 1,81 promile..

Izvērtējot apsūdzētā, cietušā un liecinieku liecības daļā par /pers. A/ izdarīto sitienu skaitu /pers. B/ saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

128.pantuu tiesa secina, ka liecības šajā daļā ir nekonkrētas un neviens par precīzu sitienu skaitu nevar liecināt, taču ir redzams, ka /pers. C/

un /pers. D/, kuri ir /pers. A/ paziņas, liecina, ka sitienu skaits nebija liels (mazāk kā norādīts apsūdzībā), savukārt cietušais un viņa sieva

lieciniece /pers. G/ liecina, ka sitienu skaits ir pārsniedzis apsūdzībā norādīto sitienu skaitu. Tiesa kritiski vērtē liecinieka /pers. D/ liecības šajā

daļā, jo viņš nebija visa strīda norises aculiecinieks, bet /pers. C/, kā pats liecināja tiesas sēdē, notikuma vietā atradās alkohola reibuma

stāvoklī, līdz ar to viņu liecības šajā daļā tiesa vērtē ar zemu ticamības pakāpi.

Savukārt cietušais un lieciniece /pers. B/ bija visa noziedzīgā nodarījuma norises aculiecinieki, tādēļ tiesa viņu liecības atzīst par

ticamām, jo tās apstiprina arī Eksperta atzinumā Nr./atzinuma numurs/norādītās trīs miesas bojājumu dislokācijas vietas cietušajam /pers. B/,

kas nevarēja rasties pāris sitienu vai savstarpējas grūstīšanās rezultātā.

Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu apsūdzībā norādīto apstākli, ka /pers. A/ izdarīja ne mazāk kā piecus sitienus /pers. B/ pa galvu sejas

rajonā.

Tiesa nekonstatē, ka kriminālprocesa laikā iegūtie un tiesas pārbaudītie pierādījumi būtu pierādīšanā nepieļaujami vai neizmatojami Kriminālprocesa

likuma 130.panta 2.daļas izpratnē.

Tādējādi pārbaudījusi pierādījumus un saistot tos kopumā ar visiem krimināllietas materiāliem, tiesa atzīst, ka /pers. A/ darbības ir kvalificētas

pareizi un ir pierādīta viņa vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 125.panta pirmajā daļā apsūdzībā norādītajos apstākļos,

un nav konstatējamas Kriminālprocesa likuma 19.panta trešajā daļā paredzētās saprātīgās šaubas par apsūdzētā vainu, kuras nav iespējams novērst.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, tiesa nosakot sodu apsūdzētajam, ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu,

vainīgā personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu /pers. A/ ir izdarījis smagu noziegumu.

Par apsūdzētā /pers. A/ personību noskaidrots, ka viņš ir Latvijas Republikas pilsonis, neprecējies, ar vidējo izglītību, strādā SIA /Nosaukums D/

par būvstrādnieku, vairākkārt administratīvi sodīts, krimināli nesodīts.

Atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta nekonstatē.

Par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošo apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu, tiesa atzīst to, ka noziedzīgais

nodarījums izdarīts alkohola reibumā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 35.panta otro daļu, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, vainīgo personu sodīt par izdarīto

nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Uzklausījusi procesa dalībnieku viedokli, ievērojot noziedzīgā nodarījuma raksturu, konstatēto apsūdzētā atbildību pastiprinošo apstākli, apsūdzētā

/pers. A/ personu raksturojošās ziņas, to, ka savu vainu atzina pilnībā un izdarīto nožēloja, tiesa uzskata, ka, lai sasniegtu Krimināllikuma 35.pantā

izvirzīto soda mērķi, sods nosakāms brīvības atņemšanas veidā, zem inkriminētā panta sankcijā paredzētās vidējās robežas bez probācijas uzraudzības.

Tiesas ieskatā, ņemot vērā apsūdzētā personību, ir pamats uzskatīt, ka neizciešot brīvības atņemšanas sodu reāli, apsūdzētais turpmāk vairs

neizdarīs likumpārkāpumus un brīvības atņemšanas sods nosakāms nosacīti.

Cietušais pirmstiesas procesā pieteica mantiskā kaitējuma kompensācijas apmēru EUR 45,27 un morālā kaitējuma kompensāciju EUR 2000.

Tiesas sēdē apsūdzētais atbilstoši Kriminālprocesa likuma 352.pantam labprātīgi atzina cietušā /pers. B/ pieteikto mantiskā kaitējuma

kompensācijas apmēru EUR 45,27, savukārt neatzina cietušā pieteikto morālā kaitējuma kompensāciju EUR 2000.

Bez tam lietas materiālos atrodas LR Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācijas 2016.gada 3.maija lēmums par /pers. B/ izmaksāto

valsts kompensācija EUR 1120 apmērā (lietas 101.lapa), ko apstiprina lietā esošā maksājuma uzdevuma izdruka (lietas 102.lapa).

Saskaņā ar likuma ,,Par valsts kompensāciju cietušajiem” 1.pantu, likuma mērķis ir nodrošināt fiziskajai personai, kura Kriminālprocesa likumā

noteiktajā kārtībā ir atzīta par cietušo, tiesības saņemt valsts kompensāciju par tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto morālo aizskārumu, fiziskajām

ciešanām vai mantisko zaudējumu, ja noziedzīgais nodarījums bijis vērsts pret personas dzīvību vai veselību un ir iestājusies personas nāve vai cietušajam

nodarīti smagi, vidēja smaguma miesas bojājumi (..).

Tiesa nosakot morālās kompensācijas apmēru ņem vērā to, ka cietušajam nodarītā veselības kaitējuma rezultātā nav iestājies paliekošs

sakropļojums un darba spēju zudums, kā arī jau valsts izmaksāto kompensācijas apmēru, un par samērīgu atzīst daļēji apmierināt morālās kompensācijas

pieteikumu, savukārt mantiskā kaitējuma kompensācija ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta 3.daļu, ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir

tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Nosakot atlīdzības apmēru, jāņem vērā kriminālprocesā saņemtā kompensācija.

Likuma ,,Par valsts kompensāciju cietušajiem” 4.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka Juridiskās palīdzības administrācija regresa kārtībā vēršas

pret vardarbīgā noziedzīgā nodarījuma izdarītāju.

Prokurors tiesas sēdē uzturēja pieteikumu par kompensācijas piedziņu valsts interesēs saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 456.panta trešo daļu,

kurš ir apmierināms.

Pirmstiesas procesā piemēroto drošības līdzekli – policijas uzraudzība, atcelt spriedumam stājoties likumīgā spēkā.

Vadoties no Kriminālprocesa likuma 511., 512., 527., 528., 529., 530.panta, tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 125.panta pirmajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz

2 (diviem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 2 (diviem) gadiem.

Drošības līdzekli – nodošana policijas uzraudzībā - atcelt pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Cietušā kompensācijas pieteikumu apmierināt daļēji

Piedzīt no /pers. A/ par labu cietušajam /pers. B/ mantiskā kaitējuma kompensāciju EUR 45,27 (četrdesmit pieci euro, 27 centi) un morālo

kompensāciju EUR 380 (trīs simti astoņdesmit euro), kopā 425.27 (četri simti divdesmit pieci euro 27 centi).

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij cietušajam /pers. B/ izmaksāto kompensāciju EUR 1120 (viens tūkstotis simts divdesmit euro).

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā,

sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesai.

Pilna sprieduma pieejamības diena 2016.gada 27.oktobris.

Tiesnesis (personiskais paraksts) V.Gaidukēvičs