Court finds defendant guilty of willful disobedience to police officer's lawful order during arrest.

Lietas Nr. 130100115

Lietas arhīva Nr. 1-0196-16/17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 15.janvārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Millere,

ar tiesas sēžu sekretāri K.Elksnīti,

piedaloties /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu,

attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, un

k o ns t a t ē ja

2015.gada 22.decembrī Rīgas pašvaldības policijas (turpmāk – RPP) inspektors A.Grīnbergs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu

Nr.ZV190762, par to, ka 2015.gada 22.decembrī plkst.02.49 uz ielas Rīgā, Mārstaļu iela 2/4 /pers. A/ ļaunprātīgi nepakļāvās pašvaldības policijas

darbinieka likumīgajām prasībām, kad tas pildīja darba pienākumus, kas izpaudās kā savu personas datu nesaukšana pēc vairākkārtēja pieprasījuma un

fiziska spēka izrādīšana aizturēšanas laikā, ignorējot prasību to pārtraukt.

Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 175.panta par

ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai

prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana ir pakļauta tiesai.

/pers. A/ lietas izskatīšanas laikā paskaidroja, ka savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzīst, rīkojās nepareizi.

Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā

panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas

paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā;

elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.

Latvijas APK 243.panta ceturtā daļa nosaka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo

darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma

protokolā fiksējusi amatpersona.

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, uzskatu, ka /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu un

viņa vainīgums pierādīts ar:

2015.gada 22.decembra administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.ZV190762 fiksēto;

RPP Centra pārvaldes Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas inspektora A.Grīnberga ziņojumu, kurā norādīts, ka 2015.gada

22.decembrī pildot darba pienākumus, kopā ar kārtībnieku A.Jermutu, autopatruļā, plkst.02.46, Rīgā, Mārstaļu ielā 2/4 uz ielas tika pamanīts konflikts

vairāku vīriešu starpā. Konflikts bija verbālā formā. Devās pie personām, lai noskaidrotu notikušā apstākļus, bet neviens īsti neko paskaidrot nevarēja,

katram no uzrunātajiem bija sava versija. Arī neviens ar konkrētām pretenzijām pie viņiem nevērsās, arī par veselību neviens sūdzības neizteica, no

apkārtesošajiem neviens nekādu svarīgu informāciju nesniedza. Brīdī, kad konflikts jau bija atrisināts, tad pēkšņi pamanīja, kā viens no vīriešiem ar dūri

iesit pa seju kādam citam vīrietim, kas stāvēja pie bāra “Latvijas 1.rokkafejnīca”. Vīrietis, kas sita, arī bija iesaistīts notikušajā konfliktā. Pēc sitiena

nekavējoties devās pie uzbrucējā un ar fiziska spēka palīdzību centās vīrieti nomierināt, bet persona nevēlējās pakļauties un izrādīja aktīvu fizisku

pretestību, ignorējot viņa rīkojumus. Tā kā persona izrādīja fizisku spēku un bija tendēta uz agresiju, tad persona tika nogādāta līdz operatīvā

transportlīdzekļa aizturēto nodalījumam. Arī tur persona nevēlējās kāpt, izrādīja fizisku pretestību, kā rezultātā persona, kurai viņš bija iesitis pa seju,

iepūta vīrietim asaru gāzi, kas vīrieti nemierināja un persona tika ievietota aizturēto nodalījumā. Tajā pat laikā pie bāra bija noticis vēl kautiņš, arī vairākām

personām bija sapūsta asaru gāze. Plkst.02.49 uz notikuma vietu izsauktas arī citas Centra pārvaldes autopatruļas, lai nodrošinātu kārtību pie Latvijas

1.rokkafejnīcas. Tā kā vairākām personām bija sapūsta asaru gāze, plkst.02.56 uz notikuma vietu izsaukti mediķi. Vīrieti, kuru aizturēja plkst.02.50 un

kurš atradās pie viņiem operatīvā transportlīdzekļa aizturēto nodalījumā, lūdza apskatīt mediķiem, bet persona ar dakteri /pers. S/sadarboties nevēlējās

un palīdzību noraidīja. Arī ar viņiem persona sadarboties nevēlējās, atteicās nosaukt savus personas datus, uz jautājumiem neatbildēja, vienu reizi minēja,

ka esot /pers. A/ un dzimis esot 22.decembrī, esot 30 gadu. Šāda informācija tika pārbaudīta caur dežūrdaļu, bet ar tādiem personas datiem cilvēka

nebija. Lai noskaidrotu notikušā apstākļus, vērsās pie Latvijas 1.rokkafejnīcas apsarga /pers. B/, kurš paskaidroja, ka bārā bijis kautiņš, konflikts arī

bijis uz ielas. Viņš mēģinājis izšķirt kautiņu, kā rezultātā arī viens vīrietis viņam iesitis pa seju, kautiņu palīdzējis arī izšķirt bārmenis. Apsargam izskaidroja,

ka ir aizturējuši vienu personu, kas bija iesaistīta konfliktā un uzbruka kādam vīrietim. /pers. B/ parādīja aizturēto personu un viņš tajā atpazina personu,

kas viņam iesitusi pa seju. No /pers. B/ pieņemta liecība un aizturētā persona nogādāta Centra pārvaldē Hanzas ielā 7, kur vīrietis nosauca savus

personas datus – /pers. A/, dati pārbaudīti caur dežūrdaļu, persona meklēšanā nav. /pers. A/ tika sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli par

Latvijas APK 167.pantu (protokols ZV182723) un 175.pantu (protokols ZV 190762). /pers. A/ tika iepazīstināts ar protokola saturu, tos parakstīt

atteicās, kā rezultātā viņš tika iepazīstināts ar protokolu izskatīšanas kārtību, vietu un laiku. Veikta arī /pers. A/ fotofiksācija (20151222_043717), ar

planšeti Samsung Galaxy Tab (Nr.30). Pie aizturēšanas sastādīts personas aizturēšanas protokols Nr.01/2015/01802;

/pers. B/ liecību, kurā norādīts, ka 2015.gada 22.decembrī pildīja apsarga pienākumus bārā “Latvijas 1.rokkafejnīca”, Rīgā, Mārstaļu ielā

2/4, kad apmēram ap plkst.02.35 bārā ienāca vairāki manāmi iereibuši vīrieši, kuriem ar citiem apmeklētājiem izcēlās konflikts, kas pārauga kautiņā, kas

turpinājās arī uz ielas. Arī viņš mēģināja uzšķirt kautiņu, kad viens no vīriešiem, kuru vēlāk aizturēja policija, viņam iesita pa seju. Sitiena rezultātā nekādi

miesas bojājumi netika nodarīti. Arī redzēja, kā tas pats vīrietis uz ielas iesita kādai citai personai pa seju. Arī redzēja, ka pie aizturēšanas šīs vīrietis

policijas darbiniekam izrādīja fizisku pretestību un negribēja pakļauties norādījumiem.

Saskaņā ar likuma „Par policiju” 22.panta pirmo daļu, policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš

izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma.

Minētā panta trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota

kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma protokolā norādītās /pers. A/ darbības, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un

vietā, viņš ļaunprātīgi nepakļāvās pašvaldības policijas darbinieka likumīgajām prasībām, kad tas pildīja darba pienākumus, kas izpaudās kā savas

personas datu nesaukšana pēc vairākkārtēja pieprasījuma un fiziska spēka izrādīšana aizturēšanas laikā, ignorējot prasību to pārtraukt, lietā esošos

materiālus, kas apliecina administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto, uzskatu, ka šādas /pers. A/ darbības ir uzskatāmas par ļaunprātīgu nepakļaušanos

pašvaldības policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.

Pamatojoties uz Latvijas APK 32.pantu, nosakot sodu /pers. A/, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personību raksturojošie

dati, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.

Saskaņā ar Latvijas APK 33. un 34.pantu atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi nav konstatēti.

Novērtējot lietas apstākļus, izdarītā pārkāpuma raksturu, pamatojoties uz Latvijas APK 10., 22.-24., 26., 32.- 34., 175., 213., 243.- 244.,

274., 275., 276., 289.7, 289.16, 289.17, 289.18, 299. pantu un

no s pri e da

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt naudas sodu EUR 20 (divdesmit euro).

Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad saņemts nolēmums par naudas soda uzlikšanu, jebkurā bankas iestādē

(saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot nolēmuma

par saukšanu pie administratīvās atbildības numuru - 130100115). Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2016.gada 15.janvārī.

Tiesnese I.Millere