Defendant convicted of large-scale possession of methamphetamine for personal use, sentenced to five years probation.

Lietas Nr. 11519014515

Lietas arhīva Nr. K29-0750-16/10

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 30.novembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese V. Freimane

ar tiesas sēdes sekretāri K.Ščerbinsku

piedaloties prokuroriem J. Kuzņecovai, D.Krastam

Aizstāvim A.Krievam

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma 253.1panta trešajā daļā.

Aprakstošā daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi visus krimināllietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka /pers. A/ realizācijas nolūkā neatļauti iegādājās un

glabāja psihotropo vielu lielā apmērā, šādos apstākļos:

/pers. A/, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, vietā un apstākļos līdz 2015.gada 30.novembrim, no pirmstiesas izmeklēšanā

nenoskaidrotas personas neatļauti iegādājās tālākai realizācijai precīzi nenoskaidrotu metamfetamīnu saturošas vielas daudzumu, bet ne mazāk kā

155,0707 g metamfetamīnu saturošās vielas, ka satur 13% 20,1587 g metamfetamīna, kas atbilst lieliem apmēriem.

Daļu no norādītās prettiesiski iegādātās psihotropās vielas - 4,7287 g metamfetamīnu saturošās vielas, kas satur 13 % jeb 0,6147 g metamfetamīna

/pers. A/ glabāja pie sevis - bikšu kreisās puses kabatā, līdz 2015.gada 30.novembra plkst.17.45, kad /pers. A/ Krāslavas ielā 18, Rīgā, aizturēja

policijas darbinieki. Pārējo daļu no realizācijas nolūkā prettiesiski iegādātās psihotropās vielas - kopējā svarā 150,342 g metamfetamīnu saturošās vielas,

kas satur 13 % jeb 19,544 g metamfetamīna, kas atradās divos polimēra materiāla maisiņos, /pers. A/, būdams narkotisko vielu ietekmē, glabāja savā

dzīves vietā /adrese/, līdz 2015.gada 30.novembra aptuveni plkst. 21.30, kad minētajā dzīvoklī veiktās kratīšanas laikā norādīto psihotropo vielu -

metamfetamīnu pie /pers. A/ atrada un izņēma policijas darbinieki.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 8.novembrī apstiprinātajiem noteikumiem Nr.847 „Par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām vielām,

psihotropajām vielām un prekursoriem”, metamfetamīns ir savienojums, kas atvasināts no l-fenilpropām-2-amīna, aizvietojot vienu ūdeņraža atomu pie

slāpekļa atoma ar neaizvietotu alkilgrupu (vielu grupa “Amfetamīni”) un ir aizliegtām sevišķi bīstamām narkotiskām vielām pielīdzinātā psihotropā viela,

kuras nelegāla aprite un ļaunprātīga lietošana apdraud veselību.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 253.1 panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 253.1panta trešās daļas

atzina daļēji, liecināja, ka pie viņa izņemtās psihotropās vielas glabājis paša izlietošanai, nevis realizācijai.

Tiesa norāda, ka sakarā ar to, ka apsūdzētais savu vainu neatzīst visā viņam izvirzītajā apsūdzībā, ir jāveic pierādījumu pārbaude.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ paskaidroja, ka pats esot lietojis amfetamīnu, dažreiz zāli, marihuānu. Par narkotisko un psihotropo vielu

lietošanu uzskaitē nesastāvot. Meloja policijas darbiniekiem, kas veica kratīšanu viņa dzīvesvietā, ka narkotiskās un psihotropās vielas neglabā, jo esot

cerējis, ka neatradīšot. Maisiņus esot glabājis savām vajadzībām, šad tad saliekot “skrūvītes”. Svari virtuvē atrodoties, jo tie esot paredzēti ēst

gatavošanai, bet tajā dienā esot sev safasējis metamfetamīnu. Papildus paskaidroja, ka narkotikas lietojot jau kādus astoņus gadus – mēnesī līdz četrām

reizēm, viena deva esot 2-5g. Paskaidroja, ka narkotisko vielu glabājot ledusskapī, jo medikamentus esot labāk glabāt ledusskapī, jo tad viela nezaudē

savu vērtību. Tie viņam esot kā medikamenti, jo darbā mēdzot sastiept muguru. Narkotikas ēdot – ar karotīti, vēnās nelaižot.

Motīvu daļa

Neskatoties uz to, ka tiesā /pers. A/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā neatzina, atzīstot psihotropo vielu glabāšanu

paša izlietošanai, nevis realizācijai, tiesa secina, ka noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 253.1panta trešajā daļā, sastāva esamība ir

pierādīta un pastāv Kriminālprocesa likuma 520.pantā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.

Šādu secinājumu tiesa izdara pēc pirmstiesas kriminālprocesā savāktiem un iztiesāšanas gaitā kopumā pārbaudītiem pierādījumiem, rakstveida

pierādījumu izvērtēšanas saistībā ar izvirzīto apsūdzību un apsūdzētā /pers. A/ versiju savai aizstāvībai, un konkrēti:

Neskatoties uz to, ka apsūdzētais /pers. A/ savu vainu minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā neatzina daļā par realizāciju, viņa vaina ir pierādīta

ar šādiem pierādījumiem:

Bez apsūdzētā liecībām un paskaidrojumu uzklausīšanas un liecību nolasīšanas, tiesas sēdē tika nopratināti arī apsūdzības un

aizstāvības pieteiktie liecinieki:

2016.gada 31.augustā tiesā liecinieka /pers. G/ sniegtās liecības, kas, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2. punktu

nolasītas (lietas 86.lapa) apliecina, ka liecinieks strādā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas nodaļas 1.biroja 3.nodaļas

inspektora amatā. 2015.gada 30.novembrī pildīja savus amata pienākumus kopā ar /pers. H/, /pers. I/ un /pers. J/, atrodoties Rīgas Latgales

priekšpilsētā. Aptuveni plkst. 17:40 Rīgā, Krāslavas ielā, tika pamanīts vīrietis, kurš tika atpazīts kā /pers. A/. Attiecībā pret /pers. A/ 2015.gada

22.jūlijā tika uzsākta Operatīvā izstrādes lieta Nr.7205115, tāpēc /pers. A/ tika atpazīts kā persona, kura aktīvi iesaistīta narkotisko vielu aprites jomā.

Saskaņā ar Operatīvās izstrādes iegūto informāciju /pers. A/ realizēja metamfetamīnu saturošo vielu. /pers. A/ gāja pa Krāslavas ielu, rokās neko

neturēja. Liecinieks norādīja, ka /pers. A/ gaita bija nestabila, viņš gājis ātrā solī, bet nevarēja turēt taisnu virzienu. Liecinieks balstoties uz savu pieredzi,

pieļāva iespēju, ka /pers. A/ atradās narkotisko/psihotropo vielu ietekmē. Kad policijas darbinieki piegājuši pie /pers. A/, viņš noliedza, ka būtu jebkāda

veidā pārkāpis likumu. Ap plkst. 18:10 /pers. A/ tika nogādāts uz VP RRP Kriminālpolicijas pārvaldes dienesta telpām Rīgā, Gaujas ielā 15.

Saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpuma kodeksa 256.pantu izdarīta /pers. A/ un viņa mantu apskate, kuras laikā Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 257.panta kārtībā tika atrasts un izņemts viens neregulārās formas papīra vīstoklis, kurš bija aptīts ar gaišas krāsas līmlenti, kurā

iekšā atradās viens polimēra materiāla maisiņš ar salmiņveida aizdari, kuras iekšā atradās gaišas krāsas pulverveida viela.

Liecinieks norādīja, ka viņam bija zināms, ka /pers. A/ nodarbojās ar narkotisko vielu realizāciju, kas kalpoja par pamatu domāt, ka /pers. A/ savā

dzīvoklī glabā psihotropās vielas. Tāpēc tika nolemts veikt kratīšanu neatliekamā kārtībā /pers. A/ dzīvesvietā /adrese/

Kratīšanas laikā tika atrasti naudas līdzekļi, kurus /pers. A/ atzina par savējiem, tāpēc minētie naudas līdzekļi tika izņemti, ka arī izņemti

elektroniskie svari.

Virtuves ledusskapī, durvju plauktā tika konstatēts polimēra materiāla maisiņš ar nezināmas izcelsmes vielu, arī ledusskapja saldētavā tika

konstatēts polimēra materiāla maisiņš ar nezināmas izcelsmes vielu. Pēc minēto maisiņu konstatēšanas tika uzdots jautājums /pers. A/, kas atrodas

minētajos maisiņos un kāpēc tie tiek glabāti ledusskapī. /pers. A/ paskaidroja, ka tādā veidā viņš glabā metamfetamīnu, jo pretējā gadījumā

metamfetamīns izžūst un sabojājās.

2016.gada 31.augustā tiesā liecinieka /pers. J/ sniegtās liecības, kas, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 2. punktu

nolasītas (lietas 22.lapa) un kas apliecina, ka liecinieks strādā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 3.nodaļā

inspektora amatā. 2015.gada 30.novembrī pildījis savus amata pienākumus, kopā ar /pers. H/, /pers. G/ un /pers. I/, atradušies Rīgas Latgales

priekšpilsētā. Aptuveni plkst. 17:40 Rīgā, Krāslavas ielā, tika pamanīts vīrietis, kā vēlāk tika noskaidrots /pers. A/. Liecinieks paskaidroja, ka /pers. A/

gāja pa Krāslavas ielu, rokās neko neturēja. /pers. A/ gaita bija nestabila, viņš esot gājis ātrā solī, bet nevarēja turēt taisnu virzienu. Liecinieks norādīja,

ka balstoties uz pieredzi, pieļāvis iespēju, ka /pers. A/ atradās narkotisko/psihotropo vielu ietekmē. Ap plkst. 17:/adrese/, policijas darbinieki pienākot

pie /pers. A/ stādījušies priekšā kā policijas darbinieki uzrādot dienesta apliecības, sarunas laikā tika konstatēts, ka alkohola smaka no /pers. A/ izelpas

nebija jūtama, tāpēc tika veikta /pers. A/ administratīvā aizturēšana. Ap plkst. 18:10 /pers. A/ tika nogādāts uz VP RRP Kriminālpolicijas pārvaldes

dienesta telpām Rīgā, Gaujas ielā 15.

Dienesta telpās, kabinetā Nr.430, administratīvās aizturēšanas protokola ietvaros, no /pers. A/ bikšu ārējās labās priekšējās kabatas, tika atrasti un

izņemti viens polimēra materiāla maisiņš, kurā iekšā atrodas baltas krāsas pulverveidīga viela. /pers. A/ mutiski paskaidrojis, ka polimēra maisiņā atrodas

“vitamīns”.

Liecinieks norādīja, ka turpinot pildīt amata pienākumus, veicot operatīvo izzināšanu un izvērtējot savākto raksturojošo materiālu attiecībā pret

/pers. A/, bija pamats uzskatīt, ka /pers. A/ glabāja savā dzīvesvietā psihotropās vielas lielā apmērā. Tāpēc tika nolemts veikt kratīšanu neatliekamā

kārtībā /pers. A/ dzīvesvietā Rīgā, Krāslavas ielā 18-13.

Pirms kratīšanas veikšanas /pers. A/ paskaidroja, ka nekā aizliegta dzīvoklī neglabā. Turpinot procesuālo darbību, dzīvokļa virtuvē, ledusskapja

augšējā durvju plauktā, kā arī ledusskapja saldētavā tika atrasti un izņemti divi polimēra materiāla maisiņi ar nezināmas izcelsmes vielu. Pajautājot /pers.

A/ par minētiem maisiņiem, /pers. A/ atteicās sniegt jebkādus paskaidrojumus. Viens polimēra materiāla maisiņš tika atrasts arī istabas skapja plauktā.

Dzīvoklī tika atrasti un izņemti arī elektroniskie svari un nauda EUR 150 apmērā.

Iepriekš izklāstītās liecinieku liecības papildina lietas materiālos iekļautie šādi rakstveida pierādījumi:

- No Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 3.nodaļas inspektora U.Līča ziņojuma izriet, ka viņš

kopā ar /pers. H/, /pers. G/, /pers. J/, /pers. I/ veica operatīvo detektīvdarbību, kad 2015.gada 30.novembrī ap plkst. 17:40 Rīgā, Krāslavas ielā

pamanīja vīrieti, kā vēlāk tika noskaidrots - /pers. A/. /pers. A/ izturēšanās esot bijusi dīvaina - ejot nepārtraukti atskatījās, gaita esot bijusi nestabila, bet

ātra, iespējams, /pers. A/ bija reibuma stāvoklī. Ņemot vērā minēto, tika pieņemts lēmums /pers. A/ administratīvi aizturēt. Ap plkst. 17:/adrese/,

pienākot pie /pers. A/ policijas darbinieki stādījušies priekšā kā policijas darbinieki, uzrādot dienesta apliecības. Tika paskaidroti aizturēšanas iemesli.

/pers. A/ bija acīmredzamā reibuma stāvoklī, bet alkohola smaka no viņa izelpas netika konstatēta. Ap plkst.18:10 tika nogādāts uz VP RRP

Kriminālpolicijas pārvaldes dienesta telpām Rīgā, Gaujas ielā 15. /pers. A/, administratīvās aizturēšanas formēšanu un veicot viņa personas un pie viņa

esošo mantu apskati, no /pers. A/ bikšu ārējās labās priekšējās kabatas, apvidū tika atrasts un izņemts polimēra materiāla maisiņš, kurā iekšā atradās

baltas krāsas pulverveidīga viela, uz ko /pers. A/ paskaidroja, ka polimēra materiāla maisiņā atrodas vitamīns (amfetamīns/metamfetamīns) (lietas 2.lapa);

- Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2015.gada 30.novembra administratīvās aizturēšanas protokolā Nr.1511, no kura redzams, ka

veicot /pers. A/ personīgo mantu apskati, no bikšu priekšējās kreisās puses kabatas tika atrasts un izņemts viens neregulāras formas papīra vīstoklis, kurš

aptīts ar gaišas krāsas līmlenti, kurā iekšā atrodas viens polimēra materiāla maisiņš ar salmiņveida aizdari, kurā iekšā ir gaišas krāsas pulverveida

struktūras viela. Dotais polimēra materiāla maisiņš tika iepakots baltā papīra aploksnē, kura līmējuma vietā tika aizlīmēta ar drošības līmlenti “Security

Seal Nr.1140922446. No bikšu priekšējās, labās puses kabatas tika atrasts un izņemts mobilais telefons “Samsung” ar IMEl kodu 000000000000000

un mobilais telefons “Samsung” ar IMEI kodu 35917005797132501. Vēl no šīs pašas kabatas tika atrasts un izņemts atslēgu saišķis, pie kura atrodas

3(trīs) atslēgas un piekariņš brūnā krāsā. Šīs mantas tika ieliktas polimēra materiāla maisiņā (lietas 3.lapa);

- Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2015.gada 30.novembra apskates protokolā ar fototabulu, redzams, ka tika veikta baltas krāsas

aploksnes apskate ar paskaidrojošo uzrakstu “Aploksē atrodas viens neregulāras formas papīra vīstoklis, kurš aptīts ar gaišas krāsas līmlenti, kurā iekšā

atrodas viens polimēra materiāla maisiņš ar salmiņveida aizdari, kurā iekšā ir gaišas krāsas pulverveida struktūras viela, kas tika atrasts un izņemts pie

/pers. A/ administratīvās aizturēšanas un personīgo mantu pārbaudes laikā, kas notika 30.11.2015.g., Rīgā, Gaujas ielā 15, dienesta telpās, kabinetā

Nr.430. (drošības lenta Nr.”40922446)”(lietas 4.-5.lapa).

- Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2015.gada 02.decembra apskates protokolā ar fototabulu, kur redzams, ka tika veikta polimēra

maisa apskate ar paskaidrojošu uzrakstu “Aploksnē atrodas mobilais telefons “Samsung” ar IMEI kodu 000000000000000, mobilais telefons

“Samsung” ar IMEI kodu 35917005797132501 un atslēgu saišķis, pie kura atrodas 3 (trīs) atslēgas un piekariņš brūnā krāsā, kas tika atrasts un izņemts

pie /pers. A/ administratīvās aizturēšanas un personīgo mantu pārbaudes laikā, kas notika 30.11.2015.g. Rīgā, Gaujas ielā 15, dienesta telpās, kabinetā

Nr. 430 (lietas 4.-5.lapa),

- 2015.gada 1.decembra eksperta atzinums Nr.1517495 apliecina, ka pie /pers. A/ aizturēšanas laikā izņemtās un ekspertīzei iesniegtās vielas

4,7287g, kā arī /pers. A/ dzīvesvietas kratīšanas laikā izņemtās un ekspertīzei iesniegtās vielas 62,148g un 88,194g, satur metamfetamīnu

(metamfetamīna svars vairāk kā 2 g). Vielu kopējais svars ir 155,0707g.

Metamfetamīns ir savienojums, kas atvasināts no l-fenilpropān-2-amīna, aizvietojot vienu ūdeņraža atomu pie slāpekļa atoma ar neaizvietotu

alkilgrupu (vielu grupa “Amfetamīni”) (lietas 7.,8.lapa);

2016.gada 25.janvāra papildus ekspertīzes eksperta atzinums Nr.l517560 apliecina, ka ekspertīzei iesniegtie 4,7287g (izp.obj. Nr.

l.l./ķ.l.) vielas satur 13% jeb 0,6147r metamfetamīna, pārējo vielas apjomu sastāda vielas, kas nav pieskaitāmas narkotiskām, psihotropām vielām.

Ekspertīzei iesniegtie 62,148g (izp.obj. Nr. 2.1./ķ.2.) vielas satur 13% jeb 8,079g metamfetamīna, pārējo vielas apjomu sastāda vielas, kas nav

pieskaitāmas narkotiskām, psihotropām vielām. Ekspertīzei iesniegtie 88,194g (izp.obj. Nr. 3.1./ķ.3.) vielas satur % jeb 11,465g metamfetamīna,

pārējo vielas apjomu sastāda vielas, kas nav pieskaitāmas narkotiskām, psihotropām vielām (lietas 11.,12.lapa);

N o 2015.gada 30.novembra /pers. A/ aizturēšanas protokola redzams, ka /pers. A/ 2015.gada 30.novembrī tika aizturēts

Kriminālprocesa likuma 264.panta pirmās daļas 3.punkta kārtībā. Pie pašas personas ir atrastas acīmredzamas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas

pēdas. Aizturēšanas pamats Krimināllikuma 253.panta pirmā daļa (lietas 25.lapa);

No 2015.gada 30.novembra kratīšanas protokola un fototabulas redzams, ka kratīšana neatliekamības kārtībā veikta /pers. A/

dzīves vietā - dzīvoklī /adrese A/. Kratīšanas laikā tika atrasts un izņemts:

1. Naudas zīmes ar drošības uzlīme Nr.G130218530, kas atradās istabas datora galdā: 1 gab. naudas zīme 50 (piecdesmit) euro nomināla

vērtībā; 3 gab. naudas zīme 10 (desmit) euro nomināla vērtībā; 14 gab. naudas zīme 5 (pieci) euro nomināla vērtībā. Uz kopējo summu 150,-

(viens simts piecdesmit) euro vērtībā;

2. Celofāna maisiņš ar gaišas krāsas pulverveida vielu, iepakots drošības maisā Nr.00775904, kurš tika atrasts istabas skapja vidējā plauktā;

3. Celofāna maisiņš ar gaišas krāsas pulverveida vielu, iepakots drošības maisā Nr.00775906, kurš atradās virtuves ledusskapja augšējā

durvju plauktā;

4. Celofāna maisiņš ar gaišas krāsas pulverveida vielu, iepakots drošības maisā Nr.00775907, kurš atradās virtuves ledusskapja saldētavā;

5. Elektriskie svari, iepakots drošības maisā Nr00775901, kurs atrasts uz virtuves ledusskapja(lietas 29.-30., 31.-35.lapa).

- Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2015.gada 01.decembra apskates protokolā ar fototabulu, kur redzams, ka tika veikta

drošības maisa Nr.00775907 ar paskaidrojošo uzrakstu, apskate: celofāna ar gaišas krāsas pulverveida vielu, kas tika izņemta kratīšanas laikā

/adrese/ 30.11.2015. (lietas 37.,38.lapa);

- Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2015.gada 01.decembra apskates protokolā ar fototabulu, kur redzams, ka tika veikta

drošības maisa Nr.00775906 ar paskaidrojošo uzrakstu: KP 11519014515 Iekšā atrodas celofāna ar gaišas krāsas pulverveida vielu, kas tika

izņemts kratīšanas laikā /adrese/ 30.11.2015. Viela izņemta dzīvoklī - /adrese/, kratīšanas laikā izņemtā polimēra materiāla maisiņa (izmēri 9 cm x

15 cm) ar gaišas krāsas pulverveida, graudainas struktūras vielu (lietas 39., 40.lapa).

Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2015.gada 01.decembra apskates protokolā ar fototabulu, kur redzams, ka tika veikta drošas

aizdares polimērmateriāla maisa Nr.00775904 apskate. Uz drošas aizdares polimērmateriāla maisa Nr. 00775904 ir redzams paskaidrojošs

teksts: KP 11519014515 maisā atrodas polimēra materiāla maiss ar gaišas krāsas vielu, kas tika izņemts dzīvokļa kratīšanā Rīgā, Krāslavas ielā

18-13, 30.11.2015., izņemtā polimēra materiāla maisiņa izmēri 13,2 cm x 8 cm (lietas 41.-42.lapa);

2016.gada 19.janvāra papildus ekspertīzes eksperta atzinums Nr.l517561 apliecina, ka iesniegtie 63,660g (izp.obj. Nr.l.l./ķ.l) baltas

krāsas pulverveida vielas narkotiskās un psihotropās vielas nesatur, (lēmumā norādīts - izņemti 2015.gada 30.novembrī, kratīšanas laikā aizturētā

/pers. A/ dzīvesvietā, Rīgā, Krāslavas ielā 18-13.) (lietas 44.-44a.lapa).

Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2015.gada 01.decembra elektronisko svaru apskates protokolā ar fototabulu, redzams, ka tika

veikta drošas aizdares polimērmateriāla maisa Nr.00775901 apskate. Uz drošas aizdares polimērmateriāla maisa Nr. 00775901 ir redzams

paskaidrojošs teksts: KP 11519014515 maisā atrodas elektroniskie svari, kas tika izņemti 30.11.2015. Rīgā, Krāslavas ielā 18-13 (lietas 45.-

45a.lapa);

- Ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2015.gada 01.decembra izņemtās naudas apskates protokolā ar fototabulu, kur redzams, ka

tika veikta baltas krāsas aploksnes uz kuras ir paskaidrojošs uzraksts: KP Nr. 11519014515 aploksnē atrodas nauda kopējā summā EUR 150,

kas tika izņemta kratīšanas laikā Rīgā, Krāslavas ielā 18-13, 30.11.2015, apskate (lietas 47.,48.lapa) un kurai ir uzlikts arests (lietas 50-53., 88.,

95.lapa);

- 2015.gada 30.novembra medicīniskās pārbaudes protokols Nr. 6107 ar pielikumu Nr.9769 apliecina, ka, veicot /pers. A/ urīna

izmeklēšanu atrastas tetrahidrokanabinola skābes “zīmes”; nav atrasti amfetamīna atvasinājumi, opija alkaloīdi, barbiturāti, 1,4-benzodiazepīna

atvasinājumi (diazepams, nitrazepāms), kokaīns, metadons, buprenorfīns, tramadols. Nomazgājumos no rokām atrasti amfetamīna grupas

atvasinājumi; nav atrasti opiāti, hašiša (marihuānas) kanabinoīdi, kokaīns. Nomazgājumos no mutes nav atrasti amfetamīna grupas atvasinājumi,

hašiša (marihuānas) kanabinoīdi (lietas 14.,15.lapa).

Tiesa kriminālprocesā esošos pierādījumus vērtē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 124. un 128.panta otrajā daļā noteikto, ka to, cik

ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā

un savstarpējā sakarībā, taču tiesa ievēro arī šī panta trešajā daļā noteikto, ka nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības

pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 1.panta pirmo daļu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga

nodarījuma sastāva pazīmes.

Savukārt atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124.panta noteikumiem kriminālprocesā pierādāma noziedzīgā nodarījuma sastāva esamība vai

neesamība, ko veido četri obligāti elementi – objekts, subjekts, objektīvā puse un subjektīvā puse.

Jautājumus, kas saistīti ar narkotisko, psihotropo vielu apriti Latvijas Republikā regulē likums „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu

likumīgās aprites kārtību”, kā arī atbilstoši šā likuma 3.panta otrajai daļai pieņemtie Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumi Nr.847

„Noteikumi par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem”.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētā darbībās konstatējamas Krimināllikuma 253.1panta trešajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma sastāva

pazīmēm, un proti:

Apsūdzētais tiesas sēdē neapstrīdēja apstākli, ka psihotropā viela, kas tika izņemta viņa dzīvesvietā un viņa kratīšanas laikā pieder viņam,

taču noliedza realizācijas nolūku.

Krimināllikuma 253.1panta trešajā daļā paredzētā nozieguma priekšmets ir narkotiskās un psihotropās vielas. Narkotiskās un

psihotropās vielas ir dažādas izcelsmes (fiziskais kritērijs) vielu grupa, kurām piemīt spēja iedarboties uz centrālo nervu sistēmu un radīt īpašu

reibuma stāvokli, pierašanu pie tām un narkotisko atkarību (medicīniskais kritērijs) un kuru uzskaitījums fiksēts speciālos normatīvos aktos

(juridiskais kritērijs), bet to neatļauta aprite un to lietošana apdraud iedzīvotāju veselību (sociālais kritērijs) (U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre.

Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs. Sevišķā daļa. 3.grāmata. „AFS”, Rīga, 2007. 278., 289.lpp.; U.Krastiņš, V.Liholaja,

A.Niedre. Krimināltiesības. TNA, Rīga, 1999. 263.-264.lpp.).

Tiesa neapšauba, ka nozieguma priekšmets ir psihotropā viela – metamfetamīns. Saskaņā ar spēkā esošiem Ministru kabineta 2005.gada

8.novembrī apstiprinātajiem noteikumiem Nr.847 „Par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem”,

metamfetamīns ir aizliegtā sevišķi bīstamām narkotiskām vielām pielīdzinātā psihotropā viela.

Psihotropā viela – metamfetamīns – saskaņā ar noziedzīgu nodarījuma izdarīšanas brīdī un spēkā esošā likuma “Par Krimināllikuma spēkā

stāšanās un piemērošanas kārtību” 2.pielikumu ir iekļauta vielu grupā “Amfetamīni”. Atbilstoši šim pielikumam šīs vielas apmērs līdz 0,02 g

atzīstams par nelieliem, bet no 2 g par lieliem apmēriem.

Līdz ar to tiesai nav šaubu par noziedzīga nodarījuma priekšmetu.

Šī nozieguma objektīvo pusi veido narkotisko vai psihotropo vielu neatļauta iegādāšanās, glabāšana, kas izdarītas realizācijas nolūkā, kā arī

narkotisko vai psihotropo vielu neatļauta realizēšana.

Ar psihotropo vielu iegādāšanos saprot darbības, kuru rezultātā persona iegūst savā valdījumā psihotropās vielas – pirkšana,

aizņemšanās, dāvinājuma saņemšana, saņemšanas apmaiņas ceļā pret citām precēm un parāda dzēšanai, atradumu piesavināšanās.

Lietā nav strīda, ka apsūdzētais metamfetamīnu saturošās vielas iegādājās pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotos apstākļos, bet ne vēlāk

kā pirms 2015.gada 30.novembra - 155,0707 g, kopējā svarā, kas saturēja 13% jeb 20,1587 g metamfetamīna, t.i., lielā apmērā.

Ar psihotropo vielu glabāšanu saprot jebkādas darbības, kas saistītas ar šo vielu atrašanos vainīgā valdījumā, tostarp arī to pārnešana,

neatkarīgi no tā, kas ir to faktiskais īpašnieks.

Tādējādi saskaņā ar apsūdzētā /pers. A/ liecībām un vainas atzīšanu daļā par metamfetamīna iegādāšanos un glabāšanu, tiesa atzīst, ka lietā

nav strīda par to, ka /pers. A/ iegādājās un glabāja metamfetamīnu lielā apmērā. To apliecina paša apsūdzētā liecības, ka pie viņa izņemto

metamfetamīnu viņš ir iegādājies un glabājis, gan policijas darbinieku /pers. J/ un /pers. G/ liecības.

Taču apsūdzētais /pers. A/ noliedz, ka metamfetamīnu iegādājies un glabājis realizācijai, bet izlietošanai savām vajadzībām.

Prof. Dr.iur. V.Liholaja norāda, ka ar narkotisko vai psihotropo vielu realizēšanu jāsaprot jebkādi to tālāk nodošanas paņēmieni, ar

kuru palīdzību šīs vielas nonāk citas personas īpašumā vai valdījumā – pārdošana, aizdošana, uzdāvināšana, uzcienāšana, parāda atdošana,

injicēšana citai personai, nodošana citai personai bez jebkādiem nosacījumiem (Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs. Sevišķā

daļa. 3.grāmata, Rīga: AFS, 2007).

Noziedzīgo nodarījumu sastāvs, kas paredzēti Krimināllikuma 253.1 panta pirmajā daļā ir formāls, noziegumi uzskatāmi par pabeigtiem ar

brīdi, kad izdarīta kaut viena no iepriekš minētām darbībām.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 131.panta pirmo daļu par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, ko savā liecībā

pratināšanas laikā vai aptaujas laikā sniedz persona par kriminālprocesā pierādāmiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem.

Par apsūdzētā, iespējamām noziedzīgajām darbībām, liecināja operatīvajā lietā iegūtā informācija, ka /pers. A/ nodarbojas ar psihotropo

vielu izplatīšanu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 500.panta ceturto daļu pēc prokurores lūguma tiesa iepazinās ar operatīvās lietas materiāliem

Nr.7205115.

No policijas darbinieku /pers. J/ un /pers. G/ liecībām un ziņojuma, kā arī iepazīstoties ar operatīvās lietas materiāliem Nr.7205115, tiesa

secina, ka policijai bija operatīvā informācija, ka /pers. A/ nodarbojas ar psihotropo vielu – metamfetamīna realizāciju Latgales priekšpilsētas

mikrorajonā, un tāpēc, pamatojoties uz operatīvās lietas sniegto informāciju, tiesa tic policijas darbinieku argumentiem par /pers. A/ darbībām tieši

par psihotropo vielu glabāšanu realizācijas nolūkā.

Lai gan policijas darbinieku liecības un sastādītie dokumenti (arī protokoli un ziņojumi) nav paši par sevi uzskatāmi par absolūti ticamiem un

neapstrīdamiem, tomēr policijas darbinieku sastādītiem dokumentiem par notikumiem, kas risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir

piešķirama augsta ticamības pakāpe.

Tādējādi faktiem, ko norāda policijas darbinieki savos ziņojumos un citos dokumentos, kā arī viņu liecinātajam par notikumiem, kas

risinājušies, tiem pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe.

Lietā netika iegūtas ziņas par to, ka pastāv jebkāds likumīgs pamats policijas darbinieku liecības neatzīt pat ticamiem, attiecināmiem un

pieļaujamiem pierādījumiem.

Tiesai nav pamata neticēt minēto liecinieku liecību patiesumam, jo tiesas izmeklēšanas laikā nav iegūta informācija, ka liecinieki – policijas

darbinieki - /pers. J/ un /pers. G/ un apsūdzētais, būtu agrāk pazīstami, kā arī nav iegūta informācija, ka liecinieki - A /pers. J/ un /pers. G/, pildot

savus tiešos dienesta pienākumus būtu rīkojušies pretēji dienesta interesēm vai veikuši neatļautas darbības, kā arī nav iegūti objektīvi pierādījumi

tam, ka policijas darbinieki - /pers. J/ un /pers. G/ būtu ieinteresēti apsūdzētā apmelošanā un tādējādi nepatiesu pierādījumu iegūšanā un

noformēšanā.

Bez tam liecinieku /pers. J/ un /pers. G/ liecību patiesums tiek apstiprināts arī ar pārējiem lietā savāktajiem pierādījumiem, tajā skaitā ar paša

apsūdzētā liecībām par to, ka policijas darbinieku atrastās un pie viņa izņemtās psihotropās vielas pieder viņam.

Tādējādi tiesa atzīst liecinieku /pers. J/ un /pers. G/ sniegtās liecības par patiesām un ticamām, tās ir detalizētas un konsekventas.

Vērtējot lietā esošo pierādījumu ticamību un pietiekamību, tiesa ievēro, ka ne apsūdzētais, ne kāds cits no kriminālprocesā iesaistītajiem visā

līdzšinējā kriminālprocesā nav norādījis vai ticami pamatojis iespējamību, ka pastāv objektīvs pamats uzskatīt, ka liecinieki /pers. J/ un /pers. G/

būtu ieinteresēti /pers. A/ notiesāšanā arī par psihotropo vielu glabāšanu realizācijas nolūkā.

N o /pers. A/ medicīniskā pārbaudes protokola Nr. 9769 redzams, ka apsūdzētais ir liecinājis pretēji, apgalvojot, ka pats lieto

metamfetamīnu un ka esot to safasējis savai lietošanai dzīvokļa kratīšanas rītā (lietas 14.,15.lapa). Tiesa izdara secinājumu, ka apsūdzētais nav

lietojis psihotropo vielu - metamfetamīnu, jo viņa organismā nav atrasti amfetamīna atvasinājumi. Taču apstāklis, ka nomazgājumos no apsūdzētā

rokām ir atrasti amfetamīna grupas atvasinājumi, liecina par apsūdzētā psihotropo vielu realizēšanas nolūku. Tādēļ tiesa uzskata par nepārliecinošu

un nepamatotu apsūdzētā apgalvojumu, ka viņš ir iegādājies psihotropās vielas tikai personīgai lietošanai.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētais noziedzīgo nodarījumu izdarīja ar tiešu nodomu – vēlējās iegādāties un glabāt realizācijas nolūkā psihotropo

vielu.

Lietā iegūtie pierādījumi liecina par to, ka apsūdzētais ir iegādājies un glabājis psihotropo vielu realizācijas nolūkā, kas ir pierādīts ar

liecinieku /pers. J/ un /pers. G/ tiesas izmeklēšanā sniegtajām liecībām, kā arī apsūdzētā dzīvesvietā atrasto un izņemto psihotropo vielu daudzumu

– 150,342 g metamfetamīnu saturošās vielas, kas satur 13 % jeb 19,544 g metamfetamīna, kas atradās divos polimēra materiāla maisiņos un, kas

arī netieši norāda uz apsūdzētā nodomu tās realizēt, jo personīgai lietošanai nav nepieciešams pie sevis vienlaicīgi glabāt tik lielu psihotropo vielu

daudzumu, it sevišķi, ja mēnesī tās lieto līdz četrām reizēm, kur viena deva esot sākot no 2g.

Par netiešu pierādījumu tam, ka apsūdzētais ir neatļauti iegādājies un glabājis psihotropās vielas ar nolūku tās realizēt, tiesa uzskata arī faktu,

ka kratīšanas laikā apsūdzētā faktiskajā un deklarētajā dzīves vietā Rīgā, Krāslavas ielā 18-13, tika atrasti un izņemti elektroniskie svari, kas

saskaņā ar paša apsūdzēta liecībām esot izmantoti kratīšanas dienā, lai sev safasētu metamfetamīnu, kuru pats nelietoja.

Tāpat no krimināllietas materiāliem ir redzams, ka uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi apsūdzētais nestrādāja pastāvīgu algotu darbu,

viņam nebija regulāru ienākumu, viņam nepieder nekādi nekustamie īpašumi, no kuriem varētu gūt ienākumus, taču no paša apsūdzētā vārdiem

izriet, ka pats lieto šīs psihotropās vielas kā medikamentus dēļ muguras sāpēm.

Tādējādi kā netiešu pierādījumu apsūdzētā rīcības motīviem tiesa vērtē pie viņa atrasto un izņemto psihotropo vielu daudzumu, kas liecina

par to, ka tieši realizācijas nolūkā apsūdzētais pie sevis glabāja šādu daudzumu metamfetamīna.

Šādu tiesas atziņu tiesa pamato ar pastāvošo tiesu praksi - Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas 2010.gada

10.jūnija spriedumā lietā Nr.PAK-130 (Kriminālprocess Nr. 11087107108) apelācijas instances tiesa ietvērusi atziņu, ka noteikts, pie apsūdzētās

personas atrastais, psihotropo vielu daudzums – konkrētajā lietā 19,544 g metamfetamīna, netieši norāda uz nodomu psihotropās vielas realizēt, jo

personīgai lietošanai nav nepieciešams paturēt pie sevis vienlaicīgi tik lielu psihotropo vielu daudzumu.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 130.panta nosacījumiem kriminālprocesa laikā iegūtās ziņas par faktiem ir pieļaujams izmantot kā

pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Praksē un juridiskajā literatūrā ar pierādījumu pieļaujamību saprot pierādījumu procesuālo kvalitāti. Tieši pierādījumu pieļaujamības pazīme ir

tā, kas var izraisīt loģiski attiecināmu ziņu izmantošanas neiespējamību pierādīšanā. Ja ziņu par faktiem iegūšanā pārkāptas likuma prasības, to

izmantošanas iespēja pierādīšanā atkarīga no pieļautā pārkāpuma ietekmes uz iegūto ziņu ticamību.

Tiesa atzīst, ka gan /pers. A/ aizturēšana un viņa dzīvesvietas kratīšana veikta tiesiski un pamatoti. No ierosinājuma un lēmumiem redzams,

ka pamatojums apsūdzētā dzīvesvietas kratīšanas izdarīšanai bija nepieciešamība noskaidrot pierādāmos apstākļus.

Tiesa ievēro, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā veikto procesuālo darbību rezultāti tikai apliecina liecinošo personu sniegtās informācijas patiesumu.

Izvērtējot visus iepriekš minētos apstākļus, tiesa nekonstatē pamatu tam, lai šos pierādījumus atzītu par nepieļaujamu un izslēdzamiem no

pierādījumu saraksta un tādējādi tiesa atzīst, ka izmeklēšanas darbības ir veiktas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma noteikumiem.

Pierādījumu ticamības jēdziens un novērtēšanas prasības ir noteiktas Kriminālprocesa likuma 128.pantā, taču izvēle, kuriem pierādījumiem ticēt, bet

kuriem nē, ir tās tiesas kompetencē, kas izspriež lietu pēc būtības. Arī jautājums par to, vai lietā esošie pierādījumi ir vai nav pietiekami apsūdzētā

vainīguma konstatēšanai, ir būtības jautājums, kas pārbaudāms tiesai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 129.pantu pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto kriminālprocesu, ja ziņas par faktiem tieši vai netieši apstiprina

kriminālprocesā pierādāmo apstākļu esamību vai neesamību, kā arī citu pierādījumu ticamību vai neticamību, izmantošanas iespējamību un neiespējamību.

Izvērtējot pierādījumu attiecināmību, tiesai jāņem vērā vai pierādījumi lietā ir pietiekami noziedzīga nodarījuma sastāva esamības vai neesamības

konstatēšanai.

Ņemot vērā visu iepriekš analizēto, tiesa atzīst, ka lietā ir pietiekami pierādījumi, lai izslēgtu jebkādas šaubas par /pers. A/ nevainīgumu viņam

inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā.

Pierādījumu pietiekamības kritērijs ir saprātīgu šaubu esamība vai neesamība par apsūdzētā vainīgumu, kura izvērtēšana tāpat ir tās tiesas

kompetencē, kas izskata lietu pēc būtības.

Neskatoties uz apsūdzētā sniegtajām liecībām par noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 253.1 panta trešajā daļā, izdarīšanas apstākļiem, tiesai

nav šaubu par apsūdzētā vainu nozieguma izdarīšanā pie apstākļiem, kādi norādīti apsūdzībā, kas pierādīta ar lietā savāktajiem rakstveida pierādījumiem,

kā arī liecinieku liecībām un ekspertu atzinumiem.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētā attieksme pret noziedzīgā nodarījuma ārējo izpausmi jeb nozieguma subjektīvā puse ir tiešs nodoms, par ko liecina

apsūdzībā norādītās apsūdzētā faktiskās darbības iepriekš norādītos apstākļos, apzinoties savu darbību prettiesiskumu un vēlmi rīkoties pretēji likumam.

Visbeidzot tiesai nav šaubu par to, ka apsūdzētais ir attiecīgu vecumu sasniegusi pieskaitāma persona, kas norāda uz noziedzīga nodarījuma

subjekta esamību.

Noziedzīga nodarījuma kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp nodarījuma faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm (skat. U.Krastiņš. Noziedzīgs nodarījums – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000, 26.lpp., 27.lpp.).

Tādējādi tiesa atzīst, ka ir konstatētas visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes. Turklāt noziedzīga nodarījuma faktiskās pazīmes sakrīt ar

Krimināllikuma 253.1panta trešās daļas sastāva pazīmēm, tādējādi ir pamats atzīt, ka /pers. A/ inkriminētā noziedzīga nodarījuma kvalifikācija pēc

Krimināllikuma 253.1panta trešās daļas ir pareiza un par izdarīto noziegumu apsūdzētai ir sodāms.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta pirmās daļas prasībām, sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz šā

likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija, ievērojot šā likuma vispārīgās daļas noteikumus.

Tāpat pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā arī Krimināllikuma 35.pantā definēto soda mērķi, kas ir aizsargāt sabiedrības drošību; atjaunot

taisnīgumu; sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu; resocializēt sodīto personu; panākt, lai notiesātais un citas personas

pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Nosakot apsūdzētajam /pers. A/ soda veidu, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta piektās daļas noteikumiem /pers. A/ izdarītais noziedzīgai nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 253.1panta

trešajā daļā ir atzīstams par sevišķi smagu noziegumu, ar kuru ir radīts būtisks kaitējums, kas ir sabiedriski bīstams, jo apdraud personas veselību un

dzīvību. /pers. A/ ar savām darbībām veicināja psihotropo vielu nelikumīgu apriti Latvijas Republikā, apdraudot sabiedrības drošību un ar likumu

aizsargātās pilsoņu tiesības un intereses.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā izvērtējot apsūdzētā /pers. A/ personību, tiesa konstatē, ka viņš ir

dzimis /datums/Rīgā, LR pilsonis, neprecējies, ar 9 klašu izglītību, strādā SIA “/nosaukums/” par būvstrādnieku (lietas 113.-116.lapa), krimināli nav

sodīts (sodāmība ir dzēsta) (lietas 70.-71.lapa), dzīvo /adrese B/.

VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” Narkoloģiskas palīdzības dienesta uzskaitē neatrodas (lietas 80.lapa).

Ņemot vērā noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 253.1panta trešajā daļā izdarīšanas smagumu, īpašo bīstamību un sabiedrībai

kopumā, valsts ekonomiskajām un labklājības interesēm, radot sociālas problēmas sabiedrībai kopumā, tiesa uzskata, ka /pers. A/ sods ir nosakāms

brīvības atņemšanas veidā, taču minēto sodu noteikt nosacīti, ar pārbaudes laiku.

Krimināllikuma 55.panta pirmajā daļā sniegts to apstākļu uzskaitījums, kuri tiesai jāņem vērā, piemērojot nosacītu notiesāšanu. Tie ir: izdarītā

noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, vainīgā personība, citi lietas apstākļi. Kā redzams, likumdevējs minētos apstākļus ir izkārtojis

noteiktā secībā, un tādā kārtībā tie ir arī izvērtējami, sākot ar noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu. Tikai pēc tam izvērtējama noziedzīgā

nodarījuma izdarītāja personība un citi lietas apstākļi. Šāda atziņa nostiprināta arī tiesu praksē (skat. Augstākās tiesas Senāta 2004.gada 30.jūnija

lēmumu lietā Nr. SKK – 373/04).

Arī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas 2008.gada 1.jūlija kopsapulces lēmumā norādīts: „Lemjot par

nosacītas notiesāšanas piemērošanu vai vieglāka soda noteikšanu, nekā likumā paredzētais, tiesām jāievēro ne tikai vainīgā personību raksturojošie dati,

bet arī fakti, kas saistīti ar noziedzīgu nodarījumu (noziedzīgu nodarījumu smagums, izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaits, nodarītais kaitējums utt.).

Nebūtu piemērojama nosacīta notiesāšana tikai tāpēc, ka vainīgais iepriekš nav sodīts vai sodāmība dzēsta, ka viņš nožēlo izdarīto”.

Lai gan sankcijas apmērs norāda uz /pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma bīstamību, kā arī liecina par to, ka ar noziedzīgo nodarījumu

apdraudētās intereses likumdevējs uzskata par nozīmīgām, tiesa, pretēji prokurores viedoklim uzskata, ka apsūdzētā /pers. A/ izdarītais noziedzīgais

nodarījums ir ar vienreizēju raksturu. Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā

gadījumā ir svarīgi izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (skat.

A.Judins. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).

Tādējādi tiesas ieskatā, lai gan apsūdzētais ir izdarījis sevišķi smagu noziegumu, kas tiešā veidā vērsts pret sabiedrības vispārējām drošības

interesēm, jo ir saistīts ar aizliegto vielu izplatīšanu, ir ņemams vērā apstāklis, ka /pers. A/ vaļsirdīgi ir atzinies psihotropo vielu iegādē un glabāšanā, ir

izvērtējis savu rīcību kritiski. Tāpat tiesa ņem vērā arī tiesas sēdē pausto patieso nožēlu un kaunu, kas ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, kas

ļauj tiesai iegūt pārliecību par to, ka vainīgais ir izdarījis pozitīvus secinājumus un turpmāk centīsies likumpārkāpumus vairs nepieļaut, kā arī ievērot tiesas

likumīgās prasības.

Turklāt pirmstiesas process ar visām procesuālajām darbībām, kā arī vairāk kā divu mēnešu atrašanās ieslodzījuma vietā, kā arī iztiesāšanas

process, arī ir jau paveikuši apsūdzētā audzinošo un labošanas darbu, lai tiesai rastos pamatota pārliecība, ka šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad

valsts vārdā apsūdzētajam /pers. A/ var nepiespriest reālu brīvības atņemšanas sodu. Turklāt apsūdzētais skaitās iepriekš nesodīta persona, taču ņemams

vērā ir apstāklis, ka iepriekš piemēroto nosacīto sodu par cita veida noziedzīga nodarījumu izdarīšanu, /pers. A/ ir izcietis un vairāk kā 17 gadus nav bijis

policijas redzeslokā, arī nekādi citi likuma pārkāpumi no apsūdzētā puses nav konstatēti. Tādējādi tiesa uzskata, ka apsūdzētajam /pers. A/ dodama

iespēja patiesi izvērtēt notikušo, izprast izdarītā noziedzīgā nodarījuma sevišķo bīstamību, mainīt attieksmi pret savu dzīvi, laboties un neizciešot brīvības

atņemšanas sodu reāli, turpmāk atturēties no likumpārkāpumu izdarīšanas.

Tādējādi tiesa nonāk pie secinājuma, ka tieši ar tiesas noteikto pārbaudes laiku tiks panākts Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā noteiktais soda

mērķis, dodot apsūdzētajam iespēju pierādīt, ka viņš var būt noderīgs sabiedrībai un to, ka viņš neizdarīs jaunus likumpārkāpumus.

Viens no nosacītas notiesāšanas priekšnoteikumiem ir tiesas pārliecība, ka apsūdzētais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likuma pārkāpumus

(skat. Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 16.oktobra lēmums lietā Nr. SKK-602/2007).

Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, tiesa gūst pārliecību, ka /pers. A/, neizciešot sodu brīvības atņemšanas iestādē, turpmāk neizdarīs

likumpārkāpumus un atzīst par iespējamu attiecībā uz /pers. A/ šo iemeslu dēļ piemērot Krimināllikuma 55.panta nosacījumus.

Savukārt nosakot apsūdzētajam soda mēru, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešajai daļai, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu - /pers. A/ atbildību mīkstinošie apstākļi pirmstiesas izmeklēšanas gaitā netika konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu valsts apsūdzība lūdz par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīt to, ka

noziedzīgs nodarījums izdarīts narkotisko vielu ietekmē.

Pārbaudot 2015.gada 30.novembra medicīniskās pārbaudes protokolu Nr. 6107 ar pielikumu Nr.9769 (lietas 14.,15.lapa), no lietas materiāliem

secināms, ka nav šaubu par to, ka /pers. A/ organismā atradās narkotiska viela, bet ne ar ko nav pierādīts, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts narkotisko

vielu ietekmē.

Turklāt tetrahidrokanabinola skābe ir hašiša (marihuānas) metabolīts urīnā. Tetrahidrokanabinola skābes „zīmes” var rasties urīnā pēc hašiša

(marihuānas) lietošanas. Hašišs (marihuāna) ir kanabisa produkts, pieder pie aizliegtām sevišķi bīstamām narkotiskām vielām (Latvijā kontrolējamo

narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I saraksts, Latvijas Republikas Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumi Nr.847).

Taču no Ministru kabineta noteikumiem Nr.394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” satura redzams,

ka, veicot pārbaudi un bioloģiskajā vidē konstatējot narkotisko vielu esamību, var tikt pieņemti trīs dažādi atzinumi, atkarībā no klīnisko pazīmju

esamības vai neesamības – narkotisko vielu reibums, narkotisko vielu ietekme, narkotisko vielu lietošanas fakts, kur tikai viens no tiem, bet ne smagākā

diagnoze, satur formulējumu „narkotisko vielu ietekme”. Tas ļauj izdarīt secinājumu, ka Ministru kabineta noteikumos Nr.394 „Alkohola, narkotisko,

psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” dotie apraksti ir medicīniski termini un attiecināmi uz pārbaudāmās personas veselības stāvokli,

nevis juridiski termini, pēc kuru esamības vai neesamības varētu spriest par pārbaudāmās personas rīcību attiecībā uz nozieguma izdarīšanu.

Turklāt tiesa uzskata, ka apmierinot prokurores lūgumu un atzīstot to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts narkotisko vielu ietekmē būtu pārkāpts

Kriminālprocesa likuma 25.pantā iekļautais kriminālprocesa pamatprincips – dubultās sodāmības nepieļaušana. No lietas materiāliem redzams, ka /pers.

A/ par narkotisko vielu lietošanas gadījumu 2015.gada 30.novembrī jau ticis sodīts administratīvi, līdz ar to uzskatāms, ka sodu jau ir saņēmis.

Tādējādi, lai gan šis apstāklis jebkurā gadījumā nevarētu kalpot par pamatu soda veida maiņai atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešajai daļai,

tiesa nosakot soda mēru, šo faktu neņem vērā un, nenovērtē to kā atbildību pastiprinošu apstākli.

Tādējādi tiesa, lemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmā soda apmēru, ņem vērā atbildību pastiprinošo un mīkstinošu apstākļu neesamību.

Krimināllikuma 253.1panta trešās daļas sankcijai daļā par papildsodu–mantas konfiskāciju, ir alternatīvs raksturs. Kriminālprocesa ietvaros

mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšanai arests apsūdzētā mantai, kā arī mantai, kas viņam pienākas no citām personām, nav uzlikts. Tādējādi

atbilstoši spēkā esošajai Krimināllikuma 42.panta trešajai daļai, šo papildsodu tiesa apsūdzētajam nepiemēro, jo krimināllietā nav norādīta konkrēta

manta, kas būtu konfiscējama.

Taču kriminālprocesa ietvaros apsūdzētā dzīvesvietas kratīšanas laikā izņemtā nauda EUR 150,00 (lietas 50.-52.lapa, 95.-97.lapa), kam ir uzlikts

arests, pēc tiesas ieskata, ir iegūta noziedzīgā ceļā, realizējot narkotiskās un psihotropās vielas.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 355.panta otrās daļas 4.punktu, ja netiek pierādīts pretējais, par noziedzīgi iegūtu uzskatāma manta, arī finanšu

līdzekļi, kas pieder personai, kura pati iesaistījusies noziedzīgās darbībās ar narkotiskām vai psihotropām vielām vai uztur pastāvīgas attiecības ar

personu, kas iesaistīta šādās darbībās.

Uz apstākļiem, kas pierādītu pretējo, nenorādīja neviens no procesa dalībniekiem, tādējādi pierādījumu kopums dot pamatu uzskatīt, ka šie līdzekļi

ir saistīti ar noziedzīgu nodarījumu, tā kā nav novērtas šaubas par šo naudas līdzekļu izcelsmi. Turklāt atbilstoši Kriminālprocesa likuma 355. un

356.panta pirmajai daļai EUR 150,00 ir atzīstami par noziedzīgi iegūtu mantu, un saskaņā ar kriminālprocesa likuma 358.panta nosacījumiem ir

nepieciešams konfiscēt un ieskaitīt valsts budžetā.

/pers. A/ 2015.gada 2.decembrī piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, 2016.gada 10.februārī ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas

tiesneses lēmumu tika atcelts (lietas 63.-66., 98.-100.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 241.panta pirmo daļu, drošības līdzekli kā procesuālo piespiedu līdzekli piemēro aizdomās turētajam vai

apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona turpinās noziedzīgas darbības, traucēs pirmstiesas kriminālprocesu vai tiesu vai

izvairīsies no šā procesa vai tiesas

Savukārt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 241.panta trešo daļu, tiesa, taisot spriedumu, var piemērot drošības līdzekli apsūdzētajam, ja ir

pamats uzskatīt, ka viņš izvairīsies no sprieduma izpildes.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka apsūdzētajam šī kriminālprocesa ietvaros netika piemērots cits drošības līdzeklis, turklāt apsūdzētais ne

reizi nav kavējis nevienu tiesas sēdi, tiesas ieskatā, arī uz šo brīdi nav iestājies neviens no drošības līdzekļa piemērošanas pamatiem, kuru dēļ būtu

nepieciešams šajā procesā stadijā to piemērot.

Kriminālprocesa likuma 264.panta kārtībā /pers. A/ tika aizturēts 2015.gada 30.novembrī plkst. 19.01 (lietas 25.lapa).

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. A/ soda termiņā ieskaitāms aizturēšanā pavadītais laiks no 2015.gada 30.novembra

plkst.23.41 līdz 2015.gada 02.decembrim (lietas 25.,63.-66.lapa) un apcietinājumā pavadītais laiks no 2015.gada 02.decembra līdz 2016.gada

10.februārim (lietas 63.-66.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu, izlemjot jautājumu par lietā esošajiem lietiskajiem pierādījumiem (lietas 83.lapa), tiesa uzskata, ka

pēc ķīmiskās izpētes atlikušie 4,35 g; 149,40 g metamfetamīnu saturošās vielas ievietoti KP maisiņos un atstāti glabāšanā VP Kriminālistikas

pārvaldes narkotisko un psihotropo vielu glabāšanas seifa ar ierakstu reģistrācijas žurnālā Nr. 15.-1116. no 01.12.2015.g. (1.1.9), saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 4.punktu iznīcināmi kā apgrozībā aizliegtas vielas pēc sprieduma stāšanās spēkā;

vielas iepakojumi - polimēra materiāla maisiņi, kas tika izņemti /pers. A/ administratīvās aizturēšanas gaitā un viņa dzīves vietā -dzīvoklī

/adrese A/, kratīšanas gaitā - glabājas pie krimināllietu materiāliem (drošības maiss pārlīmēts ar drošības uzlīmi L14 0926669), saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 5.punktu iznīcināmi kā lietas, kurām nav vērtības;

polimēra materiāla maiss ar gaišas krāsas pulverveida vielu (kas nesatur narkotiskās vai psihotropās vielas) - glabājas pie krimināllietas

materiāliem (drošības maiss pārlīmēta ar drošības uzlīmi L14” 0926669), saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 5.punktu

iznīcināmi kā lietas, kurām nav vērtības;

elektroniskie svari, kas izņemti /pers. A/ dzīves vietā - dzīvoklī /adrese A/, kratīšanas gaitā - glabājas pie krimināllietas materiāliem (drošības

maiss pārlīmēts ar drošības uzlīmi L140926673), saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 5.punktu iznīcināmi kā lietas, kurām

nav vērtības.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu un 368.panta pirmo daļu, un atbilstoši lēmumā par krimināllietas

nodošanu tiesai norādītajam, procesuālie izdevumi šajā kriminālprocesā nav, tā kā apsūdzētajam /pers. A/ ir noslēgta vienošanās ar zvērinātu

advokātu A.Krievu.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 523., 524., 527., 528., 529.pantu, tiesa

nosprieda

Atzīt par vainīgu apsūdzēto /pers. A/ noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 253.1panta trešajā daļā un, piemērojot

Krimināllikuma 55.pantu, sodīt ar brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) gadiem, bez mantas konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu, minēto sodu /pers. A/ noteikt nosacīti, ar pārbaudes laiku uz 5 (pieciem) gadiem.

Atzīt par noziedzīgi iegūtu un konfiscēt /pers. A/ mantu, kurai uzlikts arests - naudas līdzekļus EUR 150,00 (viens simts piecdesmit euro)apmērā,

kas glabājas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Finanšu vadības birojā un ieskaitīt tos valsts budžetā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. A/ reāla soda izciešanas termiņā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2015.gada

30.novembra līdz 2015.gada 02.decembrim un apcietinājumā pavadīto laiku no 2015.gada 02.decembra līdz 2016.gada 10.februārim.

Nepiemērot /pers. A/ drošības līdzekli.

Lietiskos pierādījumus:

pēc ķīmiskās izpētes atlikušie 4,35g; 149,40g metamfetamīnu saturošās vielas, kas ievietoti KP maisiņos un atstāti glabāšanā VP

Kriminālistikas pārvaldes narkotisko un psihotropo vielu glabāšanas seifā ar ierakstu reģistrācijas žurnālā Nr. 15.-1116. no 01.12.2015.g.,

iznīcināt;

vielas iepakojumi - polimēra materiāla maisiņi, kas tika izņemti /pers. A/ administratīvās aizturēšanas gaitā un viņa dzīves vietā -dzīvoklī

/adrese A/, kratīšanas gaitā, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem - iznīcināt;

polimēra materiāla maiss ar gaišas krāsas pulverveida vielu (kas nesatur narkotiskās vai psihotropās vielas) un kas glabājas pie krimināllietas

materiāliem (drošības maiss pārlīmēta ar drošības uzlīmi L14” 0926669), - iznīcināt;

elektroniskie svari, kas izņemti /pers. A/ dzīves vietā - dzīvoklī /adrese A/, kratīšanas gaitā un kas glabājas pie krimināllietas materiāliem -

iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību vai

protestu, iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā no pilnā sprieduma pieejamības dienas.

Pilnā sprieduma pieejamības diena – 2017.gada 19.janvāris.

Tiesnese V.Freimane