Appeal court dismissed request to revoke residency permit decision due to procedural time limits and lack of applicant participation.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lietas arhīva Nr. AA43-0214-20/17

ECLI:LV:ADAT:2020:0122.A420252818.7.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2020.gada 22.janvārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Ilze Amona,

tiesneses Kristīne Kalvāne un Valda Zommere

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Sorento” pieteikumu par

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2018.gada 17.jūlija lēmuma Nr.804 atcelšanu, sakarā ar SIA „Sorento” apelācijas

sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 13.maija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) Uzturēšanās atļauju nodaļas 2017.gada

13.decembra lēmumu Nr.21207 Irānas pilsonim /pers. A/ (/pers. A/) tika piešķirta uzturēšanās atļauja līdz 2022.gada

29.decembrim, pamatojoties uz Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28.punkta „a” apakšpunktu, jo viņš veica

ieguldījumu SIA „Sorento” pamatkapitālā.

Ar Pārvaldes Uzturēšanās atļauju nodaļas 2017.gada 13.decembra lēmumiem Nr.21208, Nr.21209 un Nr.21210 /pers.

A/ laulātajai /pers. B/ (/pers. B/) un nepilngadīgajiem bērniem /pers. C/ (/pers. C/) un /pers. D/ (/pers. D/) tika piešķirtas

uzturēšanās atļaujas līdz 2022.gada 29.decembrim. 2017.gada 18.decembrī minētajām personām tika izsniegtas

termiņuzturēšanās atļaujas līdz reģistrēšanās termiņam – 2018.gada 29.decembrim.

Ar Pārvaldes Uzturēšanās atļauju nodaļas 2018.gada 17.maija lēmumiem Nr.8171, Nr.8172, Nr.8173 un Nr.8175

(turpmāk – sākotnējie lēmumi) anulētas /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ termiņuzturēšanās atļaujas, pamatojoties

uz Imigrācijas likuma 35.panta pirmās daļas 1.punktu, jo ārvalstnieks sniedzis nepatiesas ziņas. Pieteicēja SIA „Sorento”

minēto lēmumu apstrīdēja.

Ar Pārvaldes 2018.gada 17.jūlija lēmumu Nr.804 sākotnējie lēmumi atstāti negrozīti. Šajā lēmumā norādīts tālāk

minētais.

[1.1] 55 030 euro ieguldījumu SIA „Sorento” pamatkapitālā 2016.gada 12.decembrī veica Ukrainas pilsone /pers.

E/ (/pers. E/). Nav pierādījumu, ka šis ieguldījums veikts par /pers. A/ finanšu līdzekļiem. /pers. A/ nav izpildījis Imigrācijas

likuma 23.panta pirmās daļas 28.punkta „a” apakšpunkta nosacījumus. Šis regulējums attiecas uz ārzemniekiem, kuri

kapitālsabiedrības pamatkapitālā ir ieguldījuši savus finanšu līdzekļus.

[1.2] Pieteicēja norāda, ka ieguldījums samaksāts no /pers. A/ finanšu līdzekļiem – Apvienotajos Arābu Emirātos

reģistrētā uzņēmuma RED ROSE SMOKERS ACCESORIES LLC kapitāla daļām, taču tam nav pierādījumu. Nav zināms,

kas ir šīs sabiedrības īpašnieki. Nav arī pierādījumu apstrīdēšanas iesniegumā norādītajam, ka pārskaitījums veikts no

/pers. E/ konta saskaņā ar viņai izsniegto pilnvarojumu. Pieteicēja ir iesniegusi pierādījumus par divu uzņēmuma RED

ROSE SMOKERS ACCESORIES LLC maksājumu veikšanu no tās RAKBANK konta uz /pers. E/ kontu tajā pašā bankā.

Taču nav pierādījumu, par ko veikti abi pārskaitījumi. Turklāt pārskaitījumu kopējā summa ir tikai 52 121,33 euro un /pers.

E/ pārskaitījumu uz SIA „Sorento” kontu ir veikusi, nesagaidot otru pārskaitījumu no uzņēmuma RED ROSE SMOKERS

ACCESORIES LLC.

[1.3] Apstākļos, kad persona formāli ir izpildījusi no tiesību normas izrietošos pienākumus, valstij nav pienākuma

izsniegt uzturēšanās atļauju. Valstij ir jāpārbauda, vai pēc būtības likuma priekšnoteikumi ir izpildīti.

[1.4] Iesniedzot dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, /pers. A/ un pieteicēja zināja, ka /pers. A/

vārdā ieguldījums veikts no /pers. E/ konta, bet Pārvaldi par to neinformēja. Pārvalde šādu informāciju nevarēja iegūt.

Tādējādi lietā ir sniegtas nepatiesas ziņas. Tā kā /pers. A/ neiesniedza pierādījumus par savu ieguldījumu, iestāde tiesiskās

paļāvības principu nav pārkāpusi.

[1.5] Konkrētais gadījums ir tipisks un nav tāds, ko likumdevējs nebūtu paredzējis, pieņemot tiesību normu. /pers.

A/ un viņa ģimenes locekļiem uzliktais tiesību ierobežojums ir samērīgs, tiesisks un pamatots. /pers. A/ ir tiesības pieprasīt

vīzu ar tiesībām veikt komercdarbību.

[2] SIA „Sorento” Pārvaldes 2018.gada 17.jūlija lēmumu Nr.804 pārsūdzēja tiesā, pieteikumā norādot turpmāk

minētos argumentus.

[2.1] Pārvalde Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28.punkta „a” apakšpunktu interpretēja formāli un

gramatiski. Turklāt tā savu viedokli mainīja tikai pēc /pers. A/ labvēlīga administratīvā akta izdošanas, kaut gan lietas

faktiskie vai tiesiskie apstākļi nebija mainījušies. Pārvaldes labvēlīgie administratīvie akti /pers. A/ radīja tiesisko paļāvību.

Līdz pārsūdzētā lēmuma pieņemšanai /pers. A/ jau bija izpildījis Pārvaldes noteiktos nosacījumus lai saņemtu labvēlīgu

administratīvo aktu – iemaksāja valsts budžetā 10 000 euro, uzrādīja derīgu veselības apdrošināšanas polisi un ārstniecības

iestādes izziņu, kā arī jaunu /pers. C/ ceļošanas dokumentu. Tikai pēc labvēlīgo administratīvo aktu izdošanas pieteicējai

pēc Pārvaldes iniciatīvas tika pieprasīti piepildu pierādījumi. Administratīvā procesa likuma 85. un 86.pantā paredzētie

apstākļi šajā gadījumā nav konstatējami.

[2.2] No piemērojamās tiesību normas neizriet prasība ārzemniekam pašam personīgi iemaksāt ieguldījumu vai arī

iesniegt pierādījumus, ka ieguldījums veikts no viņa līdzekļiem. Pārvalde norāda uz likumdevēja mērķi, bet tā nav norādījusi,

no kurienes ir konstatējama šāda likumdevēja griba.

[2.3] /pers. A/ pieder Apvienotajos Arābu Emirātos reģistrētā uzņēmuma RED ROSE SMOKERS ACCESORIES

LLC kapitāla daļas. Atbilstoši šajā valstī pieņemtajai praksei /pers. A/ izmanto šī uzņēmuma kontā esošos līdzekļus,

atsevišķa personīgā konta viņam nav. /pers. E/ pieteicējas kontā ieskaitīja no šī uzņēmuma saņemtos līdzekļus.

Pārskaitījuma rezultātā /pers. A/ kļuva par pieteicējas dalībnieku, un Uzņēmumu reģistrs to reģistrēja.

[2.4] Pārvaldē iesniedzamos dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai noteic 2010.gada 21.jūnija noteikumu

Nr.564 „Uzturēšanās atļauju noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.564) 28.punkts, tajā ietvertais uzskaitījums ir izsmeļošs.

Pārvaldei nav tiesību ārzemniekam pieprasīt tiesību normās neparedzētus dokumentus.

[2.5] Nav nozīmes tam, kad Pārvaldei tika sniegtas ziņas, ka /pers. A/ vārdā iemaksu veica /pers. E/. /pers. A/ ir

pieteicējas investors un dalībnieks. Persona par kapitālsabiedrības dalībnieku kļūst neatkarīgi no tā, vai iemaksu

sabiedrības pamatkapitālā tā veikusi no sava konta vai arī to ir izdarījusi cita persona.

[2.6] Apvienoto Arābu Emirātu valdība ir aizliegusi Irānas pilsoņiem, kuri dzīvo Apvienotajos Arābu Emirātos, no

viņu kontiem un viņu uzņēmumu kontiem veikt pārskaitījumus ārpus šīs valsts. Tāpēc /pers. A/nebija iespējams veikt

pārskaitījumu pieteicējai, lai palielinātu tās pamatkapitālu.

[3] Paskaidrojumā par pieteikumu Pārvalde norāda turpmāk minēto.

[3.1] Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28.punkta „a” apakšpunktam nav formāls raksturs. Likumdevējs nav

paredzējis tiesības ārzemniekam saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā, pateicoties citas personas ieguldījumam sociāli

ekonomiskās situācijas uzlabošanā Latvijā.

[3.2] Konkrētais administratīvais process iestādē noslēdzās ar pārsūdzēto lēmumu. Termiņuzturēšanās atļauja,

kuras derīguma termiņš ir ilgāks par gadu, atbilstoši Imigrācijas likuma 22.panta otrajai daļai ir jāreģistrē katru gadu.

Atbilstoši Imigrācijas likuma 3.panta pirmajai daļai un 33.panta sestajai daļai Pārvaldei ir tiesības veikt papildu pārbaudes

ārzemnieku lietās, pieprasīt papildu paskaidrojumus un dokumentus, kas pamato ārzemnieka uzturēšanās mērķi Latvijā un

sniegto ziņu patiesumu, kā arī pārbaudīt ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegto informāciju, lai pieņemtu lēmumu par

uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, reģistrēšanu vai anulēšanu. Konkrētajā lietā pārbaude ir veikta laicīgi, pirms /pers. A/ un

viņa ģimenes locekļu termiņuzturēšanās atļauju reģistrēšanas.

[3.3] Nav pamatots pieteicējas viedoklis, ka neizpildās neviens no Administratīvā procesa likuma 85.panta otrās

daļas 1.punktā minētajiem nosacījumiem adresātam labvēlīga administratīvā akta atcelšanai. Imigrācijas likuma 35.panta

pirmajā daļā un otrajā daļā ir noteikti gadījumi, kad adresātam labvēlīga administratīva akta gadījumā (izsniegta uzturēšanās

atļauja) to var atcelt, proti, anulēt uzturēšanās atļauju. Konstatējot Imigrācijas likuma 35.panta pirmajā daļā un otrajā daļā

noteiktos apstākļus, Pārvaldei bija jāizdod obligātais administratīvais akts.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 13.maija spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedumā citstarp

norādīts turpmāk minētais.

[4.1] Tiesa citēja Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28.punkta „a” apakšpunktā noteikto un norādīja, ka

Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28., 29., 30. un 31.punkta izveidošanas mērķis bija piesaistīt ārvalstu investorus

Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai. Vienlaikus ārvalstu investoru piesaistē nozīmīgs ir ekonomisko risku

izvērtējums, piemēram, lai novērstu nelegālas izcelsmes finanšu līdzekļu legalizāciju. Tāpat ārvalstu investoru piesaiste

nedrīkst radīt nacionālās drošības riskus. Tie ir aspekti, kuri var tikt ņemti vērā, lemjot par termiņuzturēšanās atļaujas

piešķiršanu un anulēšanu. Detalizēti minētie aspekti ir analizēti informatīvajos ziņojumos par minētajās tiesību normās

paredzēto noteikumu īstenošanas gaitu un rezultātiem (sk. http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40441522). No minētās

tiesību normas izriet, ka termiņuzturēšanās atļauja tiek piešķirta personai, kas līdzekļus ir investējusi, turklāt

termiņuzturēšanās atļaujas saņēmējam ir jāspēj sniegt pierādījumi par savu ieguldīto līdzekļu legālo izcelsmi.

[4.2] No SIA „Sorento” konta izraksta tiesa secināja, ka 2016.gada 12.decembrī /pers. E/ ieskaitīja SIA „Sorento”

kontā 55 030 euro, maksājuma mērķī norādot – par /pers. A/ kapitāla daļām. No minētā konta izraksta nav iespējams

secināt, ka pieteicējas kontā ieskaitītie līdzekļi ir /pers. A/ līdzekļi. Atbildot uz tiesas aicinājumu iesniegt pierādījumus par

minētā maksājuma saistību ar /pers. A/ ienākumiem, pieteicējas pārstāvis iesniedza uzņēmuma RED ROSE SMOKERS

ACCESORIES LLC bankas konta izrakstu. No tā redzams, ka minētā uzņēmējsabiedrība 2016.gada 5. un 13.decembrī

pārskaitīja /pers. E/ aptuveni 55 000 euro. Maksājuma uzdevumos maksājuma mērķis nav norādīts. No minētajām konta

izdrukām varētu secināt, ka SIA „Sorento” kontā ieskaitītā summa ir uzņēmuma RED ROSE SMOKERS ACCESORIES

LLC līdzekļi.

No pieteicējas iesniegtajiem pierādījumiem nav iespējams secināt, ka minētais pārskaitījums ir veikts no /pers. A/

līdzekļiem. Šādu saikni pieteicējas iesniegtie pierādījumi neatspoguļo. Pieteicējas pārstāvis iesniedza tiesā izdruku par

uzņēmuma RED ROSE SMOKERS ACCESORIES LLC licenci veikt uzņēmējdarbību Abu Dabi. Minētā izdruka nav

noteiktā kārtā apliecināta, kā to norādīja iestāde pārsūdzētajā lēmumā. Tiesai nav iespējams pārliecināties par tās

autentiskumu. Izdrukā norādīts, ka uzņēmumam RED ROSE SMOKERS ACCESORIES LLC licence izdota 2017.gada

1.novembrī, tā derīga līdz 2018.gada 31.oktobrim, /pers. A/ ir partneris. Detalizētāka informācija, piemēram, par

uzņēmējsabiedrības atļaujām veikt uzņēmējdarbību pirms licencē norādītā termiņa, /pers. A/ darbības ilgumu uzņēmumā

RED ROSE SMOKERS ACCESORIES LLC iesniegtajā izdrukā nav atspoguļota. Pat ja pieņem, ka iesniegtā izdruka ir

patiesa un /pers. A/ bija partneris arī pārskaitījumu veikšanas laikā 2016.gada decembrī, pieteicējas pārstāvja iesniegtie

dokumenti neatspoguļo, kāpēc no uzņēmuma RED ROSE SMOKERS ACCESORIES LLC konta pārskaitītie līdzekļi būtu

uzskatāmi par /pers. A/ personīgajiem līdzekļiem. Ievērojot minēto, iestāde pārsūdzētajā lēmumā pamatoti secināja, ka

/pers. A/ nav veicis ieguldījumu SIA „Sorento” pamatkapitālā.

[4.3] Pieteicēja, atsaucoties uz Administratīvā procesa likuma 85. un 86.pantu, norāda, ka iestādei nebija tiesību

atcelt adresātam labvēlīgu administratīvo aktu. Tiesa norādīja, ka minētais apsvērums nav pamatots. Administratīvā procesa

likuma 86.panta otrās daļas 2.punkts pieļauj adresātam labvēlīga prettiesiska administratīvā akta atcelšanu, ja to paredz

tiesību norma. Imigrācijas likuma 35.panta pirmās daļas 1.punkts paredz termiņuzturēšanās atļaujas anulēšanu, ja ārzemnieks

vai viņa uzaicinātājs sniedzis nepatiesas ziņas.

[4.4] Tiesa konstatēja, ka likumdevējs noteikumos Nr.564 nav norādījis papildu dokumentus, kas ir iesniedzami, ja

termiņuzturēšanās atļauju prasa saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28.punktu. Ārvalstnieka pienākums

iesniegt pierādījumus par veiktajiem ieguldījumiem izriet no minētās Imigrācijas likuma normas, kā arī no lietas dalībnieku

līdzdarbības pienākuma. Ne iestādes, ne tiesas rīcībā nevar būt pierādījumi par ārvalstnieka līdzekļiem un

uzņēmējsabiedrībā veiktajiem ieguldījumiem. Tikai pieteicējas un ārvalstnieka rīcībā var būt vai nu paši pierādījumi vai arī

informācija par to, kā šie pierādījumi iegūstami.

[4.5] Pieteicēja norādīja, ka Pārvaldes kompetencē nebija vērtēt, vai /pers. A/ veica ieguldījumu pamatkapitālā, jo

Uzņēmumu reģistrs ir atzinis, ka /pers. A/ vārdā ir veikta pamatkapitāla apmaksa. Tiesa šo apsvērumu atzina par nepamatotu

iepriekš norādīto ekonomisko risku un drošības risku novērtēšanas nepieciešamības dēļ, ko Uzņēmumu reģistrs nav veicis.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kurā norādīts turpmāk

minētais.

[5.1] Tiesa neizvērtēja pieteicējas argumentus, lielākā argumentu daļa nav pat pieminēta sprieduma aprakstošajā

daļā. Tiesa pieteicējas argumentus vērtēja virspusēji un selektīvi. Tiesa nepiešķīra vērību argumentiem par noteikumos

Nr.564 ietvertajām prasībām un Pārvaldes rīcību, sākotnēji izsniedzot uzturēšanās atļaujas. Tiesa nevērtēja arī pieteicējas

argumentu par Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28.punkta „a” apakšpunkta interpretāciju. Pieteicēja uztur visus

pieteikumā norādītos argumentus.

[5.2] Tiesa pārsniedza prasījuma robežas, vērtējot ieguldīto līdzekļu izcelsmes legalitāti. Šādā aspektā Pārvalde

lietas apstākļus nevērtēja. Šāda tiesas pieeja ir patvaļīga. Tiesību normas, kas regulē uzturēšanās atļauju izsniegšanu,

nenosaka pienākumu pierādīt ieguldīto līdzekļu izcelsmes legalitāti. Tiesas citētajā informatīvajā ziņojumā ir runāts par risku

saistībā ar nelegālu finanšu līdzekļu legalizāciju uzturēšanās atļauju procesā, bet tas nerada pamatu šo risku izmantot kā

argumentu administratīvajā procesā. Šajā ziņojumā nelegālu finanšu līdzekļu legalizācijas risks pieminēts kriminālprocesuālā

aspektā un valsts drošības iestāžu kompetences ietvaros. Finanšu līdzekļu legalitātes izcelsmes pierādīšana ir

kriminālprocesuālā kārtībā risināms jautājums.

[6] Paskaidrojumā par apelācijas sūdzību Pārvalde piekrīt tiesas norādītajam, ka termiņuzturēšanās atļauja tiek

piešķirta personai, kas līdzekļus ir investējusi un spēj pierādīt ieguldīto līdzekļu legālo izcelsmi.

[7] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu Administratīvā apgabaltiesa lietu izskatīja

rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[8] Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka apelācijas sūdzība nav

pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[9] Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28.punkta „a” apakšpunkts redakcijā, kas bija spēkā 2017.gada

decembrī un arī pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas laikā, noteica, ka termiņuzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā

ārzemniekam ir tiesības pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš ir veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības

pamatkapitālā, to palielinot, vai ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, dibinot jaunu kapitālsabiedrību, un, pieprasot

pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, ir samaksājis valsts budžetā 10 000 euro, kā arī veiktais ieguldījums ir vismaz

50 000 euro un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada

bilance nepārsniedz 10 miljonus euro. Saistībā ar ieguldījumu vienas kapitālsabiedrības pamatkapitālā termiņuzturēšanās

atļauju izsniedz ne vairāk kā 10 ārzemniekiem, ja katrs no viņiem ir veicis šajā punktā noteikto ieguldījumu un samaksājis

valsts budžetā 10 000 euro.

Administratīvā apgabaltiesa secina, ka saskaņā ar minētajā tiesību normā noteikto termiņuzturēšanās atļauja var tikt

izsniegta tikai tām personām, kuras šajā normā paredzēto ieguldījumu ir veikušas pašas. Šādu minētās normas izpratni

apgabaltiesas ieskatā apstiprina arī pirmās instances tiesas norādītajos informatīvajos ziņojumos par Imigrācijas likuma

23.panta pirmās daļas 28., 29., 30. un 31.punktā paredzēto noteikumu īstenošanas gaitu un rezultātiem minētais, ka ārvalstu

investoru piesaistē nozīmīgs ir ekonomisko risku izvērtējums, piemēram, lai novērstu nelegālas izcelsmes finanšu līdzekļu

legalizāciju. Līdz ar to tiesai izskatāmajā lietā ir jānoskaidro, vai /pers. A/ pats ir veicis Imigrācijas likuma 23.panta pirmās

daļas 28.punkta „a” apakšpunktā paredzēto ieguldījumu pieteicējas pamatkapitālā.

[10] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus par ieguldījumu pieteicējas pamatkapitālā, Administratīvā apgabaltiesa atzīst,

ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus un pareizi tos novērtējusi. Pirmās instances tiesa

pamatoti secināja, ka lietā esošie pierādījumi neapstiprina tieši /pers. A/ veiktu ieguldījumu, līdz ar to Administratīvā

apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma

motivācijai minētajā daļā (sk. šā sprieduma 4.2.punktu).

Taču Administratīvās apgabaltiesas ieskatā Pārvaldei un tiesai nebija jāvērtē tas, vai ieguldījums pieteicējas

pamatkapitālā ir veikts no /pers. A/ likumīgi iegūtiem līdzekļiem, jo ārzemnieka finanšu līdzekļu izcelsmes legalitātes

pārbaude neietilpst Pārvaldes kompetencē. Tāpēc apgabaltiesa nepievienojas pirmās instances tiesas secinātajam daļā par

pieteicējas pamatkapitālā ieguldīto līdzekļu izcelsmes legalitāti.

[11] Pieteicējas ieskatā Pārvaldei nebija tiesību vērtēt, vai /pers. A/ veica ieguldījumu pieteicējas pamatkapitālā, jo

Uzņēmumu reģistrs jau ir reģistrējis /pers. A/ kā pieteicējas dalībnieku.

Administratīvā apgabaltiesa norāda, ka Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28.punkta „a” apakšpunkts paredz

ārzemniekam tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju tikai tādā gadījumā, ja ārzemnieks pats ir veicis ieguldījumu Latvijas

kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Tādējādi apstāklis, ka pieteicējas pamatkapitāls ir palielināts un /pers. A/ ir Uzņēmumu

reģistrā reģistrēts kā pieteicējas dalībnieks, nav pietiekams, lai /pers. A/ tiktu izdota termiņuzturēšanās atļauja. Izmaiņas

komercreģistrā tiek reģistrētas, ievērojot likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” noteikto, savukārt

izskatāmajā lietā, izlemjot jautājumu par termiņuzturēšanās atļaujas izdošanu ārzemniekam, ir piemērojamas Imigrācijas

likuma normas.

[12] Administratīvā apgabaltiesa nepiekrīt Pārvaldes viedoklim, ka tai sākotnēji tika sniegtas nepatiesas ziņas par

ieguldījumu pieteicējas pamatkapitālā. No pieteicējas noformētā izsaukuma pieprasījuma un iesnieguma (lietas 87.un

97.lapa) tas nav konstatējams. Pieteicējas sākotnēji iesniegtajos dokumentos nav norādīts, no kuras personas konta ir

veikts ieguldījums pieteicējas pamatkapitālā, bet Pārvalde šādu informāciju un pierādījumus par veikto ieguldījumu ne

pieteicējai, ne Uzņēmumu reģistram pirms termiņuzturēšanās atļauju izdošanas nav pieprasījusi.

Pieteicēja 2017.gada 31.jūlija iesniegumā Pārvaldei (lietas 119.lapa) norādīja, ka ieguldījumu pieteicējas pamatkapitālā

ir veicis /pers. A/ un tieši to pašu pieteicēja norāda arī tiesā. Apgabaltiesa secina, ka minētais pieteicējas paskaidrojums ir

balstīts uz kļūdainu viedokli, ka uzturēšanās atļauju iespējams saņemt arī tad, ja ieguldījumu konkrētās personas vietā

veikusi cita persona. Taču šāds paskaidrojums nav uzskatāms par nepatiesu ziņu sniegšanu.

[13] Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 1.punkts noteic, ka adresātam labvēlīgu prettiesisku

administratīvo aktu var atcelt, ja adresāts vēl nav izmantojis savas tiesības, kuras šis administratīvais akts apstiprina vai

piešķir. Šā panta trešā daļa noteic, ka administratīvā akta atcelšana saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punktu ir pieļaujama

triju mēnešu laikā no dienas, kad iestāde uzzināja par tā atcelšanas iespēju, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no tā spēkā

stāšanās dienas.

Sākotnējie lēmumi, ar kuriem tika anulētas 2017.gada 13.decembrī izdotās uzturēšanās atļaujas, tika pieņemti 2018.gada

17.maijā, proti, laikā, kad /pers. A/ un viņa ģimenes locekļiem izdotās uzturēšanās atļaujas bija spēkā, tātad viņi saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 1.punktā noteikto šajā laikā turpināja izmantot viņiem piešķirtās tiesības.

Pārvalde ir ievērojusi Administratīvā procesa likuma 86.panta trešajā daļā noteikto trīs mēnešu termiņu no dienas, kad tā

uzzināja par 2017.gada 13.decembra lēmumu atcelšanas iespēju, jo Uzņēmumu reģistrs informāciju par ieguldījumu

pieteicējas pamatkapitālā Pārvaldei sniedza 2018.gada 29.marta vēstulē (lietas 124.–125.lapa). Pārvalde ir ievērojusi arī

Administratīvā procesa likuma 86.panta trešajā daļā noteikto viena gada termiņu no 2017.gada 13.decembra lēmuma spēkā

stāšanās dienas. Tādējādi Pārvaldei bija tiesības ar pārsūdzēto lēmumu atcelt 2017.gada 13.decembrī izdotos lēmumus, jo

lietā bija konstatējami Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 1.punktā paredzētie apstākļi.

[14] Pieteicēja norāda, ka valsts budžetā veiktie 10 000 euro maksājumi, pārējie Pārvaldē iesniegtie dokumenti (derīga

veselības apdrošināšanas polise, ārstniecības iestādes izziņa un jauns /pers. C/ ceļošanas dokuments), kā arī Pārvaldes

izdotie labvēlīgie administratīvie akti /pers. A/ radīja tiesisko paļāvību. Administratīvās apgabaltiesas ieskatā šiem

apstākļiem lietā nav nozīmes, jo /pers. A/ un viņa ģimenes locekļi nav izskatāmās lietas dalībnieki, turklāt Imigrācijas likumā

viņiem nav paredzētas subjektīvās tiesības pārsūdzēt tiesā Pārvaldes lēmumu par termiņuzturēšanās atļaujas anulēšanu.

[15] Ņemot vērā iepriekš secināto, pieteikums ir noraidāms. Apgabaltiesa nepiekrita atsevišķiem pirmās instances

tiesas secinājumiem, bet kopumā pirmās instances tiesas spriedums ir pareizs, jo pirmās instances tiesa tāpat kā

apgabaltiesa pieteikumu noraidīja.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Noraidīt SIA „Sorento” pieteikumu par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 2018.gada 17.jūlija lēmuma Nr.804

atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente I.Amona

Tiesnese K.Kalvāne

Tiesnese V.Zommere