Legislator Case Law & Legislation
C12235421 / C-0457-22 ECLI:LV:DAUT:2022:0118.C12235421.4.S AI generated

Tenant's claim for water damage compensation dismissed because neighbor is not the property owner.

Case Number C12235421 / C-0457-22
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the tenant's claim for compensation for water damage and moral harm caused by a neighbor. While the tenant alleged the neighbor leaked water into their apartment, the court found the neighbor was not the legal owner of the affected unit. Consequently, the neighbor was not liable under the Residential Property Law, and the tenant failed to prove the necessary conditions for compensation.

Legislator headnote

AI generated

Dzīvokļa īpašuma likuma 14. panta 1. daļa; Civillikuma 1779. pants: The owner of a residential property is liable for damages caused by leaks from their unit; a non-owner cannot be held liable for such damages.

Keywords

AI generated
residential property law water leakage liability property ownership status tenant compensation claim moral damage award civil liability neighbor dispute

Cited Legislation

AI generated
Dzīvokļa īpašuma likuma 14. panta 1. daļa
Civillikuma 1635. panta 1. daļa
Civillikuma 1765. panta 2. daļa
Civillikuma 1770. pants
Civillikuma 1773. pants
Civillikuma 1774. pants
Civillikuma 1775. pants
Civillikuma 1779. pants
Civilprocesa likuma 42. panta 2. daļa
Civilprocesa likuma 43. panta 1. daļa 16. punkts
Civilprocesa likuma 193. pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.C12235421

ECLI:LV:DAUT:2022:0118.C12235421.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī 2021.gada 18.janvārī

Daugavpils tiesa: tiesnese I.Šteine

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2021.gada 13.oktobrī /pers. A/ cēla prasību pret /pers. B/ par zaudējumu piedziņu (lietas 4.-7.lapa), norādot šādus apstākļus.

[1.1] Prasītājam pieder dzīvoklis /adrese/. Virs prasītāja dzīvokļa esošā dzīvokļa Nr./numurs B/kaimiņiene /pers. B/ vairākas reizes noplūdināja

prasītāja dzīvokli. Pēdējais gadījums bija 2021.gada 5.jūnijā. Prasītājs konstatēja dzīvokļa applūšanu (no griestiem pilēja ūdens), par ko paziņoja

atbildētājai. Atbildētāja atnāca uz prasītāja dzīvokli, apskatījās un neko nepateica. Prasītājs izsauca avārijas dienestu, kas noslēdza ūdeni.

[1.2] 2021.gada 7.jūnijā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) “Naujenes pakalpojumu serviss” sagatavoja aktu Nr.5.12/12 par to,

ka mīkstās šļūtenes bojājuma dēļ dzīvoklī /adrese B/, ir notikusi ūdens noplūde, kā rezultātā saliets prasītājam piederošais dzīvoklis.

[1.3] Pēc noliešanas tika sabojāts viss dzīvoklis – sabojāts visu griestu apmetums, visās telpās atlīmējās tapetes, nolieti virtuves griesti, kuri bija

pārklāti ar putu poliestera plāksnēm, grīdas segums – linolejs palika mitrs, santehniskajā mezglā nolieti griesti.

[1.4] Pēc prasītāja lūguma sertificēts speciālists novērtēja nodarītos zaudējumus un sagatavoja tāmi, no kuras secināms, ka zaudējums nodarīts par

kopējo summu 6398,41 EUR. Prasītājs vērsās pie atbildētājas, lai risinātu jautājumu par zaudējumu atlīdzināšanu, bet atbildētāja atteicās labprātīgi

atlīdzināt nodarīto zaudējumu.

[1.5] Atbildētāja ar savu neatļautu darbību aizskāra arī prasītāja nemantisko labumu – prasītāja veselību. Pēc notikušā prasītājam strauji

pasliktinājās miegs, joprojām atrodas trauksmes stāvoklī, jo ir spiests dzīvot neremontētā dzīvoklī un materiālā stāvokļa dēļ nav līdzekļu remonta

izmaksām. Prasītājs pieprasa no atbildētājas morālā kaitējuma atlīdzību 1000 EUR.

[1.6] Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 14.panta pirmo daļu, Civillikuma 1635.panta pirmo un otro daļu, 1765.panta otro daļu, 1770.,

1773., 1774., 1775., 1779.pantu, prasītājs lūdza piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam materiālo zaudējumu par dzīvokļa applūdināšanu 6398,41

EUR un likumiskos 6% 127,97 EUR, kopā 6526,38 EUR, un morālā kaitējuma atlīdzību 1000 EUR.

[2] 2021.gada 5.novembrī atbildētāja iesniedza paskaidrojumu (lietas 18.lapa), norādot, ka prasību neatzīst pilnībā.

[2.1] Nav strīda, ka 2021.gada 5.jūnijā dzīvoklī, kurā atbildētāja deklarēta, notika ūdens noplūde, kā rezultātā tika saliets prasītāja dzīvoklis. Šo

notikumu apstiprina dzīvojamās mājas pārvaldnieka SIA “Naujenes pakalpojumu serviss” 2021.gada 7.jūnija akts Nr.5.12/12.

[2.2] Lietā pastāv strīds par prasības pamatotību pret atbildētāju. Pamatojoties uz Naujenes pagasta zemesgrāmatas nodalījumu Nr./numurs A/

dzīvokļa /adrese B/, īpašnieks ir Daugavpils novada pašvaldība.

[2.3] Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 8., 9., 10., 14.pantu, Civillikuma 994.pantu, atbildētāja uzskatīja, ka prasība pret atbildētāju ir

nepamatota, jo lietā ir jābūt citam atbildētājam.

[3] Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.panta pirmo daļu ar Daugavpils tiesas tiesnese s 2021.gada 8.novembra

lēmumu lietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā (lietas 21.lapa).

2021.gada 9.novembrī lietas dalībniekiem paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā (lietas 22.-25.lapa).

Motīvu daļa

[4] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir noraidāma.

[5] Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības

nostiprinājusi zemesgrāmatā.

Dzīvokļu īpašuma likums nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības (9.pants), pienākumus (10.pants) un atbildību (14.pants).

Saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 14.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām

personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā.

[5.1] Nav strīda, ka:

1) prasītājam pieder dzīvoklis/adrese/ (lietas 8.-9.lapa);

2) atbildētāja dzīvo dzīvoklī /adrese B/ (lietas 15.lapa), šis dzīvoklis atrodas virs prasītājam piederošā dzīvokļa;

3) 2021.gada 5.jūnijā no dzīvokļa Nr./numurs B/notika ūdens noplūde, kuras rezultātā tika saliets prasītāja dzīvoklis. Minēto faktu apstiprina

dzīvojamās mājas pārvaldnieka SIA “Naujenes pakalpojumu serviss” 2021.gada 7.jūnija akts Nr.5.12/12 (lietas 10.lapa).

[5.2] Strīds ir par to, vai atbildētāja ir atbildīga par prasītājam nodarītajiem zaudējumiem.

[6] Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

[6.1] Prasītājs uzskatīja, ka atbildētājai kā dzīvokļa īpašniecei ir pienākums atlīdzināt prasītajam radušos zaudējumus. Prasītājam nodarītos

zaudējumus novērtēja SIA “BORG” un sagatavoja tāmi, no kuras secināms, ka zaudējumu kopējā summa ir 6398,41 EUR (lietas 11.-12.lapa).

[6.2] Atbildētāja prasību neatzina, jo nav dzīvokļa īpašniece, tādēļ nav atbildīga par zaudējumiem un radīto morālo kaitējumu.

[6.3] Tiesa uzskata atbildētājas iebildumus par pamatotiem.

Naujenes pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/izdruka (lietas 19., 27.lapa) apstiprina, ka dzīvokļa /adrese B/, īpašnieks kopš

2019.gada 12.aprīļa ir Daugavpils novada pašvaldība.

[6.4] Tiesa secina, ka atbildētāja nav dzīvokļa Nr./numurs B/ īpašniece, līdz ar to atbildētājai neiestājas Dzīvokļu īpašuma likuma 14.panta pirmajā

daļā minētā atbildība un atbildētāja nevar būt atbildīga par prasītājam nodarītajiem zaudējumiem.

Tiesa nekonstatēja zaudējumu atlīdzināšanas priekšnosacījumu esamību un pamatu, kas uzliktu atbildētājai pienākumu apmaksāt prasītājam radītos

zaudējumus. Šādos apstākļos prasība daļā par zaudējumu piedziņu ir nepamatota un noraidāma.

[7] Saskaņā ar Civillikuma 1635.panta pirmo daļu katrs tiesību aizskārums, t. i., katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts

kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

[7.1] Prasītājs uzskatīja, ka atbildētāja ar savu rīcību, nodarot mantisko zaudējumu, ir nodarījusi arī morālo kaitējumu 1000 EUR sakarā ar

prasītāja veselībai radīto aizskārumu.

[7.2] Tiesa secināja, ka atbildētāja nav atbildīga par mantisko zaudējumu un tiesa nav konstatējusi atbildētājas vainu morālā kaitējuma nodarīšanā.

Tiesa uzskata, ka netika pierādīts prasītāja tiesību aizskārums, kas dotu pamatu prasīt atlīdzību par morālo kaitējumu, tādēļ nav pamata piedzīt no

atbildētājas prasītāja labā atlīdzību par morālo kaitējumu. Līdz ar to prasība daļā par morālās kompensācijas 1000 EUR piedziņu ir noraidāma.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja

valsts ienākumos.

Prasība ir noraidīta. Atbilstoši Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 16.punktu prasītājs ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas valsts

ienākumos, tādēļ nesamaksātos tiesas izdevumus un izdevumus par valsts nodrošināto juridisko palīdzību uzņemas valsts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193.pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

noraidīt /pers. A/ prasību pret /pers. B/ par zaudējumu un morālā kaitējuma piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesai 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas un pieejamības dienas – 2022.gada 18.janvāra,

iesniedzot apelācijas sūdzību Daugavpils tiesā.

Tiesnese I.Šteine

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.