Appeal court dismissed traffic violation appeal due to conflicting traffic light signal evidence.

NORAKSTS Lieta Nr.A42485505 143/AA43-0284-08/7

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 18.martā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja V.Kakste, tiesneses L.Vīnkalna un Z.Kupce,

piedaloties L.S. pārstāvei I.O. un Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes pārstāvei Lidijai Kazākai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz L.S. (/dzēsts personas kods/) pieteikumu par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2005.gada 17.novembra lēmuma Nr.3772 atcelšanu, sakarā ar L.S. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 29.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2005.gada 16.aprīlī Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.KP 050514 par to, ka 2005.gada 16.aprīlī plkst.2132 L.S. vadīja automašīnu Peugeot 206, valsts reģistrācijas numurs (turpmāk – v/n) /dzēsta numura zīme/, Rīgā, pa Kr.Valdemāra ielu no Ēveles ielas puses, un veica labo pagriezienu uz Zirņu ielu bez atļaujoša luksofora papildsekcijas signāla. Protokolā norādīts, ka pārkāpts Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 56.6.punkts, tādējādi izdarot administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.5panta pirmajā daļā. Ar Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieka vietnieka 2005.gada 21.jūnija lēmumu Nr.050/KP 050514 L.S. piemērots naudas sods 20 lati. Ar Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieka vietnieka 2005.gada 19.jūlija lēmumu Nr.050/KP 050514 apturēta minētā lēmuma izpilde sakarā ar L.S. sūdzību. Ar Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka 2005.gada 2.septembra lēmumu Nr.2868 pagarināts iesnieguma (sūdzības) izskatīšanas termiņš līdz 2005.gada 18.oktobrim. Ar Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka 2005.gada 21.oktobra lēmumu Nr.3449 pagarināts iesnieguma (sūdzības) izskatīšanas termiņš līdz 2005.gada 18.novembrim.

[2] Ar Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka 2005.gada 17.novembra lēmumu Nr.3772 atstāts spēkā apstrīdētais Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieka vietnieka 2005.gada 21.jūnija lēmums Nr.050/KP 050514. Lēmumā norādīti šādi argumenti: [2.1] izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, kā arī L.S. iesniegumu un paskaidrojumu, noskaidrots, ka 2005.gada 16.aprīlī plkst.21 32, vadot automašīnu Peugeot 206, L.S. ir pārkāpusi Ceļu satiksmes noteikumu 56.6.punkta prasības un nav pamata attiecībā pret viņu pieņemtā lēmuma atcelšanai. Nav arī iespējams samazināt piemēroto sodu, jo tas noteikts sankcijā paredzētajā minimālajā apmērā; [2.2] fiksējot pārkāpumu un administratīvā protokola sastādīšanas laikā Ceļu policijas darbinieki rīkojušies savas kompetences ietvaros un normatīvo aktu pārkāpumi nav konstatēti; [2.3] jebkuram policijas darbiniekam kā valsts amatpersonai ir pilnvaras konstatēt pārkāpumus, aizturēt likumpārkāpumus izdarījušās personas un piemērot tām sodu. Lietas izskatīšanas gaitā nav konstatēti apstākļi, kas liecinātu par policijas darbinieku neobjektivitāti, liktu apšaubīt iespējas fiksēt pārkāpumu, kā arī liecinātu par ieinteresētību L.S. sodīšanā.

[3] 2005.gada 21.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts L.S. pieteikums, kurā lūgts atcelt Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka 2005.gada 17.novembra lēmumu Nr.3772. Pieteikumā norādīts, ka 2005.gada 16.aprīlī plkst.2137, vadot automašīnu pa Kr.Valdemāra ielu no Ēveles ielas puses, pieteicēja veica labo pagriezienu uz Zirņu ielu, ievērojot atļaujošo luksofora signālu papildsekcijā. Tādējādi pieteicēja nav izdarījusi protokolā minēto pārkāpumu. Turklāt no policijas inspektora atrašanās vietas nevarēja konstatēt, ka pieteicēja veica manevru pie atļaujošā signāla, tā kā luksofors atradās krustojuma pretējā pusē. Nav pierādīts inspektoru norādītais pieņēmums, ka luksoforu papildsekcijas darbojas sinhroni.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 29.decembra spriedumu L.S. pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem: [4.1] lietā ir strīds par to, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, proti, vai pieteicēja, veicot labā pagrieziena manevru uz Zirņu ielu, to veikusi bez atļaujošā luksofora papildsekcijas signāla; [4.2] pieteicēja norādījusi, ka nav tiesiski pamatots un pierādīts inspektoru pieņēmums, ka abu luksoforu papildsekcijas darbojas sinhroni. No lietas materiāliem izriet, ka Ceļu policijas inspektori pirms Ceļu satiksmes noteikumu ievērošanas kontroles uzsākšanas ir pārliecinājušies par luksofora darbību, proti, vai luksofors strādā un kā tas strādā. Tādējādi pieteicējas arguments ir noraidāms; [4.3] policijas darbiniekam kā valsts amatpersonai ir dotas pilnvaras konstatēt pārkāpumus, aizturēt likumpārkāpumus izdarījušās personas un piemērot tām sodu. Lietā nav konstatēti fakti, ka policijas darbinieki tieši vai netieši kādu personisku motīvu vadīti būtu ieinteresēti aizturēt tieši pieteicēju, lai viņai sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu. Nav arī konstatēti citi apstākļi, kas ļautu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti. Tādējādi nav pamata apšaubīt policijas darbinieku sniegto lietas apstākļu izklāstu; [4.4] pieteicējas vaina izdarītajā pārkāpumā ir pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem. Pieņemot pārsūdzēto lēmumu, ir izvērtēti visi lietas apstākļi, izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, kā arī atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi. Piemērotais sods uzskatāms par samērīgu, tā kā pieteicējai piemērots minimālais sods, kas paredzēts attiecīgā panta sankcijā.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2006.gada 29.decembra spriedumu L.S. iesniegusi apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzībā norādīts, ka atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu policijas inspektoru sniegto informāciju, ka luksoforu darbība bijusi sinhrona. Nav saprotams, kādā veidā policija konstatējusi, ka luksofora signāli darbojas sinhroni. Tiesa nav arī argumentējusi, kādēļ priekšroka dota atbildētāja, nevis pieteicējas sniegtajiem paskaidrojumiem. Šādos apstākļos lietā kā liecinieki pieaicināmi Ceļu policijas inspektori I.Z. un Dz.D..

[6] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve uzturēja apelācijas sūdzību un sākotnējo pieteikumu uz tajos minētajiem motīviem. Atbildētāja pārstāve apelācijas sūdzību un sākotnējo pieteikumu neatzina un lūdza tos noraidīt. Tiesas sēdē nopratināts liecinieks Dz.D..

Motīvu daļa

[7] Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, liecinieka liecību un izvērtējusi administratīvās lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka L.S. apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[8] Apgabaltiesa lietā konstatē šādus faktus. 2005.gada 16.aprīlī plkst.2132 L.S. vadīja automašīnu Peugeot 206, v/n /dzēsta numura zīme/, Rīgā, pa Kr.Valdemāra ielu no Ēveles ielas puses un veica labo pagriezienu uz Zirņu ielu. Par šo apstākli lietā strīda nav. Strīds ir par to, vai pieteicēja pagriezienu veikusi bez atļaujoša luksofora papildsekcijas signāla.

[9] Saskaņā ar LAPK 149.5 panta pirmo daļu (redakcijā, kāda bija spēkā administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas brīdī) par braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, vai par nepakļaušanos satiksmes regulētāja signālam vai braukšanu virzienā, kas ir aizliegts ar satiksmes regulētāja signālu, uzliek naudas sodu (..) transportlīdzekļa vadītājam – no 20 līdz 100 latiem.

[10] Administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas laikā L.S. paskaidrojumu nav sniegusi (lietas lapa 11). 2005.gada 11.maija paskaidrojumā Rīgas pilsētas Ceļu policijas nodaļai L.S. norādījusi, ka 2005.gada 16.aprīlī, vadot transportlīdzekli pa Kr.Valdemāra ielu no Ēveles ielas puses, veikusi labo pagriezienu uz Zirņu ielu, ievērojot atļaujošo signālu luksofora papildsekcijā. Pieteicēja arī norādījusi, ka policijas darbinieks no savas atrašanās vietas nevarēja konstatēt, ka pagrieziens veikts pie atļaujošā signāla, jo atradās krustojuma pretējā pusē (lietas lapa 14).

Pieteikumā tiesai L.S. norādījusi analoģiskas ziņas. Turklāt pieteicēja norādījusi, ka nav tiesiski pamatots un pierādīts policijas darbinieku pieņēmums, ka abu luksoforu papildsekcijas darbojas sinhroni. Ceļu policijas inspektors I.Z. 2005.gada 10.novembrī lietā sniedzis ziņojumu, kurā norādīts, ka viņš 2005.gada 16.aprīlī atradies postenī Rīgā, Kr.Valdemāra un Zirņu ielas krustojumā. Tika konstatēts, ka L.S. vadītā automašīna brauca pa Kr.Valdemāra ielu no Ēveles ielas puses un iebrauca krustojumā, veicot labo pagriezienu uz Zirņu ielu bez atļaujoša luksofora papildsekcijas signāla.

Pārkāpums tika konstatēts, I.Z. un inspektoram Dz.D. atrodoties uz Zirņu ielas un skatoties uz tajā atrodošos luksoforu, kurš strādā sinhroni ar Kr.Valdemāra ielā atrodošos luksofora papildsekcijas signālu (lietas lapa 16). Ceļu policijas inspektors Dz.D. 2005.gada 10.novembrī sniedzis ziņojumu, kurā norādīts, ka 2005.gada 16.aprīlī plkst.2137 tika apturēta automašīna Peugeot 206, v/n /dzēsta numura zīme/, kura brauca pa Kr.Valdemāra ielu no Ēveles ielas puses un iebrauca krustojumā ar Zirņu ielu, veica labo pagriezienu brīdī, kad luksofora pamatsekcijā dega zaļš signāls ar melnu bultu konfigurāciju uz tā, kas atļauj braukt taisni.

Labo pagriezienu atļaujošs signāls papildsekcijā tajā brīdī nedega. Kļūda pārkāpuma konstatēšanā nav iespējama, jo no vietas, kur atradās inspektori, krustojums ir labi pārredzams (ir redzams arī luksofors, kas atrodas uz Kr.Valdemāra ielas kreisajā pusē un ir vērsts pret automašīnas braukšanas virzienu). Sinhroni ar minēto darbojas papildsekcija, kas atļauj labo pagriezienu no Zirņa ielas uz Kr.Valdemāra ielu (lietas lapa 17). Apelācijas instances tiesas sēdē Dz.D. apliecināja, ka 2005.gada 10.novembrī sniedzis patiesu ziņojumu, šobrīd lietas izskatīšanas laikā lietas apstākļus neatceras.

Liecinieks arī norādīja, ka parasti, veicot ceļu satiksmes kontroli konkrētajā krustojumā, policijas automašīna tiek atstāta tālāk, bet policijas darbinieks nāk tuvāk krustojumam, no kurienes tas ir labi pārredzams. Pirms uzsākt kontroli, policijas darbinieks pārliecinās par to, kādā kārtībā darbojas luksofori. Šajā krustojumā ir iespējams kontrolēt satiksmi ne tikai pēc luksofora, kas atļauj pagriezienu uz Zirņu ielu, bet arī pēc cita luksofora, kas ar minēto darbojas sinhroni, kā tas norādīts ziņojumā (lietas lapa 68).

Pēc apgabaltiesas pieprasījuma Rīgas domes Satiksmes departaments sniedzis lietā ziņas, kas apliecina, ka 2005.gada 16.aprīlī luksofori

Kr.Valdemāra un Zirņu ielas krustojumā strādāja darba režīmā, luksofora objekta iekārtas bojājumi nav tikuši saņemti. Turklāt minētās ziņas apliecina policijas darbinieku sniegtās ziņas un pārsūdzētajā lēmumā norādīto, ka luksofora papildsekcija, kas atļauj labo pagriezienu uz Zirņu ielu darbojas sinhroni ar luksofora papildsekciju, kas atļauj labo pagriezienu no Zirņu ielas uz Kr.Valdemāra ielu (lietas lapa 55-60).

[11] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, apgabaltiesa atzīst, ka policijas darbinieks konkrētajā krustojumā administratīvā protokola sastādīšanas laikā satiksmes noteikumu ievērošanu, veicot labo pagriezienu uz Zirņu ielu, varēja kontrolēt, gan izmantojot luksofora papildsekcijas rādījumus, kas regulē tieši šāda pagrieziena izdarīšanu, gan citu luksoforu rādījumus šajā krustojumā, kuri ar iepriekš minēto darbojušies sinhroni. Ievērojot Rīgas domes Satiksmes departamenta sniegtās ziņas par šā krustojuma luksoforu darbību, apgabaltiesas ieskatā lietā ir novērstas šaubas par to, vai policijas darbinieks, kurš konstatējis L.S. pārkāpumu, vispār to varēja konstatēt.

Savukārt attiecībā uz apstākli, vai pieteicēja pagriezienu ir izdarījusi laikā, kad luksofora papildsekcija to neatļāva, proti, tajā nedega zaļais signāls, lietā ir pretrunīgi pierādījumi. Proti, pati pieteicēja norādījusi, ka pagriezienu izdarījusi pie atļaujoša zaļā papildsekcijas signāla. Savukārt policijas darbinieks norādījis, ka pie aizliedzoša signāla, proti, kad papildsekcijā zaļā gaisma nedega. Apgabaltiesa norāda, ka tai konkrētajos apstākļos nav pamata neticēt policijas darbinieku sniegtajām ziņām vai vērtēt tās kritiski citu iemeslu dēļ.

Minēto apgabaltiesa pamato ar šādiem apsvērumiem. Lietā nav konstatējami apstākļi, ka policijas darbinieki apzināti sniegtu nepatiesas ziņas. No policijas darbinieku sniegtajām ziņām ir secināms, ka viens no viņiem atradies vietā, kur krustojums ir labi pārredzams, kas ir pretējas pieteicējas apgalvojumam, ka policijas darbinieki atradušies tālu no krustojuma un luksoforus no tās vietas vispār nav varējuši redzēt. Apgabaltiesai nav pamata uzskatīt, ka policijas darbinieki šajā sakarībā sniegtu nepatiesas ziņas par savas darbības, proti, ceļu satiksmes kontroles apstākļiem kopumā konkrētajā laikā un vietā.

Citiem vārdiem, ka policijas darbinieki būtu apturējuši transportlīdzekli sakarā ar izdarītu pārkāpumu, kaut arī šā transportlīdzekļa vadītāja darbības un transportlīdzekļa kustību krustojumā vispār nav redzējuši. Līdz ar to šaubas varētu radīt tikai tas, cik objektīvi policijas darbinieks ir novērtējis pieteicējas darbības. Šajā sakarībā apgabaltiesa, piešķirot lielāku ticamību policijas darbinieku sniegtajām ziņām iepretim pieteicējas sniegtajām ziņām, ņem vērā, ka brīdī, kad pieteicēja ir izdarījusi pagriezienu, proti, iebraukusi krustojumā, zaļš (atļaujošs) luksofors ir dedzis luksofora pamatsekcijā, kas atļāvis transportlīdzekļiem braukt taisni.

Šā apstākļa dēļ var pieļaut, ka pieteicēja pati varēja kļūdīties attiecībā uz viņu attiecināmo luksofora signālu braukšanas laikā. Turklāt konkrētajā lietā nav runa par to, ka pieteicēja krustojumā būtu iebraukusi pie mirgojoša signāla, kas pieļautu varbūtību strīdā iesaistītajām personām situāciju novērtēt subjektīvi un kļūdīties attiecībā uz faktiskajiem apstākļiem. Konkrētajā gadījumā ir konstatēts, ka pieteicēja pagriezienu veikusi brīdī, kad luksofora papildsekcijā atļaujošais signāls vispār nav dedzis.

Līdz ar to apgabaltiesa lietā nesaskata apstākļus, kuru dēļ būtu atzīstams, ka policijas darbinieks varēja kļūdīties, vai kas liktu objektīvi un pietiekami apšaubīt policijas darbinieka sniegto ziņu precizitāti. Šādos apstākļos apgabaltiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums ir pamatots.

[12] Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti noraidījusi L.S. pieteikumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Atzīt par nepamatotu un noraidīt L.S. pieteikumu par Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2005.gada 17.novembra lēmuma Nr.3772 atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) V.Kakste

Tiesneses (paraksts) Z.Kupce

(paraksts) L.Vīnkalna

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese V.Kakste Rīgā, 2008.gada 18.martā