Court orders management company to collect debt and interest from individual for unpaid property management fees.
Legislator summary
AI generatedThe court fully dismissed the defendant's defense and ordered the management company to collect a debt of 6,534.62 euros plus interest. The defendant failed to provide evidence proving payment was made, while the plaintiff successfully demonstrated the legal obligation to pay for property management services. Consequently, the court ruled in favor of the plaintiff, awarding the principal amount, accrued interest, and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 1838; Civil Law Art. 1759: The party claiming payment must prove performance, and the party claiming non-performance must prove payment; failure to produce evidence results in a ruling for the creditor.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C12206216
Lietas arhīva Nr.C-2062-16
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Krāslavā 2016.gada 12.jūlijā
Daugavpils tiesas
tiesnese I.Galeja
ar tiesas sēdes sekretāri I.Galilejevu
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. C/ par parāda un likumisko
procentu piedziņu.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
Prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2016.gada 6.aprīlī iesniedza tiesā prasību pret atbildētāju /pers. C/ par parāda un likumisko procentu
piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāres 2010.gada 29.decembra lēmumu reģistrēta Rīgas
pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un
tiesību pārņēmēja ir SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”. Saskaņā ar 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī SIA “Rīgas
namu pārvaldnieks” apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.
Pamatojoties uz ierakstu zemesgrāmatā, atbildētājai no 2012.gada 31.augusta reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Nr.601, kadastra
Nr./numurs A/, kas atrodas /adrese/.
Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un
apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu
pilnvarotai personai. Dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un
apsaimniekot māju. No minētā izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju.
Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā
aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta,
pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.
Atbildētāja nesniedza mutiskus vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.
Prasītājai ir tiesības lūgt piedzīt no atbildētājas likumiskos procentus saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu. Starp pusēm nav noslēgts līgums, tādējādi
atbildētājai ir pienākums maksāt procentus, kas izriet no likuma.
Prasītāja nav saņēmusi savlaicīgu rēķinu samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem. Atbildētājai ir izveidojies parāds par periodu no 2014.gada
1.maija līdz 2016.gada 1.aprīlim par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem pakalpojumiem 6534,62 euro, kā arī likumiskie
procenti par laiku no 2014.gada 3.septembra līdz 2016.gada 1.martam 261,50 euro. Atbildētāja 2015.gada 7.septembrī ir brīdināta par parāda
esamību, bet līdz prasības iesniegšanas brīdim parāds nav samaksāts.
Pamatojoties uz likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, Civillikuma 1759.,
1765.pantu, lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu par periodu no 2014.gada 1.maija līdz 2016.gada 1.aprīlim 6534,62 euro un
likumiskos procentus par periodu no 2014.gada 3.septembra līdz 2016.gada 1.martam 261,50 euro. Lūdz atzīt prasītājai tiesības saņemt 6% gadā par
laiku līdz sprieduma izpildei. Lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai valsts nodevu 506,58 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70
euro.
Prasītājas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” pilnvarotais pārstāvis /pers. F/ 2016.gada 9.jūnijā atsūtīja tiesai
iesniegumu, kurā norāda, ka atbildētāja nav iesniegusi paskaidrojumus par prasītājas iesniegto prasību. Līdz ar to prasītāja lūdz tiesā skatīt lietu bez
prasītājas pārstāvja klātbūtnes. Prasītāja uztur iesniegto prasību pilnā apmērā pēc norādītajiem apstākļiem un normatīvajiem tiesību aktiem. Lūdz piedzīt
no atbildētājas par labu prasītājai parādu par periodu no 2014.gada 1.maija līdz 2016.gada 1.aprīlim 6534,62 euro un likumiskos procentus par periodu
no 2014.gada 3.septembra līdz 2016.gada 1.martam 261,50 euro. Lūdz atzīt prasītājai tiesības saņemt 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei. Lūdz
piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai valsts nodevu 506,58 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro.
Atbildētāja/pers. C/ uz tiesas sēdi nav ieradusies nezināmu iemeslu dēļ. Par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētājai paziņots Civilprocesa likumā
noteiktajā kārtībā, atbildētāja nav paziņojusi tiesai neierašanās uz tiesas sēdi iemeslu, nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu. Pavēste par tiesas sēdi atbildētājai
nosūtīta ierakstītā sūtījumā 2016.gada 16.maijā. Nosūtot pavēsti ierakstītā sūtījumā uz atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adresi, Civilprocesa likuma
56.panta piektās daļas un 56.1panta izpratnē sāk darboties prezumpcija, ka tiesa ir izpildījusi savu pienākumu paziņot atbildētājai par lietas izskatīšanas
laiku un vietu. Lai arī Civilprocesa likuma 74.panta otrās daļas 2.punkts paredz lietas dalībniekiem tiesības piedalīties tiesas sēdē, tikai no pašiem lietas
dalībniekiem ir atkarīgs, vai viņi vēlas šīs tiesības izmantot. Neierodoties uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, atbildētāja nav izmantojusi tiesības
piedalīties tiesas sēdē. Tā kā nav konstatējami Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītie apstākļi, kas dotu pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai,
tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu var izskatīt bez atbildētājas klātbūtnes.
Atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumus par prasību un nav ieradusies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, līdz ar to saskaņā ar
Civilprocesa likuma 208.1pantu tiesa nolēma taisīt lietā aizmugurisku spriedumu.
M o t ī v u d a ļ a
Tiesa, pārbaudot rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
No Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2014.gada 7.aprīļa izziņas redzams, ka 2010.gada 29.decembrī izveidota SIA „Rīgas namu
pārvaldnieks”, apvienojot sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Kurzemes namu apsaimniekotājs” un citas sabiedrības.
No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs B/redzams, ka
nekustamā īpašuma – neapdzīvojamās telpas Nr./adrese/ īpašniece no 2012.gada 27.augusta ir /pers. C/.
2011.gada 5.jūlijā starp Rīgas pilsētas pašvaldību un SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tika noslēgts dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-
11-910-lī, ar kuru pašvaldība uzdod SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” un sabiedrība uzņemas pārvaldīt pašvaldības īpašumā, valdījumā un pārvaldīšanā
esošās dzīvojamās mājas (tajā skaitā ar tām saistītās palīgēkas un piesaistītos zemesgabalus) saskaņā ar pielikumu Nr.1, tostarp, dzīvojamo māju /adrese/
Lietā nav strīda par to, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” veic dzīvojamās mājas /adrese/apsaimniekošanu un pārvaldīšanu.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu
(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus (..), pildīt dzīvokļu
īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.
Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās
kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas darbību veikšanai; sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību
veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1)
kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2)
pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Tādējādi atbildētājai ir pienākums veikt maksājumus prasītājai par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī maksāt par
nodrošinātajiem pakalpojumiem, neskatoties uz to, ka līgums par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu nav noslēgts.
No SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2016.gada 29.marta parāda aprēķina un 2016.gada 16.marta rēķina redzams, ka pamatparāds 6534,62 euro
apmērā izveidojies laika periodā no 2014.gada 1.maija līdz 2016.gada 31.martam.
Tiesa atzīst, ka dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem parāds 6534,62 euro ir pierādīts ar izdruku par
maksājumiem un rēķinu. Atbildētāja aprēķinu nav apstrīdējusi.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut
arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu, ja procentu apmērs nav noteikts aktā vai darījumā, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos
procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
No SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2016.gada 29.marta likumisko kavējuma procentu aprēķina redzams, ka likumiskie kavējuma procenti 261,50
euro aprēķināti par laika periodu no 2014.gada 3.septembra līdz 2016.gada 1.martam.
Tiesa uzskata, ka prasītājai ir tiesības lūgt piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus par savlaicīgu maksājumu neveikšanu.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Civillikuma 1838.panta pirmā daļa noteic - tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja tiesā nav iesniegusi pierādījumus
par to, ka ir izpildījusi savas saistības un parāds ir samaksāts.
Tiesa uzskata, ka no atbildētājas prasītājas labā jāpiedzen parāds 6534,62 euro un likumiskie nokavējuma procenti 261,50 euro, kopā 6796,12
euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Līdz ar to no atbildētājas prasītājas labā jāpiedzen samaksātā valsts nodeva 506,58 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā
511,28 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas
izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms
nekavējoties.
Tiesa atzīst, ka atbildētājai nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97., 193., 195., 208.2pantu tiesa
n o s p r i e d a
Prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no /pers. C/ (/pers. C/), personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”,
reģistrācijas Nr.40103362321, parādu 6534,62 euro (seši tūkstoši pieci simti trīsdesmit četri euro, 62 centi), nokavējuma procentus par periodu no
2014.gada 3.septembra līdz 2016.gada 1.martam 261,50 euro (divi simti sešdesmit viens euro, 50 centi) un tiesas izdevumus 511,28 euro (pieci simti
vienpadsmit euro, 28 centi), kopā 7307,40 euro (septiņi tūkstoši trīs simti septiņi euro, 40 centi).
Summu ieskaitīt kontā: LV98HABA0551030734837, AS „Swedbank”, vai LV83PARX0013044380019, AS „Citadele banka”, vai
LV65UNLA0050017186820, AS „SEB banka”, vai LV63RIKO0002013197596, AS „DnB banka”, vai LV57NDEA0000083069550, Nordea
Bank Finland Plc Latvijas filiāle.
Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt no /pers. C/ sešus procentus gadā no pamatparāda summas
6534,62 euro (seši tūkstoši pieci simti trīsdesmit četri euro, 62 centi) no 2016.gada 12.jūlija līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Noteikt /pers. C/ termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei.
Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesai 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma pasludināšanas dienas – 2016.gada 12.jūlija,
apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.
Atbildētāja 20 dienu laikā no pilna aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas – 2016.gada 13.jūlija, ir tiesīga iesniegt Daugavpils tiesai pieteikumu
par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese I.Galeja