Court dismisses cooperative society members' claim to void election due to procedural irregularities.

Lietas arhīva Nr. C-00531-24/28

ECLI:LV:RPT:2024:0301.C30759720.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2024.gada 1.martā

Rīgas pilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Pujate,

ar tiesas sēžu sekretāri L.Kalēju,

piedaloties prasītājām /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ un prasītāju pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Andrim Bērziņam,

atbildētāja /nosaukums/pilnvarotajam pārstāvim /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ prasībā pret /nosaukums/ par dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības biedru

kopsapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu.

Aprakstošā daļa

[1] 2020.gada 15.oktobrī /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ (turpmāk arī – prasītājas) cēla tiesā prasību pret /nosaukums/ (turpmāk arī – atbildētājs)

par dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu.

[1.1] Tiesā celtajā prasībā prasītājas lūdz tiesu atzīt /nosaukums/ 2020.gada 14.jūlija biedru kopsapulces lēmumu par valdes priekšsēdētāja, valdes

locekļu un revīzijas komisijas locekļu ievēlēšanu par spēkā neesošu.

[1.2] Tiesā celtajā prasībā norādīts, ka 2020.gada 14.jūlijā notika /nosaukums/ (turpmāk arī – /nosaukums/) biedru sapulce, kurā tika ievēlēts

/nosaukums/valdes priekšsēdētājs, valdes locekļi un revīzijas komisijas locekļi.

Šis lēmums tika pieņemts, neievērojot Kooperatīvo sabiedrību likuma normas, proti, pirms sapulces prasītājas piedāvāja mainīt biedru kopsapulces

darba kārtību un iesniedza attiecīgu rakstisku pieprasījumu, bet šis iesniegums netika ņemts vērā.

Bez tam, saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likuma 33.pantu /nosaukums/ biedru kopsapulces sagatavošanas process bija jāuzņemas valdei, bet

faktiski to darīja vienpersoniski valdes priekšsēdētāja /pers. F/, kura vienpersoniski noformējusi valdes locekļu kandidātu sarakstu, revīzijas komisijas

kandidātu sarakstu, balsu skaitīšanas komisijas sarakstu, kā arī, sazinoties ar kooperatīva biedriem, piedāvāja un garantēja tiem kļūt par valdes

locekļiem, revīzijas komisijas locekļiem un balsu skaitīšanas komisijas locekļiem, un vienīgā kandidāta izvēlei piedāvāja tikai sevi.

2020.gada 14.jūlijā biedru kopsapulces laikā, kurā piedalījās arī prasītājas, tika konstatēti vairāki pārkāpumi.

Pilnvaras no tiem kooperatīva biedriem, kas nevarēja piedalīties kopsapulcē objektīvu iemeslu dēļ, sākotnēji tika reģistrētas, bet kopsapulces dienā

tika anulētas. Tāpat kopsapulces laikā viena biedra iesniegums par valdes priekšsēdētājas ievēlēšanu bez viņa klātbūtnes tika akceptēts.

Biedru kopsapulces reģistrācijas gaitā netika izsniegti balsošanas biļeteni. Biļeteni netika numurēti, kas, savukārt, neļāva konstatēt, cik personas

faktiski piedalījās balsošanā un cik biļeteni palika neizmantoti. Daži balsu skaitīšanas komisijas locekļi balsošanas procesa sākumā nekontrolēti dalīja

balsošanas biļetenus kopsapulces biedriem. Tādejādi, vienam biedram bija iespēja saņemt nekontrolētu biļetenu daudzumu valdes priekšsēdētajas

ievēlēšanai, kā arī valdes locekļu un revīzijas komisijas locekļu ievēlēšanai.

Balsu skaitīšanas procesā traucēja valdes priekšsēdētāja, vai, drīzāk, koordinēja balsu skaitīšanas komisijas darbību, dodot rīkojumus balsu

skaitīšanas komisijas locekļiem, kā rezultātā skaitīšanas process šķita haotisks, un balsu skaitīšanas komisija bija spiesta veikt savus pienākumus citā

telpā.

Prasītājas uzskata, ka esošās valdes priekšsēdētājas rīcības dēļ kopsapulces gaitā netika nodrošināta godīga un caurskatāma ievēlēšanas

procedūra. Balsošanas procesā bija arī gadījumu, kad biedri, dodoties projām no kopsapulces, nodeva savus dokumentus citiem biedriem. Kopsapulces

gaitā biedru daudzums visu laiku samazinājās, sākotnēji bija 122 biedri, pēc tam 101 biedrs, un noslēgumā tikai 43 biedri.

Tāpat piedāvātajā valdes locekļu sarakstā bija /pers. F/, kura, savukārt, bija reģistrēta valdes priekšsēdētajas sarakstā. Saskaņā ar /nosaukums/

statūtiem valde sastāv no septiņiem locekļiem, kuri tiek ievēlēti biedru kopsapulcē. Ievērojot minēto, /pers. F/ tika ievēlēta par valdes priekšsēdētaju

nelikumīgi, jo balsošanas brīdī viņa nebija ievēlētā kā valdes locekle.

Arī revīzijas komisijas ievēlēšanas procesā tika konstatēti vairāki būtiskie pārkāpumi, jo nezināmu iemeslu dēļ vairāki kandidāti vispār nepiedalījās

biedru kopsapulcē balsošanas brīdī. Kandidāti, kuri nepiedalās kopsapulcē, tiek izslēgti no saraksta, kas netika izdarīts.

Tāpat balsu skaitīšanas komisijas protokola paziņošanas gaitā esošo biedru skaits būtiski atšķīrās no biļetenu skaita.

Pēc minētās kopsapulces prasītājas iesniedza jaunajai valdei attiecīgu iesniegumu par 2020.gada 14.jūlija biedru kopsapulces rezultātiem, kurā tika

fiksēti visi kopsapulces laikā pieļautie pārkāpumi, taču nekāda reakcija uz šo iesniegumu nesekoja. Tāpat prasītājām, neskatoties uz rakstiskiem

pieprasījumiem, nav izsniegti nekādi dokumenti par biedru sapulci, biedru sapulces protokols, tajā skaitā, arī valdes locekļu un revīzijas komisijas

velēšanas biļeteni.

[2] Atbildētāja tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norādīts, ka atbildētājs prasību uzskata par nepamatotu un noraidāmu.

Atbildētājs norāda, ka pirms kopsapulces prasītājas, kuras sevi dēvē par tā saucamo “iniciatīvas grupu”, piedāvāja kopsapulces darba kārtībā

iekļaut punktu par “iniciatīvas grupas” ziņojumu, un mainīt darba kārtību, iekļaujot šo jautājumu darba kārtībā kā pirmo. Atbildētājiem tika izskaidrotas

Kooperatīvo sabiedrību likuma 35.panta pirmās daļas prasības, ka biedru kopsapulces darba kārtībā iekļaujamos jautājumus nosaka tā institūcija

(persona), kas ierosina sasaukt kopsapulci, kas konkrētajā gadījumā bija sabiedrības valde.

Valdes sēdē tika pieņemts lēmums par biedru kopsapulces darba kārtību un tajā iekļauto jautājumu secību, ņemot vērā izlemjamo jautājumu

svarīgumu un laika ekonomijas aspektus. Ņemot vērā, ka saskaņā ar tobrīd noteiktajiem ierobežojumiem saistībā ar Covid-19 izplatību sapulces ilgums

bija ierobežots (4 stundas). Neapšaubāmi, situācijā, kad sabiedrības izpildinstitūcijām beidzas pilnvaru termiņš, un nolūkā nodrošināt sabiedrības

pamatdarbību (pārstāvības tiesības), valdes priekšsēdētāja, valdes locekļu un revīzijas komisijas locekļu vēlēšanas bija biedru kopsapulcē svarīgākais

izlemjamais jautājums. Tomēr, neskatoties uz saspringto kopsapulces?grafiku, prasītāju uzstāšanās tika iekļauta kopsapulces darba kārtības trešajā

jautājumā, un prasītājas šo iespēju izmantoja, proti, ar ziņojumu uzstājās prasītājas /pers. A/ un /pers. B/. Pretēji prasītāju apgalvotajam, arī uz prasītāju

2020.gada 17.jūnija iesniegumu tika sniegta rakstveida atbilde.

Valdes priekšsēdētāja vada valdes darbu, tāpēc biedru kopsapulces organizatoriskie jautājumi, neapšaubāmi, ir valdes priekšsēdētājas pārziņā un

kompetencē. Nav saprotams prasītāju pārmetums par to, ka valdes priekšsēdētāja vienpersoniski ir formējusi valdes locekļu un revīzijas komisijas

kandidātu sarakstu. Savas kandidatūras valdes locekļu un revīzijas komisijas locekļu amatam varēja izvirzīt jebkurš kooperatīva biedrs, kurš atbilst

Kooperatīvo sabiedrību likuma un /nosaukums/ statūtu prasībām, par ko liecina arī fakts, ka prasītājas /pers. A/ un /pers. B/ bija pieteikušās kā valdes

locekļa amata kandidātes. Prasītāja /pers. C/ bija pieteikusies kā revīzijas komisijas locekļa amata kandidāte, un viņas visas piedalījās sabiedrības

izpildinstitūciju vēlēšanās. Valdes priekšsēdētāja amatam nebija pieteicies neviens cits kandidāts, tāpēc /pers. F/ biedru kopsapulcē palika kā vienīgais

valdes priekšsēdētāja amata kandidāts. Pieteikšanās nevienam potenciālajam kandidātam nekādā veidā netika liegta.

Kooperatīva biedrei /pers. G/ pilnvarā nebija norādītas tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, turklāt pilnvardevējs to nebija personīgi

reģistrējis kooperatīva birojā pie sekretāres, kā to nosaka statūtu 4.5.punkts, bet tā tika nosūtīta pa elektronisko pastu. Kooperatīva biedrei /pers. G/

vairākkārt telefoniski tika norādīts par nepieciešamību novērst tūkumus, taču līdz kopsapulces sākumam tas netika izdarīts.

Kooperatīva biedrs /pers. H/, kuram biedru kopsapulce izņēmuma kārtībā atļāva nobalsot sapulces sākumā, biedru kopsapulcei savā uzrunā

paskaidroja, ka viņam pēkšņi ir radušies objektīvi apstākļi, kuru dēļ viņam nekavējoties ir jāpamet kopsapulce, tāpēc sapulces laikā pilnvarot kādu

pārstāvi viņam nebija iespējas, turklāt viņš jau bija reģistrējies kopsapulcei. Kopsapulce ar 117 balsīm “par” no 122, kooperatīva biedram atļāva

nobalsot un iemest balsošanas biļetenu vēlēšanu urnā sapulces sākumā.

Ar mērķi ievērot valdības noteiktos Covid-19 ierobežojumus un distances ievērošanu, lai nepieļautu cilvēku drūzmēšanos pie reģistrācijas, biedru

kopsapulces reģistrācijas gaitā katram biedram tika izsniegts individuāls un numurēts kopsapulces biedra mandāts un ierādīta vieta (krēsls), ievērojot

noteikto distanci – 4 m2 uz cilvēku. Patvaļīgi pamest savu vietu un pārvietoties pa zāli sapulcēs dalībniekiem tika aizliegts. Balsu skaitīšanas komisijas

locekļi, pirms katra balsojuma (valdes priekšsēdētāja, valdes locekļu un revīzijas komisijas locekļu balsojums) katram klātesošajam biedram individuāli

izsniedza balsošanas biļetenu, proti, biļeteni tika izsniegti atbilstoši katra balsojuma brīdī sapulcē faktiski klātesošo biedru skaitu. Balsošanas biļetens tika

izsniegts, uzrādot kopsapulces biedra mandātu, tāpēc nekontrolēta un haotiska biļetenu izsniegšana un nodošana, kā to nepamatoti norāda prasītājas,

nebija iespējama un neatbilst patiesībai.

Tāpat patiesībai neatbilst prasītāju apgalvojums, ka kādas personas būtu iejaukušās balsu skaitīšanas komisijas darbā. Šādu ziņu atbildētāju rīcībā

nav, un arī no balsu skaitīšanas komisijas šajā sakarā nav saņemtas nekādas sūdzības.

Atbilstoši /nosaukums/statūtu 5.2.punktā noteiktajam sabiedrības valde sastāv no 7 locekļiem, ieskaitot valdes priekšsēdētāju, savukārt, statūtu

5.4.punkts noteic, ka valdes priekšsēdētāju ievēl biedru kopsapulce. Statūti ir reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un atbilst normatīvo aktu

prasībām. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2020.gada 27.augusta lēmumu ir izdarīts ieraksts par jaunās valdes locekļu un valdes

priekšsēdētājas /pers. F/ iecelšanu. Tātad, secināms, ka, nevērtējot kopsapulces lēmuma pieņemšanas faktiskos apstākļus, kopsapulces protokolā

atspoguļotā valdes locekļu un valdes priekšsēdētājas ievēlēšanas procedūra pēc formas un satura ir pareiza un atbilst normatīvo aktu prasībām. Valsts

notāra lēmums ir pārsūdzams Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā un termiņos.

Revīzijas komisijas locekļu vēlēšanās piedalījās 9 kandidāti, kuri visi bija klāt biedru kopsapulcē un īsumā iepazīstināja ar sevi. Visi tie paši 9

kandidāti saņēma balsis.

Atbildētājam nav izprotams prasītāju izteiktais apgalvojums par to, ka biedru skaits esot atšķīries no biļetenu skaita. Bez tam, pretēji prasītāju

apgalvotajam, arī uz prasītāju 2020.gada 17.jūlija iesniegumu tika sniegta rakstveida atbilde.

Ņemot vērā minēto, atbildētāja ieskatā, prasība nav pamatota un ir pilnībā noraidāma.

[3] Tiesas sēdē prasītājas tiesā celto prasību uzturēja pilnībā. Prasītāju pārstāvis tiesas sēdē sniedza paskaidrojumus atbilstoši tiesā celtajā prasībā

norādītajiem argumentiem un apsvērumiem.

[4] Tiesas sēdē atbildētāja pilnvarotais pārstāvis norādīja, ka atbildētājs prasību neatzīst, un sniedza paskaidrojumus atbilstoši tiesā saņemtajā

rakstveida paskaidrojumā norādītajiem atbildētāja argumentiem un apsvērumiem.

Motīvu daļa

[5] Uzklausot lietas dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, izvērtējot prasības pieteikumā un atbildētāja rakstveida paskaidrojumā

norādītos argumentus un pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir noraidāma turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[6] No tiesā celtās prasības izriet, ka prasītājas lūgušas tiesu atzīt /nosaukums/ (turpmāk arī – /nosaukums/) 2020.gada 14.jūlija biedru

kopsapulces lēmumu par valdes priekšsēdētāja, valdes locekļu un revīzijas komisijas locekļu ievēlēšanu par spēkā neesošu, norādot, ka, prasītāju

ieskatā, minētās kopsapulces laikā ir tikuši pieļauti vairāki pārkāpumi.

[7] No lietas materiāliem pievienotā 2020.gada 14.jūlija /nosaukums/ biedru kopsapulces protokola Nr.1 izriet, ka minēto /nosaukums/ biedru

kopsapulci sasauca sabiedrības valde, minētajā biedru kopsapulcē bija reģistrējušies 122 balsstiesīgie biedri, un kopsapulcē tika ievēlēta /nosaukums/

valdes priekšsēdētāja, revīzijas komisija un valdes locekļi (1.sējums, lietas 29.-36.lapa).

[8] Vienlaikus, uzsākot lietas izskatīšanu pēc būtības, tiesai sākotnēji ir pienākums pārliecināties par to, vai persona, pret kuru prasītājas ir vērsušas

savu prasījumu, ir uzskatāma par īsto atbildētāju konkrētajā lietā.

[8.1] Atbilstoši judikatūrā norādītajam, atbildētāja procesuālo stāvokli iegūst tāda ar civilprocesuālo tiesībspēju un rīcībspēju apveltīta persona, pret

kuru prasītājs cēlis prasību, kas tiesā pieņemta, ierosinot civillietu. Tātad konkrēta atbildētāja noteikšana ir prasītāja izņēmuma tiesība jeb prerogatīva.

Iekams prasītājs savu aizskarto vai apstrīdēto tiesību aizsardzības nolūkā nav cēlis prasību pret konkrētu personu, pēdējā nevar tikt atzīta par atbildētāju

(sk. Latvijas Republikas Augstākā tiesas Civillietu departamenta 2018.gada 13.marta sprieduma lietā Nr.SKC-95/2018).

Civilprocesa likuma 1.panta pirmā daļa noteic, ka katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai

ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Atbilstoši Civilprocesa likuma 127.panta pirmajai daļai personai ir tiesības celt tiesā prasību, lai aizstāvētu

savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības.

Atbilstoši tiesu praksē norādītajam, civilprasības pamatā ir prasītāja civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums vai apstrīdējums, un

attiecīgi persona, pret kuru ceļama prasība, jeb atbildētājs ir persona, kura ir aizskārusi vai apstrīdējusi prasītāja civilās tiesības vai ar likumu aizsargātās

intereses.

[8.2] Tiesā celtajā prasībā, kurā tiek lūgts atzīt /nosaukums/ biedru kopsapulces lēmumu par spēkā neesošu, prasītājas kā atbildētāju, proti,

personu, kura, prasītāju ieskatā, ir aizskārusi prasītāju tiesības, ir norādījusi /nosaukums/.

[8.3] Vienlaikus tiesā celtā prasība pamatota ar atsauci uz Kooperatīvo sabiedrību likuma 41.panta pirmo daļu, kas noteic, ka, pamatojoties uz

biedra, valdes vai padomes locekļa prasību, tiesa var atzīt biedru kopsapulces lēmumu par spēkā neesošu, ja šāds lēmums vai tā pieņemšanas procedūra

ir pretrunā ar likumu vai statūtiem vai pieļauti būtiski pārkāpumi kopsapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā.

[8.4] Kooperatīvo sabiedrību likums tieši nenoteic, pret kuru atbildētāju ceļama prasība gadījumos, kad kāds no kooperatīvās sabiedrības biedriem

vēlas apstrīdēt biedru kopsapulces lēmumu.

Tomēr, ņemot vērā aktuālās judikatūras un tiesu prakses atziņas, secināms, ka šādos gadījumos prasība ceļama pret kooperatīvās sabiedrības

biedriem, kuri piedalījās lēmumu pieņemšanā, nevis dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību, turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[8.5] Augstākās tiesas Senāta 2019.gada 11.oktobra spriedumā lietā Nr.SKC-1374/2019 ir norādīts, ka dalībnieku lēmuma atzīšana par spēkā

neesošu uz sapulces sasaukšanas pārkāpumu pamata parasti ir strīds nevis starp sabiedrību un dalībnieku, bet gan starp dalībniekiem. Tāpēc šajā

procesā ir jābūt pieaicinātiem apstrīdēto lēmumu pieņēmušajiem dalībniekiem. Tiesa pēc savas iniciatīvas lietas dalībniekus nepieaicina, tas konkrētajā

gadījumā bija jādara prasītājam.

Arī tiesu praksē atzīts, ka šādā gadījumā prasība ceļama pret tām personām, kurām bija tiesības piedalīties apstrīdētā lēmuma pieņemšanā un

kuras, izmantojot šīs tiesības, ir to pieņēmušas (Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 5.maija spriedums civillietā Nr.CA-0596-

21/16).

[8.6] No lietai pievienotajiem dokumentiem izriet, ka 2020.gada 14.jūlija /nosaukums/ biedru kopsapulcē piedalījās 122 /nosaukums/ biedri, kuri,

atzīstot sapulci par atbilstoši organizētu un lemttiesīgu, balsojuši par pieņemtajiem lēmumiem (1.sējums, lietas 30.lapa).

Tāpat lietai pievienotajā /nosaukums/kopsapulces balsstiesīgo dalībnieku reģistrā ir norādīti konkrēti dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības

biedri, kuri piedalījās /nosaukums/ 2020.gada 14.jūlija biedru kopsapulcē.

[8.7] Tādējādi nav strīda par to, ka apstrīdētos lēmumus pieņēmuši /nosaukums/ biedri, kuri piedalījās 2020.gada 14.jūlija biedru kopsapulcē,

realizējot savas tiesības.

Tādējādi, apmierinot prasību par biedru kopsapulces lēmumu par valdes priekšsēdētājas, valdes locekļu un revīzijas komisijas locekļu ievēlēšanu

atzīšanu par spēkā neesošiem, šādas prasības apmierināšana skartu /nosaukums/ biedru, kuri par tiem balsojuši, tiesības un likumīgās intereses. Ievērojot

minēto, secināms, ka strīds pastāv dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības biedru starpā, kuri piedalījušies attiecīgo lēmumu pieņemšanā.

Tiesa atzīst, ka šādā situācijā dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai un tās valdei jautājumos, kas skar biedru kopsapulcē pieņemtos

lēmumus, nav un nevar būt savu personisko tiesību un interešu, līdz ar to dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība nevar būt atbildētāja lietās par

dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības sapulcēs pieņemto lēmumu spēkā esību arī tad, ja tiesā celtā prasība, cita starp, tiek pamatota ar

kooperatīvās sabiedrības valdes iespējamiem pieļautajiem procesuālajiem pārkāpumiem sapulces sasaukšanā.

[9] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība par /nosaukums/ 2020.gada 14.jūlija biedru kopsapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu ir celta

pret neīsto atbildētāju, proti – /nosaukums/, kurai, kā jau norādīts iepriekš, nav un nevar būt savu interešu jautājumos, kas skar biedru kopsapulcē

pieņemtos lēmumus.

[9.1] Atbilstoši tiesu praksē paustajām atziņām, prasības celšana pret neīsto atbildētāju ir patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai (sk. Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 5.maija spriedums civillietā Nr.CA-0596-21/16).

Bez tam, minētajā spriedumā ir norādīts, ka personai ir tiesības celt prasību pret jebkuru personu, lai novērstu reāli pastāvošu vai arī iedomātu

tiesību aizskārumu. Taču minētais pats par sevi nenozīmē, ka prasītājam ir pamats paļauties uz šādas prasības apmierināšanu arī gadījumā, ja prasība celta

pret personu, kura nav vainojama prasītāja reāli pastāvošajā vai iedomātajā tiesību aizskārumā un nevar civiltiesiskā kārtā par šo aizskārumu atbildēt.

Tiesai nav pienākuma vērtēt pārējos lietas apstākļus pēc būtības, ja ir konstatēta prasības celšana pret neīsto atbildētāju (sk. Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 5.maija spriedums civillietā Nr.CA-0596-21/16).

[10] Ņemot vērā to, ka tiesa lietas izskatīšanas laikā ir konstatējusi, ka prasītājas prasību cēlušas pret neīsto atbildētāju, un minētais apstāklis ir

patstāvīgs pamats prasības noraidīšanai, tiesa atzīst, ka /pers. A/, /pers. B/, /pers. C/ prasība pret /nosaukums/ ir noraidāma.

Vienlaikus, konstatējot, ka prasība celta pret neīsto atbildētāju, tiesai nav pamata pēc būtības vērtēt prasības pieteikumā norādītos argumentus par

iespējami pieļautajiem pārkāpumiem kopsapulces norisē.

[11] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteiktajam pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Ņemot vērā to, ka tiesā celtā prasība ir noraidīta, nav pamata piedzīt tiesas izdevumus no atbildētāja par labu prasītājām.

[12] Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta otrajā daļā noteiktajam, ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami

no prasītāja valsts ienākumos.

[12.1] Ņemot vērā to, ka faktiskais ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs, kas saistīts ar tiesas dokumentu un tiesas pavēstu nosūtīšanu,

konkrētajā lietā veido 64,85 euro, no kuriem prasītājas, ceļot prasību tiesā, samaksājušas 9,71 euro, nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

55,14 euro apmērā (64,85 euro – 9,71 euro = 55,14 euro), piedzenami no prasītājām valsts ienākumos, piedzenot no katras prasītājas 1/3 no kopējās

ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summas, t.i., piedzenot no prasītājas /pers. A/ 18,38 euro, piedzenot no prasītājas /pers. C/ 18,38 euro un

piedzenot no prasītājas /pers. C/ 18,38 euro valsts ienākumos.

[13] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par [..] tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai

izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ievērojot minēto, tiesa nosaka prasītājām termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu – 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 97., 189.-195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/,

prasību pret /nosaukums/, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, par dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulces lēmuma atzīšanu par

spēkā neesošu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 18,38 euro (astoņpadsmit euro

un trīsdesmit astoņi centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 18,38 euro (astoņpadsmit euro

un trīsdesmit astoņi centi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 18,38 euro (astoņpadsmit euro

un trīsdesmit astoņi centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā Tiesu administrācijas, reģ.Nr.90001672316, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma

mērķī norādot – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C30759720.

Izskaidrot /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/, ka maksājuma dokumenti, kas apliecina tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos nekavējoties

jāiesniedz Rīgas pilsētas tiesā, pretējā gadījumā pēc sprieduma labprātīgas izpildes termiņa notecējuma spriedums tiks nodots piespiedu izpildei

zvērinātam tiesu izpildītājam.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu samaksu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā.

Tiesnese I.Pujate