Court convicts defendant of fraud for undeclared business income exceeding statutory thresholds.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of fraud for conducting business without registration and receiving undeclared income. Evidence showed systematic payments totaling over $15,580 to a foreign company, meeting the criteria for business activity under tax law. Consequently, the defendant was sentenced to 200 hours of compulsory labor and ordered to pay compensation and legal fees.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 177.pants; Kriminālprocesa likuma 240.pants: The court may convict a defendant of fraud when financial records demonstrate systematic business activity with undeclared income exceeding statutory thresholds.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 15830502511
Lietas arhīva Nr. K28-0201-14/7
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 19.maijā
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa
tiesnese B.Ābele
ar sekretāri E.Knospiņu,
piedaloties prokuroram G.Kārkliņam,
apsūdzētā aizstāvim zvērinātam advokātam A.Ogurcovam,
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā apsūdzēts
/pers. A/, personas kods /personas kods/, pēc Krimināllikuma 177.panta pirmās daļas.
Pārbaudot un izvērtējot visus krimināllietā esošos materiālus, tiesa
konstatēja:
/pers. A/ izdarīja svešas mantas iegūšanu ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu.
Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos:
Laika posmā no 2009.gada decembra līdz 2011.gada 12.jūlijam /pers. A/, nebūdams reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās
darbības veicējs, bet veicot saimniecisko darbību, sniedza žurnālista pakalpojumus Krievijas. Federācijā reģistrētam uzņēmumam „Regnum”, par ko
saņēma nedeklarētus ienākumus, faktiski atbilda saimnieciskās darbības veicēja statusam saskaņā ar likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.pantu.
Likuma „Par iedzīvotāja ienākuma nodokli” 11.panta l. 1un l.3daļa nosaka, ka par fiziskās personas saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura
darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, kā arī fiziskās personas darbība kvalificējama
kā saimnieciskā darbība, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
1) darījumu regularitāte un sistemātiskums (trīs un vairāk darījumi taksācijas periodā vai pieci un vairāk darījumi trijos taksācijas periodos);
2) ieņēmumi no darījuma pārsniedz 10 000 un vairāk latu taksācijas gadā,, izņemot ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas atbilstoši šā
likuma 9.panta pirmās daļas 19.2.punktam;
3) darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.
/pers. A/, sniedzot pakalpojumus Krievijas Federācijā reģistrētam komersantam „Regnum”, laika posmā par savu darbu saņēma atalgojumu-
ienākumus 15 580,00 USA dolāru (Ls 8134,63) apmērā:
Summa, Pārskaitījuma valūtas Summa,
Datums
USD veicējs kurss Ls
18.12.2009. 500,00 /pers. D/ 0,528000 264,00
25.01.2010. 250,00 /pers. D/ 0,4970 124,25
11.02.2010. 500,00 /pers. D/ 0,5110 255,50
08.03.2010. 500,00 /pers. D/ 0,5180 259,00
08.04.2010. 500,00 /pers. D/ 0,5250 262,50
07.05.2010. 500,00 /pers. D/ 0,5480 274,00
08.06.2010. 500,00 /pers. E/ 0,5890 294,50
05.07.2010. 1000,00 /pers. F/ 0,5620 562,00
03.08.2010. 1000,00 /pers. F/ 0,5370 537,00
03.09.2010. 1000,00 /pers. F/ 0,5490 549,00
04.10.2010. 1000,00 /pers. F/ 0,5150 515,00
29.10.2010. 1000,00 /pers. F/ 0,5090 509,00
03.12.2010. 1000,00 /pers. F/ 0,5360 536,00
17.12.2010. 640,00 /pers. F/ 0,5320 340,48
28.12.2010. 1000,00 /pers. F/ 0,5350 535,00
01.02.2011. 1000,00 /pers. F/ 0,5160 516,00
01.03.2011. 1000,00 /pers. F/ 0,5110 511,00
01.04.2011. 1050,00 /pers. F/ 0,4970 521,85
28.04.2011. 1070,00 /pers. F/ 0,4780 511,46
02.06.2011. 1070,00 /pers. F/ 0,4870 521,09
Kopā 15 580,00 X X 8134,63
Neskatoties uz to, ka /pers. A/ strādāja par atalgojumu Krievijas Federācijas komersantam „Regnum” - faktiski bija darba attiecībās ar minēto
komersantu, mantkārīgu nolūku vadīts, 2010.gada 14.jūnijā apzināti iesniedza nepatiesas ziņas saturošu iesniegumu Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas
reģionālajā filiālē par bezdarbnieka statusa piešķiršanu, kurā norādīja: „apliecinu, ka nestrādāju, neesmu darba ņēmējs vai pašnodarbinātais atbilstoši
likumam „Par valsts sociālo apdrošināšanu”...”.
Nodarbinātības valsts aģentūras amatpersonas, balstoties uz /pers. A/ iesniegumu bezdarbnieka statusa piešķiršanai, 2010.gada 14.jūnijā pieņēma
lēmumu Nr.100614-696pies1 par bezdarbnieka statusa piešķiršanu /pers. A/, personas kods /personas kods/, no 2010.gada 14.jūnija.
Mantkārīgu motīvu vadīts, 2010.gada 14.jūnijā, /pers. A/, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Rīgas pilsētas Kurzemes nodaļā, /adrese/,
apzināti iesniedza iesniegumu bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai, kurā bija norādīts, ka „/pers. A/ pašlaik nestrādā”.
Būdamas maldinātas un uzticoties /pers. A/ sniegtajām ziņām, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras amatpersonas, balstoties uz savā rīcībā
esošo informāciju, 2010.gada 16.jūnijā pieņēma lēmumu Nr.30539/21671 un 2010.gada 29.jūnijā pieņēma lēmumu Nr.305391/22874 par
bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu /pers. A/, personas kods /personas kods/. Pamatojoties uz šo lēmumu laika posmā no 2010.gada 14.jūnija līdz
2011.gada 13.martam, /pers. A/, nelikumīgi saņēma no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras bezdarbnieka pabalstu Ls 807,84 apmērā.
Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 10.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka tiesības uz bezdarbnieka statusu ir personām, kas
nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”).
Likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā” 3.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem ir personām,
kuras Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvušas bezdarbnieka statusu (turpmāk arī- bezdarbnieks), ir apdrošinātas
bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu” un kurām ir šajā likumā noteiktais apdrošināšanas stāžs.
/pers. A/ apzinādamies, ka bezdarbnieka statusu ieguvis ar viltu, mantkārīgu nolūku vadīts, iesniedza iesniegumu bezdarbnieka pabalsta
piešķiršanai, pamatojoties uz ko, nelikumīgi saņēma no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras bezdarbnieka pabalstu Ls 807,84 apmērā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā.
Cietusī – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA) kriminālprocesā pieteikusi materiālā kaitējuma kompensāciju Ls 807,84
apmērā.
Apsūdzētais/pers. A/ savu vainu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta pirmās daļas neatzina, cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju neatzina
par pamatotu. Apsūdzētais tiesas sēdē liecināja, ka ar /pers. D/ ir pazīstams kopš 2008.gada, kad /pers. D/ bija atbraucis uz Latviju. Viņiem bija kopīgas
intereses, abi ir vēsturnieki. /pers. D/ izrādīja interesi par grāmatu, ko apsūdzētais gribēja izdot, /pers. D/ bija ideja izdot vairāku sējumu grāmatu, bet
/pers. A/ būtu jāuzraksta materiāli par Latviju. 2009.gadā apsūdzētais strādāja avīzē „Bizness un Baltija”, kad bija krīze, ģimenes finansiālais stāvoklis
pasliktinājās, alga bija maza, vēlāk darbu avīzē zaudēja. /pers. D/ cerot, ka saistībā ar kopīgajiem plāniem par grāmatas izdošanu, būs labi ienākumi,
palīdzēja apsūdzētajam /pers. A/ finansiāli, izmaksāja apsūdzētajam aizdevumu par kopējo summu 16 080 ASV dolāri. /pers. D/ pats pārskaitīja naudu,
vēlāk caur draugiem. nekādas rakstveida saistības par aizdevumu nebija, maksājumus /pers. D/ veica regulāri, gandrīz katru mēnesi. Nolēma, ka tad, kad
tiks izdota grāmata, apsūdzētais norēķināsies.
Atzīst, ka publicēja rakstus „Regnum”, „Delfi” līdz brīdim, kad kļuva bezdarbnieks, par šiem rakstiem viņš nesaņēma nekādu honorāru.
Kad Latvijas prezidents gatavojās vizītei uz Maskavu, apsūdzētais gribēja piedalīties, lūdza laikrakstam „Bizness un Baltija” akreditāciju, bet to
neiedeva, tad caur /pers. D/ vērsās „Regnum”, kas apstiprināja, ka akreditācija tiks dota un lai apsūdzētais gatavo reportāžu. Par braucienu apsūdzētais
nesaņēma nekādu atlīdzību. iegūstot nepieciešamos materiālus, tiešām stādījās priekšā kā žurnālists no „Regnum”.
Par e-pastu saraksti neko nezina teikt, jo šajā sarakstē nesaskata savas vēstules.
Cietušā – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāve /pers. K/ tiesas sēdē liecināja, ka pamatojoties uz /pers. A/ iesniegumu un
VSAA pieņemto lēmumu, VSAA piešķīra viņam bezdarbnieka pabalstu. /pers. A/ iesniegumā bija norādījis, ka nestrādā, nesaņem pensiju vai pabalstu,
nav valsts apgādībā un nav pašnodarbināts. Pabalsts tika ieskaitīts /pers. A/ bankas kontā. VSAA rīcībā lēmuma pieņemšanas dienā nebija nekādas
informācijas par to, ka /pers. A/ bijuši citi ienākumi un ka viņš bijis nodarbināts. Vēlāk, kad tika saņemta informācija par to, ka /pers. A/ bijuši ienākumi,
2013.gada 2.decembrī tika pieņemts lēmums par nepamatoti izmaksātā pabalsta atgūšanu. Šis lēmums nav pārsūdzēts un ir stājies spēkā. Sakarā ar to,
ka bija uzsākts kriminālprocess, lēmuma izpilde nav uzsākta, jo šajā kriminālprocesā ir pieteikta kaitējuma kompensācija.
Lieciniece/pers. L/ tiesas sēdē liecināja, ka 2010.gadā /pers. A/ iesniedza dokumentus un iesniegumu bezdarbnieka pabalsta saņemšanai,
iesniegtā informācija tika pārbaudīta, tika saņemta arī informācija no VID un pieņemts lēmums par pabalsta izmaksāšanu. Lieciniecei nav informācijas,
kādēļ Finanšu policija sāka interesēties par /pers. A/ ienākumiem, informācija par /pers. A/ ienākumiem VSAA rīcībā nebija, šo informāciju saņēma no
izmeklētāja. Kad tika saņemta informācija par to, ka /pers. A/ ir ienākumi, tika pieņemts lēmums par pabalsta atmaksu. Jebkurai personai, kura gūst
ienākumus (arī neoficiāli nodarbinātai vai citā valstī strādājošai), zūd tiesības uz bezdarbnieka pabalsta saņemšanu.
Lieciniece/pers. M/ tiesas sēdē liecināja, ka viņa kā VID darbiniece veica nodokļu aprēķinu, tas tika veikts, pamatojoties uz Finanšu policijas
pieprasījumu un iesniegtajiem materiāliem. Lietas būtība bija – /pers. A/ saņēma naudu no Krievijas uzņēmuma un Latvijā šo naudu nedeklarēja. Bija
vairākas e-pastu sarakstes, informācija par saņemtajiem naudas līdzekļiem, no kā varēja izsecināt, ka /pers. A/ ir saņēmis ienākumus par sniegtajiem
žurnālistikas pakalpojumiem. Nodokļu aprēķinā ir norādīts, kas saskaņā ar likumu ir saimnieciskā darbība. /pers. A/ ienākumi bija regulāri un atzīstami
par saimnieciskās darbības veikšanu.
Liecinieka/pers. N/ liecības tiesas sēdē nolasītas saskaņā ar kriminālprocesa likuma 501.panta 3.punktu. Būdams nopratināts 2012.gada
8.februārī, liecinieks liecināja, ka strādā Latvijas Republikas Valsts prezidenta preses dienestā par komunikācijas speciālistu un atbild tieši par žurnālistu
atrašanos dažādos preses un citos pasākumos, kuros piedalās Valsts prezidents. /pers. A/ var liecināt, ka šādu personu zina tikai vienu, tas ir vīrietis
vecumā no 30-35 gadiem, pelēki, tumši, brūni mati ar griezumu pāri/līdz ausīm. Aptuveni 2008.gadā liecinieks pirmo reizi sastapās un kontaktējās ar šo
personu, jo /pers. A/ telefoniski stādījās priekšā kā ziņu aģentūras „Regnum” pārstāvis un lūdza atļauju piedalīties bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera
preses konferencē. Līdz minētajam laikam /pers. A/ izvairījās no akreditēšanās Valsts prezidenta kancelejā, paskaidrojot, ka ļoti reti viņš piedalās šādos
pasākumus aptuveni 5 vai 6 reizes gadā. /pers. A/ nāca tikai tajos gadījumos, kad pie Valsts prezidenta viesojās citu valstu prezidenti, amatpersonas.
Atceras, ka 2010.gada sākumā no informācijas aģentūras „Regnum” tika saņemts lūgums akreditēt /pers. A/, un minētais lūgums atbilstoši prasībām un
nosacījumiem tika izpildīts. Pēc akreditācijas saņemšanas /pers. A/ aptuveni piecas vai sešas reizes apmeklēja pasākumus ar Valsts prezidenta un citu
valstu augstāko amatpersonu līdzdalību. Pēdējo reizi /pers. A/ redzēja 2012.gada 20.janvārī, kad Rīgas pilī viesojās NATO ģenerālsekretārs. Liecinieka
dienesta e-pasta adrese ir /elektroniskā pasta adrese/ un precīzi neatceras, vai viņam ir bijusi sarakste ar /pers. A/. (1.sējums, lietas lapa 117-118).
Būdams papildus nopratināts 2012.gada 17.februārī liecinieks /pers. S/ liecināja, ka e-pasta adrese, ko Valsts prezidenta Preses dienestam norādīja
/pers. A/ ar lūgumu uz šo e-pasta adresi sūtīt Valsts prezidenta ziņojumus un citu informāciju, ir /elektroniskā pasta adrese/. Precizēja, ka /pers. A/
akreditācijas pieteikumu Valsts prezidenta kancelejā ir iesniedzis nevis 2010.gada janvārī, bet 2010.gada decembrī par 2011.gadu. Vēl norādīja, ka
2010.gada decembrī, saistībā ar Valsts prezidenta vizīti Krievijā, viņam ir bijusi sarakste ar /pers. A/ par vīzas uz Krieviju noformēšanu, un faktiski visos
šajos e-pastas /pers. A/ parakstījās kā „Regnum ???????” pārstāvis. (1.sējums, lietas lapa 119).
Papildus cietušā pārstāves un liecinieku liecībām tiesas izmeklēšanā pārbaudīti arī valsts apsūdzības norādītie un lietas materiālos iekļautie
rakstveida pierādījumi:
No Latvijas Republikas Satversmes aizsardzības biroja 2011.gada 15.septembra vēstules redzams, ka Finanšu policijas pārvaldei nosūtīti
deklasificēti materiāli, kas iegūti balstoties uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnešu sankcionētu, Operatīvās darbības likuma 17.pantā paredzētu,
operatīvo darbību un, kas ir deklasificēti, kriminālprocesa Nr.15830502511 pievienošanai. Pielikumā pievienotas e-pasta izdrukas uz 36 lapaspusēm.
Norādīti e-pastu lietotāji: „/elektroniskā pasta adrese/” - /pers. D/; „/elektroniskā pasta adrese/” – /pers. A/; „/elektroniskā pasta adrese/” – /pers. S/;
„/elektroniskā pasta adrese/” – /pers. U/; „/elektroniskā pasta adrese/” - /pers.F/; „/elektroniskā pasta adrese/” - /pers. E/.
No pievienotajiem elektronisko pastu izdruku tulkojumiem redzams, ka laika posmā no 2009.gada 6.novembra līdz 2011.gada 26.augustam
notikusi sarakste starp /pers. A/, /pers. D/, /pers. F/, /pers. E/ un /pers. U/ par jautājumiem, kas attiecas uz /pers. A/ veikto darbu samaksu Regnum,
naudas maksājumu veikšanu, saņemšanu, darba laikiem un citiem apstākļiem saistībā ar /pers. A/ sniegtajiem pakalpojumiem Regnum un darba samaksu.
/pers. A/ 2009.gada 6.novembrī rakstījis /pers. D/: „[..]Vēl tikai ieraksts darba grāmatiņā. Kā kārtojas lietas ar iekārtošanos darbā?”, uz ko /pers.
D/ atbildējis: „Jā, viss nokārtojās. Es domāju, ka nākamās nedēļas beigās jautājums par iekārtošanos darbā būs atrisināts līdz galam.”
/pers. D/ 2009.gada 19.novembrī rakstījis /pers. A/: „[..]Par Jūsu oficiālo iekārtošanos darbā. Jautājums mazliet ievilkās, no mums neatkarīgu
apstākļu dēļ. Bet mēs cenšamies to atrisināt pēc iespējas ātrāk. [..] No savas puses varu teikt, ka sadarbība ar Jums mūs apmierina, bet ir atšķirības
mūsu valstu starpvalstu attiecībās dēļ kā oficiāla noformēšanas darbā izrādās nedaudz grūtāka, kā mēs iedomājāmies.[..]”, uz ko /pers. A/ atbildējis: „[..]
Arī mani apmierina sadarbība ar Regnumu, [..] No 1.decembra es, kā plānojās, iešu atvaļinājumā, vispirms uz nedēļu, pēc tam skatīsimies (atalgojums
par nostrādāto laiku man nebūtu lieks)... Ceru, ka šajā laikā jautājums par darbā iekārtošanos būs atrisināts [..]”.
/pers. D/ 2009.gada 8.decembrī rakstījis /pers. A/: „Mēs noslēdzam novembri. No 10.decembra varēsiet saņemt naudu. Un atradām veidu, kā
apmaksāt jūsu padarīto. Tā ka, ja jums nav antagonisma pret mums, tad strādājam.”
/pers. A/ 2009.gada 8.decembrī rakstījis /pers. D/: „Antagonisma nav, bet es tomēr pagaidīšu 10.decembri. Bet kā es saņemšu naudu?”, uz ko
/pers. D/ atbildējis: „Pārskaitīsim ar pārskaitījumu”. /pers. A/ atbilde: „Labi. Paldies.[..] Mani vēl uztrauc nodokļu jautājums.”.
/pers. D/ 2009.gada 13.decembrī rakstījis /pers. A/: „[..] Par darbu un par finansēm. [..] Jūs strādājat tikai ar mums un saņemat naudu tikai no
mums. izmaksas mēs veicam katru mēnesi no 1 līdz 10 datumam. Izmaksu shēma šāda: [..] Es piedāvāju sākt ar 15 000 rubļiem mēnesī. Tas ir nedaudz
vairāk par 500 ASV dolāriem. [..] Nodokļi... Sarežģīts jautājums, par cik mums nav tiesību nodarbināt ārvalstu pilsoņus, tad mēs izmaksājam šo naudu
kā radošo honorāru, bet ne kā algu. [..] Vai maksāt nodokļus Jums tur Latvijā un no kādas summas – to domājat paši.[..].”
/pers. D/ 2009.gada 23.decembrī rakstījis /pers. A/: „[..]Mēs runājām par iespējamu sadarbības apjomu samazināšanos.[..]”, uz ko /pers. A/
atbildējis: „[..] Mēs turpinam sadarbību, ņemot vērā reālās iespējas, kādas man ir laika ziņā, bet jūs – naudas ziņā, tas ir kopā ar samaksu samazinās ziņu
pārraižu apjoms. [..] Jums jāsaprot, ka es strādāju ne jau aiz bailēm, bet ar sirdsapziņu [..].” /pers. D/ atbildējis: „[..] lai būtu līdz galam godīgi ar
cilvēkiem, kuri ar mums strādā, es piedāvāju Jums izmaksāt naudu tādā apmērā, kā Jūs jau saņēmāt. [..] šī summa nozīmē pilnu darba slodzi tikai RE. Ja
Jūs esat tam gatavs, tad runājam par sadarbības noteikumiem. Ja ne, tad mans piedāvājums ir 500 dolāri un nepilna darba slodze paliek spēkā.[..]. /pers.
A/ atbildējis: „[..] lai starp mums nepaliktu kādas neskaidrības, es tomēr atgādināšu Jums, ka mana sadarbība ar RE sākās 26.oktobrī, bet honorāru es
saņēmu tikai par novembri. Tāpēc piedāvāju pieskaitīt to nedēļu pie decembra pēdējās nedēļas, kad es iepriekš minētajā režīmā apgādāšu RE ar ziņām,
un samaksāt man 1/2 no mēneša honorāra.” /pers. D/ atbildējis: „Labi, viss pieņemts. Tad strādājam.”.
2010.gada 2.februārī /pers. A/ rakstījis /pers. S/: „Labdien! Lūdzu pieteikt mani brīfingam rīt 12.45 un pastāvīgai akreditācijai pie Prezidenta
kancelejas turpmākai darbībai. iepriekš paldies, Ar cieņu. /pers. A/. Ziņu aģentūra Regnum ziņas”.
/pers. A/ 2010.gada 14.aprīlī rakstījis /pers. D/: „[..] esmu gatavs sākt sarunas par pāreju uz pilnu laiku Regnum. Ja ņemam vērā standartus pēc
kuriem sākās mūsu sadarbība, tad pēc apjoma apraides visu šo laiku tā bija pilnformāta vai tuvu tādam. Aleksandrs”.
/pers. D/ 2010.gada 21.aprīlī rakstījis /pers. A/: „[..] Mēs apstiprinām, ka esam gatavi pieņemt jūs. Samaksa par pilnu slodzi 1000 USD. Ir viena
problēma – mums ir sarežģīta likumdošana pieņemot darbā ārvalstnieku. [..] Par to es varu uzrakstīt drusku vēlāk, kad aprunāšos ar darba inspekciju.”
/pers. A/ atbildējis: „[..] Man nav iebildumu līdzšinējai darba samaksas sistēmai caur „SMP bank” par manu darbu, tas ir bez oficiālas dokumentu
nokārtošanas.[..] No kura datuma skaitīsies, ka es strādāju uz pilnu slodzi? [..].”
/pers. D/ 2010.gada 21.aprīlī rakstījis /pers. A/: „[..]Aleksandr, par pilna laika slodzi situācija šāda. Tā gadījās, ka Jūsu slodze ir saistīta ar manu
pāriešanu uz citu darbu.[..] Lieta tāda, ka vienkārši atbrīvojas štata vieta, kuru arī es gribēju atdot Jums.[..]. Es koordinēšu. Manas prombūtnes laikā –
/pers. E/. [..]”.
/pers. D/ 2010.gada 21.maijā rakstījis /pers. A/: „[..]No 1.jūnija esat pie mums uz pilnu slodzi.”.
/pers. E/ 2010.gada 7.jūnijā rakstījusi /pers. A/: „[..]Šodien es jums pārskaitīju 500 USD [..] kā saņemsiet algu, tā uzreiz ziņojiet man.[..] Es vēlreiz
aprunājos ar /pers. D/. Nekādas izmaiņas jūsu darbā nebūs.[..] No 1.jūnija jūsu likme ir 1000 USD. Naudu Jums skaitīs no Maskavas. Visdrīzāk tas būs
/pers. F/. [..]”.
/pers. A/ rakstījis /pers. U/: „[..]Mani bankas konti Latvijā ir caurspīdīgi. Kā vienreizējs pasākums – vēl nekas, bet kā regulāra transakcija
viennozīmīgi izsauks nevēlamas Valsts ieņēmumu dienesta aizdomas. pēc tam neatmazgāšos. vajag domāt.”
/pers. A/ 2011.gada 26.augustā rakstījis /pers. U/: „[..]Labdien, kolēģi! Šodien biju pie sava inspektora nodarbinātības dienestā. mani piespieda
[..] apmeklēt semināru.[..] Pierakstījos uz 15-16.septembri.[..] Lūdzu piesegt manu prombūtni šajās dienās darba laikā (no 9-17.00). [..] Šajā sestdienā-
svētdienā Rīgā notiek reģionālā konference par Krievijas tautiešiem. Tādā veidā es atstrādāšu. Ar cieņu, /pers. A/.”.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs parakstījis uzziņu Nr.89/11sl par /pers. A/, no kuras izriet, ka Augstākā tiesa apliecina, ka tika
akceptēti sevišķā veidā veicamie operatīvās darbības pasākumi attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/: 2011.gada 1.aprīlī tika
akceptēts sevišķā veidā veicamais operatīvās darbības pasākums - operatīvā korespondences kontrole e-pastam /elektroniskā pasta adrese/ attiecībā
pret /pers. A/, personas kods /personas kods/. Pasākums tika akceptēts līdz 2011.gada 1.jūlijam; 2011.gada 29.jūnijā tika akceptēts sevišķā veidā
veicamais operatīvās darbības pasākums - operatīvā korespondences kontrole e-pastam /elektroniskā pasta adrese/ attiecībā pret /pers. A/, personas
kods /personas kods/. Pasākums tika akceptēts līdz 2011.gada 31.jūlijam; 2011.gada 18.augustā tika akceptēts sevišķā veidā veicamais operatīvās
darbības pasākums - operatīvā korespondences kontrole e-pastam /elektroniskā pasta adrese/ attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/.
Pasākums tika akceptēts līdz 2011.gada 15.novembrim. Uzziņa iesniegta Kriminālprocesa likuma 127.panta ceturtās daļas kārtībā Valsts ieņēmumu
dienesta Finanšu policijas pārvaldei pievienošanai kriminālprocesam Nr.15830502511.
No Latvijas Republikas Satversmes aizsardzības biroja 2012.gada 16.marta vēstules redzams, ka Finanšu policijas pārvaldei nosūtīti deklasificēti
materiāli, kas iegūti balstoties uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnešu sankcionētu, Operatīvās darbības likuma 17.pantā paredzētu, operatīvo
darbību un, kas ir deklasificēti, kriminālprocesa Nr.15830502511 pievienošanai. Pielikumā pievienotas /pers. A/ telefonsarunu atšifrējuma kopijas uz 11
lapām.
No pievienotajām telefonsarunu izdrukām izriet, ka /pers. A/ zvanījis dažādām personām, stādoties priekšā kā no informācijas aģentūras
„Regnum”.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs parakstījis uzziņu Nr.44/12sl par /pers. A/, no kuras izriet, ka Augstākā tiesa apliecina, ka tika
akceptēti sevišķā veidā veicamie operatīvās darbības pasākumi attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/: 2011.gada 23.februārī tika
akceptēts sevišķā veidā veicamais operatīvās darbības pasākums - operatīvā nepublisku sarunu slepena noklausīšanās pa tālruni Nr.29174640 attiecībā
uz /pers. A/, personas kods /personas kods/. Pasākums tika akceptēts līdz 2011.gada 23.maijam.
No Latvijas Valsts Prezidenta kancelejas saņemtajiem dokumentiem izriet, ka 2010.gada 9.decembrī IA „Regnum” galvenā redaktore /pers. AE/
rakstījusi iesniegumu Latvijas Valsts Prezidenta preses padomniecei ar lūgumu piešķirt IA „Regnum” Latvijas korespondentam /pers. A/, personas kods
/personas kods/, pastāvīgo akreditāciju Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas darba atspoguļošanai.
No Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāles izsniegtajiem dokumentiem redzams, ka laika posmā no 2009.gada 18.decembra līdz 2010.gada
7.maijam notikuši skaidras nauda darījumi – /pers. A/ saņēmis naudas pārvedumus no /pers. D/ 2750 USD apmērā – reizi mēnesī saņemot summu 500
USD un vienā mēnesī 250 USD apmērā.
No Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāles izsniegtajiem dokumentiem redzams, ka laika posmā no 2009.gada 18.decembra līdz 2010.gada
7.maijam notikuši naudas darījumi – /pers. A/ saņēmis naudas pārvedumus no /pers. D/ 2750 USD apmērā – reizi mēnesī saņemot summu 500 USD un
vienā mēnesī 250 USD apmērā.
No AS „PrivatBank” izsniegtajiem dokumentiem redzams, ka laika posmā no 2010.gada 8.jūnija līdz 2011.gada 2.jūnijam notikuši skaidras
naudas darījumi – /pers. A/ saņēmis naudas pārvedumus četrpadsmit skaidras naudas izmaksas pārskaitījumus par kopējo summu 13 330 USD. No
pieteikumiem pārvedumu saņemšanai redzams, ka naudas summas nosūtītāji bijuši: /pers. E/ un /pers. F/.
No AS „Swedbank” izsniegtās /pers. A/ konta izdrukas redzams, ka laika posmā no 2010.gada 21.jūlija līdz 2011.gada 19.aprīlim /pers. A/
saņēmis Bezdarbnieka pabalstu (VSAA budžeta maksājums) par kopējo summu Ls 807,84.
2011.gada 2.decembrī VID Nodokļu kontroles pārvaldes Fizisko personu pirmā audita daļa sagatavojusi /pers. A/ iedzīvotāju ienākuma nodokļa
aprēķinu par 2009.un 2010.gadu. Aprēķinā konstatēts, ka /pers. A/ 2009.un 2010.gadā veicis saimniecisko darbību, sniedzot pakalpojumus Krievijas
Federācijā reģistrētam uzņēmumam OOO „Regnum”, ar kuru nav noformētas darba attiecības un parakstīts darba līgums. Konstatēts, ka /pers. A/
2009.un 2010.gadā saņēma naudas līdzekļu pārskaitījumus no /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/, kā OOO „Regnum” pārstāvjiem, izmantojot starptautisko
pārskaitījumu AS „SMP Bank” un AS „PrivatBank”. Nodokļu aprēķina rezultātā /pers. A/ AS „SMP Bank” un AS „PrivatBank” saņemtie starptautiskie
pārskaitījumi – naudas līdzekļi 2009.gadā Ls 264,00 un 2010.gadā kopsummā Ls 5553,23 uzskatāmi par /pers. A/ gūtajiem ar iedzīvotāju ienākuma
nodokli apliekamajiem saimnieciskās darbības ienākumiem.
No VSAA sniegtajiem dokumentiem redzams, ka /pers. A/ 2010.gada 14.jūnijā parakstījis iesniegumu bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai.
Iesniegumā norādījis, ka viņa pēdējā darba vieta līdz 2010.gada 11.jūnijam bijusi avīze „Bizness un Baltija” un „BLB practicum”. Apliecinājis, ka pašlaik
nestrādā, nesaņem pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, neatrodas valsts apgādībā, nav pašnodarbināts.
Pamatojoties uz šo /pers. A/ iesniegumu, 2010.gada 29.jūnijā VSAA pieņēmusi lēmumu Nr.305391 saskaņā ar kuru nolemts piešķirt
bezdarbnieka pabalstu /pers. A/ no 2010.gada 14.jūnija līdz 2011.gada 13.martam. Un no izziņas par veiktajām apdrošinātās personas iemaksām
redzams, ka /pers. A/ ir izmaksāt bezdarbnieka pabalsts Ls 807,84 apmērā.
Kriminālprocesā Krievijas Federācijas kompetentai tiesību aizsardzības iestādei sagatavots tiesiskās palīdzības lūgums, saskaņā ar kuru tiek lūgts
veikt izmeklēšanas darbības – iegūt ziņas no ziņu aģentūras „Regnum” par /pers. A/ pārskaitītajiem naudas līdzekļiem, nopratināt kā lieciniekus /pers. D/,
/pers. F/, /pers. E/. No SIA „Regnum” saņemta atbilde, ka SIA „Regnum” nesastāv nekādās attiecībās ar personu vārdā /pers. A/, nekādus naudas
līdzekļus SIA „Regnum” minētajai personai nav pārskaitījusi. Informēts, ka SIA „Regnum” strādā darbinieki /pers. E/ un /pers. D/. Liecinieki/pers. F/,
/pers. E/ un /pers. D/ no liecību sniegšanas ir atteikušies.
Pēc aizstāvības lūguma tiesas sēdē tika uzklausīti papildus liecinieki:
Lieciniece/pers. AL/ tiesas sēdē liecināja, ka ir /pers. A/ sieva. Viņas vīrs zaudēja darbu avīzē „Bizness un Baltija”, meklēja jaunu darbu, bet
neatrada. Ģimenei bija nepieciešami ienākumi, finansiālais stāvoklis bija ļoti grūts. Pēc darba avīzē vīrs bija bezdarbnieks, saņēma bezdarbnieka pabalstu.
Pēc tam viņš strādāja par kurjeru, iznēsāja pastu. Šobrīd vīrs nekur nestrādā. Lieciniecei bija zināms, ka vīram finansiāli palīdz draugi, kuri aizdod viņam
naudu. Kopējā summa, ko draugi viņam aizdeva, bija apmēram 15 000 dolāri. Kad jautāja, kas tas par draugu – /pers. D/, vīrs teica, ka viņi kopā raksta
grāmatu un grib to izdot. /pers. A/ nekādas saimnieciskās darbības Krievijā nebija.
Liecinieks/pers. AM/ tiesas sēdē liecināja, ka /pers. A/ strādāja kompānijā „Bizness un Baltija” redakcijā līdz 2010.gadam. Viņš nezina, kur pēc
tam strādāja /pers. A/, nezina, vai viņš darbojās Krievijā un nezina neko par /pers. A/ materiālo stāvokli. Atceras, ka /pers. A/ lūdza „Bizness un Baltija”
akreditāciju par Valda Zatlera vizīti Krievijā, bet liecinieks akreditāciju nedeva, jo /pers. A/ vairs nestrādāja „Bizness un Baltija”, turklāt visu
nepieciešamo informāciju par vizīti varēja saņemt arī no citiem avotiem.
Liecinieks/pers. AN/ tiesas sēdē liecināja, ka viņam kā žurnālistam ir bijuši kopīgi darbi ar /pers. A/. /pers. A/ karjeru neko pateikt nevar, zina,
ka pēc darba „Bizness un Baltija”, /pers. A/ bija bezdarbnieks.
Pēc aizstāvības lūguma tiesas izmeklēšanā tika pārbaudīti arī rakstveida pierādījumi – Krievijas Vēstniecības Latvijā Konsulārās nodaļas atbilde
/pers. A/ par to, ka atbilstoši Krievijas Federācijas migrācijas dienesta darba ar ārvalstu pilsoņiem departamenta informācijai, atļauja strādāšanai /pers.
A/ nebija izdota; Krievijas Vēstniecības Latvijā Konsulārās nodaļas atbilde /pers. A/ par to, ka pēc KIA „Regnum” informācijas, dotajai organizācijai
darba attiecību ar /pers. A/ nekad nav bijis, naudas līdzekļi no aģentūras puses nekad nav izmaksāti; AS „Delfi” apliecinājums, ka /pers. A/ nav saņēmis
autoratlīdzību vai kādu citu materiālo atlīdzību par AS „Delfi” piederošā portālā DELFI publicētajiem rakstiem no 2009.gada oktobra līdz 2011.gada
novembrim.
Lai gan apsūdzētais savu vainu neatzina, norādot, ka nekādu saimniecisko darbību nav veicis un nav bijis nodarbināts, izvērtējot tiesas izmeklēšanā
pārbaudītos pierādījumus, tajā skaitā cietušās VSAA pārstāves, liecinieku un paša apsūdzētā liecības, tiesa atzīst, ka apsūdzēta vaina svešas mantas
iegūšanā ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, ir pierādīta.
Lietā konstatēts, ka /pers. A/ 2010.gada 14.jūnijā parakstījis iesniegumu bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai, kurā apliecinājis, ka nestrādā,
nesaņem pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, neatrodas valsts apgādībā, nav pašnodarbināts. Pamatojoties uz šo /pers. A/ iesniegumu,
2010.gada 29.jūnijā VSAA pieņēmusi lēmumu piešķirt bezdarbnieka pabalstu /pers. A/ no 2010.gada 14.jūnija līdz 2011.gada 13.martam, kā rezultātā
/pers. A/ izmaksāts bezdarbnieka pabalsts Ls 807,84 apmērā.
Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 3.panta pirmo daļu tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem ir personām,
kuras Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvušas bezdarbnieka statusu, ir apdrošināts bezdarba gadījumam saskaņā
ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu” un kurām ir šajā likumā noteiktais apdrošināšanas stāžs.
Saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktu, kā viens no priekšnoteikumiem bezdarbnieka
statusa piešķiršanai ir nosacījums, ka persona nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo
apdrošināšanu”).
Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1.pants nosaka darba ņēmēja definīciju. Saskaņā ar šo pantu, darba ņēmējs ir persona, kas uz darba
līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā. Savukārt pašnodarbinātais ir persona, kura gūst ienākumu (vai
ieņēmumus) kā persona, kas veic individuālo darbu, persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura saņem autoratlīdzību (autortiesību
un blakustiesību atlīdzību).
Apsūdzētais/pers. A/ noliedz, ka laika periodā no 2010.gada jūnija līdz 2011.gada martam būtu bijis nodarbināts un būtu saņēmis atlīdzību par
savu darbu.
Izvērtējot pārbaudītos pierādījumus, tiesa konstatē, ka laika periodā no 2009.gada decembra līdz 2011.gada jūnijam regulāri saņēmis naudas
pārskaitījumus no /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/. Šajos naudas pārvedumos sūtījuma mērķis nav norādīts. Tomēr šie naudas pārskaitījumi vērtējami
kopsakarā ar elektronisko saraksti starp šīm personām un /pers. A/.
No lietas materiālos esošajām elektroniskajām vēstulēm izriet, ka starp /pers. A/ un /pers. D/ sākot no 2009.gada novembra veicis pārrunas par
iespējamā darba līguma noslēgšanu ar Krievijas uzņēmumu „Regnum”, vienlaikus no sarakstes secināms, ka /pers. A/ jau sniedz pakalpojumus šim ziņu
dienestam, turklāt arī bezdarba līguma noslēgšanas starp abiem adresātiem notiek pārrunas par darba samaksu, līdz nonāk pie vienošanās, ka sākotnēji
tiek maksāti 500 ASV dolāri, bet kopš 2010.gada 1.jūnija samaksa noteikta 1000 ASV dolāru apmērā. 2010.gada aprīlī /pers. D/ informējis, ka viņa
prombūtnē jautājumus kārtos /pers. E/, kura /pers. A/ informējusi, ka kopš 1.jūnija viņš „Regnum” pieņemts uz pilnu slodzi. Savukārt 2010.gada jūnijā
/pers. E/ informējusi /pers. A/, ka turpmāk viņam naudu pārskaitīs /pers. F/.
No /pers. A/ veiktajiem naudas pārskaitījumiem redzams, ka naudas nosūtītāji ir /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/, turklāt veikto pārskaitījumu laiks
sakrīt ar elektroniskajā sarakstē norādīto informāciju par to, kurš šo pārskaitījumu veiks, kā arī pārskaitīto naudas summu apmērs.
No krimināllietas materiāliem, tajā skaitā arī /pers. A/ telefona sarunu izdrukām izriet, ka viņš, veicot zvanus dažādām personām, ir stādījies priekšā
kā persona no ziņu dienesta „Regnum”, /pers. A/ kā ziņu dienesta „Regnum” žurnālists ir lūdzis piešķirt viņam akreditāciju, turklāt arī pats „Regnum”
rakstījis vēstuli Valsts prezidenta kancelejai ar lūgumu piešķirt /pers. A/ kā IA „Regnum” korespondentam – pastāvīgo akreditāciju.
No šiem pārbaudītajiem pierādījumiem tiesa secina, ka, lai arī /pers. A/ nav noslēdzis darba līgumu ar Krievijas Federācijas OOO „Regnum”, kā
tas izriet arī no aizstāvības iesniegtajiem dokumentiem, viņš saņēmis regulārus ieņēmumus no OOO „Regnum” darbiniekiem, viņam bijusi vienošanās par
konkrēta atalgojuma apmēru un veicamā darba apjomu OOO „Regnum”. Tādejādi faktiski starp /pers. A/ un OOO „Regnum” pastāvēja darba tiesiskās
attiecības, /pers. A/ bija nodarbināts un par savu paveikto darbu saņēma regulāru atalgojumu.
Aizstāvības argumenti par to, ka no Latvijas Satversmes aizsardzības biroja saņemtie deklasificētie materiāli nav pieļaujams pierādījums šajā
kriminālprocesā, tiesas ieskatā, nav pamatoti.
Kā redzams no kriminālprocesa materiāliem, 2011.gada 5.augustā procesa virzītājs pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa Nr.15830511508
sadalīšanu. saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 391.panta sesto daļu, lēmumam par kriminālprocesa sadalīšanu pievieno izdalīto lietas materiālu oriģinālus
vai kopijas un t sarakstu. Tiesa norāda, ka apstāklis, ka daļa pierādījumu ir iegūti sākotnējā kriminālprocesā, nav šķērslis šo pierādījumu izmantošanā
izdalītajā kriminālprocesā.
Tiesa neatzīst par pierādītiem apsūdzētā apgalvojumus par to, ka viņam bijusi vienošanās ar /pers. D/ par aizdevumu, kuru /pers. D/ viņam regulāri
izmaksājis cerībā, ka no ienākumiem par izdoto grāmatu, /pers. A/ norēķināsies ar viņu. Lietas faktiskie apstākļi ir pretrunā ar šiem /pers. A/
apgalvojumiem, jo no /pers. A/ un /pers. D/ elektroniskās sarakstes skaidri redzams, ka pārskaitītie naudas līdzekļi attiecināmi uz samaksu par /pers. A/
veikto darbu „Regnum”, nevis kā aizdevums, turklāt, ja arī starp abiem ir bijusi šāda vienošanās, apsūdzētais nevarēja izskaidrot, kādēļ kopš 2010.gada
jūnija šo it kā /pers. D/ iešķirto aizdevumu viņam maksājušas citas personas.
Saskaņā ar Krimināltiesību teoriju, krāpšanas gadījumā cietušais atdod savu mantu labprātīgi, taču tās pamatā ir cietušā maldināšana. Ļaunprātīga
uzticības izmantošana izpaužas tādā veidā, ka vainīgais, nolūkā iegūt svešu mantu, izmanto tiesiskās attiecības, kas pamatojas uz savstarpēju uzticēšanos,
un tā rezultātā vainīgais cietušā uzticību izmanto pretēji viņa interesēm. Viltus kā krāpšanas veids raksturīgs ar to, ka vainīgais vai nu paziņo nepatiesas
ziņas, vai arī noslēpj faktus, kurus viņam vajadzēja paziņot.
Tiesa atzīst, ka iesniedzot VSAA iesniegumu, vienlaikus norādot uz to, ka viņš nestrādā un nav pašnodarbinātais, /pers. A/ ar viltu, norādot
nepatiesu informāciju un izmantojot VSAA uzticēšanos, ka iesniegumā norādītie apstākļi ir patiesi, izmantoja situāciju, ka uz šī iesnieguma pamata viņam
tiek iešķirts bezdarbnieka pabalsts, lai gan faktiski /pers. A/ nebija tiesību šādu pabalstu saņemt.
Apstāklis, ka /pers. A/ nebija noslēgts oficiāls darba līgums ar „Regnum”, nav pamats uzskatīt, ka viņš nestrādāja „Regnum”, vai arī neveica
individuālo darbu, par ko „Regnum” viņam maksāja atlīdzību.
Krāpšana ir pabeigta ar brīdi, kad ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu iegūta konkrēta manta. Tiesas izmeklēšanā konstatēts, ka
apsūdzētais, izmantojot viltu, norādot nepatiesus datus un izmantojot VSAA uzticību, ir guvis mantisku labumu, jo laika periodā no 2010.gada jūnija līdz
2011.gada martam viņš ir saņēmis bezdarbnieka pabalstu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa netic apsūdzētā /pers. A/ sniegtajiem paskaidrojumiem, ka saņemtā naudas summa bijusi aizdevums un viņš nav
bijis persona, kas veikusi elektronisko saraksti ar „Regnum” darbiniekiem /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ par darba jautājumiem, jo apsūdzētā
paskaidrojumi ir pretrunā ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītajiem pierādījumiem. /pers. A/ paskaidrojumi tiesas ieskatā vērtējami kā apsūdzētā vēlme
izvairīties no kriminālatbildības un soda.
Tiesa uzskata, ka apsūdzētais ir apzinājies savas darbības kaitīgumu, paredzēja, ka ar savām darbībām radīs zaudējumus cietušajam, t.i., lai gan
faktiski bezdarbnieka pabalsts viņam nepienācās, viņam tas tomēr tika izmaksāts, un vēlējās iedzīvoties uz VSAA izmaksātā bezdarbnieka pabalsta
rēķina. Tādejādi tiesa konstatē apsūdzētā /pers. A/ tiešu nodomu noziedzīgā nodarījuma – krāpšanas izdarīšanā.
Ar šīm augstāk minētajām ziņām un faktiem, tiesa uzskata par pierādītu to, ka /pers. A/ veica viņam inkriminētās darbības - svešas mantas
iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu (krāpšana), par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā, tādēļ atzīst, ka
/pers. A/ vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kāds paredzēts Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā, ir pierādīta un viņa darbības kvalificētas pareizi.
Nosakot sodu tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35., 46.pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā
personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Izvērtējot apsūdzētā /pers. A/ personību, noskaidrots, ka viņam ir deklarēta dzīvesvieta /adrese /, kas ir arī viņa faktiskā dzīvesvieta, ir precējies,
apgādājamo nav, /pers. A/ ir augstākā izglītība, šobrīd nestrādā.
Narkoloģijas un psihiatrijas kabinetu uzskaitē apsūdzētais /pers. A/ nav.
/pers. A/ agrāk nav tiesāts.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kāds paredzēts Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā, ir mazāk
smags noziegums.
Atbildību mīkstinoši apstākļi saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu un atbildību pastiprinoši apstākļi saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu netika
konstatēti.
Izvērtējot, kāds soda veids apsūdzētajam piemērojams, tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, izdarīšanas apstākļus, apsūdzētā attieksmi
pret izdarīto. Tiesa atzīst, ka no Krimināllikuma 177.panta pirmajā daļā paredzētajiem soda veidiem visatbilstošākais soda veids, kādu tiesa var piemērot,
būtu piespiedu darbs. Tiesa nesaskata par nepieciešamu apsūdzētajam noteikt sodu, kas saistīts ar brīvības atņemšanu vai naudas sodu. Valsts
apsūdzības uzturētāja prasītais sods naudas soda veidā 40 minimālo mēnešalgu apmērā, kas uz sprieduma taisīšanas brīdi ir EUR 12 800, tiesas ieskatā
nav samērīga ir izdarīto noziedzīgo nodarījumu, turklāt apsūdzētajam šobrīd nav ienākumu, šādu sodu izpildīt viņam faktiski nebūtu iespējams.
Cietusī VSAA kriminālprocesā pieteikusi materiālā kaitējuma kompensāciju par summu Ls 807,84, ko veido summa, kas /pers. A/ izmaksāta laika
periodā no 2010.gada 14.jūnija līdz 2011.gada 13.martam kā bezdarbnieka pabalsts.
Kā pamatojums materiālās kaitējuma kompensācijas pieteikumiem kriminālprocesa materiālos atrodas VSAA 2011.gada 5.oktobra izziņa
Nr.1/2380867, no kuras redzams, ka no nodarbinātības speciālā budžeta /pers. A/ kā bezdarbnieka pabalsta saņēmējam laika periodā no 2010.gada
14.jūnija līdz 2011.gada 13.martam izmaksāta naudas summa Ls 807,84 apmērā.
Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmā daļa nosaka, ka cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju, pieteikumā
jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352.pantu tiesa kompensācijas apmēru
nosaka, izvērtējot cietušā pieteikumu un ņemot vērā radīto mantisko zaudējumu apmēru, noziedzīgā nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu, morālā
aizskāruma dziļumu un publiskumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību ir izdarījis. Apsūdzētā/pers. A/ izdarītās
noziedzīgās darbības ir tiešā cēloņsakarībā ar cietušajam nodarītajiem zaudējumiem.
Tiesa atzīst par pamatotu un apmierināmu VSAA pieteikto un uzturēto kompensācijas pieteikumu Ls 807,84, jo tiesas izmeklēšanas laikā ir
pierādīts, ka /pers. A/, būdams persona, kura gūst ienākumus no saimnieciskās darbības veikšanas, iesniedza pieteikumu bezdarbnieka pabalsta
saņemšanai, kā rezultātā viņam nepamatoti tika izmaksāts bezdarbnieka pabalsts Ls 807,84 apmērā.
Tādejādi tiesa atzīst, ka cietušās VSAA pieteiktā materiālā kaitējuma kompensācija ir pamatota un pilnībā apmierināma, piedzenot radītos
zaudējumus no apsūdzētā /pers. A/ – par labu cietušajai VSAA Ls 807,84 apmērā.
Euro ieviešanas kārtības likuma 3.panta otrajā daļā noteikts, ka sākot ar euro ieviešanas dienu, euro vienlaikus ievieš skaidras, bezskaidras un
elektroniskās naudas norēķinos. Tādejādi parāda apmērs pārrēķināms no latiem uz euro. 2014.gada 1.janvārī pievienojoties eiro zonai neatsaucami
fiksētais pārejas kurss no lata uz eiro ir EUR 1 = LVL 0,702804. Tādejādi kompensācijas apmērs euro valūtā ir EUR 1149,45.
Kriminālprocesā juridiskās palīdzības sniegšanai apsūdzētajam pēc viņa paša lūguma tika pieaicināts zvērināts advokāts, kam par iepazīšanos ar
krimināllietas materiāliem un piedalīšanos 2014.gada 23.aprīļa tiesas sēdē izmaksāta atlīdzība EUR 39,84 apmērā. Tiesa atzīst, ka šie procesuālie
izdevumi piedzenami no apsūdzētā, jo /pers. A/ bija lūdzis nodrošināt aizstāvja piedalīšanos tiesas izmeklēšanā, bet neinformēja tiesu par to, ka viņam ir
noslēgta vienošanās ar citu aizstāvi.
Apsūdzētajam/pers. A/ kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts. Tiesa atzīst, ka šis piemērotais drošības
līdzeklis atstājams negrozīts un atceļams pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Lietā kā lietiskie pierādījumi atzīti:
- pieteikums pārveduma saņemšanai, pārveduma kontroles Nr.PSBE074401 uz 1 lapas; iesniegums par pārveduma saņemšanu (krievu valodā),
kontroles Xr.PSBEPUUK-074401 uz 1 lapas; pieteikums pārveduma saņemšanai, pārveduma kontroles Nr.6498 uz 1 lapas; pieteikums pārveduma
saņemšanai, pārveduma kontroles Nr.6582 uz 1 lapas; pieteikums pārveduma saņemšanai, pārveduma kontroles Nr.6943 uz 1 lapas; pieteikums
pārveduma saņemšanai, pārveduma kontroles Nr.7307 uz 1 lapas; pieteikums pārveduma saņemšanai, pārveduma kontroles Nr.7768 uz 1 lapas;
pieteikums pārveduma saņemšanai, pārveduma kontroles Nr.8158 uz 1 lapas; pieteikums pārveduma saņemšanai, pārveduma kontroles Nr.6214 uz 1
lapas; pieteikums pārveduma saņemšanai, pārveduma kontroles Nr.3761 uz 1 lapas; pieteikums pārveduma saņemšanai, pārveduma kontroles Nr.4234
uz 1 lapas; pieteikums pārveduma saņemšanai, pārveduma kontroles Nr.4794 uz 1 lapas; pieteikums pārveduma saņemšanai, pārveduma kontroles
Nr.5276 uz 1 lapas; pieteikums pārveduma saņemšanai, pārveduma kontroles Nr.5725 uz 1 lapas; pieteikums pārskaitījuma saņemšanai, pārskaitījuma
kontrolnumurs 8546 uz 1 lapas; pieteikums pārskaitījuma saņemšanai, naudas pārskaitījuma kontroles Nr.1EACH70016 uz 1 lapas; kases izdevumu
orderis Nr.0430036 no 25/01/2010 uz 1 lapas; pieteikums pārskaitījuma saņemšanai, naudas pārskaitījuma kontroles Nr.1EA1E30013uzllapas; Kases
izdevumu orderis Nr.0430004 no 11/02/2010 uz 1 lapas; pieteikums pārskaitījuma saņemšanai, naudas pārskaitījuma kontroles Nr.lEA2A10017 uz 1
lapas; kases izdevumu orderi Nr.0430044 no 08/03/2010 uz 1 lapas; Pieteikums pārskaitījuma saņemšanai, naudas pārskaitījuma kontroles
Nr.lEA3560048 uz 1 lapas; Kases izdevumu orderi Nr.0430019 no 08/04/2010 uz 1 lapas; Pieteikums pārskaitījuma saņemšanai, naudas pārskaitījuma
kontroles Nr.1EA4610025 uz 1 lapas; Kases izdevumu orderi Nr.0430010 no 07/05/2010 uz 1 lapas; Pieteikums pārskaitījuma saņemšanai, naudas
pārskaitījuma kontroles Nr.1EA5660013 uz 1 lapas; Kases izdevumu orderis Nr.0430011 no 18/12/2009 uz 1 lapas – glabājas vienā aploksnē pie
krimināllietas materiāliem.
- CD matrica Nr.TOA10605161IFI7 ar telefonsarunu ierakstiem 25.03. – 11.05.2011.; CD matrica ar /pers. A/ nopratināšanas sarunas ierakstu
– glabājas vienā aploksnē pie krimināllietas materiāliem.
Nosakot galīgo rīcību ar šiem lietiskajiem pierādījumiem saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu, tiesa atzīst, ka visi lietiskie pierādījumi
jāglabā pie krimināllietas materiāliem.
Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 512., 520., 524., 527.-530.pantu tiesa
nosprieda:
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kāds paredzēts Krimināllikuma 177.panta pirmajā
daļā un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz 200 (divi simti) stundām.
/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – aizliegums izbraukt no valsts – atstāt negrozītu un atcelt to pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, vienotais reģistrācijas numurs
90001024113, materiālā kaitējuma kompensāciju EUR 1149,45 (viens tūkstotis viens simts četrdesmit deviņi euro, 45 centi) (Ls 807,84 (astoņi simti
septiņi lati, 84 santīmi). Samaksa veicama Valsts kases kontā: saņēmējs: VSAA, NMR90001024113, BIC kods TRELLV22, konta
Nr.LV32TREL5181453011000, maksājuma uzdevumā norādot budžeta ieņēmumu klasifikācijas kodu 6241.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos procesuālos izdevumus EUR 39,84 (trīsdesmit deviņi euro, 84 centi) (Ls
28,00 (divdesmit astoņi lati, 00 santīmi) apmērā par zvērināta advokāta sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā.
Noteikt procesuālo izdevumu par advokāta sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā labprātīgas samaksas termiņu 30 (trīsdesmit) dienas no
tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas, šos izdevumus iemaksājot Valsts kases kontā: saņēmējs: Valsts kase, NMR90000050138, BIC kods
TRELLV22, konta Nr.LV68TREL1060001239300, maksājuma mērķī norādot kriminālprocesa numuru 11096197013; Nr.11096015014.
Lietiskos pierādījumus: aploksni ar dokumentiem un aploksni ar CD matricām – glabāt pie krimināllietas materiāliem.
Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas – 2014.gada 30.maija – Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu
tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā. Apsūdzētajam/pers. A/ pilna sprieduma pieejamības diena
ir 2014.gada 17.jūnijs, kad sprieduma tulkojums ir saņemams tiesas kancelejā.
Tiesnese B.Ābele