Court orders defendant to pay service debt, penalty, and court costs in residential maintenance contract dispute.

Lietas Nr. C24159616

Lietas arhīva Nr. C-0657-17/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2017.gada 13.jūnijā

Ogres rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Žanna Gaigale-Prudņikova

ar tiesas sēžu sekretāri Ingu Kronentāli

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA „Lielvārdes Remte” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 12.decembrī Ogres rajona tiesā saņemts prasītājas SIA „Lielvārdes Remte” prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. A/ par parāda

piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz 2002.gada 9.aprīļa pirkuma līgumu atbildētāja ieguva īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu

Nr./adrese/, Lielvārdes novadā, kadastra Nr./numurs/, kas reģistrēts Ogres rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā 2002.gada 10.aprīlī.

2002.gada 2.maijā starp pusēm noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums (turpmāk - līgums). Saskaņā ar līgumu

prasītājai bija pienākums apsaimniekot dzīvojamo māju un sniegt komunālos pakalpojumus, savukārt atbildētājai bija pienākums savlaicīgi norēķināties

par saņemtajiem pakalpojumiem. Atbildētāja kopš 2005.gada janvāra nepilda ar līgumu uzņemtās saistības. Prasītāja vairākkārt lūgusi atbildētāju

nokārtot savas parādsaistības. Atbildētāja tikai daļēji atmaksā piestādītos rēķinus.

2015.gada 19.maijā prasītāja atbildētājai nosūtījusi pirmstiesas brīdinājumu ar aicinājumu apmaksāt izveidojušos parādu, taču atbildētāja parādu

nav samaksājusi.

Uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu atbildētājas parāds bija 6644,95 EUR, ko veido parāds par saņemtajiem pakalpojumiem 3598,91

EUR un līgumsods par termiņā neveiktajiem maksājumiem 3046,04 EUR. Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu prasītāja samazinājusi līgumsoda apmēru

līdz 359,89 EUR.

Prasītāja, pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu, Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 6.pantu, Civillikuma 1587., 1590.,

1651., 1652., 1716., 1717., 1720., 1828.pantu, lūdz piedzīt no atbildētājas parādu par saņemtajiem pakalpojumiem 3598,91 EUR un līgumsodu par

termiņā neveiktajiem maksājumiem 359,89 EUR, kopā 3958,80 EUR; piedzīt no atbildētājas prasītājas samaksāto valsts nodevu 393,09 EUR un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR.

Atbildētāja savus rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesā nav iesniegusi.

Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotā pārstāve /pers. C/ prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā minētajiem argumentiem. Paskaidroja, ka

papildus līgumā minētajiem pakalpojumiem, atbildētāja tika nodrošināta ar elektrību, elektrību koplietošanas telpās un atkritumu izvešanu.

Atbildētāja uz tiesas sēdi neieradās, par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu nolēma izskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes, jo par tiesas sēdi atbildētājai paziņots

likumā noteiktajā kārtībā.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītājas pilnvarotās pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Ar lietas materiāliem apstiprinās, ka saskaņā ar Ogres rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Lielvārdes pagasta zemesgrāmatas nodalījumu

Nr./numurs/ atbildētāja kopš 2002.gada 16.aprīļa ir dzīvokļa īpašuma Nr.59 un pie dzīvokļa īpašuma piederošo 479/34875 kopīpašuma domājamo daļu

no daudzdzīvokļu mājas /adrese/, Lielvārdes novadā, kadastra numurs /numurs/īpašniece (lietas 14.-15.lapa).

Lietā nodibināts, ka 2002.gada 2.maijā starp prasītāju (iepriekšējais nosaukums Lielvārdes pilsētas pašvaldības uzņēmums ,,REMTE”) un

atbildētāju noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums (lietas 18.-21.lapa).

Saskaņā ar līguma 1.punktu mājas pārvaldnieks apņemas uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju, savukārt dzīvokļa īpašnieks apņemas segt

mājas pārvaldniekam visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli viņa dzīvokļa lielumam atbilstošai

izdevumu daļai.

Līguma 3.1.apakšpunkts noteic, ka maksa par mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu saskaņā ar Lielvārdes pilsētas domes lēmumiem par katru

kārtējo mēnesi līdz nākošā mēneša 10.datumam dzīvokļa īpašniekam jāsamaksā mājas pārvaldniekam.

Civillikuma 1587.pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto. Atbilstoši Civillikuma 1590.pantam katrai

pusei ir pret otru tiesība par līguma izpildīšanu.

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies [..].

Ņemot vērā, ka atbildētājai parāds par nekustāmā īpašuma apsaimniekošanu un komunālajam pakalpojumiem izveidojies kopš 2004.gada

1.decembra līdz 2016.gada 30.novembrim, tiesa atzīst, ka izšķirot strīdu piemērojamas gan likuma „Par dzīvokļa īpašumu”, gan Dzīvokļa īpašuma likuma

normas.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (likuma redakcija, kas bija spēkā periodā no 2004.gada 1.decembra līdz 2010.gada 31.decembrim) 8.panta

pirmā daļa noteica, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Minētā likuma 12.panta pirmā daļa (likuma redakcija, kas bija spēkā periodā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim) noteica, ka

dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces

lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu

īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

līgumā.

Savukārt minētā likuma 12.pants (likuma redakcija, kas bija spēkā periodā no 2004.gada 1.decembra līdz 2009.gada 31.decembrim) noteica, ka

dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā

arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības

dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu. Ja dzīvokļa īpašnieks ir valsts vai pašvaldība, tā slēdz rakstveida līgumu ar daudzdzīvokļu mājas

pārvaldītāju par kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumu segšanu proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktu (likuma redakcija, kas bija spēkā periodā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2016.gada

30.novembrim) dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram,

apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo un otro daļu (likuma redakcija, kas bija spēkā periodā no 2011.gada 1.janvāra līdz

2016.gada 30.novembrim), dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku

kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa

īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata

noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu

tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā

samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Savukārt saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.pantu viens no dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principiem ir pārvaldīšanas procesa

nepārtrauktība.

Tiesa atzīst, ka ar minētājām likuma „Par dzīvokļa īpašumu” un Dzīvokļa īpašuma likuma normām, kā arī starp pusēm noslēgto līgumu noteikts

atbildētājas pienākums norēķināties ar apsaimniekotāju par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājas parādu apliecina prasītājas sagatavotais parāda aprēķins, atbildētāja to nav apstrīdējusi, nav iesniegusi paskaidrojumus par prasību,

nav arī iesniegusi pierādījumus tam, ka prasības pieteikumā norādītā parāda summa ir samaksāta.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams parāds 3598,91 EUR apmērā par periodu no 2004.gada

1.decembra līdz 2016.gada 30.novembrim.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (likuma redakcija, kas bija spēkā periodā no 2004.gada 1.decembra līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods

ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Savukārt Civillikuma 1717.panta pirmā un otrā daļa (likuma redakcija, kas bija spēkā periodā no 2004.gada 1.decembra līdz 2013.gada

31.decembrim) noteica, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt nevien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic

līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Civillikuma 1716.pants (likuma redakcija, kas bija spēkā periodā no 2014.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim) noteic, ka līgumsods ir

pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par

saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu

maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne

vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Civillikuma 1717.pants (likuma redakcija, kas bija spēkā periodā no 2014.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim) noteic, līgumsoda

apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam

godīgai darījumu praksei.

Attiecībā uz līgumsoda piedziņu, tiesa konstatē, ka saskaņā ar līguma 3.4.apakšpunktu puses pielīgušas, ka maksas par dzīvojamās mājas

uzturēšanu un apsaimniekošanu un komunālo maksājumu kavējumu gadījumos maksājams līgumsods 3% apmērā no kopējās parādu summas, kurš tiek

aprēķināts vienu reizi mēnesī. Par kavējumu maksāšanas kārtībā tiek uzskaitīts maksājums par kārtējo mēnesi, kas tiek iemaksāts mājas pārvaldnieka

namu pārvaldes kasē pēc 10.datuma nākošajā mēnesī.

Tiesa atzīst par pamatotu prasītājas argumentu par to, ka pielīgtais un aprēķinātais līgumsods saskaņā ar līguma 3.4.apakšpunktu nav samērīgs,

tāpēc tas ir samazināts līdz 10% no pamatparāda. Taču tiesa atzīst, ka aprēķinātais līgumsods 0,1% dienā no neatmaksātās summas arī nav samērīgs un

tas ir līdzvērtīgs līgumsodam 3% no pamatparāda mēnesī. Tiesa atzīst, ka līgumsoda apmērs 0,1% dienā ir pilnīgi identisks tam līgumsoda apmēram par

kādu puses bija vienojušās līgumā, proti 3% no pamatparāda mēnesī, līdz ar to nav saskatāms atbildētājas tiesību aizskārums, turklāt tiesa atzīst, ka

prasītāja vienpersoniski nav tiesīga grozīt līgumsoda likmi, bet ņemot vērā to, ka galīga līgumsoda apmērs (0,1% no pamatparāda dienā) neatšķiras no

līgumsoda apmēra (3% no pamatparāda mēnesī) un ņemot vērā to, ka atbildētāja ilgstoši neveic maksājumus prasītājai un kā arī ņemot vērā to, ka

līgumsods ir samazināts līdz 10% no pamatparāda, tiesa atzīst, ka no atbildētājas piedzenams līgumsods 359,89 EUR apmērā par periodu no 2004.gada

1.decembra līdz 2016.gada 30.novembrim.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Saskaņā ar minēto tiesību normu prasītājas labā no atbildētājas piedzenami tiesas izdevumi – samaksātā valsts nodeva 393,09 EUR apmērā, ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR apmērā, kopā 397,79 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds

norādīts prasības pieteikumā. Līdz ar to prasītājai nosakāmas tiesības saņemt likumiskos procentus par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz

sprieduma izpildei 6% gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas. Procentu pieaugums, iestājoties Civillikuma 1763.pantā norādītajiem apstākļiem,

apstājas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, tiesa nosaka atbildētājai sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no tā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 190., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Lielvārdes Remte”, reģistrācijas Nr.47403003224, parādu 3598,91 EUR par

periodu no 2004.gada 1.decembra līdz 2016.gada 30.novembrim, līgumsodu par termiņā neveiktajiem maksājumiem 359,89 EUR par periodu no

2004.gada 1.decembra līdz 2016.gada 30.novembrim un tiesas izdevumus 397,79 EUR, kopā- 4356,59 EUR (četri tūkstoši trīs simti piecdesmit seši

euro un 59 centi), samaksa veicama uz SIA „Lielvārdes Remte” norēķinu kontu ,,Swedbank” AS konta Nr.LV05HABA0551030219792, kods

HABALV22.

Noteikt SIA „Lielvārdes Remte”, reģistrācijas Nr.47403003224, tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā no neatmaksātās pamatparāda summas.

Noteikt termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Ogres rajona tiesā.

Tiesnese / personiskais paraksts / Ž.Gaigale- Prudņikova