Court dismisses VAT and income tax appeal, upholding tax authority's decision on corrected accounting entries.

NORAKSTS

Lieta Nr.42785209

A7852-09/32

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā, 2010.gada 23.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese R.Paegle,

piedaloties pieteicējas - sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „AGH‖

pilnvarotajai pārstāvei E.L.,

atbildētāja – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta

pilnvarotajai pārstāvei I.R.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA

„AGH‖ (turpmāk – pieteicēja) pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk –

VID) ģenerāldirektora 2009.gada 3.aprīļa lēmuma Nr.19.1/7919 atcelšanu daļā, ar kuru

atstāts negrozīts VID Zemgales reģionālās iestādes (turpmāk – ZRI) direktora vietas

izpildītāja 2009.gada 26.janvāra lēmums Nr.01-10.02/16 daļā par papildu nomaksai

budžetā noteikto pievienotās vērtības nodokli Ls 2952,69, soda naudu Ls 1476,35 un

nokavējuma naudu Ls 1074,85; uzņēmumu ienākuma nodokli Ls 3513,45, soda naudu Ls

1756,73 un nokavējuma naudu 839,85; kā arī daļā par samazināto no budžeta

atmaksājamo pievienotās vērtības nodokli Ls 1263, 44 un soda naudu Ls 624,70.

Aprakstošā daļa

[1] 2009.gada 30.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā (turpmāk – tiesa) saņemts

pieteicējas pieteikums par VID ģenerāldirektora 2009.gada 3.aprīļa lēmuma Nr.19.1/7919

(turpmāk - pārsūdzētais Lēmums) atcelšanu daļā, ar kuru atstāts negrozīts VID ZRI

direktora vietas izpildītāja 2009.gada 26.janvāra lēmums Nr.01-10.02/16 (turpmāk –

sākotnējais lēmums) daļā par papildu nomaksai budžetā noteikto pievienotās vērtības

nodokli Ls 2952,69, soda naudu Ls 1476,35 un nokavējuma naudu Ls 1074,85;

uzņēmumu ienākuma nodokli Ls 3513,45, soda naudu Ls 1756,73 un nokavējuma naudu

839,85; kā arī daļā par samazināto no budžeta atmaksājamo pievienotās vērtības nodokli

Ls 1263, 44 un soda naudu Ls 624,70. Pieteikumā ietverts arī lūgums – apturēt

administratīvā akta darbību tā pārsūdzētajā daļā.

[2] Pārsūdzētajā Lēmumā (lietas 73.-82.lapa) norādīti tālāk minētie argumenti.

[2.1] Laikā no 2008.gada 2.septembra līdz 2008.gada 21.novembrim VID ZRI

pieteicējai veica pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) auditu par 2006.gada

janvāri – 2007.gada decembri, kā arī uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN)

auditu par 2006. un 2007.gadu.

[2.2] 2008.gada 21.novembrī pieņemts lēmums par audita rezultātiem Nr.144

(turpmāk – lēmums par audita rezultātiem), ar kuru papildus nomaksai budžetā noteikti

nodokļu maksājumi Ls 11 616,55 (tai skaitā: PVN 2952,69, soda nauda Ls 1476,35 un

nokavējuma nauda Ls 1075,86; UIN Ls 3513,45, soda nauda Ls 1756,73 un nokavējuma

nauda Ls 841,47), kā arī samazināts no budžeta atmaksājamais PVN Ls 1263,44 un

aprēķināta soda nauda Ls 624,70 apmērā. Minēto lēmumu pieteicēja apstrīdēja.

[2.3] 2009.gada 26.janvārī VID ZRI direktora vietas izpildītājs pieņēmis lēmumu

Nr.01-10.02/16 (turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru lēmums par audita rezultātiem

atstāts negrozīts. Minēto lēmumu pieteicēja apstrīdēja.

[2.4] VID uzskata, ka pieteicēja nav ievērojusi likuma „Par grāmatvedību‖ 2. un

7.pantā noteikto, likuma „Par pievienotās vērtības nodokli‖ 8.panta otrās daļas un 5.1 daļas

prasības, 10.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto, kā arī Gada pārskatu likuma 22.panta

pirmās daļas nosacījumus.

[2.5] Pārbaudē konstatēts, ka pieteicēja saskaņā ar SIA „ADV Druka‖ vārdā

izrakstītajiem rēķiniem par klientu piesaisti, telemārketinga, reklāmas un transporta

pakalpojumiem 2006.gada jūlija priekšnodokļa atskaitījumos iekļāvusi Ls 1022,03;

augustā – Ls 3159,00, bet decembrī – Ls 35,l0; vienlaikus 2006.gada peļņas vai

zaudējumu aprēķina uzrādītajās izmaksās iekļaujot Ls 23423. SIA „ADV Druka‖ vārdā

noslēgtos līgumus, pieņemšanas – nodošanas aktus un rēķinus atbilstoši paraksta

atšifrējumam parakstījis V.Č.

[2.6] SIA „ADV Druka‖ amatpersona V.Č. 2006.gada 6.decembrī VID Finanšu

policijas pārvaldē (turpmāk – FPP) sniedzis paskaidrojumu, ka par sabiedrības [SIA „ADV

Druka‖] amatpersonu kļuvis pēc trešās personas lūguma, operatīvās vadības funkcijas

uzņēmumā nav veicis un nevienu nav pilnvarojis to darīt.

Tādējādi vienīgā amatpersona, kura bija tiesīga slēgt darījumus SIA „ADV Druka‖

vārdā un pārstāvēt minēto uzņēmumu, noliedz darījumu veikšanu. Saskaņā ar VID datiem,

SIA „ADV Druka‖ izslēgta no ar PVN apliekamo personu reģistra 2007.gada 10.janvārī.

[2.7] Pieteicējas pārstāvis VID nav iesniedzis pierādījumus par darījumu faktiem, kā

arī nav sniedzis detalizētu informāciju par darījumu apstākļiem, kas norādīti līgumos. Līdz

ar to VID netika iesniegta informācija par konkrētiem klientiem, kuri apzināti SIA „ADV

Druka‖ pakalpojumu rezultātā; nav uzradīti konkrēti reklāmas materiāli, kas izvietoti

ārstniecības iestādēs; nav sniegta informācija par konsultāciju saņemšanu (jautājumos par

virtuves projektu izstrādi, higiēnas prasībām pārtikas apritē un veselības aprūpē) un

projektu pieteikumu sagatavošanu iepirkuma konkursiem). Nav gūts apstiprinājums

pakalpojumu saņemšanas faktiem no SIA „ADV Druka‖. Līdz ar to minētā uzņēmuma

vārdā izrakstītie rēķini nav uzskatāmi par nodokļu rēķiniem, uz kuru pamata pieteicēja būtu

tiesīga atskaitīt priekšnodokli. SIA „ADV Druka‖ vārdā izrakstītie rēķini satur nepatiesu

informāciju, tādēļ tie nav atzīstami par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem.

[2.8] Lai apliekamā persona būtu tiesīga veikt priekšnodokļa atskaitījumus,

pakalpojumiem jābūt saņemtiem no attiecīgajā nodokļa rēķinā norādītās konkrētās ar PVN

apliekamās personas (pakalpojumu sniedzēja). Nodokļu maksātāja tiesības uz

priekšnodokļa atskaitīšanu nevar tikt atzītas, pamatojoties uz nenotikušu darījumu.

[2.9] Atbildētājs konstatējis, ka zemāka iestāde kļūdaini noteikusi kavējuma

periodu, PVN nokavējuma naudas aprēķinā nepamatoti iekļaujot audita uzsākšanas

dienu - 2008.gada 2.septembri. Līdz ar to veikts nokavējuma naudas pārrēķins, proti, par

termiņā nenomaksāto PVN maksājama nokavējuma nauda Ls 1074,85 apmērā.

[2.10] Tā kā pārbaudē konstatētie fakti ļauj apšaubīt SIA „ADV Druka‖ vārdā

izrakstītajos rēķinos norādīto pakalpojumu sniegšanas faktu, tad saskaņā ar Gada pārskatu

likuma 4.panta trešo daļu un 22.panta pirmo daļu, tika samazinātas pieteicējas 2006.gada

peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītās pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas par Ls

23423 un par minēto summu palielināts ar UIN apliekamais ienākums.

[2.11] Atbildētājs konstatējis, ka VID ZRI kļūdaini noteikusi kavējuma periodu,

UIN nokavējuma naudas aprēķinā nepamatoti iekļaujot audita uzsākšanas dienu -

2008.gada 2.septembri. Līdz ar to veikts nokavējuma naudas pārrēķins, proti, par termiņā

nenomaksāto UIN maksājama nokavējuma nauda Ls 839,85.

[3] Pieteikums (lietas 3.-16.lapa) pamatots ar šādiem apsvērumiem:

[3.1] Darījumu ar SIA „ADV Druka‖ faktiskā esamība auditā netika apšaubīta.

Pieņemot pieteicējai nelabvēlīgu lēmumu, tas jāpamato ar tiesību normām. Savukārt VID

(turpmāk arī – atbildētājs) kā svarīgāko argumentu izvirza V.Č. paskaidrojumu un vienīgi

uz minētā paskaidrojuma pamata atbildētājs atzīst pieteicējas darījumus par nenotikušiem.

Tiesiskā valstī nav pieņemams, ka iestāde pieņem lēmumu uz pieņēmumu pamata, pat

necenšoties to pamatot ar tiesību normām.

[3.2] 2006.gada 9.maijā noslēgts līgums ar SIA „ADV Druka‖ par priekšizpēti

iepirkumam par virtuves iekārtu uzstādīšanu un ierīkošanu (lai noskaidrotu paredzamo

līgumcenu un iekārtu uzstādīšanas termiņus iepirkuma organizēšanai). Minētajā līgumā

paredzēta nepieciešamo dokumentu sagatavošana, iesniedzamo projektu saskaņošana ar

vajadzīgajām institūcijām, kā arī konsultācijas visās saistošajās jomās. 2006.gada

10.augustā darbs paveikts un par to sastādīts darba pieņemšanas - nodošanas akts.

2008.gada 15.augustā SIA „ADV Druka‖ izrakstījusi rēķinu Nr.1508/06A, kas tajā pašā

dienā ticis apmaksāts.

[3.3] Iesniedzot minētā līguma darbības laikā sagatavotos projektus, pieteicēja

ieguvusi tiesības uzstādīt vairākas profesionālās virtuves, kā arī sagatavojusies strādāt

profesionālo virtuvju uzstādīšanas jomā patstāvīgi.

[3.4] 2006.gada 3.jūlijā ar SIA „ADV Druka‖ noslēgts līgums par klientu piesaisti,

telemārketinga un reklāmas pakalpojumu sniegšanu. Veikts apjomīgs darbs, kura rezultātā

izveidotas potenciālo klientu datu bāzes; izstrādāta reklamēšanas stratēģija atsevišķi

katram no pieteicējas sniegtajiem pakalpojumiem; apzinātas medicīnas iestādes - gan

stacionāri, gan ambulatorās iestādes; kā arī mācību iestādes, laboratorijas un citas iestādes,

kurām būtu interesanti iepazīties ar pieteicējas piedāvājumu. Potenciālie klienti tikuši

apzināti un informēti par pieteicējas piedāvājumu. Darbs paveikts 2008.gada 26.jūlijā un

par to sastādīts darbu pieņemšanas - nodošanas akts. Sagatavotās potenciālo klientu datu

bāzes pieteicēja izmanto vēl aizvien.

[3.5] Lai palielinātu piedāvātās produkcijas noietu profesionālo virtuvju jomā

2006.gada 2.augustā ar SIA „ADV Druka‖ noslēgts līgums, par klientu piesaisti,

telemārketinga un reklāmas pakalpojumu sniegšanu, pakalpojuma popularizēšanai klientu

vidū. Tikuši apzināti potenciālie klienti, kuriem pašu spēkiem nebūtu iespējas sagatavot

nepieciešamo dokumentāciju, lai sagatavotos profesionālās virtuves iegādei. Minētā līguma

darbības laikā sagatavoti standarta piedāvājumi vairākām ārstniecības iestādēm dažādās

Latvijas vietās; pēc potenciālo klientu iesniegtajiem telpu plāniem, izstrādāti iespējamie

risinājumi profesionālo virtuvju ierīkošanai. Projekti iesniegti potenciālajiem klientiem, lai

tie varētu izvērtēt iespējas ierīkot šādas virtuves. Darbs pabeigts 2006.gada 27.augustā un

par to sastādīts darbu pieņemšanas - nodošanas akts. SIA „ADV Druka‖ izrakstītais rēķins

apmaksāts 2006.gada 29.augustā.

[3.6] Darījumu dokumenti noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, darījumi

nav apstrīdēti un tie ir tiesiski. Ne rēķinos, ne arī citos dokumentos kā pakalpojuma

sniedzējs nav minēts V.Č., bet gan SIA „ADV Druka‖, līdz ar to darījums noticis starp

divām juridiskām personām. SIA „ADV Druka‖ ir reģistrēta Komercreģistrā. Rēķinus

SIA „ADV Druka‖ vārdā parakstījis valdes loceklis V.Č., kurš atzīst, ka dokumentus ir

parakstījis. Tādējādi minētā persona apliecinājusi, ka darījums noticis, pakalpojums

sniegts. SIA „ADV Druka‖ izrakstītajos rēķinos ir pieļautas neprecizitātes (atsauces uz

līgumiem), tomēr darījumi ir identificējami. Par pieļautajām neprecizitātēm bija

piemērojama administratīvā atbildība, taču tas nevar būt par pamatu, lai liegtu tiesības

atskaitīt priekšnodokli. Pieteicēja nevar būt atbildīga par SIA „ADV Druka‖ darbību,

savukārt no pieteicējas puses ļaunprātība nav konstatējama.

[4] 2009.gada 29.maijā tiesā saņemts atbildētāja rakstveida paskaidrojums (lietas

90. – 91.lapa), kurā norādīts, ka atbildētājs pieteikumu uzskata par nepamatotu un lūdz

noraidīt, balstoties uz pārsūdzētajā Lēmumā norādīto pamatojumu (sk. šā sprieduma

2.punktu).

[5] 2009.gada 3.jūnijā tiesa noraidīja pieteicējas lūgumu par administratīvā akta

darbības apturēšanu tā pārsūdzētajā daļā (lietas 112. – 116.lapa).

[6] Tiesas sēdē pieteicējas pilnvarotā pārstāve uzturēja pieteikumu, atsaucoties uz

pieteikumā minētajiem apsvērumiem. Papildus paskaidroja, ka pieteicējas darījumi

apšaubīti, pamatojoties vienīgi uz darījumu partnera sniegto paskaidrojumu. Audita

materiālos nav pierādījumu tam, ka darījumi faktiski nav notikuši. V.Č. sniegtais

paskaidrojums vērtējams kritiski, jo viņš bija valdes loceklis SIA „ADV druka‖ un atzīst,

ka dokumentus ir parakstījis. Lai gan V.Č. apgalvo, ka nav veicis saimniecisko darbību,

tomēr valdes locekļa funkcijās ietilpst darījumu apstiprināšana un juridiskā noformēšana.

V.Č. apstiprina, ka uzņēmums juridiskajā adresē ir atradies; ka viņš [V.Č.] saņēmis algu

par valdes locekļa pienākumu pildīšanu LVL 60 mēnesī; ka ir veicis arī bankas operācijas

uzņēmuma vārdā, kā valdes loceklis. Strīds ir par to, vai V.Č. paskaidrojums ir

pieradījums tam, ka pieteicēja nav maksājusi nodokli likumā noteiktajā apjomā.

Pieteicējas ieskatā V.Č. paskaidrojums liecina par to, ka viņš kā uzņēmuma amatpersona

pieļāvis likuma pārkāpumus, taču nav pierādījumu tam, ka pieteicēja zināja vai varēja

zināt par šādiem SIA „ADV druka‖ pārkāpumiem darījumu veikšanas brīdī. Pieteicējas

darījumi bijuši saistīti ar projektu sagatavošanu, pieteicēja tirgū piedāvā specializētas

mēbeles laboratorijām. SIA „ADV druka‖ nodrošināja pieteicējai reklāmu un klientu

piesaisti. Nav pamata uzlikt nodokļu sankciju slogu tam darījumu partnerim, kurš ir

atrodams un eksistē, tikai tāpēc, ka otra darījuma puse atteikusies no darījuma. Audita

laikā nebija iebildumu par darījumu faktisko esamību, šāds iebildums parādījies

apstrīdēšanas procesā. Uzņēmuma iekšējo dokumentu (datubāzes, e-pastu sarakste)

uzturēšanu un glabāšanu normatīvie akti nereglamentē, tāpēc tos nebija iespējams iesniegt

VID. Nodokļu administrācijai iesniegti visi grāmatvedības dokumenti.

[7] Atbildētāja pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, uzturot

pārsūdzētajā Lēmumā ietverto pamatojumu. Papildus paskaidroja, ka pārsūdzētais

Lēmums pamatots ar audita laikā iegūtajiem pierādījumiem. V.Č. paskaidrojumā norādīts,

ka uzņēmuma juridiskajā adresē viņš dažreiz ticies ar grāmatvedi vārdā „I.‖. Pieteicējas

darījumu partneris - SIA „ADV druka‖ 2007.gada 10.janvārī izslēgta no PVN reģistra,

pamatojoties uz to, ka uzņēmums juridiskajā adresē neatrodas. Izdrukā no Nodokļu

informatīvās sistēmas (turpmāk – NIS) centralizētās datu bāzes redzams, ka SIA „ADV

druka‖ sniegusi atskaites par divām personām. I.T. nebija sasniedzama un uzņēmuma

grāmatvedības dokumenti iesniegti netika. Auditā lietā ir NIS izdrukas, no kurām

redzams, ka vairakkārt tika sūtīti brīdinājumi, taču tie netika ņemti vērā. Pieteicēja nav

iesniegusi nevienu pierādījumu par darījumu faktisko esamību un nav iesniegta

informācija arī par darījumu apstākļiem.

Motīvu daļa

[8] Uzklausot administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējot

lietas materiālus, tiesa nonāca pie secinājuma, ka pieteikums nav pamatots un tādēļ ir

noraidāms.

[9] Atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli‖ 10.panta pirmās daļas

1.punktā noteiktajam, tikai VID reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa

deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām

apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par

precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai [.].

Senāts ir norādījis, ka likuma „Par pievienotās vērtības nodokli‖ 10.panta pirmās

daļas 1.punkts jātulko, ņemot vērā PVN un priekšnodokļa būtību un to darbības

mehānismu. PVN ir netiešais nodoklis, kas tiek iekasēts preču ražošanas un realizācijas

visās stadijās no nodokļu maksātāja – preces ražotāja vai realizētāja, tādējādi veidojot

PVN iekasēšanas ķēdi. Tā kā PVN ir nodoklis par jaunradīto vērtību, nevis preces

apgrozījumu, tad PVN īstais maksātājs ir preces galējais patērētājs. Savukārt tie preces

ražošanā un realizēšanā iesaistītie nodokļu maksātāji, kuri PVN summas ir iemaksājuši

valsts budžetā, bet nav galējie preces patērētāji, ir tiesīgi pretendēt uz priekšnodokļa

atskaitījumu. Proti, saņemt atpakaļ no budžeta to PVN summu, kas tika nomaksāta

iegādājoties preci. (sk. Senāta 2004.gada sprieduma lietā SKA-44 9. punktu).

Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli‖ 1.panta 9.punktā noteikts, ka

priekšnodoklis ir PVN summa, kas norādīta ar PVN apliekamajai personai izrakstītajā

PVN rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās

darbības nodrošināšanai.

No minētajām tiesību normām izriet, ka pakalpojumu sniegšanas gadījumā

personai ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu vienīgi tad, ja ievēroti visi likumā

ietvertie nosacījumi: 1) abi darījuma dalībnieki ir reģistrēti VID kā PVN maksātāji; 2)

pakalpojums ir sniegts ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai; 3) ir saņemts un

apmaksāts nodokļu rēķins.

Likumā noteiktās tiesības atskaitīt priekšnodokli ir vērtējamas kā nodokļu

maksātāja izņēmuma tiesības, jeb priekšrocības. Senāts ir atzinis, ka ar likuma „Par

pievienotās vērtības nodokli‖ 10.panta pirmās daļas 1.punktu likumdevējs PVN

maksātājiem ir piešķīris zināmas priekšrocības, tas ir, devis tiesību atskaitīt priekšnodokli,

ja pastāv visi šajā tiesību normā paredzētie priekšnoteikumi. Tāpēc pirms šīs tiesības

izmantošanas nodokļu maksātājam ir pienākums pārliecināties, vai darījuma partneris ir

PVN maksātājs un vai pastāv citi priekšnoteikumi priekšnodokļa atskaitīšanai,

neuzmanība ir nepieļaujama. Iztrūkstot kaut vienam no šiem priekšnoteikumiem, nodokļu

maksātājam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli (sk. Senāta 2004.gada spriedumu lietā

SKA-114).

Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda, vai izskatāmajā gadījumā ir izpildīti visi minētie

priekšnoteikumi, lai atzītu, ka pieteicējai bija tiesības atskaitīt priekšnodokli par

darījumiem ar SIA „ADV Druka‖. Tiesai arī jāpārbauda, vai pieteicējas uzrādītie darījumi

ar SIA „ADV Druka‖ ir notikuši tieši ar rēķinā norādīto juridisko personu.

[10] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli‖ 8.panta otrā daļa noteic, ka

pakalpojuma sniegšana ir notikusi, ja pakalpojums sniegts pasūtītājam vai atlīdzība par

pakalpojumu saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas.

Tā paša panta sestā daļa cita starp nosaka, ka par nodokļu rēķiniem izmantojami

dokumenti, kuri noformēti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un kuros ir iekļautas visas

likumā noteiktās ziņas par pakalpojumu sniedzēju, pakalpojumu saņēmēju, pakalpojuma

veidu un apjomu, norādīta atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem, nodokļa likme,

aprēķinātais nodoklis, kā arī pakalpojumu sniegšanas datums.

Senāts vairākkārt norādījis, ka preču pavadzīmes un rēķini, kuros ir norādītas

likumā noteiktās ziņas, ir uzskatāmi par nodokļa rēķiniem un darījumu apliecinošiem

dokumentiem likuma „Par pievienotās vērtības nodokli‖ 8.panta izpratnē un šāda

dokumenta esamība ļauj pieņemt, ka rēķinā norādītā prece ir saņemta vai pakalpojums ir

sniegts. Taču šāds pieņēmums neizslēdz iespēju administratīvā procesa dalībniekiem to

apstrīdēt, iesniedzot attiecīgus pierādījumus, kas apliecina pretējo (sk. piemēram, Senāta

2004.gada sprieduma lietā SKA-114 12.punktu).

[11] Izskatāmajā gadījumā VID konstatējis, ka pieteicējas darījumu partnera SIA

„ADV Druka‖ vārdā noslēgto darījumu dokumentus, kā arī līgumus un pieņemšanas-

nodošanas aktus, ir parakstījusi minētā uzņēmuma vienīgā amatpersona ar pārstāvības

(paraksta tiesībām) – V.Č.

Lietā ir V.Č. 2006.gada 6.decembrī sniegtais paskaidrojums (lietas 92.lapa) VID

Finanšu policijas pārvaldei, no kura izriet, ka V.Č. par SIA „ADV Druka‖ amatpersonu ir

kļuvis pēc trešās personas lūguma, uzņēmumu nav vadījis, ar saimniecisko darbību nav

nodarbojies un nav nevienu citu personu pilnvarojis to darīt. V.Č. savā paskaidrojumā atzīst,

ka ir parakstījis dažādus dokumentus (līgumus, pavadzīmes), kurus viņam piegādājusi I.T. Ar

I.T. esot satikušies Rīgas centrā vai stacijā, bet dažreiz satikušies SIA „ADV Druka‖

juridiskajā adresē. SIA „ADV Druka‖ grāmatvedību kārtojis Rolands Celmiņš. Par to, ka

sadarbojies ar I. un parakstījis dokumentus, V.Č. saņēmis atlīdzību (algu) Ls 60 mēnesī.

V.Č. savā paskaidrojumā arī norāda, ka nezina, kur atrodas SIA „ADV Druka‖ atskaites

un grāmatvedības dokumenti, pieļauj, ka tie varētu būt pie I.T. vai pie Rolanda Celmiņa.

Pēc I.T. norādījumiem V.Č. esot atvēris norēķinu kontu bankā, kā arī esot izņēmis skaidru

naudu, kuru nodevis I.T. Par SIA „ADV Druka‖ naudas līdzekļu izlietojumu V.Č. nav

bijis informēts.

No V.Č. paskaidrojuma secināms, ka SIA „ADV Druka‖ vienīgā amatpersona,

kura bija tiesīga darījumu veikšanas brīdī pārstāvēt uzņēmumu, noliedz darījumu veikšanu ar

pieteicēju; kā arī noliedz, ka būtu vadījusi minēto uzņēmumu un veikusi saimniecisko darbību.

V.Č. nav bijis informēts, kur atrodas uzņēmuma grāmatvedības dokumenti, kā arī neko nevar

paskaidrot par uzņēmuma veiktajiem darījumiem un naudas līdzekļiem.

[12] Pārbaudes laikā VID konstatējis, ka SIA „ADV Druka‖ juridiskajā adresē

neatrodas; 2007.gada 10.janvārī minētais uzņēmums ticis izslēgts no ar PVN apliekamo

personu reģistra; [grāmatvedības jautājumos] kvalificēta trešā persona nevar gūt skaidru

priekšstatu par pieteicējas saimnieciskajiem darījumiem ar SIA „ADV Druka‖ (lietas 26.,

27.lapa).

No lietas materiāliem izriet, ka nodokļu administrācijai netika iesniegti objektīvi

pārbaudāmi pierādījumi par pieteicējas darījumu faktiem (darījumi ar SIA „ADV Druka‖),

proti, VID nav iesniegta detalizēta informācija par darījumu apstākļiem, kas norādīti

līgumos; par konkrētiem piesaistītajiem klientiem, kuri apzināti SIA „ADV Druka‖

pakalpojumu rezultātā; nav uzradīti konkrēti reklāmas materiāli, kas izvietoti ārstniecības

iestādēs; nav sniegta informācija par konsultāciju saņemšanu (jautājumos par virtuves

projektu izstrādi, higiēnas prasībām pārtikas apritē un veselības aprūpē) un projektu

pieteikumu sagatavošanu iepirkuma konkursiem).

Tādējādi VID nav bijis iespējas pārliecināties par pieteicējas uzrādīto darījumu

(darījumi ar SIA „ADV Druka‖) faktisko norisi, apjomu, kā arī nav gūts apstiprinājums

pakalpojumu saņemšanas faktiem no SIA „ADV Druka‖.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka VID ir bijis pietiekams pamats apšaubīt

pieteicējas uzrādītos darījumus ar SIA „ADV Druka‖.

[13] Pieteicēja uzskata, ka darījumu dokumenti noformēti atbilstoši normatīvo

aktu prasībām, darījumi nav tikuši apstrīdēti un tie ir tiesiski, tādēļ VID nebūtu pamata

tos apšaubīt. Pieteicēja uzskata, ka atbildētājam nav tiesību apšaubīt divu juridisko

personu savstarpējos darījumus, ja uzņēmumu amatpersonas tikušas reģistrētas

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, darījumi noformēti atbilstoši normatīvajos aktos

noteiktajām prasībām.

Minētajiem pieteicējas argumentiem tiesa nevar piekrist, jo nodokļu

administrācijas tiesības un pienākums kontrolēt nodokļu maksātāju deklarācijās norādīto

darījumu tiesiskumu izriet no vairākām tiesību normām, tajā skaitā:

[13.1] Likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu‖ 8.pants paredz, ka VID uzdevumi

nodokļu (nodevu) administrēšanā (turpmāk - nodokļu administrēšana) ir noteikti likumā

„Par nodokļiem un nodevām‖ (18.pants). Papildus tiem Valsts ieņēmumu dienests:

uzskaita un reģistrē nodokļu maksātājus un ar nodokļiem apliekamos objektus (1.punkts);

piedzen Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļu un nodevu parādus, arī citu

valsts noteikto obligāto maksājumu parādus, kuru iekasēšana saskaņā ar normatīvajiem

aktiem piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam (2.punkts); lai izpildītu šajā pantā noteiktos

uzdevumus, seko jebkuru juridisko un fizisko personu saimnieciskajai un finansiālajai

darbībai (8.punkts).

[13.2] Likuma „Par nodokļiem un nodevām‖ 18.pantā noteikti nodokļu

administrācijas pienākumi, un tie ir šādi: nodrošināt, lai šo likumu un citu nodokļu

(nodevu) likumus ievēro gan nodokļu maksātāji, gan nodokļu administrācija (1.punkts);

kontrolēt nodokļu (nodevu) aprēķināšanas un maksāšanas pareizību (2.punkts). Savukārt,

tā paša likuma 23.pants paredz VID tiesības precizēt maksājamā nodokļa apmēru, un šī

panta sestajā daļā noteikts, ka, veicot nodokļu revīziju (auditu), nodokļu administrācijai ir

tiesības uz aprēķinu pamata noteikt nodokļu maksājumu apmēru atbilstoši [.] nodokļu

administrācijas rīcībā esošajām ziņām, ja ir konstatēts, ka nodokļu maksātājs ir veicis

darījumu, lai izvairītos no nodokļu vai nodevu maksāšanas, vai nav identificējams kāds

no darījuma dalībniekiem (2.punkts).

[13.3] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli‖ 10.panta pirmās daļas 1.punktā

minēto tiesību – atskaitīt PVN kā priekšnodokli, konstatēšana nemaz nav iespējama bez

nodokļu maksātāja uzrādīto darījumu izvērtēšanas.

Šāds secinājums netieši izriet arī no citas tā paša likuma normas, proti, no

12.panta 11.1.daļas, kura reglamentē pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu un

nosaka, ka VID ir tiesības aizkavēt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu [.], ja šā

panta vienpadsmitajā daļā noteiktajā laikā pieņemts lēmums par apliekamās personas

maksājamo nodokļu kontroles (pārbaudes, revīzijas) uzsākšanu, par tiem darījumiem,

kuru pārbaudei nepieciešama papildu informācija, — līdz dienai, kad nodokļu

administrācija ir izvērtējusi darījumu un pieņēmusi lēmumu par pieprasījuma pamatotību.

Tiesa secina, ka abos gadījumos – kā izlemjot jautājumu par pārmaksātās PVN

summas atmaksāšanu, tā arī izlemjot jautājumu par nodokļu maksātāja tiesībām atskaitīt

PVN kā priekšnodokli, nodokļu administrācijai ir pienākums izvērtēt nodokļu maksātāja

uzrādīto darījumu tiesiskumu, jo kontroles mehānisms ir identisks.

VID tiesības izvērtēt nodokļu maksātāju darījumus izriet no nodokļu likumos

noteiktās nodokļu administrācijas kompetences. Savukārt tas vien, ka uzņēmuma

amatpersona tikusi reģistrēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, vēl pats par sevi

nepierāda faktu, ka patiešām ir noticis konkrēts darījums ar attiecīgo uzņēmumu. Tādējādi

lietā esošie pierādījumi ir izvērtējami kopsakarā ar VID veiktajā pārbaudē konstatētajiem

apstākļiem.

[14] Tiesa uzskata, ka VID savāktie pierādījumi pilnībā apstiprina apstākļus, ka

pieteicējas uzrādītie darījumi ar SIA „ADV Druka‖ faktiski nevarēja notikt ar rēķinā

uzrādīto personu, jo vienīgā uzņēmuma amatpersona, kura bija tiesīga slēgt darījumus

SIA „ADV Druka‖ vārdā, tos noliedz un neko nespēj paskaidrot par konkrēto darījumu

apstākļiem. Audita laikā nodokļu administrācija nav guvusi apstiprinājumu tam, ka SIA

„ADV Druka‖ faktiski pieteicējai būtu sniegusi pakalpojumus.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām‖ 38.pantā noteikto, gadījumā, ja

nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu maksājumu

lielumam, pierādījumus par nodokļu maksājumu lielumu nodrošina nodokļu maksātājs.

Tādējādi pierādīšanas pienākums gulstas uz pieteicēju un līdz ar to pieteicējas

rīcībā bija jābūt attiecīgiem pierādījumiem, ar kuru palīdzību pieteicēja varētu apstiprināt

savu apgalvojumu patiesumu, gadījumā, ja pieteicēja nepiekrīt VID veiktajam aprēķinam.

Pieteicēja par saviem darījumiem ar SIA „ADV Druka‖ neiesniedza atbilstošus

pierādījumus nodokļu administrācijai administratīvā procesa laikā iestādē, kā arī tiesai

netika iesniegts neviens pierādījums, kas objektīvi apstiprinātu pieteikumā minētos

apstākļus. Pieteicējas pilnvarotā pārstāve tiesas sēdes laikā par pieteicējas darījumiem ar

SIA „ADV Druka‖ un darījumu apstākļiem tiesai neko konkrēti nevarēja paskaidrot.

Tiesa nav konstatējusi tādus apstākļus, kas dotu pamatu šaubām par nodokļu

administrācijas amatpersonu objektivitāti vai kompetences trūkumu. Līdz ar to nav

objektīva pamata apšaubīt audita pārskatā un pārsūdzētajā Lēmumā nostiprināto ziņu

objektivitāti.

Izvērtējot pieteicējas noslēgtos darījumus pēc to ekonomiskā un juridiskā satura,

tiesa secina, ka SIA „ADV Druka‖ pieteicējai izrakstītie PPR nevar tikt uzskatīti par

pietiekošiem pierādījumiem tam, ka pieteicēja attiecīgos pakalpojumus būtu saņēmusi

tieši no PPR uzrādītās personas, un, ka PPR norādītie pakalpojumi faktiski tikuši sniegti.

Tādējādi pieteicējas uzrādītie darījumi ar SIA „ADV Druka‖ nekādā veidā nenodrošina

citus ar PVN apliekamus darījumus (PVN „ķēde‖ faktiski ir pārtrūkusi).

Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājs ir pamatoti secinājis, ka PPR satur nepatiesas

ziņas un neatbilst darījumu faktiskajiem apstākļiem.

[15] Likuma „Par grāmatvedību‖ 2.pants nosaka, ka uzņēmuma [.] grāmatvedībai

ir uzskatāmi jāatspoguļo visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi un īpašuma stāvoklis.

Grāmatvedība ir jākārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu

gūt skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un tā saimnieciskajiem

darījumiem noteiktā laika posmā, kā arī lai varētu konstatēt katra saimnieciskā darījuma

sākumu un izsekot tā norisi. Grāmatvedības sniegtajai informācijai ir jābūt patiesai,

salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai.

Tā paša likuma 7.pants noteic, ka grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt

ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu. Ierakstiem grāmatvedības

reģistros jābūt savlaicīgi izdarītiem, pilnīgiem, precīziem un sistemātiski sakārtotiem.

Nav pieļaujami ieraksti, kuru saturs vai mērītāji atšķiras no attaisnojuma dokumenta.

No citētajām tiesību normām izriet, ka uzņēmuma grāmatvedības dokumentos

iekļautajām ziņām ir jāatbilst uzņēmuma faktiskajiem darījumiem. Bez tam, uzņēmuma

grāmatvedība jākārto tā, lai nodokļu administrācijas amatpersonas objektīvi varētu

izsekot katra darījuma norisi. Tiesa atzīst, ka minētās prasības pieteicēja nav izpildījusi, jo

PPR tika ietvertas nepatiesas ziņas, līdz ar to šādus PPR nevar atzīt par darījumu

attaisnojuma dokumentiem likuma „Par grāmatvedību‖ 2. un 7.panta izpratnē, kā to

pamatoti ir norādījis atbildētājs pārsūdzētā Lēmuma pamatojumā.

Secināms, ka pakalpojumu saņemšana ir jāpierāda ar tiesiskiem un korektiem

dokumentiem, par kādiem nevar uzskatīt SIA „ADV Druka‖ vārdā pieteicējai izrakstītos

PPR, jo tie neatspoguļo objektīvus faktus, un, tādējādi nevar būt par tiesisku darījumu

apliecinājumu.

No minētā izriet, ka pieteicēja nav bijusi pietiekami rūpīga izvēloties darījumu

partnerus, jo nav pievērsusi pienācīgu uzmanību darījumu juridiskajam un

ekonomiskajam saturam, kā rezultātā nav izpildījusi likuma „Par pievienotās vērtības

nodokli‖ 10.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktos priekšnosacījumus. Līdz ar to

secināms, ka pieteicēja bez tiesiska pamata ir izmantojusi tiesības atskaitīt priekšnodokli,

tādējādi samazinot budžetā maksājamo PVN summu par Ls 2952,69.

[16] Gada pārskatu likuma 4.panta otrajā un trešajā daļā cita starp noteikts, ka

gada pārskatu sastāda atbilstoši likumam ―Par grāmatvedību‖, šim likumam un citiem

normatīvajiem aktiem. Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par

sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas

plūsmu.

Atbilstoši tā paša likuma 25.panta pirmās daļas 4. un 8.punktam, gada pārskata

posteņi jānovērtē atbilstoši šādiem grāmatvedības principiem: peļņas vai zaudējumu

aprēķinā jāietver ar pārskata gadu saistītie ieņēmumi un izmaksas neatkarīgi no

maksājuma datuma un rēķina saņemšanas vai izrakstīšanas datuma. Izmaksas jāsaskaņo

ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos; sabiedrības saimnieciskie darījumi

jāiegrāmato un jāatspoguļo gada pārskatā, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību,

nevis tikai juridisko formu.

Ievērojot citētajās tiesību normās noteikto un pamatojoties uz likuma „Par

grāmatvedību‖ 2. un 7.pantu, tiesa atzīst, ka VID ir pamatoti samazinājis pieteicējas

2006.gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītās pārdotās produkcijas ražošanas

izmaksas par Ls 23 423 un par minēto summu palielināts ar UIN apliekamais ienākums.

Darījumi ar SIA „ADV Druka‖ pieteicējas grāmatvedības dokumentos tikuši iegrāmatoti

bez tiesiskiem darījumu attaisnojuma dokumentiem.

Likuma ―Par uzņēmumu ienākuma nodokli‖ 4.panta pirmajā daļā cita starp ir

noteikts, ka nodokļa maksātāja apliekamais ienākums ir gada pārskata peļņas vai

zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma

nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai

izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par

to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras

objektu uzturēšana. Apliekamais ienākums tiek koriģēts (grozīts) saskaņā ar šo likumu.

Ievērojot minēto, kā arī to, ka pieteicēja bija veikusi grāmatvedības dokumentos

tādus ierakstus, kas nav pamatoti ar tiesiski noformētiem darījumus apliecinošiem

dokumentiem (SIA „ADV Druka‖ pieteicējai izrakstītie PPR saturēja nepatiesas ziņas;

darījumi nebija salīdzināmi; nebija izsekojama darījumu norise un līdz ar to arī nebija

izsekojama faktiskā naudas plūsma), nodokļu administrācijai bija pienākums veikt

korekcijas pieteicējas UIN deklarācijās.

Attiecīgi papildu nomaksai budžetā pamatoti tika noteikts UIN Ls 3513,45

apmērā.

Matemātiski pārrēķinot pārsūdzētajā Lēmumā norādītās un papildus nomaksai

budžetā noteiktās nodokļu maksājumu summas (PVN, nokavējuma nauda un soda nauda;

UIN, nokavējuma nauda un soda nauda; kā arī samazinātais no budžeta atmaksājamais

PVN), tiesa kļūdas nekonstatē. Izvērtējot pārsūdzētā Lēmuma tiesiskumu, tiesa

nekonstatē ne materiālo, ne procesuālo tiesību normu pārkāpumus VID rīcībā. Līdz ar to

tiesa atzīst, ka pārsūdzētais Lēmums ir tiesisks un pamatots, tādēļ nav leģitīma pamata tā

atcelšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. - 251.pantu un 289. -

291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda :

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „AGH‖ pieteikumu par Valsts

ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2009.gada 3.aprīļa lēmuma Nr.19.1/7919 atcelšanu

daļā, ar kuru atstāts negrozīts VID ZRI direktora vietas izpildītāja 2009.gada 26.janvāra

lēmums Nr.01-10.02/16 daļā par papildu nomaksai budžetā noteikto pievienotās vērtības

nodokli Ls 2952,69, soda naudu Ls 1476,35 un nokavējuma naudu Ls 1074,85;

uzņēmumu ienākuma nodokli Ls 3513,45, soda naudu Ls 1756,73 un nokavējuma naudu

839,85; kā arī daļā par samazināto no budžeta atmaksājamo pievienotās vērtības nodokli

Ls 1263, 44 un soda naudu Ls 624,70.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas

Jelgavas tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2010.gada 23.aprīlī.

Tiesnese (paraksts) R.Paegle