Court dismissed firearm permit appeal citing lack of legal reliance and public safety interests.

NORAKSTS

Lieta Nr. A 42 4693 07

Lietvedības Nr. A 2291-08/8

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008.gada 29.decembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis M.Birkmanis,

piedaloties pieteicējam E.R., pieteicēja pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam

advokātam Normundam Liepiņam,

atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts

policijas pilnvarotajam pārstāvim Andrim Sudāram,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu E.R. pieteikumā par Valsts

policijas priekšnieka 2007.gada 19.februāra lēmuma Nr.42 atcelšanu daļā.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas

pārvaldes (turpmāk – Rīgas pilsētas GPP KPP) Atļauju sistēmas nodaļas

priekšnieka 2006.gada 14.novembra lēmumu Nr.56 (turpmāk – sākotnējais

lēmums) atteikts izsniegt E.R. gludstobra un vītņstobra šaujamieroču

iegādāšanās atļaujas.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, E.R. to apstrīdēja Valsts policijas

priekšniekam.

[2] Ar Valsts policijas (turpmāk arī – atbildētājs) priekšnieka

A.Lieljukša 2007.gada 19.februāra lēmumu Nr.42 atcelts sākotnējais

lēmums un pieņemts pieteicējam nelabvēlīgāks administratīvais akts,

nosakot, ka šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču

iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju izsniegšanas liegums E.R.,

pamatojoties uz Ieroču aprites likuma 20.panta 4.punktu, ir spēkā līdz

2009.gada 26.oktobrim.

[3] 2007.gada 16.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemts E.R.

(turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums, kurā pieteicējs lūdz tiesu atcelt Valsts

policijas priekšnieka A.Lieljukša 2007.gada 19.februāra lēmumu Nr.42

(turpmāk – Lēmums) daļā, ar kuru izdots adresātam nelabvēlīgāks

administratīvais akts.

Pieteikumā norādīti šādi argumenti.

[3.1] Pieteicējs ir Latvijas Mednieku biedrības biedrs, pieteicējam

iepriekš līdz 2004.gadam īpašumā ir bijuši gan gludstobra, gan vītņstobra

ieroči.

[3.2] Pieteicējs nepārsūdzēja Rīgas pilsētas GPP KPP Atļauju sistēmas

nodaļas 2004.gada 12.novembra lēmumu, ar kuru anulēta medību

šaujamieroču glabāšanas atļauja, un ieročus atsavināja likumā noteiktā

kārtībā.

[3.3] Tā kā lēmums, ar kuru anulēta medību šaujamieroču glabāšanas

atļauja, pamatots ar Ieroču aprites likuma 13.panta 2.punktu, pieteicējs pēc

diviem gadiem, t.i., 2006.gada oktobrī vērsās Rīgas pilsētas GPP KPP

Atļauju sistēmas nodaļā ar iesniegumu par medību šaujamieroča glabāšanas

atļaujas izsniegšanu, taču pieteicējam tika atteikts izsniegt šādu atļauju,

pamatojoties uz Ieroču aprites likuma 20.panta 4.punktu, jo Sodu reģistrā ir

uzrādīts, ka pieteicējs ir administratīvi sodīts un kopš soda uzlikšanas nav

pagājuši divi gadi.

[3.4] Atteikumu izsniegt medību šaujamieroču glabāšanas atļauju

pieteicējs apstrīdēja Valsts policijas priekšniekam, taču saņēma vēl

nelabvēlīgāku administratīvo aktu. Uzskata, ka, gatavojot Lēmuma

projektu, ir nepareizi interpretētas likuma normas un nav pilnīgi un

savstarpējā sakarībā izvērtēti visi faktiskie lietas apstākļi, tādējādi nonākts

pie secinājuma, ka izdodams adresātam nelabvēlīgāks administratīvais akts,

proti, ka šaujamieroču glabāšanas atļaujas izsniegšanas liegums ir spēkā

līdz 2009.gada 26.oktobrim. Taču šāds secinājums neatbilst ne Ieroču

aprites likuma būtībai, ne konkrētajai tiesiskajai situācijai.

[3.5] Atbildētājs nav ņēmis vērā un izvērtējis apstākli, ka 2004.gadā

pieteicējam anulēja ieroču glabāšanas atļauju, šīs atļaujas anulēšanas

pamatojumu, kā arī likumisko pamatu. Atbilstoši Ieroču aprites likuma

13.panta otrajai daļai ieroču atļauju anulē uz laiku no viena līdz trim

gadiem un šī ir speciālā likuma norma.

[3.6] Atbildētājs nav ņēmis vērā faktu, ka pieteicējs nav sodīts par

Ieroču aprites likuma pārkāpumiem, bet gan atteicies no alkohola

pārbaudes saistībā ar transportlīdzekļa vadīšanu nevis ieroču lietošanu vai

glabāšanu. Saistībā ar ieroču apriti pieteicējs no alkohola pārbaudes nebūtu

atteicies. Tāpat atbildētājs nav ņēmis vērā faktu, ka pieteicējs atteicās no

pārbaudes ne jau tāpēc, ka ir izdarījis kādu pārkāpumu, bet tāpēc, ka

uzskatīja, ka Ceļu policijai nebija tiesību pieprasīt alkohola pārbaudi.

[3.7] Atbildētājs nepamatoti norāda, ka pieteicējs atstājis ieročus

savā automašīnā bez uzraudzības, jo, braucot no medībām, pieteicējs

apstājās pie kafejnīcas un automašīna tika novietota pie kafejnīcas loga,

tādējādi atbildētāja apgalvojumi neiztur kritiku.

[3.8] Lai izdarītu secinājumus, ka pieteicējs ieroču glabāšanas

atļaujas izsniegšanas gadījumā apdraudētu sabiedrības drošību, pieteicējs

bija jāaicina uz pārrunām un jālūdz iesniegt papildus dokumentus par

pieteicēja personību.

[3.9] Iesniegumam par atļaujas izsniegšanu tika pievienota mednieka

apliecība, līdz ar to pieteicēja vēlme iegādāties medību ieročus bija

saprotama un nepārprotama.

[3.10] Atbildētājs nepareizi interpretējis Ieroču aprites likuma

20.panta 4.punktu.

[4] Atbildētāju pārstāvošā iestāde Valsts policija tiesā iesniegtajā

rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pieteikums ir nepamatots un

noraidāms, pamatojoties uz tālāk minētajiem apsvērumiem.

[4.1] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk –

LAPK) 312.panta pirmā daļa noteic, ka transporta līdzekļu vadītāji un

personas, kuras pārkāpušas medību noteikumus vai zvejas noteikumus,

uzskatāmas par sodītām ar speciālo tiesību atņemšanu no dienas, kad

pieņemts lēmums par šo tiesību atņemšanu. Lēmums par visa veida

transporta līdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 36 mēnešiem E.R. tika

pieņemts un stājās spēkā 2004.gada 26.oktobrī.

[4.2] Saskaņā ar LAPK 38.pantu, ņemot vērā, ka pieteicējs pie

administratīvās atbildības saukts 2004.gada 26.oktobrī, piemērojot naudas

sodu četrsimt latu un visu kategoriju transporta līdzekļu vadīšanas tiesību

atņemšanu uz 36 mēnešiem, par administratīvi nesodītu personu pieteicējs

būtu atzīstams gadu pēc pēdējā administratīvā soda izpildes (naudas soda

nomaksas vai pēc speciālo tiesību atņemšanas termiņa notecējuma), kas ir

būtisks nosacījums Ieroču aprites likuma 20.panta 4.punktā noteiktā

ierobežojuma termiņa aprēķināšanā. Pieņemot, ka administratīvais sods –

visu kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 36

mēnešiem, salīdzinoši ar uzlikto naudas sodu, vadoties pēc LAPK

299.panta pirmajā daļā, 299.1 pantā un 300.pantā noteiktajiem naudas soda

atmaksas termiņiem, tiks izpildīts kā beidzamais administratīvais sods, tad

E.R., atbilstoši LAPK 38.pantam, par administratīvi nesodītu personu

uzskatāms ar 2008.gada 26.oktobri. Līdz ar to šaujamieroču vai lielas

enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju

izsniegšanas liegums pieteicējam, pamatojoties uz Ieroču aprites likuma

20.panta 4.punktu, ir spēkā līdz 2010.gada 26.oktobrim.

[4.3] Ievērojot privātpersonas tiesību ievērošanas principu, ņemot

vērā, ka pieteicējam piemērotais sods – visu kategoriju transportlīdzekļu

vadīšanas tiesību atņemšanu uz 36 mēnešiem, ir stingrāks nekā to nosaka

šobrīd spēkā esošā tiesību norma, Valsts policija uzskatīja, ka, nosakot

Ieroču aprites likuma 20.panta 4.punktā noteikto ierobežojuma termiņu, ir

vērā ņemams LAPK 8.panta otrajā daļā noteiktais, nosakot, ka

ierobežojuma termiņš ir aprēķināms no 2007.gada 26.oktobra, līdz ar to

minētais ierobežojums E.R. ir spēkā līdz 2009.gada 26.oktobrim.

[4.4] Pēc atbildētāja uzskatiem sākotnējais lēmums bija atceļams un

satura ziņā izdodams pieteicēja interesēm nelabvēlīgāks administratīvais

akts, jo Rīgas pilsētas GPP KPP Atļauju sistēmas nodaļas priekšnieks

M.Tarasovs, nosakot Ieroču aprites likuma 20.panta 4.punktā noteikto

ierobežojumu termiņu, ir pārkāpis materiālo tiesību normas un procesuālo

tiesību normas, kas aizsargā sabiedrības intereses.

[4.5] Pieņemot Lēmumu, atbildētājs ir ņēmis vērā ne tikai

administratīvajā lietā tiesiski pamatotos (apstiprinātos) faktus, bet arī

atsaucies uz tiesu praksi, piemēram, uz 2005.gada 16.marta spriedumu

administratīvajā lietā Nr.A42157404, kur tiesa atzinusi, ka Ieroču aprites

likuma 20.panta 4.punkta mērķis ir nodrošināt sabiedrisko kārtību un liegt

personām, kuru rīcība liecina, ka tās pārkāpj sabiedrisko kārtību, vēl jo

vairāk atbildību pastiprinošos apstākļos (alkohola un citu apreibinošo vielu

ietekmē), tiesības glabāt ieročus.

[4.6] Atbilstoši administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem

materiāliem, ņemot vērā pieteicēja sūdzībā norādītās ziņas, viņa personību,

kā arī Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 18.decembra spriedumu

lietā Nr.A42174505 (AA 813-06/13), Valsts policija neguva pārliecību, ka

ieroču iegādāšanās atļauju izsniegšanas gadījumā netiks apdraudēta

sabiedriskā drošība. Pēc atbildētāja uzskatiem, ierobežojot E.R. tiesības

iegādāties šaujamieročus uz noteiktu laika periodu, sabiedrības labums

būtu nozīmīgāks nekā pieteicēja tiesību vai tiesisko interešu ierobežojums.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu.

Papildus paskaidroja, ka ieroču iegādāšanās termiņa ierobežojums ir

pagarināts nepamatoti. Tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols

par atteikšanos no alkohola pārbaudes, uz tā pamata 2004.gada

12.novembrī tika anulēta ieroču nēsāšanas atļauja. Nevar saskaitīt divus

dažādus sodus, jo viens ir saistīts ar ceļu satiksmi, bet otrs ar ieroču apriti.

Uzskata, ka atļaujas anulēšanas termiņš beidzās 2006.gadā, kad pieteicējs

vērsās ar iesniegumu par atļaujas izsniegšanu. Norādīja, ka jāņem vērā

tiesiskās paļāvības princips.

[6] Atbildētāja pilnvarotais pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina,

pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā tiesai norādītajiem

argumentiem.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus un noklausoties administratīvā

procesa dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un

noraidāms.

[8] Tiesa konstatē lietā šādus faktiskos apstākļus:

[8.1] 2004.gada 26.oktobrī Aizkraukles rajona policijas pārvaldes

Kārtības policijas Ceļu policijas nodaļas priekšnieks A.Jančevskis pieņēma

lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.037/VB513710, ar kuru nolēma

sodīt E.R. par LAPK 149.15 panta astotajā daļā un 149.10 panta pirmās daļas

13.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu izdarīšanu ar naudas sodu

četrsimt latu apmērā un visu kategoriju transportlīdzekļa vadīšanas tiesību

atņemšanu uz 36 mēnešiem, par to, ka 2004.gada 24.oktobrī E.R.

Aizkraukles pagastā, pa Kalna ielu, virzienā no kafejnīcas „Klinta 2” uz

kultūras namu vadīja automašīnu BMW 528 ar valsts reģistrācijas numuru

/dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/ pa ceļa kreiso pusi. Pirms

braukšanas uzsākšanas automašīna bija novietota 326.ceļa zīmes „Apstāties

aizliegts” darbības zonā, pēc dokumentu pārbaudes E.R. atteicās no asins

pārbaudes alkohola koncentrācijas organismā noteikšanai (lietas 35.,

36.lapa).

Minētais lēmums ar Aizkraukles rajona policijas pārvaldes Kārtības

policijas priekšnieka 2004.gada 6.decembra lēmumu Nr.037VB513710/1

atstāts negrozīts.

Nepiekrītot šim lēmumam, pieteicējs to pārsūdzēja Administratīvajā

rajona tiesā, kas ar 2005.gada 29.augusta spriedumu pieteikumu par

Aizkraukles rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas priekšnieka

2004.gada 6.decembra lēmumu Nr.037VB513710/1 atcelšanu noraidīja

(lietas 42.-47.lapa) un Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas

kārtībā sakarā ar pieteicēja apelācijas sūdzību, E.R. pieteikumu atzina par

nepamatotu un noraidīja (lietas 48.-64.lapa);

[8.2] ar Rīgas pilsētas GPP KPP Atļauju sistēmas nodaļas 2004.gada

12.novembra lēmumu anulēta E.R. medību šaujamieroču glabāšanas atļauja

(lietas 37., 38.lapa);

[8.3] 2006.gada 24.oktobrī pieteicējs Rīgas pilsētas GPP KPP

Atļauju sistēmas nodaļā vērsās ar iesniegumu par gludstobra un vītņstobra

šaujamieroču atļaujas izsniegšanu (lietas 65.lapa);

[8.4] ar Rīgas pilsētas GPP KPP Atļauju sistēmas nodaļas priekšnieka

M.Tarasova 2006.gada 14.novembra lēmumu Nr.56 atteikts izsniegt E.R.

gludstobra un vītņstobra šaujamieroču iegādāšanās atļaujas (lietas 71.,

72.lapa);

[8.5] ar Valsts policijas priekšnieka 2007.gada 19.februāra lēmumu

Nr.42 atcelts Rīgas pilsētas GPP KPP Atļauju sistēmas nodaļas priekšnieka

M.Tarasova 2006.gada 14.novembra lēmums Nr.56 un pieņemts

pieteicējam nelabvēlīgāks administratīvais akts (lietas 8.-14.lapa).

Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem.

[8.5.1] Pieprasot ziņas par administratīvā pārkāpuma lietā

Nr.VB513710 pieņemtajiem lēmumiem, tika apstiprinātas E.R. sūdzībā

norādītās ziņas, par lēmuma par viņa saukšanu pie administratīvās

atbildības, pieņemšanas datumu – 2004.gada 26.oktobri.

[8.5.2] Rīgas pilsētas GPP KPP Atļauju sistēmas nodaļas priekšnieks

2006.gada 14.novembrī, pieņemot lēmumu Nr.56 un nosakot datumu, no

kura aprēķināms ierobežojuma termiņš saskaņā ar Ieroču aprites likuma

20.panta 4.punktu, ir vadījies pēc Iekšlietu ministrijas Informācijas centra

informācijas sistēmas „Filtrs” sniegtajām ziņām. Taču Iekšlietu ministrijas

Informācijas centra informācijas sistēmas „Filtrs” paziņojums nesatur ziņas

par administratīvā pārkāpuma lietā Nr.VB513710 sākotnēji pieņemto

lēmumu 2004.gada 26.oktobrī, no kura aprēķināms Ieroču aprites likuma

20.panta 4.punktā noteiktais ierobežojuma termiņš.

[8.5.3] Saskaņā ar LAPK 38.pantu, ņemot vērā, ka pieteicējs pie

administratīvās atbildības saukts 2004.gada 26.oktobrī, piemērojot naudas

sodu četrsimt latu un visu kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesību

atņemšanu uz 36 mēnešiem, par administratīvi nesodītu personu pieteicējs

būtu atzīstams gadu pēc pēdējā administratīvā soda izpildes (naudas soda

nomaksas vai pēc speciālo tiesību atņemšanas termiņa notecējuma).

Pieņemot, ka administratīvais sods – visu kategoriju

transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 36 mēnešiem, salīdzinoši

ar uzlikto naudas sodu, vadoties pēc LAPK 299.panta pirmajā daļā,

299.1 pantā un 300.pantā noteiktajiem naudas soda atmaksas termiņiem,

tiks izpildīts kā beidzamais administratīvais sods, tad E.R., atbilstoši LAPK

38.pantam, par administratīvi nesodītu personu uzskatāms ar 2008.gada

26.oktobri. Līdz ar to šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču

iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju izsniegšanas liegums

pieteicējam, pamatojoties uz Ieroču aprites likuma 20.panta 4.punktu, ir

spēkā līdz 2010.gada 26.oktobrim.

[8.5.4] Ievērojot, ka 2004.gada 26.oktobrī, saucot E.R. pie

administratīvās atbildības pēc LAPK 149.15 panta astotās daļas,

administratīvais sods tika noteikts spēkā esošās tiesību normas ietvaros, bet

minētā tiesību norma, kas ir spēkā uz Lēmuma pieņemšanas dienu

(2005.gada 15.septembra likuma redakcijā), paredz mīkstāku sodu, ka

LAPK 8.panta otrā daļa paredz, ka aktiem, kas mīkstina atbildību par

administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks

un ievērojot privātpersonas tiesību ievērošanas principu, tika noteikts, ka

ierobežojums ir spēkā līdz 2009.gada 26.oktobrim.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Rīgas pilsētas GPP KPP Atļauju

sistēmas nodaļas priekšnieka 2006.gada 14.novembra lēmums Nr.56 tika

atcelts un izdots satura ziņā E.R. interesēm nelabvēlīgāks administratīvais

akts, jo Rīgas pilsētas GPP KPP Atļauju sistēmas nodaļas priekšnieks

M.Tarasovs, nosakot Ieroču aprites likuma 20.panta 4.punktā noteikto

ierobežojumu termiņu, ir pārkāpis materiālo tiesību normas un procesuālo

tiesību normas, kas aizsargā sabiedrības intereses.

[8.5.5] Interpretējot Ministru kabineta 2005.gada 1.marta noteikumu

Nr.159 „Ieroču, munīcijas un gāzes pistoļu (revolveru) iegādāšanās,

reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, nēsāšanas,

realizēšanas un kolekciju veidošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi

Nr.159) 90. un 89.punkta normas, pielietojot gramatisko interpretācijas

metodi, Valsts policija uzskata, ka E.R. sev piederošos medību

šaujamieroci bija tiesīgs pārvest no medībām tikai uz Noteikumu Nr.159

89.punktā norādītajām vietām. Atstājot šaujamieroci automašīnā, kas

novietota pie kafejnīcas, pieteicējs nenodrošināja tādus šaujamieroča

pārvadāšanas apstākļus, kas nepieļauj šaujamieroča nokļūšanu

nepiederošas personas rokās.

[8.5.6] Izvērtējot administratīvajā lietā Nr.A42174505 apkopotos

materiālus, administratīvā pārkāpuma lietā esošos materiālus, ņemot vērā

sūdzībā norādītās ziņas un pieteicēja personību, Valsts policija secināja, ka

E.R. nerada pārliecinošu uzskatu, ka ieroču iegādāšanās atļauju

izsniegšanas gadījumā netiks apdraudēta sabiedriskā drošība. Līdz ar to,

ierobežojot pieteicēja tiesības uz noteiktu laiku, sabiedrības ieguvums būs

nozīmīgāks nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojums.

[8.5.7] E.R. savā 2006.gada 24.oktobra iesniegumā nav norādījis

ieroču iegādes iemeslus, kas ir obligāts nosacījums saskaņā ar Noteikumu

Nr.159 12.punktu. Ieroču aprites likuma 20.panta 6.punkts aizliedz izsniegt

šaujamieroču vai lielas jaudas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas

vai nēsāšanas atļauju personai, kura minējusi nepamatotus ieroču

iegādāšanās iemeslus.

[8.5.8] LAPK 149.15 panta astotās daļas dispozīcija, ņemot vērā

administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes un juridisko vērtējumu,

izmantojot vēsturisko, sistēmisko un teleoloģisko interpretācijas metodi,

atbilst Ieroču aprites likuma 20.panta 4.punktā noteiktās tiesību normas

jēgai.

[9] Lietā nav strīda, ka pieteicējs 2004.gada 26.oktobrī saukts pie

administratīvās atbildības par LAPK 149.15 panta astotās daļas pārkāpumu

un sodīts ar naudas sodu četrsimt latu un visu kategoriju transportlīdzekļu

vadīšanas tiesību atņemšanu uz 36 mēnešiem un, ka pieteicējam ar Rīgas

pilsētas GPP KPP Atļauju sistēmas nodaļas 2004.gada 12.novembra

lēmumu anulēta medību šaujamieroču glabāšanas atļauja.

Lietā pastāv strīds par to vai atbildētājs pamatoti noteicis, ka ieroču

iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļauju izsniegšanas liegums

pieteicējam ir spēkā līdz 2009.gada 26.oktobrim.

[10] Izvērtējot lietas materiālus, tiesa konstatē, ka atbildētājs

2007.gada 19.februārī ir pieņēmis pieteicējam nelabvēlīgāku administratīvo

aktu, nosakot, ka ieroču iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļauju

izsniegšanas liegums ir spēkā līdz 2009.gada 26.oktobrim.

Pieteicēja mērķis ir, lai atbildētājs izsniegtu pieteicējam medību

gludstobra un vītņstobra šaujamieroču iegādāšanās un glabāšanas atļauju,

tātad, lai tiktu izdots labvēlīgs administratīvs akts.

Lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir

jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai tiesības no attiecīgā

publisko tiesību subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā

prasījumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja piemērojamā

tiesību norma nosaka noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā

labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā attiecīgie

apstākļi ir iestājušies. Ja tiesa norāda uz kādu obligātu apstākli, kuram būtu

jābūt, bet kurš konkrētajā gadījumā nav iestājies, tiesa var noraidīt

prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, arī neanalizējot, vai ir

iestājušies pārējie tiesību normā minētie apstākļi. Turklāt šādā gadījumā

tiesa nav saistīta tikai ar administratīvā akta pamatojumā norādītajiem

argumentiem. Izskatot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu, tiesai neatkarīgi no iestādes lēmumā (atteikumā) ietvertā

pamatojuma ir objektīvi jāizvērtē, vai pieteicējam ir tiesības uz labvēlīgu

administratīvo aktu. Konstatējot, ka kāds labvēlīga administratīvā akta

izdošanas priekšnoteikums nav iestājis, tiesai nav pamata apmierināt

prasījumu (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta

2007.gada 12.aprīļa sprieduma lietā SKA-118 10.punktu).

Līdz ar to tiesai jāvērtē vai pastāv priekšnosacījumi labvēlīga

administratīvā akta izdošanai, vienlaicīgi izvērtējot Lēmuma tiesiskumu.

Prasījums par Lēmuma atcelšanu nav izskatāms kā atsevišķs prasījums.

Tātad tiesai jāizvērtē tikai prasījums par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu – pienākuma uzlikšanu atbildētājam izsniegt medību gludstobra

un vītņstobra šaujamieroču iegādāšanās un glabāšanas atļauju.

[11] Tiesas ieskatā, lietā sākotnēji ir izšķirams jautājums, vai

atbildētājs pamatoti pieņēma pieteicēja interesēm nelabvēlīgāku

administratīvo aktu, proti, vai pamatoti noteica ieroču iegādāšanās,

glabāšanas un nēsāšanas atļauju izsniegšanas liegumu līdz 2009.gada

26.oktobrim.

[11.1] LAPK 312.panta pirmā daļa noteic, ka transporta līdzekļu

vadītāji (..) uzskatāmi par sodītiem ar speciālo tiesību atņemšanu no dienas,

kad pieņemts lēmums par šo tiesību atņemšanu. Savukārt LAPK 38.pants

noteic, ja administratīvi sodītā persona gada laikā no dienas, kad beigusies

soda izpildīšana, nav izdarījusi jaunu administratīvo pārkāpumu, tā

atzīstama par administratīvi nesodītu.

Kā tika konstatēts iepriekš, pieteicējs saukts pie administratīvās

atbildības 2004.gada 26.oktobrī. Pieteicējs sodīts ar naudas sodu četrsimt

latu un visu kategoriju transporta līdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz

36 mēnešiem. Atbilstoši LAPK 312.panta pirmajai daļai, pieņemot, ka

speciālo tiesību atņemšana ir izpildīts kā beidzamais administratīvais sods,

tad šī soda izpildīšana beidzās 2007.gada 26.oktobrī. Tas nozīmē, ka

pieteicējs atbilstoši LAPK 38.pantam atzīstams par administratīvi nesodītu

gadu pēc administratīvā soda izpildīšanas, proti, 2008.gada 26.oktobrī.

[11.2] LAPK 8.pants noteic, ka persona, kura izdarījusi

administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā

pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Aktiem, kas mīkstina atbildību par

administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks,

tas ir, tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas.

(..).

Tiesa konstatē, ka uz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas laiku

LAPK 149.15 panta astotā daļa paredzēja par šīs tiesību normas pārkāpumu

transportlīdzekļa vadītājam naudas sodu no četrsimt līdz piecsimt latiem un

transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz trim gadiem. Savukārt uz

Lēmuma pieņemšanas dienu šī tiesību norma (2005.gada 22.septembra

redakcijā) paredzēja transportlīdzekļa vadītājam administratīvo arestu no

desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, naudas sodu piecsimt latu apmērā un

transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz diviem gadiem.

Līdz ar to atbildētājs, ievērojot LAPK 8.panta normu, pareizi noteica,

ka administratīvā soda – speciālo tiesību atņemšanas soda izpildīšana

beidzās 2006.gada 26.oktobrī un atbilstoši LAPK 38.pantam pieteicējs

atzīstams par administratīvi nesodītu no 2007.gada 26.oktobra.

[11.3] Noteikumu Nr.159 24.punkts noteic, ka, konstatējot Ieroču

aprites likumā noteiktos ierobežojumus, Valsts policijas iestāde neizsniedz

ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

Ieroču un munīcijas iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas

ierobežojumus fiziskām personām nosaka Ieroču aprites likuma 20.pants.

Šī likuma panta 4.punkts (likuma redakcijā, kas bija spēkā iesnieguma

izskatīšanas brīdī) noteica, ka šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko

ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju aizliegts izsniegt

personai, kura pēdējo divu gadu laikā administratīvi sodīta par alkohola,

narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem

vai par sīko huligānismu.

Kā redzams no lietas materiāliem, pieteicējs ar iesniegumu par

medību šaujamieroču iegādāšanās atļaujas izsniegšanu vērsās 2006.gada

24.oktobrī un, kā noskaidrots iepriekš [11.2] punktā, pieteicējs par

administratīvi nesodītu personu atzīstams no 2007.gada 26.oktobra. Līdz ar

to atbildētājs pamatoti konstatēja, ka uz iesnieguma izskatīšanas brīdi

pastāvēja Ieroču aprites likuma 20.panta 4.punktā noteiktie ierobežojumi,

proti, pieteicējs pēdējo divu gadu laikā ir administratīvi sodīta persona,

tādējādi atbildētājam, konstatējot šo ierobežojumu, bija jāatsaka izsniegt

ieroču iegādāšanās atļauju.

[11.4] Administratīvā procesa likuma 81.panta otrās daļas 4.punkts

noteic, ka augstāka iestāde ar savu lēmumu var izdot satura ziņā citādu

administratīvo aktu. Savukārt šī panta trešā daļa noteic, ja lēmums par

apstrīdēto administratīvo aktu (administratīvais akts) nedrīkst būt

iesniedzēja interesēm nelabvēlīgāks nekā apstrīdētais administratīvais akts,

izņemot gadījumu, kad augstāka iestāde konstatē, ka ir pārkāptas obligātās

materiālo tiesību normas vai pārkāptas tādas procesuālo tiesību normas, kas

aizsargā sabiedrības intereses.

Kā redzams no lietas materiāliem, izskatot pieteicēja iesniegumu,

Rīgas pilsētas GPP KPP Atļauju sistēmas nodaļas priekšnieks sākotnējā

lēmumā atzinis, ka Ieroču aprites likuma 20.panta 4.punkta ierobežojumi

attiecībā uz pieteicēju ir spēkā līdz 2007.gada 29.augustam, t.i., līdz laikam,

kad beigsies divu gadu termiņš pēc administratīvā soda uzlikšanas.

Augstākā iestāde, izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, konstatēja,

ka, pieņemot sākotnējo lēmumu, nepareizi piemērotas materiālo un

procesuālo tiesību normas. Pirmkārt, nepareizi noteikts administratīvā soda

uzlikšanas datums, jo, pieņemot sākotnējo lēmumu un nosakot datumu no

kura ir aprēķināms ierobežojumu termiņš, Rīgas pilsētas GPP KPP Atļauju

sistēmas nodaļas priekšnieks ir vadījies pēc Iekšlietu ministrijas

Informācijas centra informācijas sistēmas „Filtrs” sniegtajām ziņām, kur

kļūdaini norādīts Administratīvās rajona tiesas sprieduma datums –

2005.gada 29.augusts nevis lēmuma par saukšanu pie administratīvās

atbildības datums – 2004.gada 26.oktobris.

Otrkārt, nepareizi noteikts Ieroču aprites likuma 20.panta 4.punktā

noteiktā ierobežojuma beigu termiņš. Kā noskaidrots iepriekš [11.2]

punktā, nosakot ierobežojuma termiņu, bija jāņem vērā LAPK 312., 38. un

8.pants.

Tiesa atzīst, ka šādos apstākļos atbildētājs pamatoti noteica, ka

ieroču iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļauju izsniegšanas liegums

pieteicējam ir spēkā līdz 2009.gada 26.oktobrim, jo šajā datumā beidzas

divu gadu termiņš no dienas, kad pieteicējs ir atzīstams par administratīvi

nesodītu personu, tādējādi zudīs Ieroču aprites likuma 20.panta 4.punktā

noteiktais ierobežojums pie nosacījuma, ja šajā laika periodā pieteicējs

nebūs saukts pie administratīvās atbildības par kādu citu administratīvo

pārkāpumu. Līdz ar to Valsts policijas priekšnieka 2007.gada 19.februāra

lēmums Nr.42 daļā par pieteicēja interesēm nelabvēlīgāka administratīvā

akta izdošanu ir tiesisks un pamatots.

[12] Nav pamatoti pieteicēja pieteikumā norādītie argumenti, ka

Lēmums neatbilst Ieroču aprites likuma būtībai un konkrētai situācijai, kā

arī, ka atbildētājs nav ņēmis vērā un izvērtējis apstākli, ka 2004.gadā

pieteicējam anulēja ieroču glabāšanas atļauju, šīs atļaujas anulēšanas

pamatojumu un likumisko pamatu.

Ieroču aprites likuma mērķis ir noteikt fizisko un juridisko personu

tiesības un pienākumus attiecībā uz ieroču, (..) apriti Latvijas Republikā, kā

arī noteikt šo priekšmetu klasifikāciju nolūkā garantēt personu un

sabiedrības drošību (2.pants).

Tiesas ieskatā, pieņemot Lēmumu, atbildētājs ir pilnībā izvērtējis tā

rīcībā esošos materiālus, t.sk. Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada

18.decembra spriedumu lietā Nr.A42174505 un šaujamieroču glabāšanas

atļaujas anulēšanas apstākļus, to kopumā un atzinis, ka pieteicējs nerada

pārliecinošu uzskatu, ka ieroču iegādāšanās atļauju izsniegšanas gadījumā

netiks apdraudēta sabiedrības drošība. Turklāt Ieroču aprites likuma

13.pants noteic, kādos gadījumos šaujamieroču atļauja ir anulējama, proti,

šī likuma norma nedod iestādei izvēles brīvību izvērtēt, vai attiecīgais

administratīvais akts par ieroču atļaujas anulēšanu konkrētajos apstākļos

būtu nepieciešams, jo šai normai ir obligāts raksturs.

[13] Administratīvā procesa likuma 10.pants noteic, ka privātpersona

var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda,

kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai

nelabvēlīgas sekas.

Tiesa uzskata, ka pieteicējs konkrētajā gadījumā nepamatoti atsaucas

uz tiesiskās paļāvības principu. Tā kā pieteicējs pats apstrīdēja augstākā

iestādē sākotnējo administratīvo aktu un lūdza pārskatīt lietu, tad

pieteicējam bija jārēķinās arī ar iespēju, ka augstāka iestāde pieņems cita

satura administratīvo aktu un arī to, ka augstākās iestādes administratīvais

akts varētu būt nelabvēlīgāks pieteicēja interesēm par apstrīdēto

administratīvo aktu. Kā jau iepriekš norādīts, nelabvēlīgāka administratīvā

akta izdošana ir pamatojama ar sabiedrības interesēm – sabiedrisko drošību,

un līdz ar to tiesiskās paļāvības princips konkrētajā gadījumā nav

piemērojams.

[14] Tiesas ieskatā nav nozīmes apstāklim, ka pieteicējs nav sodīts

par Ieroču aprites likuma pārkāpumiem, jo šī likuma 20.panta 4.punktā

noteiktais ierobežojums attiecināms uz visiem administratīvajiem

pārkāpumiem, neatkarīgi no tā par kādas tiesību normas pārkāpumu

persona ir saukta pie administratīvās atbildības.

[15] Nav būtiskas nozīmes arī apstāklim, kādu iemeslu pamudināts

pieteicējs ir atteicies no alkohola pārbaudes, jo LAPK 149.15 panta astotā

daļa paredz atbildību par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola

koncentrācijas noteikšanai, neparedzot izņēmumus, kad persona var

atteikties no šādas pārbaudes.

[16] Tiesas ieskatā pārējiem pieteicēja pieteikumā norādītajiem

argumentiem nav būtiskas nozīmes izskatāmajā gadījumā, tādēļ

procesuālās ekonomijas dēļ tiesa tos nevērtēs.

[17] Saskaņā ar Administratīva procesa likuma 7.pantu iestādes un

tiesas rīcībai jāatbilst tiesību normām. Iestāde un tiesa darbojas

normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var

izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.

Ņemot vērā iepriekš spriedumā konstatēto, tiesa neatrod pamatu

Lēmuma atzīšanai par prettiesisku. Atbildētājs Lēmumā ir vērtējis tā rīcībā

esošos pierādījumus un pieteicējam nelabvēlīgs administratīvais akts ir

izdots pamatoti. Līdz ar to tiesa secina, ka Lēmums ir tiesisks

administratīvais akts, savukārt pieteicēja pieteikums nav pamatots un

tādejādi nepastāv priekšnoteikumi labvēlīga administratīvā akta izdošanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu,

289.-291.pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt E.R. pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts policijas

Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Prevencijas biroja 2.nodaļai izsniegt

E.R. medību gludstobra un vītņstobra šaujamieroču iegādāšanās un

glabāšanas atļauju.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit

dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnesis (paraksts) M.Birkmanis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis ________________ M.Birkmanis

Rīgā, 2008.gada 29.decembrī.