Court allows Latvenergo's small claims debt collection for unpaid electricity and interest.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted Latvenergo's small claims action against a resident for unpaid electricity bills and interest. The plaintiff proved a contract existed and that the defendant failed to pay the outstanding balance of €710.57 plus legal interest. Consequently, the court ordered the defendant to pay the debt, interest, and court costs, while also granting the plaintiff a right to receive future interest on the unpaid amount.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 189.–193., 195., 199., 199., 204.1 un 250.25 panti: The court may fully support a creditor's claim for unpaid utility debts and statutory interest when the contractual obligation and default are substantiated by evidence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C31172916
Lietas arhīva Nr. C-1729-16/2
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rīgā 2016.gada 12.septembrī
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Zelmene rakstveida procesā izskatīja civillietu AS „Latvenergo” maza apmēra prasībā pret
/pers. A/ par parāda piedziņu un noskaidroja
Aprakstošā daļa
2016.gada 19.janvārī AS „Latvenergo” (turpmāk – prasītāja) vērsās Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā ar maza apmēra prasību pret
/pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) par parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012.gada 24.februārī starp pusēm) noslēgts līgums Nr.1014418328 par elektroenerģijas piegādi atbildētāja
dzīvoklim /adrese/ (turpmāk – līgums).
Saskaņā ar līguma 2.2.1.punktu, atbildētājam bija pienākums katrā mēneša pirmajā datumā nolasīt komercuzskaites mēraparātu rādījumus, izrakstīt
maksājuma kvīti un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša beigām.
Saskaņā ar līguma 5.3., 5.5., 5.6.punktu, ja lietotājs grib izbeigt līgumu par elektroenerģijas piegādi un lietošanu, tad par to 5 darbdienas iepriekš
rakstiski jāpaziņo piegādātājam un pilnīgi jānorēķinās par izlietoto elektroenerģiju atbilstoši līguma nosacījumiem. Līguma darbības izbeigšana vai jauna
līguma noslēgšana ar citu lietotāju, neatbrīvo lietotāju no pienākuma samaksāt par izlietoto elektroenerģiju. Ja lietotājs, atbrīvojot objektu, nav par to
informējis piegādātāju, lietotājs ir atbildīgs par izlietotās elektroenerģijas apmaksu līdz jauna līguma noslēgšanai ar citu lietotāju.
Minētajā objektā pēc prasītājas darbinieku veiktās kontrolpārbaudes datiem atbildētājs nav pilnībā norēķinājies par patērēto elektroenerģiju, kā
rezultātā par laika periodu no 2012.gada 24.februāra līdz 2012.gada 12.septembrim, līdz ar ko ir izveidojies neapmaksāts elektroenerģijas uzkrājums par
kopējo summu EUR 130,85.
Atbildētāja lietotajam dzīvoklim /adrese/ (tā norādīts prasības pieteikumā) arī tika piegādāta elektroenerģija. Prasītājas datu bāzē objektam tika
piešķirts lietotāja Nr.1012026534. Atbildētājs lietoja un veica maksājumu par elektroenerģiju. Pēc prasītājas darbinieku veiktās kontrolpārbaudes
datiem objektā ir izveidojies neapmaksāts elektroenerģijas uzkrājums par laika periodu no 2012.gada 1.maija līdz 2012.gada 27.augustam par kopējo
summu EUR 579,72.
2013.gada 8.novembrī atbildētājs tika brīdināts par parāda samaksu. Uz nosūtīto brīdinājumu atbildētājs nereaģēja, parādu nesamaksāja.
Prasītājas ieskatā, atbildētājs ar savu rīcību radīja prasītājas tiesību aizskārumu, kā rezultātā prasītājai ir radušies zaudējumi nesamaksātās parāda
summas apmērā.
Par savlaicīgi nesamaksāto parāda summu prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos 6% gadā no parāda summas, kas kopš parāda apmaksas termiņa
beigām līdz prasības sastādīšanas dienai veido EUR 142,38.
Prasība pamatota ar 2007.gada 26.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.452 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”,
2009.gada 21.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.793 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 29. un 31.punktu, 2011.gada
29.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.914 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 27., 29. un 32.punktu, Ministru kabineta
noteikumiem Nr.50 (spēkā no 2014.gada 1.aprīļa) “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” un Civillikuma 1587., 1757., 1765., 1811.,
2021., 2107., 2109. un 2033.pantu un prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai galveno parādu EUR 710,57 un likumiskos procentus EUR
142,38.
Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājs tiesai rakstveida paskaidrojumus nav iesniedzis. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu,
paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, lietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot informatīvu vēstuli.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.
Lietā noskaidrots, ka 2012.gada 24.februārī starp pusēm tika noslēgts elektroenerģijas piegādes līgums Nr.1014418328 par elektroenerģijas
piegādi atbildētāja dzīvoklim /adrese/ (l.l. 14.).
Prasītāja piegādājusi elektroenerģiju arī atbildētāja lietotajam dzīvoklim /adrese/ un prasītājas uzskaites datu bāzē objektam tika piešķirts lietotāja
Nr.1012026534 (l.l. 17.).
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Attiecībā par dzīvokli /adrese/, puses faktiski noslēgušas piegādes līgumu, jo atbilstoši Civillikuma 2107.pantam, ar piegādes līgumu viena puse
(piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu cenu.
Atbilstoši līguma 2.2.1. punktam, atbildētājam bija pienākums katra mēneša pirmajā datumā nolasīt komercuzskaites mēraparātu rādījumus,
izrakstīt maksājuma kvīti un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša beigām par patērēto elektroenerģiju, kā arī samaksāt noteikto maksu par
kavējumu, ja maksājums nav veikts termiņā.
Atbilstoši lietas materiāliem pievienotajai izdrukai no prasītājas uzskaites datu bāzes, atbildētājs lietojis dzīvokli /adrese/, kuram prasītāja piešķīrusi
lietotāja Nr.1012026534 un piegādājusi elektroenerģiju.
Civillikuma Ievada daļas 3.panta noteikumi noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība
radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies.
Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumu Nr.793 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 29. un 31.punkts, kā arī Ministru
kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumu Nr.914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 27. un 29.punkts noteic, ka saistītā lietotāja
pienākums ir norādītajā termiņā veikt samaksu saskaņā ar publiskā tirgotāja vai nelielas sadales sistēmas operatora izrakstīto rēķinu. Savukārt, ja
saistītais lietotājs vēlas izbeigt elektroenerģijas lietošanu objektā, par to vismaz piecas darbadienas iepriekš jāinformē publisko tirgotāju vai nelielas
sadales sistēmas operatoru, kā arī jāveic galīgo norēķinu par patērēto elektroenerģiju, atļauto slodzi un saņemtajiem pakalpojumiem.
Lietas izskatīšanas laikā atbildētājs celto prasību un parāda aprēķinu nav apstrīdējis, kā arī nav iesniedzis pierādījumus tam, ka elektroenerģijas
lietošanu ir pārtraucis, savas saistības ar prasītāju būtu nokārtojis un parādu samaksājis (Civillikuma 1838.pants).
Līdz ar to, tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos apstākļus, ka prasītājs maksu par izlietoto elektroenerģiju aprēķinājis atbilstoši
spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un atbildētājs savas saistības noteiktajā termiņā un kārtībā nav izpildījis. Turklāt, saskaņā ar Civilprocesa likuma
96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam ir pienākums veikt samaksu par patērēto elektroenerģiju atbilstoši prasītājas izrakstītajiem rēķiniem,
saskaņā ar kuriem atbildētājs nav veicis apmaksu par piegādāto elektroenerģiju par objektu /adrese/ EUR 130,85 apmērā laika posmā no 2012.gada
24.februārim līdz 2012.gada 12.septembrim un par objektu /adrese/ EUR 579,72 apmērā par laika periodu no 2012.gada 1.maija līdz 2012.gada
27.augustam. Kopā pamatparāds sastāda EUR 710,57.
Vienlaicīgi, tiesa atzīst, ka apmierināms prasījums par likumisko nokavējuma procentu piedziņu.
Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, ir jāmaksā
nokavējuma procenti. Savukārt, Civillikuma 1765.pants nosaka, ka gadījumā, ja procenti nav noteikti, tie aprēķināmi pēc likmes 6 % no kapitāla gadā.
Kā redzams no prasības pieteikumā ietvertā parāda aprēķina (l.l. 15.-16.), prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus EUR 24,50
apmērā par laika periodu no 2012.gada 1.novembra līdz 2015.gada 15.decembrim par objektu /adrese/. Savukārt par objektu /adrese/ prasītāja
aprēķinājusi likumiskos procentus EUR 117,88 apmērā par periodu no 2012.gada 20.jūlija līdz 2015.gada 15.decembrim. Kopā līgumsods sastāda
EUR 142,38.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasījums par likumisko procentu EUR 142,38 apmērā piedziņu ir pamatots un apmierināms.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Tiesas apmierināto prasījumu apmērs šajā lietā ir EUR 852,95, līdz ar to, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a”
apakšpunktam, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva par prasību EUR 127,94 apmērā un prasītājas samaksātie ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR apmērā un ar publikācijas ievietošanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” saistītie izdevumi EUR 1,71 apmērā, kopā
EUR 134,35.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētāja par labu valstij ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, ko nav sedzis prasītāja
veiktais maksājums. No lietā esošās izziņas redzams, ka kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir EUR 11,17, līdz ar ko no atbildētāja valsts labā
ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 6,47.
Ievērojot Civilprocesa likuma 2041. panta pirmo daļu, spriedums atbildētājam labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā
stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189. – 193., 195., 199., 204.1 un 250.25 pantu, tiesa
n o s p r i e d a :
AS „Latvenergo” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu apmierināt pilnībā.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Latvenergo”, reģistrācijas Nr.40003032949, parādu par piegādāto
elektroenerģiju EUR 710,57, likumiskos procentus EUR 142,38 apmērā, kas aprēķināti par laika periodu no 2012.gada 20.jūlija līdz 2015.gada
15.decembrim un tiesāšanās izdevumus EUR 134,35, kopā piedzenot EUR 987,30 (deviņi simti astoņdesmit septiņi euro, 30 centi).
Atzīt AS „Latvenergo” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja 6 (sešus) procentus gadā no nesamaksātās pamatparāda
summas, nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 6,47 (seši euro, 47 centi).
Maksājuma uzdevums, kas apstiprina tiesas izdevumu samaksu, iesniedzams tiesas kancelejā.
Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.
Pilns sprieduma teksts sagatavots 2016.gada 12.septembrī.
Tiesnese I.Zelmene