Court dismisses security request for debt collection where defendant offsets penalty against payment, not creating enforcement risk.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's request for security to enforce a debt claim against the defendant. While the plaintiff argued the defendant was withholding payment due to a disputed penalty offset, the court found this dispute was a valid ground for the main claim, not for securing it. The court ruled that the plaintiff failed to prove the defendant lacked the ability to pay a future judgment, as the defendant's financial position regarding the disputed sum was not established as a risk to enforcement.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 137. panta 1. daļa; 140. panta 1. daļa; 141. panta 1. daļa; 442. panta 1. daļa: A security request is denied when the applicant fails to prove a significant risk that the enforcement of a favorable judgment will become difficult or impossible, as mere disputes over debt offsets do not constitute such risk.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-0164-22
ECLI:LV:ELT:2022:1031.C75016422.2.L
LĒMUMS
Rīgā 2022.gada 31.oktobrī
Ekonomisko lietu tiesas tiesnese Oksana Pulle-Čižova izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) “/Nosaukums A/” pieteikumu
par prasības nodrošināšanu civillietā SIA “/Nosaukums A/” prasībā pret SIA “/Nosaukums B/” par parāda un līgumsoda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2022.gada 19.oktobrī Ekonomisko lietu tiesā saņemts SIA “/Nosaukums A/” prasības pieteikums pret SIA “/Nosaukums B/”, kurā,
pamatojoties uz Civillikuma 1., 1587. un 2223.pantu, lūgts piedzīt parādu, ko veido nesamaksātās līgumcenas atlikums 11 468,17 euro un neatmaksātais
līguma saistību izpildes nodrošinājums 7 436,74 euro, un līgumsodu 1 890,49 euro, kopā 20 795,40 euro.
No prasības pieteikuma izriet turpmāk norādītie apstākļi.
[1.1] 2020.gada 20.martā starp SIA “/Nosaukums B/” kā pasūtītāju un SIA “/Nosaukums A/” kā uzņēmēju tika noslēgts līgums, saskaņā ar kuru
SIA “/Nosaukums A/” pēc SIA “/Nosaukums B/” pasūtījuma apņēmās veikt būvdarbus objektā “VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca”
3.korpuss, Duntes ielā 22, Rīgā”.
Pamatojoties uz noslēgto līgumu, prasītājs 2021.gada 1.septembrī izrakstīja atbildētājam rēķinu Nr. LT21/00018P par izpildīto darbu apmaksu par
summu 49 616,75 euro.
2021.gada 16.augustā starp pusēm tika noslēgta vienošanās par savstarpējo prasījumu ieskaitu, saskaņā ar kuru savstarpējie prasījumi tiek dzēsti
32 073,28 euro apmērā.
Ņemot vērā minēto, prasītājs norāda, ka parāda atlikums pēc augšminētā rēķina ir 17 543,47 euro.
2021.gada 22.novembra vēstulē SIA “/Nosaukums B/” paziņoja prasītājam, ka ietur no viņam pienākošās atlīdzības 17 543,47 euro apmērā
līgumsodu 11 468,17 euro par darbu izpildes termiņa kavējumu un ka līdz ar to SIA “/Nosaukums B/” parāds prasītājam ir 6 075,30 euro. SIA
“/Nosaukums B/” veica prasītājam minēto maksājumu 6 075,30 euro apmērā.
[1.2] Prasītāja 2021.gada 15.februāra rēķinā Nr. LT21/00012P un iepriekš minētajā 2021.gada 1.septembra rēķinā tika iekļauts līgumsaistību
ieturējums attiecīgi 1 192,36 euro un 6 244,38 euro apmērā. Prasītājs norāda, ka atbildētājam ir pienākums atmaksāt veikto ieturējumu 7 436,74 euro
apmērā no atlīdzības par izpildītajiem darbiem, jo objekts ir nodots ekspluatācijā un prasītājs 60 dienu laikā pēc būvdarbu izpildes termiņa beigām nav
saņēmis atbildētāja paziņojumu par šīs summas pilnīgu vai daļēju izlietošanu.
2022.gada 9.maija vēstulē prasītājs ir pieprasījis atbildētājam atmaksāt līguma izpildes nodrošinājuma summu 7 436,74 euro apmērā.
Uz šo pieprasījumu SIA “/Nosaukums B/” 2022.gada 16.maijā sniedza atbildi, norādot, ka līguma izpildes nodrošinājuma summa 7 436,74 euro
apmērā tika novirzīta līgumsoda segšanai, par kuru prasītājs tika informēts 2021.gada 22.novembra vēstulē. Atbildes vēstulei pievienots arī SIA
“/Nosaukums B/” 2021.gada 22.novembra rēķins par soda naudu 11 468,17 euro. Rēķina piezīmēs minēts “Ieskaits, pamatojoties uz līguma Nr.
LL44/20 5.4.punktu”.
[1.3] Prasītājs uzskata, ka atbildētājs nodarbojas ar krāpšanu, jo 2022.gada 31.janvārī no atbildētāja tika saņemts akts par savstarpējo norēķinu
salīdzināšanu, kurā atspoguļotas atbildētāja neizpildītas parādsaistības pret prasītāju, t.sk. bilances jeb pamatsumma 11 468,17 euro un garantijas summa
13 161,02 euro. Prasītāja ieskatā, tas nozīmē to, ka atbildētājs līgumsoda ieturējumu nav veicis un ka atbildētājs atteicās no prasījuma par līgumsoda
samaksu. Vienlaikus minētais akts liecina par to, ka līguma izpildes nodrošinājuma summa 7 436,74 euro netika novirzīta līgumsoda samaksai. Lai gan
atbildētājs iesniedza 2021.gada 22.novembra rēķinu par soda naudu 11 468,17 euro, tomēr prasītājam ir šaubas par šī rēķina atspoguļošanu atbildētāja
grāmatvedībā.
[1.4] Prasītājs, pamatojoties uz līguma 20.7.punktu, aprēķināja atbildētājam līgumsodu 1 890,49 euro apmērā par atlikušās līguma pamatsummas
11 468,17 euro un līguma izpildes nodrošinājuma summas 7 436,74 euro samaksas kavējumu.
[2] Vienlaikus prasībā ietverts pieteikums par prasības nodrošināšanu, kurā lūgts prasības summas 20 795,40 euro apmērā ierakstīt ķīlas tiesības
atzīmi attiecībā uz atbildētājam piederošo nekustamo īpašumu /adrese A/.
Pieteikums pamatots ar to, ka atbildētājs pārkāpj grāmatvedības un statistikas informācijas noteikumus un to, ka atbildētājs, iespējams, īsteno
krāpšanu, par ko liecina grāmatvedības datu būtiska nesakritība. Tā rezultātā atbildētājs prettiesiski aiztur prasītājam pienākošos maksājumus.
Prasītājs iesniedza zemesgrāmatas nodalījuma norakstu, saskaņā ar kuru nekustamais īpašums /adrese A/ pieder atbildētājam.
[3] Ar tiesneses 2022.gada 31.oktobra lēmumu SIA “/Nosaukums A/” prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.
Motīvu daļa
[4] Pārbaudot lietas materiālus, tiesnese uzskata, ka pieteikums par prasības nodrošināšanu ir noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
[4.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 137.panta pirmo daļu prasības nodrošināšanu var piemērot mantiska rakstura prasībās, ja ir pamats uzskatīt,
ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama. Savukārt Civilprocesa likuma 140.panta pirmajā daļā noteikts, ka, izlemjot
jautājumu par prasības nodrošināšanu, tiesa vai tiesnesis ņem vērā prasības pirmšķietamo (prima facie) formālo juridisko pamatojumu un samērīgumu
starp pušu tiesiskajām interesēm.
Judikatūrā nostiprināta atziņa, ka no Civilprocesa likuma 137.panta pirmās daļas un 140.panta pirmās daļas noteikumiem izriet, ka pamats
nodrošināt prasību ir tad, ja izpildās divi priekšnoteikumi: 1) celtā prasība pirmšķietami ir pamatota, tas ir, pastāv kaut vai vismazākā varbūtība prasības
apmierināšanai; 2) pastāv pamatots risks, ka prasītājam labvēlīga sprieduma izpilde nākotnē var kļūt apgrūtināta vai neiespējama.
Minētajiem priekšnoteikumiem ir kumulatīvs raksturs, tas ir, pamats nodrošināt prasību ir tad, ja izpildās abi priekšnoteikumi. Savukārt, ja kāds no
norādītajiem priekšnoteikumiem neizpildās, prasība nav nodrošināma (sk. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2013.gada 24.aprīļa
lēmumu lietā Nr. SKC-1654/2013).
Prasības nodrošinājums ir izņēmuma līdzeklis, kuru nav pamata piemērot katrā gadījumā, kad persona cēlusi prasību par saistību izpildi, pamatojot
to ar prasījumu pret atbildētāju.
[4.2] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja parādu un līgumsodu, kas liecina par prasības mantisku raksturu.
[4.3] Izvērtējot pieteikumā norādītos apstākļus, prasītāja argumentus un pierādījumus, tiesnese atzīst, ka izpildās tikai viens no iepriekš norādītajiem
priekšnoteikumiem prasības nodrošināšanai, proti, celtā prasība pirmšķietami ir pamatota. Taču nav iesniegti pierādījumi tam, ka prasītājs var zaudēt
iespēju gūt apmierinājumu no nākotnes pozitīvā tiesas sprieduma.
[4.3.1] Juridiskajā literatūrā norādīts, ka tiesai (tiesnesim), pieņemot lēmumu, jābūt zināmai pārliecībai, ka prasība varētu tikt apmierināta
(Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.-28.nodaļa). Otrais papildinātais izdevumus. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna zinātniskajā
redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016., 424.lapa).
Izvērtējot lietas materiālus, tiesnese secina, ka prasības apmierināšanas iespējamība pirmšķietami ir lielāka par tās noraidīšanas iespējamību.
Izvērtējot starp pusēm noslēgto līgumu, prasītāja iesniegtos rēķinus kopsakarā ar atbildētāja 2021.gada 22.novembra, 2022.gada 16.maija vēstuli,
tiesnese secina, ka starp pusēm nav strīda par to, ka būvdarbi ir izpildīti. Tāpat starp pusēm nav strīda par to, ka atbildētājs veica ieturējumu līguma
izpildes nodrošinājumam 7 436,74 euro apmērā. Tomēr starp pusēm ir strīds par atbildētāja pienākumu veikt šo darbu apmaksu atlikušajā
11 468,17 euro apmērā un par pienākumu atmaksāt prasītājam līguma izpildes nodrošinājumu 7 436,74 euro apmērā. No iesniegtās pušu sarakstes
izriet, ka atbildētāja iebildumi par šo maksājumu veikšanu prasītājam pamatoti ar to, ka prasītājs nokavēja būvdarbu izpildes termiņu, kā rezultātā
atbildētājam radās prasījuma tiesības pret prasītāju par līgumsoda samaksu 11 468,17 euro apmērā. Atbildētājs 2021.gada 22.novembrī izrakstīja
prasītājam rēķinu par soda naudas samaksu 11 468,17 euro apmērā un 2021.gada 22.novembra vēstulē, pamatojoties uz noslēgtā līguma 5.4.punktu,
paziņoja prasītājam par līgumsoda summas ieturēšanu no prasītājam pienākošās atlīdzības par darbiem. Taču no akta par savstarpējo norēķinu
salīdzināšanu izriet, ka SIA “/Nosaukums B/” grāmatvedībā 2021.gada 31.decembrī tika iegrāmatots debitora parāds pret SIA “/Nosaukums A/”
24 629,19 euro apmērā, tai skaitā garantijas summa 13 161,02 euro un bilances summa 11 468,17 euro. Tiesas ieskatā, tas nozīmē, ka SIA
“/Nosaukums B/” 2021.gada 22.novembra rēķins par soda naudas samaksu netika iegrāmatots. Bez tam no atbildētāja 2021.gada 22.novembra un
2022.gada 16.maija vēstules izriet, ka viena un tā pati līgumsoda summa 11 468,17 euro apmērā tika ieturēta gan no atlīdzības par izpildītajiem darbiem
11 468,17 euro, gan no līguma izpildes nodrošinājuma 7 436,74 euro, kas nav iespējams, jo līgumsoda summa 11 468,17 euro ir mazāka par atlīdzības
par izpildītajiem darbiem un līguma izpildes nodrošinājuma kopsummu 18 904,91 euro. Ņemot vērā to, ka par darbu izpildi strīda nav, savukārt
Civillikuma 2223.pants paredz uzņēmēja tiesības saņemt samaksu par izpildītajiem un nodotajiem darbiem, kā arī ņemot vērā to, ka ar atbildētāja
grāmatvedības datiem netiek apstiprināta līgumsoda ieturēšana, un to, ka līguma 20.7.punkts paredz prasītājam tiesības prasīt līgumsoda samaksu par
kavētiem maksājumiem, tiesnese atzīst, ka pirmšķietami ir pamatota prasītāja prasība par parāda 18 904,91 euro un līgumsoda 1 890,49 euro piedziņu.
Vienlaikus tiesnese norāda, ka prasības pirmšķietama pamatotība tiek vērtēta pēc tiem materiāliem, kas ir tiesas rīcībā pieteikuma par prasības
nodrošināšanu izlemšanas brīdī. Izskatot lietu pēc būtības, tiesai būs iespējams vērtēt papildu pierādījumus un konstatēt papildu apstākļus, kas,
iespējams, var būt par pamatu citādiem secinājumiem.
[4.3.2] Tiesnese konstatē, ka prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, kas dotu pamatu secināt, ka prasības apmierināšanas gadījumā tiesas sprieduma
izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama. Prasītājs nepieciešamību nodrošināt prasību pamato ar apstākļiem, par kuriem pastāv strīds, proti, ar
to, ka atbildētājs, aizbildinoties ar līgumsoda ieturēšanu, prettiesiski neveic samaksu prasītājam. Taču šie apstākļi ir pamats prasības celšanai, bet ne
prasības nodrošināšanai. Prasītājs nav pamatojis ar pierādījumiem savas šaubas par atbildētāja iespēju izpildīt tiesas nolēmumu gadījumā, ja tiesa
apmierinās prasītāja prasību. Savukārt atbilstošu pierādījumu iesniegšana ir prasītāja pienākums, kas izriet no Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas,
un tas ir attiecināms arī uz prasības nodrošināšanas līguma izlemšanu (sk. Augstākās tiesas 2015.gada tiesu prakses apkopojuma “Tiesu prakse
prasības nodrošināšanas lietās” kopsavilkuma 6.punktu, https://at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/tiesu-prakses-apkopojumi/civiltiesibaslv). Ņemot vērā
minēto, tiesnese secina, ka neizpildās otrs prasības nodrošināšanas priekšnoteikums, proti, nepastāv pamatots risks, ka prasītājam labvēlīga sprieduma
izpilde nākotnē var kļūt apgrūtināta vai neiespējama.
[4.4] Atzīstot, ka nav pamata prasības nodrošināšanai, tiesnesei nav pamata vērtēt prasības nodrošināšanas līdzekļa samērīgumu un atbilstību pušu
tiesiskajām interesēm.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 137.panta pirmo daļu, 140.panta pirmo daļu, 141.panta pirmo daļu, 442.panta pirmo daļu, tiesnese
nolēma
noraidīt SIA “/Nosaukums A/” pieteikumu par prasības nodrošināšanu.
Lēmumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 dienu laikā no lēmuma izsniegšanas dienas, blakus sūdzību iesniedzot Ekonomisko lietu tiesā un
samaksājot drošības naudu 70 euro.
Drošības nauda maksājama uz šādiem rekvizītiem - saņēmējs: Tiesu administrācija, nodokļu maksātāja Nr. 90001672316, konta Nr.
LV37TREL819045808400B, saņēmēja banka: Valsts kase.
Tiesnese O.Pulle-Čižova