Court orders payment of debt, penalty, and court costs against a company for breach of lease agreement.

Lietas Nr. C28294316

Lietas arhīva Nr. C-2161-17/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 22.maijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese M.Šalta

ar sekretāri A.Brici,

piedaloties prasītājas pilnvarotajai pārstāvei I.Gūtmanei

izskatīja atklātā tiesas sēdē, Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, civillietu Rīgas pilsētas pašvaldības prasībā pret SIA “Limited Edition” par parāda

piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 14.jūlijā Rīgas pilsētas pašvaldība (turpmāk arī prasītāja) iesniedza tiesā prasības pieteikumu pret SIA “Limited Edition” (turpmāk arī

atbildētāja) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 10.oktobrī starp Rīgas Pārdaugavas izpilddirekciju un atbildētāju noslēgts Nekustamā īpašuma nomas

līgums, saskaņā ar kuru atbildētājai nodots nomā nekustamais īpašums - nedzīvojamās telpas Dzirciema ielā 28, Rīgā, kā arī kafejnīcas mēbeles un

virtuves iekārtas. Līguma darbības termiņš noteikts līdz 2018.gada 9.oktobrim.

Nekustamais īpašums no 2016.gada 1.janvāra nodots pašvaldības administrācijas valdījumā. 2016.gada 25.janvārī starp pusēm noslēgta

vienošanās, saskaņā ar kuru puses tiesiski nostiprināja pašvaldības iestāšanos Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas vietā, uzņemoties visas tiesības un

saistības, kas noteiktas iznomātājam Nomas līgumā.

2016.gada 25.februārī starp Rīgas Pārdaugavas izpilddirekciju un prasītāju tika parakstīts debitoru parāda nodošanas-pieņemšanas akts par

atbildētājas parādu 7774,44 euro apmērā.

Atbildētājai Nomas līgums tika uzteikts ar 2016.gada 4.jūniju, kad tika parakstīts telpu un inventāra pieņemšanas-nodošanas akts.

Nomas līgumā noteikto saistību neizpildes rezultātā atbildētājas kopējais parāds ir 10821,04 euro, kas sastāv no pamatparāda 10717,66 euro un

kavējuma naudas 103,38 euro.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 2128., 2146. un 2141.pantiem.

2016.gada 16.augustā tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi. Atbildētāja saimnieciskās darbības rezultātā neguva pietiekamu peļņu, lai varētu

nokārtot saistības. Atbildētāja ir gatava veikt parāda atmaksu p daļām, parādu neapstrīd.

Prasītājas pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un norādītājā apmērā, lūdza prasību apmierināt.

Atbildētājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, tiesu par neierašanās iemesliem nav informējis, kaut gan par tiesas sēdes vietu un laiku tika

paziņots likuma noteiktajā kārtībā.

Pie šādiem apstākļiem un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa nolemj lietu skatīt bez atbildētājas pārstāvja klātbūtnes.

Motīvu daļa

Tiesa, uzklausīju prasītājas pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, uzskata, ka prasība ir apmierināma šādu apstākļu

dēļ.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

No lietas materiāliem redzams, ka 2013.gada 10.oktobrī ar vienošanos 2013.gada 1.decembrī starp Rīgas Pārdaugavas izpilddirekciju un

atbildētāju noslēgts Nekustamā īpašuma nomas līgums Nr.IP-13-950-lī, saskaņā ar kuru atbildētājai nodotas nomā nedzīvojamās telpas Dzirciema ielā

26, Rīgā, kadastra Nr.0100 064 0002 003, ar kafejnīcas platību 194,1 m2 un koplietošanas telpas ar platību 79,25 m2, kā arī kafejnīcas mēbeles un

virtuves iekārtas. Puses vienojušās, ka nomas maksa mēnesī ir 946,22 euro, līguma darbības termiņš līdz 2018.gada 9.oktobrim.

2014.gada 14.oktobrī starp pusēm noslēgta Vienošanās Nr.2, saskaņā ar kuru noteikta nomas maksa 696,55 euro mēnesī.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālos esošo līgumu, secina, ka puses ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku savstarpēji saistīties,

līdz ar to tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu.

Saskaņā ar 2015.gada 7.decembra Nekustamā īpašuma lietošanas un apsaimniekošanas līgumu Nr.RD-15-730-lī Rīgas Pārdaugavas

izpilddirekcija nodevusi nekustamo īpašumu prasītājai.

2016.gada 25.janvārī starp pusēm noslēgta Vienošanās Nr,RD-16-54-lī pie 2013.gada 10.oktobra Nekustamā īpašuma nomas līguma Nr.IP-13-

950-lī, ar kuru vienojušās, ka prasītāja iestājas līgumā Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas vietā.

No 2016.gada 4.jūnija telpu un inventāra nodošanas-pieņemšanas akta redzams, ka atbildētāja ir atbrīvojusi telpas 2016.gada 4.jūnijā.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 2112.pantu noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas

lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums -

īre. Saskaņā ar Civillikuma 2141.pantu nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos; novilcinot maksājumus, viņam

jāmaksā nokavējuma procenti.

Prasītāja ir aprēķinājusi atbildētājas neveiktos maksājumus par telpu un inventāra nomu 10717,66 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakara ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Civillikuma 1720.pants nosaka, ka kreditors var prasīt gan līgumsodu, gan arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods

bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Atbilstoši Nekustamā īpašuma nomas līguma 3.6.punktam, atbildētāja apņēmās maksāt kavējuma procentus 0,1% apmērā no kopējās

pamatparāda summas par katru nokavēto dienu.

Prasītāja ir aprēķinājusi kavējuma naudu par laika periodu no 2016.gada 18.maija līdz 2016.gada 6.jūlijam 103,38 euro.

Izvērtējot līgumsoda apmēru, ievērojot vispārējos taisnīguma un samērīguma principus, kā arī ņemot vērā Civillikuma 1716.pantā veiktos

grozījumus, kas nosaka līgumsoda maksimālo apmēru 10% apmērā no galvenās parādsaistības, tiesa atzīst, ka prasītājas aprēķinātais līgumsods atbilst

samērīguma un taisnīguma principiem.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja tiesai nav iesniegusi pierādījumus par to, ka

parāds būtu samaksāts, atbildētāja nav apstrīdējusi parāda aprēķinu un apmēru. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas parāda aprēķinu, tādēļ no

atbildētājas prasītājas labā piedzenams pamatparāds 10717,66 euro apmērā un nokavējuma procenti 103,38 euro, pavisam kopā 10821,04 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, norādāmas prasītājas tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus gadā no pamatparāda summas.

Civillikuma 1765.panta otrā daļa paredz, ka likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta

līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes gadā.

Tādējādi, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos astoņus procentpunktus virs procentu

pamatlikmes gadā no nenomaksātās parāda pamatsummas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Tādējādi no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi par samaksāto valsts nodevu 637,93 euro apmērā, ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, pavisam kopā 642,63 euro.

Civilprocesa likuma 2041.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 204. pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

Rīgas pilsētas pašvaldības prasību pret SIA “Limited Edition” par parāda piedziņu apmierināt.

Piedzīt no SIA “Limited Edition” par labu Rīgas pilsētas pašvaldībai parādu, kas sastāv no pamatparāda 10717,66 euro un līgumsoda par laika

periodu no 2016.gada 18.maija līdz 2016.gada 6.jūlijam 103,38 euro, kā arī tiesāšanās izdevumus 642,63 euro, pavisam kopā 11463,67 euro

(vienpadsmit tūkstoši četri simti sešdesmit trīs euro 67 euro centi).

Noteikt Rīgas pilsētas pašvaldībai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos astoņus procentpunktus virs procentu pamatlikmes

gadā no nenomaksātās parāda pamatsummas.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

pilsētas Pārdaugavas tiesā Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā.

Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 22.maijā.

Tiesnese M.Šalta