Court dismisses corruption investigation due to expired one-year statute of limitations for administrative offenses.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42473808

(A01168-10/4)

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 21.janvārī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese D.Ābele,

piedaloties pieteicēja M.L. pilnvarotajai pārstāvei L.C. un atbildētāju Latvijas

Republiku pārstāvošās iestādes – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja –

pilnvarotajai pārstāvei I.D.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu M.L., personas kods /personas kods/,

pieteikumā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2008.gada 3.janvāra

lēmuma Nr.1/41 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk arī – KNAB)

priekšnieka vietas izpildītājas 2008.gada 3.janvāra lēmumu Nr.1/41 (turpmāk arī –

Lēmums) tika nolemts atstāt negrozītu KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles

daļas vadītājas 2007.gada 8.oktobra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā

Nr.870/1-24/136 (turpmāk arī – sākotnējais lēmums), ar kuru nolemts par valsts

amatpersonai speciālo amatu savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumu

pārkāpšanu saukt valsts amatpersonu M.L. pie administratīvās atbildības pēc Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 166.30panta un sodīt ar naudas

sodu Ls 75 apmērā, bet pieteicēja sūdzību noraidīt, kā arī uzlikts par pienākumu

trīsdesmit dienu laikā no šī lēmuma saņemšanas dienas samaksāt minēto soda naudu.

[1.1] Lēmumā konstatēts, ka M.L., pildot padomes locekļa amata pienākumus

Rīgas pašvaldības SIA „/Nosaukums/”, ieņēma arī padomes locekļa amatu privātajā

kapitālsabiedrībā SIA „/Nosaukums/” laika periodā no 2007.gada 26.februāra līdz

2007.gada 25.jūnijam un bez SIA „/Nosaukums/” rakstveida atļaujas padomes locekļa

amatu savienoja ar Vides ministrijas Iepirkumu komisijas locekļa amatu laika periodā

no 2007.gada 5.jūnija līdz 8.oktobrim, kā arī guva ienākumus Ls 1650 (bruto) apmērā

no neatļautas amatu savienošanas.

[1.2] Lēmumā secināts, ka tādējādi M.L. pārkāpis likuma „Par interešu

konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – Likums) 7.panta piektās

daļas 4.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus un 9.panta pirmajā daļā

noteiktos ienākuma gūšanas ierobežojumus.

[2] 2008.gada 7.februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts M.L.

pieteikums, kurā lūgts atcelt Lēmumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību,

norādot šādus apsvērumus:

[2.1] KNAB apgalvojums, ka pieteicējs nav ievērojis Likuma 7.panta piektās

daļas 4.punktā un 9.panta pirmās daļas prasības, ir nepamatots, jo pieteicējs padomes

locekļa amatu SIA „/Nosaukums/” no 2007.gada 26.februāra līdz 2007.gada

25.jūnijam ieņēma, pamatojoties uz Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu.

[2.2] Pieņemot Lēmumu, KNAB nav ievērojis Likuma 2.pantā noteikto mērķi,

jo laikā, kad tika sastādīts protokols un pieņemts Lēmums, pieteicējs vairs nebija SIA

„/Nosaukums/” padomes loceklis.

[2.3] KNAB nav izvērtējis to, ka padomes locekļa amatu SIA „/Nosaukums/”

pieteicējs pats atstāja pēc tam, kad nesaņēma atļauju savienot minēto amatu ar

padomes locekļa amatu SIA „/Nosaukums/” (2007.gada 18.aprīļa iesniegums SIA

„/Nosaukums/” kapitāldaļu turētāja pārstāvim).

[2.4] KNAB nav pamatojis, ka pieteicējs Lēmuma pieņemšanas laikā un

ieņemot amatu SIA „/Nosaukums/”, būtu atradies interešu konflikta situācijā. Turklāt

KNAB nav ņēmis vērā arī to, ka SIA „/Nosaukums/” kapitāla daļas pieder Rīgas

pašvaldības SIA „/Nosaukums/”. KNAB nav ņēmis vērā faktu, ka SIA „/Nosaukums/”

kapitāla daļas pieder Rīgas pašvaldības SIA „/Nosaukums/”, kā arī likuma „Par valsts

un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 60. un 88.pantu, no kuriem

izriet, ka, ieņemot padomes locekļa amatu, pieteicējs rīkojies kapitālsabiedrības

dalībnieku interesēs.

[2.5] SIA „/Nosaukums/” bija deleģējusi pieteicēju iepirkumu komisijas

amatam Vides ministrijā un pieteicējs tiesiski paļāvās, ka šāds deleģējums ir

pietiekams pamats, lai tiesiskā kārtā varētu ieņemt iepirkuma komisijas amatu.

Pieteicējs šo amatu nav pildījis un kopš 2007.gada 8.oktobra vairs nav iepirkumu

komisijas loceklis, līdz ar to nekad nav bijis iespējams interešu konflikts un KNAB

nepamatoti ir uzskatījis, ka ir pārkāpts Likuma 7.panta piektās daļas 4.punkts.

Atbilstoši Likuma 20.panta pirmajai daļai valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājam

ir pienākums atbilstoši savai kompetencei nepieļaut, lai šajā institūcijā strādājošās

valsts amatpersonas nonāktu interešu konflikta situācijā un šādā situācijā īstenotu

valsts amatpersonas amata pilnvaras. Tādējādi gan Rīgas domei, gan SIA

„/Nosaukums/” valdei bija pienākums nekavējoties ziņot pieteicējam, ka, atrodoties

iepirkumu komisijas locekļa amatā Vides ministrijā, ir pārkāptas Likuma normas.

Līdz ar to ar Lēmumu ir pārkāpts Administratīvā procesa likumā (turpmāk – APL)

10.pantā ietvertais tiesiskās paļāvības princips.

[2.6] Tā kā LAPK 166.30pantā nav noteikts, ka personai ir uzliekams noteikta

apmēra naudas sods, tad, uzliekot šajā normā noteikto administratīvo sodu, iestāde

izdod satura izvēles administratīvo aktu atbilstoši APL 65.panta trešajai daļai. Ne

sākotnējā administratīvajā aktā, ne Lēmumā KNAB nav izdarījis lietderības

apsvērumus un pamatojis, kādēļ ir uzlikts naudas sods Ls 75 apmērā. Līdz ar to

KNAB ir pārkāpis APL 65.panta trešo daļu un 67.panta otrās daļas 6.punktu.

[2.7] Saskaņā ar APL 84.pantu Lēmums ir prettiesisks administratīvais akts, jo

KNAB, to pieņemot, ir pārkāpis Likuma 2.pantu, APL 10.pantu, 65.pantu, 67.panta

otrās daļas 6.punktu.

[3] Atbildētāju pārstāvošā iestāde – KNAB - rakstveida paskaidrojumos tiesai

prasību neatzīst, uzskata pieteikumu par nepamatotu, pamatojoties uz Lēmumā

norādītajiem apsvērumiem, papildus norādot šādus apsvērumus:

[3.1] Pieteikumā norādītais, ka padomes locekļa amatu SIA „/Nosaukums/”

pieteicējs ieņem saskaņā ar Rīgas pilsētas domes priekšsēdētāja A.Aksenoka

rīkojumu, neatbilst administratīvā pārkāpuma lietā konstatētajiem apstākļiem.

[3.2] Attiecībā par pieteikumā minēto, ka nekad nav pastāvējusi M.L. un viņu

radinieku ieinteresētības ietekme uz viņa darbību, ieņemot padomes locekļa amatu

SIA „/Nosaukums/”, KNAB norāda, ka pieteicēju sauca pie administratīvās atbildības

par Likumā minēto valsts amatpersonai noteikto speciālo amatu savienošanas un

ienākumu gūšanas ierobežojumu pārkāpšanu (7.panta piektās daļas 4.punkts un

9.panta pirmā daļa) pēc LAPK 166.30panta, uzliekot naudas sodu Ls 75 apmērā.

[3.3] KNAB, atsaucoties uz Administratīvās rajona tiesas 2008.gada

29.februāra spriedumu lietā Nr.A42489907 (A2582-08/21), norāda, ka, konstatējot

pieteicēja darbībā amatu savienošanas ierobežojumu pārkāpumu, nav jāpierāda reāla

interešu konflikta esamība. Ja pieņemtu pieteicēja interpretāciju, ka pārkāpums ir

noticis tikai tad, ja bijis reāls interešu konflikts, valsts amatpersonas varētu vispār

nerēķināties ar likumā uzlikto nosacījumu attiecībā uz amatu savienošanu ievērošanu

(Administratīvās rajona tiesas 2005.gada 5.septembra spriedums lietā Nr.A42146104

A0581-05/9).

[3.4] Pieteicējs privātajā kapitālsabiedrībā SIA „/Nosaukums/” nepārstāvēja

valsts vai pašvaldību intereses, ko apliecina Rīgas dome savā 2007.gada 6.decembra

vēstulē Nr.1.32/RA-07-3789nd, līdz ar to pieteikumā minētais apgalvojums par

pieteicēja pārstāvību SIA „/Nosaukums/” neatbilst administratīvā pārkāpuma lietā

konstatētajiem faktiem.

[3.5] KNAB nepiekrīt pieteikumā norādītajam, ka nav ievērots tiesiskās

paļāvības princips un, atsaucoties uz Likuma 7.panta piektās daļas 4.punktu,

paskaidro, ka SIA „/Nosaukums/” ir uzskatāma par privāto kapitālsabiedrību, kas

Likuma 1.panta 8.punkta izpratnē nav uzskatāma par valsts vai pašvaldības institūciju.

Pieteicējs, būdams padomes loceklis Rīgas domei piederošajā kapitālsabiedrībā SIA

„/Nosaukums/”, laika periodā no 2007.gada 26.februāra līdz 2007.gada 25.jūnijam

nedrīkstēja ieņemt padomes locekļa amatu SIA „/Nosaukums/”. Līdz ar to KNAB

uzskata, ka pieteicējs nav ievērojis Likuma 7.panta piekās daļas 4.punktā noteiktos

amata savienošanas ierobežojumus pašvaldību kapitālsabiedrību padomju locekļiem.

[3.6] KNAB nepiekrīt apgalvojumam par tiesiskās paļāvības principa

neievērošanu, jo konkrētajā gadījumā pieteicējam, ieņemot valsts amatpersonas amatu

Rīgas domei piederošajā kapitālsabiedrībā SIA „/Nosaukums/” bija jāzina Likumā

noteiktie amatu savienošanas ierobežojumi, nevis, ieņemot padomes locekļa amatu

SIA „/Nosaukums/”, jāpaļaujas, ka Rīgas dome vai SIA „/Nosaukums/” valde sekos

līdzi, vai pieteicējs ievēro Likuma prasības. Pieteicēja tiesiskā paļāvība nevar būt

tiesiska, ja viņš nerīkojās atbilstoši Likuma prasībām. Pieteicējam, pildot savus valsts

amatpersonas pienākumus, bija jāpārliecinās par amatu savienošanas tiesiskumu, lai

izvērtētu savas rīcības atbilstību Likuma prasībām, paredzot savas darbības kaitīgo

seku iestāšanās iespēju.

[3.7] Gan sākotnējā lēmumā, gan Lēmumā ir izvērtēti administratīvā akta

izdošanas lietderības apsvērumi, kas izriet no Likuma 2.pantā noteiktā likuma mērķa.

[3.8] KNAB priekšnieka lēmums, kas izdots uz minētās normas pamata, ir

satura izvēles administratīvais akts (APL 65.panta trešā daļa), jo ļauj izvēlēties, cik

lielu sodu piemērot. Minētais pants neparedz iespēju iestādei izvēlēties, vai lēmumu

pieņemt, vai nepieņemt vispār (APL 65.panta otrā daļa). Ja tiek konstatēti fakti, ka ir

izdarīts pārkāpums, lēmums ir jāpieņem obligāti. Līdz ar to ir izdarāmi lietderības

apsvērumi, kuri ir attiecināmi uz naudas sodu amplitūdā no Ls 50 līdz Ls 200,

ievērojot LAPK 35.panta otrās daļas nosacījumus (Administratīvās rajona tiesas

2008.gada 2.janvāra spriedums lietā Nr.A42425806 (A2630-07/19).

[4] Tiesas sēdē pieteicēja pilnvarotā pārstāve uzturēja pieteikumā ietverto

prasījumu, pamatojoties uz pieteikumā tiesai norādītajiem apstākļiem.

Tiesas sēdē atbildētāju pārstāvošās iestādes – KNAB - pārstāve pieteikumu

neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītajiem apstākļiem.

Motīvu daļa

[5] Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus

un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, Lēmums ir atceļams un lieta izbeidzama.

[6] Tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus:

[6.1] SIA „/Nosaukums/” 2005.gada 17.novembrī ārkārtas dalībnieku sapulcē

(protokols Nr.7) nolēma iecelt uz trīs gadiem SIA „/Nosaukums/” padomē M.L. (lietas

lapa 144-145).

[6.2] Ar SIA „/Nosaukums/” ārkārtas dalībnieku sapulces 2007.gada

11.janvāra lēmumu (protokols Nr.01/2007) M.L. tika ievēlēts SIA „/Nosaukums/”

padomē (lietas lapa 64-65.). Uzņēmumu reģistrā amats reģistrēts par laika periodu no

2007.gada 26.februāra līdz 2007.gada 25.jūnijam.

[6.3] 2007.gada 18.aprīlī M.L. vērsās pie SIA „/Nosaukums/” kapitāldaļu

turētāja pārstāvja ar iesniegumu atļaut apvienot SIA „/Nosaukums/” padomes locekļa

amatu citastarpā arī ar SIA „/Nosaukums/” padomes locekļa amatu (lietas lapa 32).

[6.4] SIA „/Nosaukums/” 2007.gada 18.aprīļa ārkārtas dalībnieku sapulce

(protokols Nr.4) nolēma neatļaut M.L. savienot SIA „/Nosaukums/” padomes locekļa

amatu ar SIA „/Nosaukums/” padomes locekļa amatu un uzdeva M.L. novērst interešu

konfliktu valsts amatpersonas darbībā (lietas lapa 44-46).

[6.5] SIA „/Nosaukums/” ar 2007.gada 15.maija lēmumu deleģēja M.L.

piedalīties Vides ministrijas rīkotajās iepirkumu komisijās (lietas lapa 40-41).

[6.6] KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenā

speciāliste 2007.gada 14.jūnijā ziņojumā Nr.14-5/48 (lietas lapa 26-27) norādīja, ka,

veicot pārbaudi, konstatēts, ka M.L. kā Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA

„/Nosaukums/” padomes loceklis ir valsts amatpersona laika periodā no 2005.gada

5.oktobra līdz pārbaudes brīdim. M.L., pildot padomes locekļa amata pienākumus no

2007.gada 1.februāra, ieņem arī amatu privātajā kapitālsabiedrībā SIA

„/Nosaukums/”. SIA „/Nosaukums/” kapitāla daļas 100% apmērā pieder Rīgas pilsētas

pašvaldības kapitālsabiedrībai SIA „/Nosaukums/”. M.L., pildot amatu SIA

„/Nosaukums/”, no 2007.gada 1.februāra līdz 2007.gada 31.martam guvis bruto

ienākumus Ls 1000 apmērā par pienākumu izpildi. Tādējādi M.L., pildot padomes

locekļa amata pienākumus SIA „/Nosaukums/” un vienlaicīgi ieņemot amatu privātajā

kapitālsabiedrībā SIA „/Nosaukums/”, no 2007.gada 1.februāra līdz šim brīdim nav

ievērojis valsts amatpersonai Likuma 7.panta piektajā daļā un 9.panta pirmajā daļā

noteiktos amatu savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumus.

[6.7] 2007.gada 5.oktobrī KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles

nodaļas galvenā speciāliste sastādīja administratīva pārkāpuma protokolu RD

Nr.000293 par to, ka M.L., savienojot padomes locekļa amatu SIA „/Nosaukums/” ar

amatu privātajā SIA „/Nosaukums/” laika periodā no 2007.gada 26.februāra līdz

2007.gada 25.jūnijam un nesaņemot rakstveida atļauju padomes locekļa amata SIA

„/Nosaukums/” savienošanai ar Iepirkumu komisijas locekļa amatu Vides ministrijā

laika periodā no 2007.gada 5.jūnija, kā arī gūstot ienākumus Ls 1650 (bruto) apmērā

no neatļautas amatu savienošanas SIA „/Nosaukums/”, nav ievērojis Likuma 7.panta

piektās daļas 4.punktā noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus un 9.panta

pirmajā daļā noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus (lietas lapa 18-25).

[6.8] 2007.gada 5.oktobrī M.L. sniedza paskaidrojumu pie administratīvā

pārkāpuma protokola RD Nr.000293 par administratīvā pārkāpuma lietā

konstatētajiem faktiem (lietas lapa 24-25).

[6.9] 2007.gada 8.oktobrī pieņemts sākotnējais lēmums (lietas lapa 10-17).

[6.10] Rīgas dome 2007.gada 6.decembrī informē KNAB (lietas lapa 33), ka

SIA „/Nosaukums/” ir kapitālsabiedrība, kuras vienīgais dalībnieks ir Rīgas

pašvaldības SIA „/Nosaukums/” un, ņemot vērā to, ka Rīgas pilsētas pašvaldība nav

SIA „/Nosaukums/” dalībnieks, tai nav tiesību lemt par padomes locekļa iecelšanu

amatā un izdot atļauju padomes locekļa amata savienošanai ar citu amatu. Tādas

tiesības atbilstoši Komerclikuma 210.pantam ir SIA „/Nosaukums/” dalībnieku

sapulcei.

[6.11] Izskatot pieteicēja 2007.gada 15.novembra iesniegumu par sākotnējo

lēmumu, KNAB priekšnieka vietas izpildītāja ar 2008.gada 3.janvāra lēmumu Nr.1/41

nolēma sākotnējo lēmumu atstāt negrozītu un uzlika par pienākumu trīsdesmit dienu

lakā no šī lēmuma saņemšanas dienas samaksāt minēto soda naudu, bet sūdzību

noraidīja (lietas lapa 1-9).

[7] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka M.L.: 1) kopš 2005.gada

17.novembra uz trīs gadiem ieņēma SIA „/Nosaukums/” padomes locekļa amatu; 2)

kopš 2007.gada 11.janvāra ir iecelts par SIA „/Nosaukums/” padomes locekli; 3)

2007.gada 18.aprīlī vērsās pie SIA „/Nosaukums/” kapitāldaļu pārstāvja ar iesniegumu

atļaut apvienot SIA „/Nosaukums/” padomes locekļa amatu citastarpā ar SIA

„/Nosaukums/” padomes locekļa amatu. Tāpat lietā nav strīda par to, ka 1) ar SIA

„/Nosaukums/” 2007.gada 18.aprīļa ārkārtas dalībnieku sapulces lēmumu nolemts

neatļaut M.L. savienot SIA „/Nosaukums/” padomes locekļa amatu ar SIA

„/Nosaukums/” padomes locekļa amatu; 5) SIA „/Nosaukums/” īpašnieks ir Rīgas

pašvaldības SIA „/Nosaukums/”.

Lietā ir strīds par to, vai Lēmums ir tiesisks.

[8] LAPK 166.30pants noteic, ka par likumā noteikto komercdarbības, valsts

amatpersonas amata savienošanas, pārstāvības, ienākumu gūšanas ierobežojumu vai

tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai

pašvaldības mantu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta

situācijā – uzliek naudas sodu valsts amatpersonai no piecdesmit līdz divsimt

piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus vai bez tā.

Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK

166. pantu, nepieciešams konstatēt, ka pārkāpti valsts amatpersonas amata

savienošanas noteikumi.

[9] Likuma 4.panta pirmās daļas 19.punkts noteic, ka valsts amatpersonas ir

valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis.

Likuma 1.panta 8.punkts noteic, ka valsts vai pašvaldības institūcija ir valsts

vai pašvaldības iestāde (tās struktūrvienība) vai kapitālsabiedrība (tās filiāle).

Likuma 7.panta piektā daļa (redakcijā līdz 2007.gada 28.jūnijam) noteica, ka

pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, republikas pilsētu domju

priekšsēdētāju vietniekiem, pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, valsts

un pašvaldību iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, valsts un pašvaldību

kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem, kā arī tādu kapitālsabiedrību valžu

locekļiem, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā

pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrību padomju locekļiem, kuri pārstāv Latvijas

valsts vai pašvaldības intereses kapitālsabiedrībā, ir atļauts savienot valsts

amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem

un rīkojumiem;

2) amatu sabiedriskajā, politiskajā vai reliģiskajā organizācijā;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta un radošo darbu;

4) citu amatu valsts vai pašvaldības institūcijā, ja to savienošana nerada

interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas

rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.

Savukārt šī panta daļa redakcijā pēc 2007.gada 28.jūnija noteica, ka

pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētājiem, republikas pilsētu domju

priekšsēdētāju vietniekiem, pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, valsts

un pašvaldību iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, valsts un pašvaldību

kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem, kā arī tādu kapitālsabiedrību valžu

locekļiem, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā

pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrību padomju locekļiem, kuri pārstāv Latvijas

valsts vai pašvaldības intereses kapitālsabiedrībā, ir atļauts savienot valsts

amatpersonas amatu tikai ar: 1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu, Ministru

kabineta noteikumiem un rīkojumiem; 2) amatu arodbiedrībā, biedrībā vai

nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā

organizācijā; 3) pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu, kā

arī dienestu Zemessardzē, ja likumā nav noteikts citādi; 31) amatu kapitālsabiedrībā,

kurā valsts vai pašvaldība ir dalībnieks, ja tas saistīts ar valsts vai pašvaldības interešu

pārstāvēšanu šajā sabiedrībā, nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts

amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu

iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā; 4) citu amatu valsts vai pašvaldības

institūcijā, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts

amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu

iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.

Likuma 9.panta pirmā daļa noteic, ka valsts amatpersonai ir atļauts vienlaikus

saņemt atalgojumu par valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu un atalgojumu

par tāda amata pienākumu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, kas tai nav

aizliegts ar šo likumu vai citiem likumiem, kā arī gūt ienākumus no komercdarbības

vai citiem ienākumu avotiem, kas tai nav aizliegti ar šo likumu vai citiem likumiem.

[10] Tātad pieteicējs, ieņemot SIA „/Nosaukums/” padomes locekļa amatu,

saskaņā ar Likuma 4.panta pirmās daļas 19.punktu bija valsts amatpersona. Savukārt

SIA „/Nosaukums/” pretēji KNAB viedoklim nav atzīstama par privāto

kapitālsabiedrību, jo SIA „/Nosaukums/” īpašnieks ir Rīgas pašvaldības SIA

„/Nosaukums/”, kuras 100% kapitāla daļu turētājs ir Rīgas pilsētas pašvaldība. Tātad

SIA „/Nosaukums/” ir pašvaldības kapitālsabiedrība, jo pašvaldība pilnībā kontrolē

savu SIA „/Nosaukums/” un tādējādi caur SIA „/Nosaukums/” var kontrolēt arī SIA

„/Nosaukums/” darbību. Tādējādi faktiski, lai arī ne tiešā veidā, bet pastarpināti Rīgas

pilsētas pašvaldība ir SIA „/Nosaukums/” kapitāla daļu turētājs un izpildās likuma

„Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 1.panta 5.punkts

(noteica, ka pašvaldības kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla

daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder pašvaldībai). Tiesas ieskatā pretējs secinājums

būtu pretrunā arī loģikas likumiem, ja pašvaldības nodalītais īpašums SIA

„/Nosaukums/” darbībai, kas tālāk tiek izmantots SIA „/Nosaukums/” darbībai, pēkšņi

kļūtu privāts.

Turklāt, lai SIA „/Nosaukums/” atzītu par privātu kapitālsabiedrību, ir

nepieciešams konstatēt kādu no likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un

kapitālsabiedrībām” 1.panta 6.punktā (redakcijā, kas bija spēkā 2007.gadā un arī

Lēmuma pieņemšanas brīdī) kritērijiem (noteica, ka privātā kapitālsabiedrība ir

kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder: a) vairākām pašvaldībām,

b) valstij un pašvaldībai, c) valstij vai pašvaldībai un citām personām (izņemot

personāla akciju īpašniekus)). Lietā nav konstatējams neviens no šiem kritērijiem.

Tiesu praksē ir vērtēti kritēriji, kas ir nepieciešami, lai sabiedrību atzītu par privātu

kapitālsabiedrību (sk., piemēram, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2009.gada 22.maija spriedumu lietā SKA – 83/2009).

Tātad SIA „/Nosaukums/” ir uzskatāma par pašvaldības institūciju Likuma

1.panta 8.punkta izpratnē. Tādējādi tiesa atzīst, ka uz pieteicēju attiecās Likuma

7.panta piektās daļas 4.punkta prasības, proti, bija atļauts savienot valsts amatpersonas

amatu ar amatu valsts vai pašvaldības institūcijā, ja: 1) to savienošana nerada interešu

konfliktu un 2) ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas

rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.

[11] KNAB, konstatējot pieteicēja rīcībā LAPK 166.30panta sastāvu, SIA

„/Nosaukums/” atzina par privātu sabiedrību. Tiesas ieskatā tas konkrētajā gadījumā ir

būtisks apstāklis, kam ir nozīme lietā. Proti, gan administratīvā pārkāpuma protokolā,

dienesta ziņojumā, gan lēmumos pieteicēja pārkāpums ir definēts kā amatu

savienošanas noteikumu pārkāpšana, padomes locekļa amatu pašvaldības SIA

„/Nosaukums/” savienojot ar amatu privātajā SIA „/Nosaukums/”, jo Likuma 7.panta

piektās daļas 4.punkts vispār neatļāva šādu amatu apvienošanas kombināciju, t.i.,

vispār neparedzēja iespēju apvienot amatu pašvaldības kapitālsabiedrībā ar amatu

privātā kapitālsabiedrībā. Iestāde nav konstatējusi faktu, ka pieteicējs no 2007.gada

11.janvāra līdz pat 18.aprīlim, apvienojot amatus pašvaldības kapitālsabiedrībās SIA

„/Nosaukums/” un SIA „/Nosaukums/”, kas saskaņā ar Likuma 7.panta piektās daļas

4.punktu vispārīgi bija atļauts, iespējams, pārkāpa šīs prasības, jo apvienošanai nebija

saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura

attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.

[12] Tāpat tiesa, izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka KNAB nepamatoti

konstatēja, ka pieteicējs, savienojot amatu SIA „/Nosaukums/” un Vides ministrijas

Iepirkumu komisijas locekļa amatā no 2007.gada 5.jūnija, ir pārkāpis Likuma 7.panta

piektās daļas 4.punktu. Kā redzams no SIA „/Nosaukums/” 2005.gada 17.novembrī

ārkārtas dalībnieku sapulces protokola, SIA „/Nosaukums/” dalībnieku sapulce

nolēma iecelt uz trīs gadiem padomē M.L. (lietas lapa 144-145).Tātad pieteicēju

amatā iecēla nevis Rīgas dome, bet pašvaldības kapitālsabiedrība, proti, SIA

„/Nosaukums/”.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un

kapitālsabiedrībām” 47.panta pirmo daļu (redakcijā, kas bija spēkā 2007.gadā un arī

Lēmuma pieņemšanas brīdī) sabiedrību pārvalda dalībnieks, dalībnieku sapulce un

valde, kā arī padome (ja tāda ir), bet otrā daļa noteica, ka dalībnieku sapulces

kompetencē esošos lēmumus pieņem kapitāla daļu turētāja pārstāvis. Savukārt

48.panta pirmās daļas 4.punkts noteica, ka tikai dalībnieku sapulcei ir tiesības pieņemt

lēmumus par padomes (ja tāda ir) locekļu iecelšanu un atcelšanu. Tātad tikai

sabiedrības dalībnieku sapulcei bija tiesības pieņemt lēmumus par padomes locekļu

iecelšanu un nevis Rīgas domei.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2008.gada

11.decembra spriedumā lietā Nr.SKA – 619/2008, vērtējot, vai valsts akciju

sabiedrības akcionāru sapulces lēmums par personas iecelšanu amatā ir uzskatāms par

atļauju minētajai personai turpināt vienlaicīgi ieņemt arī citu valsts amatpersonas

amatu, ir atzinis, ka, lemjot par personas, kura jau ieņem citu amatu, par ko

lēmējinstitūcija ir informēta, iecelšanu vai ievēlēšanu valsts amatpersonas amatā,

lēmējinstitūcija vienlaicīgi arī vērtē iespēju personai turpmāk savienot vairākus

amatus. Senāta ieskatā atbilstība valsts amatpersonas amatam nozīmē arī personas

atbilstību likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”

prasībām. Pretējā gadījumā, proti, ja pēc ievēlēšanas amatā personai vēl būtu jāvēršas

pie lēmējinstitūcijas ar lūgumu atļaut šo amatu savienot ar līdz šim ieņemto amatu,

atļauja pārvērstos par formālu prasību.

Tātad, ja pati kapitālsabiedrība ar padomes lēmumu ir deleģējusi personu

pārstāvēt kapitālsabiedrību Vides ministrijas Iepirkumu komisijā, tad šis deleģējums

arī ir atzīstams par atbilstošo rakstveida atļauju.

[13] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2008.gada

3.novembra spriedumā lietā Nr.SKA-355 ir atzinis, ka, „konstatējot 239.pantā minētu

apstākli, lieta netiek izmeklēta un izskatīta pēc būtības, bet lietvedība tiek izbeigta.

Minētais nepieļauj administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros noskaidrot konkrētās

lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un izdarīt secinājumus. (..) Ar jēdzienu

„lietvedība” nav saprotama soda noteikšana, bet gan iestādes darbības, noskaidrojot

lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, tas ir, lietas vešana”.

Tāpat Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis,

ka atbilstoši LAPK 239.panta 7.punktam tikai šā kodeksa 37.pantā paredzēto

administratīvā soda uzlikšanas termiņu, nevis jebkuru LAPK noteiktu termiņu,

pārkāpums pats par sevi ir lietvedības administratīvā pārkāpuma lietā izbeigšanas

pamats (skat. 2007.gada 27.aprīļa sprieduma SKA-181 9.punktu).

Tiesa konstatē, ka no iespējamā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienas

– 2007.gada 11.janvāra, kad ar SIA „/Nosaukums/” ārkārtas dalībnieku sapulces

2007.gada 11.janvāra lēmumu pieteicējs tika ievēlēts SIA „/Nosaukums/” padomē, ir

pagājis gada termiņš. Līdz ar to saskaņā ar LAPK 37. un 239.panta 7.punktu, tiesai

nav pamata ne nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai, ne arī pašai izskatīt lietu par iespējamo

LAPK 166.30panta pārkāpumu M.L. rīcībā, apvienojot amatus pašvaldības

kapitālsabiedrībās SIA „/Nosaukums/” un SIA „/Nosaukums/” bez tās valsts

amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļaujas, kura attiecīgo personu

iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā atbilstoši Likuma 7.panta piektās daļas

4.punktam.

[14] Līdz ar to, ņemot vērā iepriekš minēto [6-13], tiesa atzīst, ka,

pamatojoties uz LAPK 286.panta pirmās daļas 3.punktu, Lēmums ir atceļams tā

iemesla dēļ, ka KNAB nepamatoti atzina pieteicēja rīcībā LAPK 166.30panta

pārkāpumu, proti, ka pieteicējs apvienoja amatu pašvaldības kapitālsabiedrībā ar

amatu privātā kapitālsabiedrībā, un lieta izbeidzama, jo ir pagājuši LAPK 37.panta

ceturtajā daļā (noteic, ka administratīvo sodu par šā kodeksa 47., 48., 51.-53., 53.2-

68., 71., 72.-74.1 pantā, 75.panta pirmajā daļā, 75.1-88.1, 88.4-88.7pantā,

divpadsmitajā "c" nodaļā, 159.7-159.9 un 204.7-204.11pantā paredzētajiem

administratīvajiem pārkāpumiem var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no

pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas

dienas) minētie termiņi administratīvās lietvedības uzsākšanai par iespējamo LAPK

166.30panta pārkāpumu M.L. rīcībā, apvienojot amatus pašvaldības kapitālsabiedrībās

SIA „/Nosaukums/” un SIA „/Nosaukums/” bez tās valsts amatpersonas vai koleģiālās

institūcijas rakstveida atļaujas, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai

apstiprinājusi amatā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. un 289.-291.pantu,

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 3.punktu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

apmierināt M.L., personas kods /personas kods/, pieteikumu.

Atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2008.gada 3.janvāra

lēmumu Nr.1/41 (2007.gada 5.oktobra administratīvā pārkāpuma protokols RD

Nr.000293) un izbeigt lietu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona

tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) D.Ābele

NORAKSTS PAREIZS

Tiesnese ________________________D.Ābele

Administratīvā rajona tiesa

Rīgā, 2010.gada 21.janvārī.