Legislator Case Law & Legislation
C69204118 / C-2041-18 ECLI:LV:KURT:2018:0625.C69204118.4.S AI generated

Court allows insurance company's subrogation claim against uninsured vehicle owner for traffic accident damages.

Case Number C69204118 / C-2041-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully granted the insurance company's subrogation claim against the vehicle owner for damages resulting from a traffic accident. The plaintiff argued that the defendant's vehicle was involved in a collision but lacked mandatory civil liability insurance at the time of the incident. The court ruled in favor of the plaintiff because the defendant failed to provide proof of insurance coverage, thereby establishing liability under the relevant insurance law.

Legislator headnote

AI generated

Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41. panta 2. daļas 1. punktu: ja transportlīdzekļa īpašnieks nav apdrošinājis civiltiesisko atbildību, tiesīgs ir iesniegt regresa prasību pret šā transportlīdzekļa īpašnieku vai tiesīgu lietotāju.

Keywords

AI generated
subrogation claim civil liability insurance traffic accident damages uninsured vehicle regressive action

Cited Legislation

AI generated
Saskaņotā paziņojuma veidlapa
Ceļu satiksmes likuma 9. pants
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums 41. pants 2. daļa 1. punkts
Civillikuma 1759. pants
Civillikuma 1763. pants
Civillikuma 1765. pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 250.25. pants
Civilprocesa likuma 250.27. pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. C69204118

Lietas arhīva Nr. C-2041-18/29

ECLI:LV:KURT:2018:0625.C69204118.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ventspilī, 2018.gada 25.jūnijā

Kurzemes rajona tiesas tiesnese I.Fišere,

izskatot rakstveida procesā Ventspilī, Zvana ielā 9, civillietu Nr. C69204118 Biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”

(reģistrācijas Nr.40008084453) vienkāršotas procedūras prasībā pret SIA “SENGA” (reģistrācijas Nr.49003001584) par naudas piedziņu,

k o ns t a t ē ja

2018.gada 26.martā Kurzemes rajona tiesā saņemta Biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” (tekstā – prasītājs) vienkāršotas

procedūras prasība SIA “SENGA” (tekstā – atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 23.01.2017. Rīgā, K.Ulmaņa gatvē 86 noticis ceļu satiksmes negadījums (turpmāk tekstā – CSNg), kā rezultātā

sadūrās atbildētājam piederošais transportlīdzeklis TOYOTA CAMRY, valsts reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, kuru vadīja /pers. A/ un /pers. B/

piederošais transportlīdzeklis RENAULT MEGANE SCENIC, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, kuru vadīja tā īpašnieks.

CSNg rezultātā tika bojāts /pers. B/ piederošais transportlīdzeklis RENAULT MEGANE SCENIC, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/.

Uz CSNg brīdi nebija veikta zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa TOYOTA CAMRY, valsts reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, īpašnieka civiltiesiskās

atbildības obligātā apdrošināšana (turpmāk – OCTA).

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 9.panta pirmo daļu (atbilstošā redakcijā), Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot noteiktā kārtībā

reģistrētus transportlīdzekļus, kuru konstrukcija un tehniskais stāvoklis atbilst Latvijā obligāto standartu un normatīvu prasībām, kuriem veikta valsts

tehniskā apskate un attiecībā uz kuriem ir izdarīta to īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana.

Saskaņā ar LR Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (atbilstošā redakcijā) (turpmāk -

???? likums) 41.panta otrās daļas 1.punktu, prasītāja ir tiesīga iesniegt regresa prasību pret ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā

transportlīdzekļa īpašnieku vai - transportlīdzekļa līzinga gadījumā - līzinga ņēmēju, ja tas nav apdrošinājis īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai pret šā

transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju.

Par iepriekš minēto CSNg iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji ir noformējuši Saskaņotā paziņojuma veidlapu, un, atbilstoši ???? likuma 31.panta

pirmajai daļai, ir veikts CSNg apstākļu izvērtējums un noteikta katra CSNg iesaistītā dalībnieka atbildība par CSNg rezultātā radītajiem zaudējumiem.

Ņemot vērā Saskaņotajā paziņojumā fiksētos CSNg apstākļus, notikušajā CSNg tikai transportlīdzekļa TOYOTA CAMRY, valsts reģ./reģistrācijas

numurs/, vadītāja rīcība bija pretrunā Ceļu satiksmes noteikumu prasībām, kas bija tiešā cēloniskā sakarā ar negadījuma rašanos un zaudējumu

nodarīšanu.

Transportlīdzekļa TOYOTA CAMRY, valsts reģ./reģistrācijas numurs/, īpašnieks (atbildētājs) 14.10.2016. noslēdza ? ? ? ? līgumu

Nr.SBD697283, kas bija derīgs līdz 14.01.2017. (izdruka no datu bāzes pievienota prasības pieteikumam pielikumā). Nākamais ???? līgums

Nr.SBD754572 (izdruka no datu bāzes pievienota prasības pieteikumam pielikumā) tika noslēgts tikai 26.01.2017., līdz ar to secināms, ka ceļu

satiksmes negadījuma brīdī transportlīdzeklim TOYOTA CAMRY, valsts reģ./reģistrācijas numurs/, nebija spēkā esoša ???? līguma.

Pamatojoties uz ???? likuma 51.panta pirmās daļas 1.punktu un atbilstoši ???? likuma 25.panta 2.punktam, 26.pantam, 31.panta pirmajai un

devītajai daļai, prasītājs 2017.gada 10.aprīlī pieņēma lēmumu Nr.0267/T-121/2017 un no Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības

obligātās apdrošināšanas garantijas fonda (turpmāk - Garantijas fonds) izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību EUR 727,37 apmērā “ERGO INSURANCE

SE” Latvijas filiālei, kura savukārt atlīdzināja zaudējumus transportlīdzekļa RENAULT MEGANE SCENIC, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, īpašniekam par CSNg rezultātā radītajiem transportlīdzekļa bojājumiem.

Minētos maksājumus apliecina 2017.gada 23.februāra maksājuma uzdevums Nr.KDNB061477 un 2017.gada 11.aprīļa maksājuma uzdevums

Nr.483.

???? likuma 51.panta trešās daļas 1.punkts nosaka, ka no Garantijas fonda līdzekļiem sedz izdevumus par ekspertīzi vai citām prasības

nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, ja saskaņā ar šo likumu apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda.

Prasītājai ir radušies papildus zaudējumi EUR 129,47 apmērā sakarā ar “ERGO INSURANCE SE” Latvijas filiāles veikto apdrošināšanas

atlīdzību lietas administrēšanu (pieteikuma pieņemšana, klienta apkalpošana, apdrošināšanas atlīdzības izmaksas veikšanai nepieciešamo dokumentu

sagatavošana, izprasīšana un to apkopošana apdrošināšanas atlīdzību lietā). Lietas administrēšanas izdevumu izmaksas un aprēķināšanas kārtība ir

atrunāta starp prasītāju un apdrošināšanas akciju sabiedrībām 2005.gada 28.februārī noslēgtajā līgumā par savstarpējo sadarbību atlīdzību lietu

administrēšanā TAB/SAD-l.

Minētos maksājumus apliecina 2017.gada 10.maija rēķins NR.3.ADM/04-2017 un 2017.gada 16.maija maksājuma uzdevums Nr.640.

???? likuma regulējums paredz, ka ceļu satiksmes negadījumos cietušie paši neveic zaudējumu aprēķināšanu, atbildības noteikšanu, kā arī nevāc

pierādījumus zaudējumu atlīdzināšanas prasībai - to dara apdrošinātājs, saņemot zaudējumu pieteikumu, vai prasītāja likumā noteiktajos gadījumos (????

likuma 31.-39.p.).

Apdrošinātājs, veicot zaudējumu aprēķināšanu un pierādījumu vākšanu uz saņemta zaudējumu pieteikuma pamata, sedz savus izdevumus par šo

procedūru no saņemtās apdrošināšanas prēmijas pēc noslēgtā līguma (Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma 5. panta pirmā daļa nosaka,

ka apdrošināšanas prēmiju nosaka tādā apmērā, lai izpildītu apdrošināšanas līgumā paredzētās saistības un segtu izdevumus, kas nepieciešami

apdrošināšanas veikšanai).

Savukārt no ???? likuma izriet prasītāja pienākums veikt zaudējumu pieteikuma administrēšanu un segt izdevumus no Garantijas fonda (???? likuma

51.pants) saistībā ar to gadījumos, kad zaudējumu nodarītājs, piedaloties satiksmē, prettiesiski nav apdrošinājis transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko

atbildību. Šāds prasītāja pienākums ???? likumā ir noteikts ar mērķi atvieglot ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem zaudējumu atlīdzināšanu. Izdevumu

segšanas avots šajā gadījumā nav un nevar būt apdrošināšanas prēmija, jo zaudējumu nodarītājs savu atbildību nav apdrošinājis un apdrošināšanas

prēmiju līdz ar to nav samaksājis.

Lai prasītājs varētu veikt savas funkcijas, ???? likuma 43.panta pirmā daļa nosaka, ka sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās

atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmas sekmīgu darbību valstī atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem nodrošina prasītājs, kurā

apvienojušās visas apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir tiesības veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto

apdrošināšanu Latvijas Republikā, kā arī Ministru kabineta 22.03.2005. noteikumu Nr. 195 "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās

atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtība" 17.punkts nosaka, ka prasītājs ir tiesīgs izlietot

fonda līdzekļus atbilstoši ???? likumā noteiktajiem mērķiem un gadījumiem.

Lai prasītājs nodrošinātu ???? likumā noteikto zaudējumu administrēšanas pienākumu, 2005.gada 28.februārī starp prasītāju un apdrošināšanas

sabiedrībām, kurām ir tiesības veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu Latvijas Republikā, tika

noslēgts Līgums Nr. TAB/SAD-1, kas ir nodrošinājis vienotu sistēmu, izmaksājot līdzekļus no Garantijas fonda, ko uzrauga Garantijas fonda padome

atbilstoši ???? likuma 51. panta astotajai daļai. Līgumā ir uzsvērts, ka, izmaksājot līdzekļus cietušajiem par ceļu satiksmes negadījumos radītajiem

zaudējumiem, rodas papildus izmaksas, kas saistītas ar zaudējumu pieteikuma pieņemšanu, mantai nodarīto zaudējumu novērtēšanu, dokumentu

pieprasīšanu un to apkopošanu atlīdzību lietā, atbildības izvērtēšanu, rakstveida informācijas nosūtīšanu apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājiem,

apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, un atbilstoši ???? likuma 51.panta trešās daļas 1.punktam šie izdevumi tāpat kā apdrošināšanas atlīdzība tiek

izmaksāti no Garantijas fonda. Līdz ar to prasītājam radušies papildus izdevumi par atlīdzību lietas administrēšanu EUR 129,47 apmērā.

Prasītājs uz atbildētāja juridisko adresi 2017.gada 12.aprīlī nosūtīja pretenzijas pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu Nr.PT-14929, 2017.gada

19.maijā atkārtotu pirmstiesas pretenziju Nr.AP-15098, 2017.gada 09.augustā pirmstiesas brīdinājumu Nr.PB-15415. Pēc minēto pretenziju un

brīdinājumu nosūtīšanas prasītājs 2017.gada 13.septembrī saņēma atbildētāja iebildumus uz celto prasību. Atbildi pēc būtības prasītājs sniedza ar

2018.gada 25.janvāra atbildes vēstuli Nr.T-121/2017. Pēc minēto pretenziju un vēstules nosūtīšanas atbildētājs nav veicis labprātīgu zaudējumu

atlīdzināšanu vai cēlis citus iebildumus uz prasītāja prasību.

Ņemot vērā to, ka atbildētājs nav veicis maksājumus labprātīgai zaudējumu atlīdzināšanai, prasītājs pieņēmis lēmumu par prasības celšanu tiesā par

zaudējumu piedziņu no atbildētāja, lūdzot tiesu piedzīt no SIA ”SENGA” par labu biedrībai „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” zaudējumus

EUR 856,84 apmērā; apmaksāto valsts nodevu EUR 128,53 apmērā; ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,30 apmērā un citus tiesāšanās

izdevumus, ja tādi rastos; kopā EUR 988,67. Noteikt tiesības prasītājam par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no

zaudējumu summas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta noteikumiem 2018.gada 24.aprīlī atbildētājam uz juridisko adresi ir ticis izsūtīts prasības pieteikums un

noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai – 30 dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas, tas ir līdz 2018.gada 24.maijam,

izskaidrojot atbildētāja tiesības (lietas 59.-60.lapas).

Tiesas noteiktajā termiņā atbildētājs iesniedzis rakstveida paskaidrojumus par prasību (lietas 66.-67.lapas), kuros SIA “SENGA”

paskaidrojis, ka nepiekrīt biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” celtajai prasībai un neatzīt to, pamatojoties uz sekojošiem

argumentiem.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 26.pantā ir noteikts, ka zaudējumi sakarā ar

transportlīdzekļa bojājumu ir izdevumi par transportlīdzekļa remontu, kas nepieciešams, lai atjaunotu attiecīgā transportlīdzekļa stāvokli, kāds tas bija

pirms ceļu satiksmes negadījuma.

Civillikuma 1776.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka cietušajam zaudējumu novēršanai jāveic tādi pasākumi, kas attiecīgajos apstākļos ir saprātīgi.

Savukārt minētā Civillikuma panta otrā daļā ir noteikts, ka tiesību aizskārējs var prasīt atlīdzināmo zaudējumu apmēra samazinājumu tādā apmērā,

kādā cietušais, ievērojot pienācīgu rūpību (1646.p.), varēja zaudējumus novērst, izņemot gadījumu, kad tiesību aizskārums izdarīts ļaunā nolūkā.

Atbildētājs paskaidrojis, ka tas nepiekrīt un apšauba ceļu satiksmes negadījumā cietušajam transportlīdzeklim Renault Megane Scentic, valsts reģ.

Nr./reģistrācijas numurs/, radīto zaudējumu apmēru, tas ir, ka minētajam transportlīdzeklim attiecīgā CSNg rezultātā būtu radušies zaudējumi EUR

856,84 apmērā.

Atbildētājs aptaujājot vairākus autoservisus ir secinājis, ka transportlīdzekļa īpašnieks novēršot transportlīdzeklim RENAULT MEGANE

SCENIC, ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, radītos zaudējumus ir pārkāpis Civillikuma 1776.panta pirmās daļas nosacījumus, tas ir,

zaudējumu novēršanas izmaksas ir tikušas noteiktas nesamērīgi augstas.

Ņemot vērā minēto, atbildētājs lūdza prasītāju izvērtēt vai transportlīdzeklim RENAULT MEGANE SCENIC, ar valsts reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, CSNg rezultātā radīto un atlīdzināmo zaudējumu apmērs patiesi veido EUR 856,84. Prasītājs minēto atbildētāja lūgumu atstāja

bez ievērības.

Atbildētājs paskaidro, ka attiecīgajā CSNg RENAULT MEGANE SCENIC, ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, īpašnieks /pers. B/

nebija iesaistīts, tas ir, attiecīgo transportlīdzekli vadīja cita persona.

Faktiskais transportlīdzekļa RENAULT MEGANE SCENIC, ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, vadītājs un īpašnieks /pers. B/,

izmantojot SIA “SENGA” darbinieka /pers. A/ apjukumu pēc attiecīgā ceļu satiksmes negadījuma, saplēsa sākotnēji sagatavoto un pušu saskaņoto

protokolu par ceļu satiksmes negadījumu un lūdza /pers. A/ parakstīt jaunu protokolu par ceļu satiksmes negadījumu, kurā kā attiecīgā transportlīdzekļa

vadītājs konkrētajā ceļu satiksmes negadījumā nepatiesi tika norādīts /pers. B/. Minēto var apliecināt video ieraksti no SIA “Circle K Latvia” piederošās

degvielas uzpildes stacijas, kas atrodas Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatve 110.

Ņemot vērā minēto, atbildētājs lūdza prasītāju veikt pārbaudi atlīdzināšanas lietā Nr.T-121/2017 un noskaidrot, vai konkrētajā situācijā nav noticis

apdrošināšanas krāpšanas gadījums no transportlīdzekļa RENAULT MEGANE SCENIC, ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, īpašnieka

puses, apzināti sniedzot nepatiesu informāciju par faktiskajiem ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem.

Atbildētājs vērš tiesas uzmanību uz apstākli, ka prasītājam ir pienākums (funkcija) nodrošināt OCTA garantijas fonda administrēšanu, pieņemot

lēmumus par fonda līdzekļu izlietojumu, tādēļ prasītājam veicot zaudējumu atlīdzināšanu no OCTA garantijas fonda līdzekļiem ir tiesisks pienākums

skrupulozi un kritiski izvērtēt pieprasītā zaudējuma apmēru pirms tiek veikts attiecīgā zaudējuma atlīdzinājums.

Konkrētajā situācijā prasītājs minēto pienākumu ir izpildījis pavirši, tas ir, nav pārliecinājies par faktisko zaudējumu apmēru un to, vai konkrētajā

lietā nepastāv apdrošināšanas krāpšanas gadījums, kas saistīts ar zaudējumu atlīdzības lietā iesniegto dokumentu viltošanu, tādā veidā tieši aizskarot

atbildētāja tiesības.

Attiecībā uz prasītāja prasību atlīdzināt izdevumus EUR 129,47 apmērā atbildētājs paskaidrojis, ka šāda prasība ir pilnībā absurda un nepamatota,

jo atbildētājs nav nedz 2005.gada 28.februāra līguma Nr.TAB/SAD-1 dalībnieks, nedz šādu pienākumu atbildētājam noteiktu kāds normatīvais akts.

Bez tam, šie izdevumi nav uzskatāmi par zaudējumiem Civillikuma 1776.panta izpratnē, jo transportlīdzekļa RENAULT MEGANE SCENIC, ar

valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, īpašnieks tādus nav pieteicis, tas ir, minēto izdevumu atlīdzināšanu ir pieteikusi apdrošināšanas kompānija ar

kuru atbildētājam nepastāv nekādas juridiskas saistības.

Atbildētājam nav saprotams arī šo izdevumu aprēķināšanas objektīvais pamats, tas ir, kādas tieši pozīcijas veido attiecīgo izdevumu kopsummu.

Tāpat nav saprotams prasītāja un prasītāja piesauktās apdrošināšanas kompānijas funkcijas un loma attiecīgās atlīdzības lietas vešanā, administrēšanā, tas

ir, kādēļ, lai no Garantijas fonda līdzekļiem prasītājs atlīdzinātu kaut kādus apdrošināšanas kompānijas izdevumus, pēcāk to atlīdzināšanu pieprasot no

atbildētāja.

Ņemot vērā minēto, atbildētājs uzskata, ka prasītājs prasības pieteikumā nav norādījis objektīvu juridisko pamatu, lai pieprasītu augstāk norādīto

izdevumu EUR 129,47 apmērā atlīdzināšanu tai.

Ņemot vērā, ka konkrētajā situācijā visticamāk ir noticis apdrošināšanas krāpšanas gadījums, kas, savukārt, liedz transportlīdzekļa RENAULT

MEGANE SCENIC, ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, īpašniekam saņemt zaudējuma atlīdzināšanu no prasītāja administrētā Garantijas

fonda līdzekļiem, Atbildētājs lūdz tiesu apturēt tiesvedību šajā civillietā un pieņemt blakus lēmumu par šīs civillietas materiālu nosūtīšanu pārbaudei valsts

policijai.

Tāpat, lai pierādītu, ka transportlīdzeklim RENAULT MEGANE SCENIC, ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, radīto zaudējumu

apmērs neatbilst prasības pieteikumā norādītajam, atbildētājs lūdz tiesu taisīt lietā ekspertīzi, lai noteiktu patieso transportlīdzeklim RENAULT

MEGANE SCENIC, ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, CSNg rezultātā radīto zaudējumu apmēru.

Ņemot vērā minēto atbildētājs lūdz tiesu apturēt tiesvedību civillietā un pieņemt blakus lēmumu par šīs civillietas materiālu nosūtīšanu pārbaudei

valsts policijai, lai noskaidrotu, vai konkrētajā gadījumā nav noticis apdrošināšanas krāpšanas gadījums. Nozīmēt civillietā ekspertīzi, lai noteiktu

transportlīdzeklim RENAULT MEGANE SCENIC, ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, CSNg rezultātā radīto zaudējumu apmēru. Uzlikt

par pienākumu prasītājam iesniegt tiesā zaudējumu EUR 129,47 apmērā, kas radušies saistībā ar “ERGO INSURANCE SE” Latvijas filiāles veikto

apdrošināšanas atlīdzību lietas administrēšanu, aprēķinu.

2018.gada 12.jūnijā tiesā saņemta prasītāja atsauksme uz atbildētāja paskaidrojumiem (lietas 74.-76.lapas), kuros norādīts, ka prasītājs

vēlas vērst uzmanību uz to, ka LR Civillikums normatīvo aktu hierarhijā ir vispārējs likums, taču Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās

atbildības obligātās apdrošināšanas likums (turpmāk – OCTA likums) ir speciālais likums, tādejādi Civillikuma normatīvais regulējums ir piemērojams

tiktāl, ciktāl to neierobežo OCTA likuma normatīvais regulējums.

Atbildētājs savos paskaidrojumos atsaucas uz Civillikuma 1776.panta un 1646.panta normatīvo regulējumu attiecībā uz zaudējumu apmēra

noteikšanu, kuri konkrētajā gadījumā nav piemērojami, jo attiecīgo jomu regulē OCTA likums.

OCTA likuma 18.pants nosaka, ka iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa

īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, saskaņā ar

apdrošinātāja atbildības limitu atlīdzina šajā likumā noteiktajā kārtībā novērtētos zaudējumus, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarīti trešajai personai.

Atbilstoši OCTA likuma 26.pantam, zaudējumi sakarā ar transportlīdzekļa bojājumu ir izdevumi par transportlīdzekļa remontu, kas nepieciešams,

lai atjaunotu attiecīgā transportlīdzekļa stāvokli, kāds tas bija pirms ceļu satiksmes negadījuma.

Savukārt atbilstoši OCTA likuma 37.panta trešajai daļai - veikt transportlīdzekļa tehnisko ekspertīzi sakarā ar transportlīdzeklim nodarīto bojājumu

Latvijas Republikā ir tiesīgs Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja sertificēts eksperts.

Prasītājs prasības pieteikumam pievienoja sertificēta eksperta A.Pētersona veikto tehnisko ekspertīzi (bojātā transportlīdzekļa apskates protokols,

fotogrāfijas un zaudējumu aprēķins), saskaņā ar kuru ir veikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa 70% jeb EUR 727,37 apmērā (OCTA likuma

25.panta otrā daļa - ja apdrošināšanas atlīdzību par transportlīdzekļa bojājumu trešā persona vēlas saņemt naudas summas veidā,

apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs izmaksā naudas summu 70 procentu apmērā no zaudējumu aprēķinā norādītās

zaudējumu summas bez pievienotās vērtības nodokļa) no kopējās eksperta aprēķinātās apdrošināšanas atlīdzības (EUR 1039,10 apmērā), cietušā

transportlīdzekļa īpašniekam.

Atbildētājs savos paskaidrojumos norāda, ka nepiekrīt prasītāja izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmēram, uzskatot, ka zaudējumu

novēršanas izmaksas ir tikušas noteiktas nesamērīgi augstas, salīdzinot ar citu autoservisu sniegto informāciju.

LR Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Tā kā atbildētājs nekādus pierādījumus savu

iebildumu pamatotībai nav pievienojis, prasītāja ieskatā atbildētāja argumenti ir tikai tās subjektīvais viedoklis, kuram nav nekāda objektīva pamatojuma.

Tāpat prasītāja ieskatā nepamatoti ir arī atbildētāja argumenti par to, ka prasītājs ir atstājis bez ievērības atbildētājas lūgumu par aprēķinātās

apdrošināšanas atlīdzības apmēra atkārtotu pārskatīšanu. Prasītājs prasības pieteikumam pievienoja 17.01.2018. eksperta atzinumu, saskaņā ar kuru,

sertificēta eksperta A.Pētersona veiktā tehniskā ekspertīze ir uzskatāma par pamatotu un atbilstošu normatīvajam regulējumam. Par minēto prasītājs

informēja atbildētāju ar 25.01.2018. atbildes vēstuli Nr.T-121/2017, kuras kopija arī tika pievienota prasības pieteikuma pielikumā.

Vienlaikus, prasītāja ieskatā, ir svarīgi vērst uzmanību uz to, ka atbildētāja apgalvojumam par neprecīzu datu norādīšanu Saskaņotā paziņojuma

veidlapā, attiecībā uz cietušā transportlīdzekļa RENAULT MEGANE SCENIC, valsts reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, vadītāju CSNg brīdī, nav nekādu

objektīvu pierādījumu un šāda veida izmeklēšanas veikšana nav prasītājas kompetencē, kā arī tam nav būtiskas nozīmes attiecībā uz apdrošināšanas

atlīdzības izmaksu par CSNg rezultātā radītajiem zaudējumiem, jo no tā, kura persona ir vadījusi cietušo transportlīdzekli, nemainās ne nodarītā

zaudējuma apmērs, ne prasītāja regresa tiesības, ne atbildētāja pienākums atlīdzināt radītos zaudējumus.

Attiecībā uz atbildētāja iebildumiem par ar lietas administrēšanas izdevumu piedziņu prasītājs atkārtoti vēlas uzsvērt, ka Apdrošinātājs, veicot

zaudējumu aprēķināšanu un pierādījumu vākšanu uz saņemta zaudējumu pieteikuma pamata, sedz savus izdevumus par šo procedūru no saņemtās

apdrošināšanas prēmijas pēc noslēgtā līguma (OCTA likuma 12.panta otrā daļa nosaka, ka apdrošināšanas prēmijas apmēram, kas noteikts

apdrošināšanas līguma slēgšanas brīdī, jābūt tādam, lai nodrošinātu apdrošināšanas līgumā noteikto saistību izpildi, kā arī segtu izdevumus,

kas nepieciešami apdrošināšanas veikšanai).

Savukārt OCTA likuma 51.panta trešās daļas 1.punkts paredz, ka no Garantijas fonda sedz izdevumus par ekspertīzi vai citām prasības

nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, ja saskaņā ar OCTA likumu LTAB pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību un izdevumus, kas radušies,

atgūstot no Garantijas fonda izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības regresa kārtībā. Līdz ar to likumdevējs skaidri ir norādījis, kādi zaudējumi vēl rodas

LTAB, un tie ir prasību nokārtošanai nepieciešamie izdevumi - izdevumi par ekspertīzi vai citām prasības nokārtošanai nepieciešamajām darbībām (lietā

saukti par atlīdzību lietas administrēšanas izdevumiem, kas arī ir izmaksājami no Garantijas fonda, līdzīgi kā apdrošināšanas atlīdzības

izmaksa). Līdz ar to no OCTA likuma izriet, ka LTAB ir pienākums veikt zaudējumu pieteikuma administrēšanu un segt izdevumus no Garantijas fonda

(OCTA likuma 51.pants), ja transportlīdzekļa vadītājs/īpašnieks ir rīkojies prettiesiski, piedaloties ceļu satiksmē ar neapdrošinātu transportlīdzekli un

nodarot zaudējumus. Šāds LTAB pienākums OCTA likumā ir noteikts ar mērķi atvieglot ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem zaudējumu piedziņas

veikšanu no to nodarījušajām personām. Izdevumu segšanas avots šajā gadījumā nav un nevar būt apdrošināšanas prēmija, jo zaudējumu nodarītājs savu

atbildību nav apdrošinājis un apdrošināšanas prēmiju līdz ar to nav samaksājis.

OCTA likuma 43.panta pirmā daļa nosaka, ka OCTA sistēmas sekmīgu darbību valstī atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem nodrošina

LTAB, kurā apvienojušās visas apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir tiesības veikt OCTA Latvijas Republikā, kā arī Ministru kabineta 22.03.2005.

noteikumu Nr.195 "Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un

administrēšanas kārtība" 17.punkts paredz, ka LTAB ir tiesīgs izlietot fonda līdzekļus atbilstoši OCTA likumā noteiktajiem mērķiem un gadījumiem.

OCTA likuma 41.pantā ir paredzētas apdrošinātāja un LTAB, t.i., prasītāja tiesības iesniegt regresa prasības, izpildot likuma mērķi – nolūkā atgūt

izmaksātos līdzekļus Garantijas fondā. OCTA likuma 41.panta otrajā daļā ir minēts tikai un vienīgi to personu loks, pret kurām prasītājam ir tiesības celt

regresa prasību, neierobežojot prasījumu tikai ar izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments savā 25.11.2013. spriedumā lietā Nr. SKC – 616/2013 ir norādījis, ka „lai

gan OCTA likuma 41.panta otrās daļas 1.punkts attiecas uz prasības iesniegšanu, kasācijas sūdzībā pamatoti norādīts, ka regresa prasības mērķis ir

nevis formāla prasības iesniegšana, bet gan šīs prasības gala rezultāts- no Garantijas fonda izmaksāto līdzekļu atgūšana”.

Norādītajā spriedumā tāpat ir noteikts, ka OCTA likuma 51.panta sestās daļas 4.punkts nosaka, ka Garantijas fonda līdzekļus veido arī LTAB

regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par ceļu satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem. No Garantijas fonda izmaksāto līdzekļu atgūšanas mērķis atbilst

paša Garantijas fonda OCTA likuma 51.panta pirmajā daļā noteiktajam mērķim: nodrošināt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

Vienlaikus Prasītāja vērš uzmanību, ka LR Augstākās tiesas Civillietu departaments 30.06.2015. spriedumā Nr.SKC-0093/2015 ir

norādījis:

1. „ [8.5]... pildot ar likumu noteikto pienākumu nodrošināt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību

(OCTA likuma 44.panta pirmā daļa), LTAB Garantijas fonda līdzekļus izlieto ne tikai apdrošināšanas atlīdzības izmaksai, bet arī ar to

saistītu pasākumu finansēšanai.”

2. „[8.6]... Liedzot LTAB iespēju atgūt no atbildētāja, kurš nav apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību, visus līdzekļus, kas no

Garantijas fonda iztērēti, lai segtu viņa vainas dēļ trešajai personai nodarītos zaudējumus, tiesa akceptējusi situāciju, ka ceļu satiksmes

negadījumu izraisījusī persona tiek atbrīvota no zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma, kas ir pretrunā ar Civillikuma 1779.pantu”.

Lai LTAB nodrošinātu OCTA likumā noteikto zaudējumu administrēšanas pienākumu un atvieglotu zaudējumu pieteikšanas procesu cietušajām

personām visā Latvijas Republikā (LTAB atrodas Rīgā un tam nav filiāles citos Latvijas reģionos, turpretim apdrošināšanas akciju sabiedrību filiāles ir

pieejamas visā Latvijas Republikā) , 2005.gada 28.februārī starp LTAB un apdrošināšanas sabiedrībām, kurām ir tiesības veikt OCTA Latvijas

Republikā, tika noslēgts Līgums Nr. TAB/SAD-1 (turpmāk tekstā – Līgums), kas ir nodrošinājis vienotu sistēmu, izmaksājot līdzekļus no Garantijas

fonda, ko uzrauga Garantijas fonda padome atbilstoši OCTA likuma 51.panta astotajai daļai. Līgumā ir uzsvērts, ka, izmaksājot līdzekļus cietušajiem par

CSNg radītajiem zaudējumiem, rodas papildus izmaksas, kas saistītas ar zaudējumu pieteikuma pieņemšanu, mantai nodarīto zaudējumu novērtēšanu,

dokumentu pieprasīšanu un to apkopošanu atlīdzību lietā, atbildības izvērtēšanu, rakstveida informācijas nosūtīšanu apdrošināšanas atlīdzības

pieprasītājiem, apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, un kā jau iepriekš minēts, tad atbilstoši OCTA likuma 51.panta trešās daļas 1.punktam šie izdevumi

tāpat kā apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāti no Garantijas fonda.

Katrai apdrošināšanas sabiedrībai lietas administrēšanas izdevumu apmērs ir atšķirīgs un izdevumu pozīcijas ir ļoti daudz, līdz ar to, lai optimizētu

visas administratīvo izdevumu pozīcijas un nodrošinātu vienotu izdevumu apmaksas kārtību, tika noteikta optimālā atlīdzība par ar lietas administrēšanu

saistītajiem izdevumiem un tie ir 15% no izmaksājamās atlīdzības summas, nosakot izdevumu atlīdzināšanas minimālo un maksimālo robežu.

LTAB, plānojot katra nākamā gada budžetu, regulāri veic visu apdrošināšanas sabiedrību aptauju attiecībā uz izdevumu apmēra pieaugumu vai

samazinājumu, attiecīgi vērtējot izdevumu pieauguma vai samazinājuma pamatotību un vajadzības gadījumā, mainot minimālās un maksimālās izdevumu

robežas, ikgadējā budžeta ietvaros.

Ievērojot iepriekš minēto, prasītāja ieskatā prasības pieteikumam ir pievienoti visi prasības un tās apmēra pamatojošie pierādījumi, līdz ar to,

atbildētāja celtie iebildumi un izteiktie lūgumi ir uzskatāmi par nepamatotiem un noraidāmiem.

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa nosaka, ja lietu neizskata tiesas sēdē, lietu izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par

datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Ar Kurzemes rajona tiesas tiesneses I.Fišeres lēmumu civillietas izskatīšana nolikta rakstveida procesā bez pušu piedalīšanās 2018.gada 25.jūnijā.

Par minēto lēmumu paziņots pusēm (lietas 63.lapa).

Pārbaudot lietas materiālus, kā arī izvērtējot lietas būtību kopumā, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā šādu

apsvērumu dēļ.

Kā redzams no Atzinuma Nr.570000-8251-2392 CSNg apstākļu izvērtējumam un CSNg dalībnieku atbildības pakāpes noteikšanai (lietas

14.lapa), tad 23.01.2017. Rīgā, K.Ulmaņa gatvē 86 noticis ceļu satiksmes negadījums, kā rezultātā sadūrās atbildētājam piederošais transportlīdzeklis

TOYOTA CAMRY, valsts reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, kuru vadīja /pers. A/ un /pers. B/ piederošais transportlīdzeklis RENAULT MEGANE

SCENIC, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, kuru vadīja tā īpašnieks. CSNg rezultātā tika bojāts /pers. B/ piederošais transportlīdzeklis

RENAULT MEGANE SCENIC, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/.

Redzams, ka par iepriekš minēto CSNg iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji ir noformējuši Saskaņotā paziņojuma veidlapu (lietas 44.lapa), kas

apstiprina, ka, notikušajā CSNg transportlīdzekļa TOYOTA CAMRY, valsts reģ./reģistrācijas numurs/, vadītāja rīcība ir bijusi pretrunā Ceļu satiksmes

noteikumu prasībām.

No lietas materiāliem pievienotajām izdrukām no prasītāja datu apstrādes sistēmas (lietas 12.-13.lapas) ir redzams, ka SIA “SENGA” piederošā

transportlīdzekļa TOYOTA CAMRY, ar valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ civiltiesiskā apdrošināšana ir bijusi veikta AAS “BALTA”.

Izdota polise ar Nr.SBD754572 ar darbības termiņu no 26.01.2017. līdz 26.01.2018. Iepriekšējā apdrošināšana SIA “SENGA” piederošajam

transportlīdzeklim arī ir bijusi veikta AAS “BALTA”. Polises Nr.SBD697283 ar darbības termiņu no 14.10.2016. līdz 14.01.2017.

No minētām izdrukām ir secināms, ka uz CSNg brīdi nebija veikta zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa TOYOTA CAMRY, valsts

reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana.

Redzams, ka sertificēts eksperts A.Pētersons ir veicis CSNg rezultātā cietušā transportlīdzekļa RENAULT MEGANE SCENIC ar valsts

reģ.Nr./reģistrācijas numurs/ apskati (lietas 40-43.lapas), un veicis zaudējumu aprēķinu (lietas 34.-39.lapas).

Redzams, ka 2005.gada 28.februārī starp prasītāju un vairākām apdrošināšanas akciju sabiedrībām ir ticis noslēgts Līgums Nr.TAB/SAD-1 par

savstarpējo atlīdzību lietu administrēšanā (lietas 17.-20.lapas), saskaņā ar kuru prasītājs ir uzdevis minētajām apdrošināšanas sabiedrībām veikt atlīdzību

lietu administrēšanu un apdrošināšanas atlīdzības izmaksas.

No 2017.gada 23.februāra maksājuma uzdevuma Nr.KDNB061477 (lietas 16.lapa) ir redzams, ka “ERGO INSURANCE SE” Latvijas filiāle ir

atlīdzinājusi zaudējumus transportlīdzekļa RENAULT MEGANE SCENIC, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, īpašniekam par CSNg rezultātā

radītajiem transportlīdzekļa bojājumiem EUR 727,37.

Savukārt, 2017.gada 10.aprīlī prasītājs pieņēmis lēmumu Nr.0267/T-121/2017 no Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības

obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību EUR 727,37 apmērā “ERGO INSURANCE SE” Latvijas filiālei, jo tā

atlīdzinājusi zaudējumus transportlīdzekļa RENAULT MEGANE SCENIC, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, īpašniekam par CSNg

rezultātā radītajiem transportlīdzekļa bojājumiem. Minētos maksājumu apliecina 2017.gada 11.aprīļa maksājuma uzdevums Nr.483 (lietas 15.lapa).

No lietas materiāliem ir redzams, ka pamatojoties uz “ERGO Insurance” SE Latvijas filiāles pieprasījumu prasītājs 10.04.2017. ir pieņēmis lēmumu

atlīdzināt “ERGO Insurance” SE Latvijas filiālei lietas administrēšanas izdevumus EUR 129,47 apmērā (lietas 32.lapas).

Minētos maksājumu apliecina 2017.gada 10.maija rēķins NR.3.ADM/04-2017 un 2017.gada 16.maija maksājuma uzdevums Nr.640 (lietas 29.-

30.lapas).

Redzams, ka atbildētājam ir tikušas nosūtītas pretenzijas par zaudējumu atlīdzināšanu lietā Nr.T-121/2017 par zaudējumu EUR 856,84

atlīdzināšanu (lietas 27.- 28.lapas).

Atbildētājs prasītājam ir izteicis iebildumus par zaudējumu atlīdzināšanu (lietas 24.-25.lapas), uz kuriem prasītājs sniedzis atbildi (lietas 21.-

22.lapas).

Pierādījumi par prasības summas samaksu nav iesniegti.

Tiesa uzskata, ka ar iepriekš minētajiem pierādījumiem prasības pamatotība un summa ir pilnībā pierādīta.

Ceļu satiksmes likuma 9.panta pirmajā daļā (redakcijā, kas bija spēkā CSNg brīdī) noteikts, ka Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot

reģistrētus transportlīdzekļus, kuru konstrukcija un tehniskais stāvoklis atbilst Latvijā obligāti piemērojamo standartu un normatīvu prasībām, attiecībā uz

kuriem ir veikta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana un kuriem ir dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē.

Ceļu satiksmes likuma 20.panta ceturtajā daļā noteikts, ka ir jāveic mehāniskā transportlīdzekļa īpašnieka, valdītāja un turētāja civiltiesiskās

atbildības obligātā apdrošināšana likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma spēkā esošās redakcijas CSNg brīdī 3.panta pirmā

daļa nosaka, ka obligātās apdrošināšanas objekts ir transportlīdzekļa īpašnieka vai tiesīgā lietotāja civiltiesiskā atbildība (turpmāk — īpašnieka

civiltiesiskā atbildība) par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu trešajai personai.

Iepriekš minētā likuma 41.panta otrās daļas 1.punktā noteikts, ka transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret ceļu

satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai — transportlīdzekļa līzinga gadījumā — līzinga ņēmēju, ja tas nav apdrošinājis

īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai pret šā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju.

Tiesa atzīst, ka pamatota ir arī prasība daļā par izmaksu lietu administrēšanas izdevumu piedziņu, jo šo izdevumu atlīdzināšana tieši paredzēta

likumā.

Tā, saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 51.panta pirmās daļas 1)punktu

apdrošinātāji izveido un Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs administrē Garantijas fondu. Garantijas fonda mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas

atlīdzības izmaksu to zaudējumu segšanai, kurus nodarījis transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis. Saskaņā ar minētā

panta trešās daļas 1) punktu no Garantijas fonda līdzekļiem sedz izdevumus par ekspertīzi vai citām prasības nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, ja

saskaņā ar šo likumu Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību, un izdevumus, kas radušies, atgūstot no

Garantijas fonda izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības regresa kārtībā.

Šādu izmaksu pamatotība atzīta arī judikatūrā un tiesu praksē - LR Augstākās tiesas Civillietu departamenta 30.06.2015.g. spriedums lietā

Nr.SKC-0093/2015 un 17.05.2017.g. spriedums lietā Nr.C11117412 (SKC-212/2017).

Lietā nav strīda par to, ka prasītājs atbildētājam pieprasījis zaudējumu atlīdzību un noteicis tam noteiktu termiņu un ka atbildētājs nav šajā termiņā

zaudējumus atlīdzinājis.

Saskaņā ar minētajām likumu normām ir pamats prasību apmierināt pilnīgi un piedzīt no atbildētāja zaudējumus EUR 856,84 apmērā.

Tiesa atzīst par nepamatotiem atbildētāja iebildumus par to, ka strīda izšķiršanā jāpiemēro Civillikuma noteikumi. Pušu attiecības šajā gadījumā

regulē speciālais likums - Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums, kura normas piemērojamas

strīda izspriešanā.

Tiesa kritiski vērtē atbildētāja izteiktos iebildumus par to, ka ceļu satiksmes negadījuma brīdī cietušo automašīnu iespējams vadījusi cita persona

nevis tā, kas norādīta dokumentos. Kā redzams no lietas materiāliem, tad negadījuma vietā iesaistītie autovadītāji sastādījuši un parakstījuši Saskaņoto

paziņojumu. Šo dokumentu sastāda un paraksta negadījuma vietā iesaistīto automašīnu vadītāji, t.i, tā sastādīšanā piedalās visi ceļu satiksmes negadījumā

iesaistītie autovadītāji uz vietas, līdz ar ko gadījumā, ja cietušās automašīnas vadītāja vietā Saskaņoto paziņojumu būtu parakstījusi cita persona,

atbildētāja darbinieks, kurš izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, to nevarēja neredzēt, bet dokumentos no viņa nav nekādas norādes par nepareizu

dokumentu aizpildīšanu. Bez tam, tam apstāklim, kas bijis cietušās automašīnas vadītājs, lietā nav izšķirošas nozīmes, jo tas neietekmē to, ka atbildētājam

piederošā automašīna izraisīja ceļu satiksmes negadījumu un tai negadījuma brīdī nebija veikta obligātā civiltiesiskā apdrošināšana.

Tiesa atzīst, ka nav pamatoti atbildētāja iebildumi par zaudējumu apmēru, jo kā redzams no lietas materiāliem, tad cietušās automašīnas apskati un

zaudējumu novērtēšanu veicis sertificēts eksperts, kura dotajam vērtējumam tiesai nav pamata neticēt. Bez tam, atbildētājs, apstrīdot iesniegto zaudējumu

aprēķinu, nav iesniedzis savu aprēķinu vai jebkādus dokumentus, kas dotu pamatu uzskatam, ka izmaksātā summa ir nepamatoti palielināta. Pie šādiem

apstākļiem tiesa atzīst, ka nav pamatots arī atbildētāja lūgums par tiesvedības apturēšanu, ekspertīzes nozīmēšanu un lietas materiālu nosūtīšanu policijai

pārbaudes veikšanai par iespējamu apdrošināšanas krāpšanu.

Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības

par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus.

Civillikuma 1765.pantā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā (panta pirmā daļa).

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu nokavējuma procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs.

Civillikuma 1763.panta 1.punkts nosaka, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar iepriekš minēto ir pamats atzīt prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6 procentus gadā no piespriestās parāda summas par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), bet ne vairāk kā pamatsummas – zaudējumu 856,84 EUR apmērā.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Saskaņā ar minēto likuma normu no atbildētāja par labu prasītājam, ievērojot, kas prasība apmierināma pilnīgi, piedzenami tiesas izdevumi – valsts

nodevu EUR 128,53 (lietas 10.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 3,30 (lietas lapas 11.lapa), kopā EUR 131,83.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un vadoties no Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma

41.panta otrās daļas 1.punkta, 51.panta, Civillikuma 1759.panta, 1765.panta, Civilprocesa likuma 97.panta, 193.panta, 195.panta, 250.25panta,

250.27, tiesa

no s pri e da

apmierināt prasību pilnā apmērā.

Piedzīt no SIA “SENGA” (reģistrācijas Nr.49003001584) par labu biedrībai „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” (reģistrācijas

Nr.40008084453) zaudējumus EUR 856,84 (astoņi simti piecdesmit seši euro un 84 centi), tiesas izdevumus EUR 131,83 (viens simts trīsdesmit viens

euro un 83 centus), kopā piedzīt EUR 988,67 (deviņi simti astoņdesmit astoņi euro un 67 centi).

Atzīt biedrībai „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” tiesības saņemt no SIA “SENGA” (reģistrācijas Nr.49003001584) likumiskos

kavējuma procentus 6 % gadā no piespriestās zaudējumu summas par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei, bet ne vairāk kā

pamatsummas EUR 856,84 (astoņi simti piecdesmit seši euro un 84 centi) apmērā.

Piespriestās summas iemaksājamas biedrībai „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” kontā LV64HABA0551012441928 AS

“Swedbank”.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Kurzemes rajona tiesā 20 (divdesmit) dienu laikā

no sprieduma pieejamības dienas, t.i., 2018.gada 25.jūnija.

Tiesnese I.Fišere