Court allows landlord's small claims suit for rent arrears and interest against tenant in Latvia.

Lietas Nr. C13064914

Lietas arhīva Nr. C-0235-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē, 2015.gada 16.martā

Dobeles rajona tiesas tiesnese R.Krasovska,

rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „DOBELES NAMSAIMNIEKS” maza apmēra prasībā pret /pers. B/

par parāda piedziņu,

Aprakstošā daļa

2014.gada 6.novembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību „DOBELES NAMSAIMNIEKS” (turpmāk - Prasītājs) cēlis tiesā maza apmēra

prasību par parāda piedziņu pret /pers. B/ (turpmāk - Atbildētājs).

Prasības pieteikumā norādīts, 2006.gada 14.martā atbildētājs ar pašvaldības dzīvojamā fonda apsaimniekotāju - SIA ,,Gardenes nami", kura

saistības (tiesības un pienākumus) saskaņā ar LR UR 27.03.2013. lēmumu Nr. 17-10/47888 pārņēmis prasītājs, noslēdzis dzīvojamās telpas īres līgumu,

saskaņā ar ko atbildētājam nodotas lietošanā dzīvojamās telpas /adrese/ ar kopējo platību 67.8 kv.m. īres līgums ar atbildētāju noslēgts uz nenoteiktu

laiku. Izīrētās dzīvojamās telpas atbildētājs lieto kopā ar trim ģimenes locekļiem - /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/.

Dzīvojamās telpas īres līguma 2.3.punktā noteikts, ka īrniekam ir pienākums maksāt maksu par dzīvojamās telpas īri, bet 2.5.punktā paredzēts

pienākums maksāt par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kas konkrētajā gadījumā ir maksa par sausajiem atkritumiem. Šos pienākumus

atbildētājs nepilda - kopš dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas apsaimniekotāja izsniegtie rēķini tiek apmaksāti neregulāri vai pārsvarā- vispār netiek

apmaksāti. Uz 30.10.2014. atbildētājs par viņam izīrētās dzīvojamās telpas īri/apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem (atkritumu izvešana) ir

parādā prasītājam EUR 2032.75.

14.03.2006. noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma 2.4.punkts paredz arī līgumsoda aprēķināšanu par kavētiem maksājumiem - 0.5 % no

nokavētās summas par katru nokavēto dienu. Šo savu tiesību prasītājs sācis izmantot tikai no 2014.gada aprīļa, pie kam līgumsoda apmēru prasītājs

noteicis zemāku nekā līgumā norādītais - 0.1 % no kavētā maksājuma par katru kavēto dienu. Uz 30.10.2014. aprēķinātais līgumsods ir EUR 45.64.

02.10.2013. prasītājs sniedzis tiesā pieteikumu pret atbildētāju saistību piespiedu izpildei brīdinājuma kārtībā. Pieteikums atstāts bez izskatīšanas,

jo atbildētājs tiesas paziņojumu nav saņēmis.

Tā kā atbildētājam ir nenokārtotas saistības pret prasītāju, tad nepietiekamo līdzekļu dēļ prasītājs nespēj pienācīgi veikt savus pienākumus

dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekošanā, kā rezultātā zaudējumus cieš arī pārējie mājas iedzīvotāji.

Ņemot vērā minēto, prasītājs sniedz tiesā prasību par parāda piedziņu no atbildētāja.

Normatīvais akts, ar kuru prasība pamatota - Civillikuma 1511., 1587., 2112., 2141.panti, likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri" 2.- 4., 5.panta pirmā

un otrā daļa, 11.panta pirmā daļa, 12.pants.

Pamatojoties uz minēto prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu EUR 2078.39, kas sastāv no pamatparāda EUR

2032.75 un līgumsoda EUR 45.64, lietā samaksāto valsts nodevu EUR 311.76, kā arī citus ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus. Atzīt prasītājam ar

sprieduma pasludināšanas dienu tiesības saņemt likumiskos procentus - 6 % no simta gadā no pamatparāda summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.19panta otro daļu celtā prasība atzīstama par maza apmēra prasību.

2014.gada 11.novembrī atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir arī atbildētāja deklarētā dzīvesvieta nosūtīts prasības

pieteikums, paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un pienākumi,

noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu laikā no dienas, kas prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam (lietas 31-32.lapa).

Sūtījums atgriezts atpakaļ tiesā ar norādi- beidzies glabāšanas laiks. Pārbaudot atbildētāja datus personu datu pārlūkā tiesa konstatē, ka adrese uz kuru

atbildētājam sūtīta tiesas korespondence- /adrese/ir arī viņa deklarētā dzīves vieta. Tiesa atzīst, ka atbildētājam paziņots par tiesas tiesvedībā esošo

prasību atbilstoši Civilprocesa likuma nosacījumiem.

Atbildētāja paskaidrojums tiesas noteiktajā termiņā tiesā nav saņemts.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 25021.panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Paziņojums, par lietas izskatīšanas datumu rakstveida procesā tiesā atpakaļ nav saņemts. Atbildētājam par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots

Civilprocesa likuma 56. pantā noteiktajā kārtībā. Neviena no pusēm nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē. Līdz ar to lieta tiek izskatīta rakstveida

procesā.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus lietā, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1651. pantu, nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc

likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

2006.gada 14.martā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums, saskaņā ar kuru prasītājs apņemas izīrēt atbildētājam

dzīvokli Nr. /adrese/, savukārt atbildētājs apņemas segt īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem (lietas 10.lapa). Līguma noteikumi

paredz, ka īres maksājumi par katru kārtējo mēnesi maksājami līdz katra mēneša pēdējam datumam. Maksa par komunālajiem pakalpojumiem

maksājama saskaņā ar pakalpojumu sniedzēju noslēgtajiem līgumiem. Līguma nosacījumiem atbildētājs piekritis, apliecinot to ar savu parakstu uz Līguma.

Saskaņā ar likuma Par dzīvojamo telpu īri 5.pantu, dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz rakstveidā izīrētājs un īrnieks. Valstij vai pašvaldībai

piederošas dzīvojamās telpas īres līgumu uz valsts vai pašvaldības institūcijas lēmuma pamata slēdz valdītājs. Valsts uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā

iekļautā dzīvojamā mājā dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz uzņēmējsabiedrība uz tās statūtos noteiktās institūcijas lēmuma pamata. Dzīvojamās telpas

īres līgums noslēdzams mēneša laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas. Lietā nepastāv strīds, ka prasītāja ir dzīvojamās ēkas /adrese/kopīpašumā esošās

daļas un teritorijas pārvaldnieks.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Prasītāja piestādītā izdruka par aprēķinātajām faktiski maksājamām summām un klienta izdarītajām iemaksām Atbildētājam izīrētajā īpašumā

apliecina, ka beigu atlikums uz 2014. gada oktobri veido parāda summu 2032,75 EUR, kas sastāv no pamatparāda un aprēķinātā līgumsoda 45,64

(lietas 11- 22.lapa). No minētajām grāmatvedības izdrukām redzams, ka atbildētājs maksājumus par īri, apsaimniekošanu un komunālajiem

pakalpojumiem veicis neregulāri, rēķini tikuši apmaksāti ar nokavēšanos, vai nav tikuši apmaksāti vispār.

Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja veikto parāda aprēķinu, ko apliecina prasītāja grāmatvedības sniegtā informācija. Arī atbildētājs pats nav

apšaubījis piedzenamās summas pamatojumu un apmēru.

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība

radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies (..).

Saskaņā ar likuma Par dzīvojamo telpu īri 11. 1 pantu, pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās pašvaldības dome vai

tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā, ievērojot šā panta otrās daļas noteikumus.

Saskaņā ar likuma Par dzīvojamo telpu īri 12.pantu, dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos

termiņos un kārtībā.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem

atļautiem pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot

parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.

Atbildētājs savas procesuālās tiesības nav izmantojis un nav iesniedzis tiesai pierādījumus, ka savas saistības pret prasītāju

būtu izpildījis, vai ir iestājušies tādi apstākļi, kas būtu pamatā tam, ka Atbildētājs no saistību izpildes būtu atsvabināms.

Tāpat atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, kas liecinātu, ka apsaimniekotājs, t.i., prasītāja, pilnībā vai arī kādā daļā

nebūtu izpildījusi savas saistības, proti, nebūtu nodrošinājusi atbildētāju ar dzīvojamo telpu, komunālajiem pakalpojumiem vai arī

nebūtu veikusi dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama parāda pamatsumma 2032,75 euro apmērā. Tiesas

rīcībā atrodas pierādījumi tam, ka Atbildētājs nav izpildījis savas, kā dzīvokļa īrnieka, saistības pret Prasītāju, kuras paredzētas likumā Par dzīvojamo

telpu īri.

Saskaņā ar 2006.gada 14.martā starp pusēm noslēgtā Dzīvojamās telpas īres līguma 2.4.punktu, atbildētājs piekritis

maksāt soda naudu 0,5 % apmērā, nosakot atbildību par nokavējumu procentu izteiksmē. Atbildētājs līguma nosacījumus nav

apstrīdējis.

Prasītāja prasībā norādīts, ka parāda aprēķins 45,64 euro ir līgumsods, bet puses par līgumsodu nav vienojušās. Soda

nauda nevar tikt pielīdzināta līgumsodam.

Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

(844.pants) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus,

jānoteic to apmērs.

Civillikuma 1756. pants nosaka, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai, ja parādnieks

pielaidis nokavējumu. Pie šādiem apstākļiem, atzīstams, ka, saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, no atbildētājiem piedzenami nokavējuma procenti 45,64

euro apmērā.

Tiesa norāda, ka puses ir vienojušās par īres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem samaksu un tās

apmēru, kā arī nokavējuma sekām Īres līgumā, un saistības izriet no tiesiska darījuma, tādējādi atbildētājam jāpilda minētās

saistības.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta nosacījumiem, Prasītājam atzīstama tiesība līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentu no

pamatparāda summas. Civillikuma 1765. pants nosaka, ka procentu apmērs cieši jānoteic aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajos gadījumos,

kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts seši procenti no simta gadā. Procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet ja noliktā

termiņā nesamaksā procentus par ne mazāk kā gadu, tad, pēc kreditora pieprasījuma, par viņam pienākošos procentu summu aprēķina no minētā termiņa

likumiskos procentus. Likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par

pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir septiņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs – seši

procenti no simta gadā. Tiesa uzskata, ka ir tiesisks pamats atzīt Prasītāja tiesības saņemt likumiskos kavējuma procentus 6% gadā no neapmaksātās

pamatparāda summas par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei.

Tiesa secina, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Pie prasības celšanas tiesā Prasītājs nomaksājis valsts nodevu 311,76 EUR, kā arī nomaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 6.26 EUR apmērā, kas piedzenami no Atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu Atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties ar augstāk minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, 42. panta pirmo daļu, 97. pantu, 193. pantu,

195. pantu, 204.1pantu, tiesa

no s pri e da

SIA „DOBELES NAMSAIMNIEKS” prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „DOBELES NAMSAIMNIEKS”, reģistrācijas

Nr. /reģistrācijas numurs/, pamatparādu 2032,75 euro (divi tūkstoši trīsdesmit divi euro 75 centi), nolīgtos procentus 45,64 euro (četrdesmit

pieci euro 64 centi), valsts nodevu 311,76 euro (trīs simti vienpadsmit euro 76 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,26 euro (seši

euro 26 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij nenomaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,02 euro ( nulle euro

2 centi).

Atzīt Prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā no pamatparāda summas.

Noteikt /pers.B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Piedzīto summu maksājumi veicami SIA „DOBELES NAMSAIMNIEKS”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, norēķinu kontā Nr.

LV91UNLA0006000508407, AS „SEB banka”.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā apelācijas sūdzību iesniedzot Dobeles rajona tiesā.

Tiesnese R.Krasovska