Legislator Case Law & Legislation
A420634411 / A42-02835-12 AI generated

Court dismisses asylum claim due to lack of credible fear of persecution in Bangladesh.

Case Number A420634411 / A42-02835-12
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court rejected M.A.'s application for refugee or alternative status in Latvia. The applicant argued that political activities in Bangladesh exposed him to persecution, but the court found his claims uncorroborated and inconsistent with the general situation in the country. Consequently, the court ruled that no legal grounds existed to issue a favorable administrative act.

Legislator headnote

AI generated

Patvēruma likuma 24. panta 3. daļa; Patvēruma likuma 16. panta 4. punkts: The court must assess individual risk based on credible evidence and general conditions, dismissing claims lacking specific proof of persecution or failure to file timely applications.

Keywords

AI generated
asylum claim rejection Bangladesh persecution risk alternative status application timely filing requirement administrative act issuance

Cited Legislation

AI generated
Patvēruma likuma 31. panta 4. daļa
Patvēruma likuma 16. panta 4. punkts
Patvēruma likuma 23. pants
Patvēruma likuma 24. pants
Administratīvā procesa likuma 246.–251. un 289. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS Lieta Nr. A 420634411 A 02835-12/21

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2012.gada 10.janvārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska, saskaņā ar Patvēruma likuma 31.panta pirmās daļas 1.punktu rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz M.A. (M.A.) pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) Patvērumu lietu nodaļas 2011.gada 13.septembra lēmumu Nr.24/BD-342/162 (turpmāk – Lēmums) pieteicējam M.A. atteikts piešķirt bēgļa un alternatīvo statusu Latvijas Republikā. Lēmumā konstatēts, ka 2011.gada 7.martā pieteicējs ieceļoja Latvijā ar avioreisu Dubaja – Rīga un plānoja lidot uz Milānu. Lidostas „Rīga” robežkontroles punktā viņš tika aizturēts uz aizdomu pamata par viltotu ceļošanas dokumentu izmantošanu un ievietots Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā „Olainē”. 2010.gada 10.martā pieteicējs iesniedzis iesniegumu par patvēruma piešķiršanu Latvijas Republikā. Lēmumā secināts, ka pieteicējs nav sniedzis informāciju par to, ka būtu vajāts savas rases, reliģijas, tautības dēļ, vai arī piederības kādai sociālajai grupai. Pieteicēja sniegtā informācija par politiskajām aktivitātēm un iespējamajiem vajāšanas draudiem netika pamatota ar dokumentiem vai citiem pierādījumiem. Viņa paskaidrojumi par iespējamajiem vajāšanas draudiem Bangladešā nav ticami un neatbilst Pārvaldes rīcībā esošajai informācijai. Pieteicējs nav sniedzis informāciju, ka Bangladešā viņam būtu piespriests nāves sods vai arī draudētu spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša attieksme, sodīšana. Bez tam, iepazīstoties ar vispārīgās situācijas raksturojumu Bangladešā, Pārvalde ir secinājusi, ka nav pamata uzskatīt, ka Bangladešā pašreiz norisinātos plaši izplatīta vardarbība starptautiska vai iekšēja bruņota konflikta rezultātā. Līdz ar to Lēmumā Pārvalde ir norādījusi, ka nav pamata uzskatīt, ka pieteicējs tur varētu saskarties ar Patvēruma likuma 24.panta trešajā daļā noteiktajiem smagiem un individuāliem draudiem.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atcelt Pārvaldes Lēmumu un izdot pieteicējam labvēlīgu administratīvo aktu. Pieteikumā pieteicējs norāda, ka Lēmumam nepiekrīt, jo Pārvaldes secinājumi par pieteicēja sniegtās informācijas pretrunīgumu un nekonsekvenci tika izdarīti neprecīzi uzdoto jautājumu un neprecīza tulkojuma rezultātā. Pieteicējs pieļauj, ka viņš arī varēja saprast uzdotos jautājumus nepareizi vai tulks ir iztulkojis viņa atbildes neprecīzi. Pieteikumā pieteicējas norāda, ka Bangladešā viņš tiks vajāts saistībā ar viņa politiskajām aktivitātēm, ka asiņainas sadursmes starp Awami Līgu un BNP partijas biedriem rada vardarbības apdraudējumu visiem konfliktā iesaistītajiem. Pieteicējs norāda, ka Bangladešā ir izplatītas spīdzināšanas un slepkavības, ko veic tiesībsargājošās iestādes, valsts pārvalde ir legalizējusi patvaļu un ārpustiesas praktizētu izrēķināšanos ar opozicionāriem, politiski aktīviem cilvēkiem, cilvēki tiek spīdzināti, nogalināti, pazūd bez vēsts, kā dēļ pieteicējs nevar justies droši Bangladešā un uzskata, ka viņa dzīvība Bangladešā tiks apdraudēta.

Pieteicējs atsaucas uz izdruku no Integrated Regional networks (IRIN) 2011.gada 11.augusta ziņojuma „Bangladesh” calls for end to torture, extrajudicial killings” un Human Rights Watch ziņojumiem Interneta vietnē http://hrw.org/asia/bangladesh.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2011.gada 14.novembrī saņemtajā rakstveida paskaidrojumā Pārvalde norāda, ka pieteikumu neatzīst un lūdz tiesu to noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā ietvertajiem argumentiem. Papildus norāda, ka pieteicējs sniedzis pretrunīgus un nekonsekventus paskaidrojumus par savu identitāti, ģimeni un politiskajām aktivitātēm. Viņa sniegtajai informācijai ir nepieciešams apstiprinājums. Pieteicējam bija iespēja saņemt pierādījumus, jo lietā viņš ir iesniedzis pa faksu saņemtus dokumentus saistībā ar savu identitāti un izglītību. Taču lietas materiālos nav apliecinājuma tam, ka viņš bija iesaistīts politiskajās aktivitātēs.

[4] Saskaņā ar Patvēruma likuma 31.panta pirmās daļas 2.punktu lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par pārvaldes priekšnieka pilnvarotas amatpersonas lēmumu, tiesa izskata triju mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, ja lēmums pieņemts saskaņā ar šā likuma 20.panta pirmo daļu vai 23.panta pirmo daļu. Saskaņā ar Patvēruma likuma otro daļu lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 20.panta pirmo daļu un 23.panta pirmo daļu, tiesa var izskatīt rakstveida procesā, ja tā atzīst, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, lai šo lietu izspriestu. Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, lai šo lietu izspriestu. Līdz ar to, ievērojot minētajās tiesību normās noteikto, lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, rakstveida procesā izvērtējot administratīvā procesa dalībnieku argumentus un pārbaudot lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[6] Saskaņā ar Patvēruma likuma 20.panta pirmās daļas noteikumiem uz bēgļa statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais, kurš, pamatoti baidoties no vajāšanas sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem, atrodas ārpus valsts, kuras valstspiederīgais viņš ir, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt savas valstspiederības valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks, kurš, būdams ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, tādu pašu iemeslu dēļ nespēj vai nevēlas tajā atgriezties un uz kuru neattiecas šā likuma 27.panta nosacījumi.

[7] Tiesa konstatē turpmāk minētos lietas apstākļus. [7.1] 2011.gada 10.martā pieteicējs lūdza piešķirt patvērumu Latvijā. Iesniegumā pietiecējs norādījis, ka viņš nevar atgriezties savā valstī, jo tur viņam draud nāve politisku problēmu dēļ. Iesniegumu pieteicējs parakstījis Md. K.I. vārdā (lietas 71.-72.lapa); [7.2] 2011.gada 11.martā Md. K.I. paskaidrojis, ka viņš ir dzimis 1983.gada /dzimšanas datums/, ka dokumentus ceļošanai pieteicējam nodrošināja tūrisma kompānija, un ka pieteicējs nezināja, ka dokumenti ir viltoti. Bez tam, pieteicējs paskaidrojis, ka gribēja braukt uz Milānu strādāt un dzīvot, un ka viņš vēlas palikt Latvijā (lietas 89.lapa); [7.3] 2011.gada 14.martā Patvēruma meklētāja sākotnējā aptaujas anketā pieteicējs norādījis, ka viņš ir Md. K.I., dzimis 1981.gada /dzimšanas datums/ Bangladešā, /adrese/, kas arī ir viņa pastāvīgās dzīvesvietas adrese pēdējo piecu gadu laikā, ka viņam ir 31 gads, ka viņš ir bengālis, pārvalda bengāļu valodu, ir Bangladešas Tautas Republikas pilsonis, ka viņam ir sieva F.A., nav bērnu, tēvs A.G., māte H.B., divi brāļi un trīs māsas, ka viņam ir pamatizglītība 5 klases, ka viņš ir zemnieks, ir piedalījās demonstrācijās pret pastāvošo valdību un tika aizturēts divas reizes 2004.gadā un 2010.gadā, pēc kā atbrīvots, ka no 2004.gada līdz 2010.gada viņš ir strādājis Saūda Arābijā kā celtnieks, un ka viņš plānoja izceļot uz Itāliju pie sava brālēna. Kā patvēruma motīvus pieteicējs ir norādījis politiskās problēmas izcelsmes valstī (lietas 74.-81.lapa); [7.4] 2011.gada 3.maijā sastādīts Pārrunu protokols ar patvēruma meklētāju, kurā pieteicējs norādījis, ka viņš ir dzimis R.A., ka no 2000.gada līdz 2005.gadam viņš dzīvoja Bangladešā, Maulvibazaar pilsētā, kur nodarbojās ar uzņēmējdarbību, proti, viņam piederēja kafejnīca. 2005.gadā viņš slēdza šo kafejnīcu, no 2005.gada līdz 2008.gadam viņš izbrauca uz Saūda Arābiju, Mekas pilsētu, kur strādāja par celtnieku. 2008.gadā pieteicējs atgriezās atpakaļ Maulvibazaar pilsētā, kur dzīvoja līdz 2011.gadam, apstrādāja zemi. Tad, kad pieteicējam piederēja kafejnīca, viņš bija iepazinies ar cilvēkiem, kuri bija iesaistīti politikā un cīnījās par savas partijas BNP (Bangladešas Nacionāla partija) uzvaru

vēlēšanās. Pieteicējs iestājās partijā 1996.gadā, viņš pavadīja partijas līderus, aģitēja vēlēt par

šo partiju, vēlēšanas Bangladešā bija 1996., 2001., 2006.gadā. Pieteicējs bija sava reģiona Maulvibazaar BNP studentu līderis. Bez tam, viņa pienākumos bija sapulcināt jauniešus uz partijas sapulcēm, mītiņiem, viņš izsūtīja vēstules ar uzaicinājumu uz partijas sapulcēm, kā arī veda jauniešus uz partijas mītiņiem un sapulcēm. Pieteicējs norādījis, ka viņš bija BNP biedrs līdz 2011.gadam, taču no 2006.gada līdz 2008.gadam, kad viņš bija Saūda Arābijā un viņu izslēdza no partijas. No 2008.gada līdz 2011.gadam pieteicējs pildīja partijas /amats/ pienākumus bez atlīdzības.

Pieteicējs paskaidrojis, ka opozīcijas partijas (AVAMI LEAGUE) biedri draudēja viņam, viņa mājā ir metuši akmeņus, nāca pie pieteicēja mājās, lai atrunātu no darbības BNP. Pieteicējs paskaidroja, ka viņš nav sūdzējies par šiem gadījumiem policijā, jo tam nebija jēgas. Viņam draudēja, ka nogalinās viņu, ka tirgū viņu sita un nodarīja miesas bojājumus. AVAMI LEAGUE pieprasa pieteicējam naudu, lai viņš varētu dzīvot savā pilsētā. Pieteicējs norādīja, ka viņš pārdeva savu zemi, kafejnīcu, lai varētu izbraukt no valsts.

Par saņemto naudu pieteicējs nopirka savu pasi. Pieteicējs arī paskaidrojis, ka, ja viņš izstātos no BNP, tad viņam draudētu tās biedri. Pieteicējs norādījis, ka Itālijā viņa nav ne draugu ne radu, bet ir viens paziņa R.A., ka viņa sievai un tēvam arī draudēja AVAMI LEAGUE biedri, pieprasīja naudu, jo zināja, ka pieteicējs pārdevis zemi un kafejnīcu, kā arī ka viņš nekad nebija aizturēts un viņam nekad nav bijušās problēmas ar policiju (lietas 53.-56.lapa); [7.5] Papildu paskaidrojumos pieteicējs ir norādījis, ka viņš tika vajāts politisku iemeslu dēļ, ka viņš nozaga balsošanas biļetenu vēlēšanu iecirknī, viņam uzbruka policija vēlēšanu iecirknī, šī iemesla dēļ viņš tika apsūdzēts politisku motīvu dēļ, pret viņu ir ierosinātas daudzas lietas, jo viņš atbalsta vai ir iesaistīts BNP, policija ir arestējusi pieteicēja tēvu pieteicēja politiskās iesaistīšanās dēļ, pieteicēja veikals tirgū tika iznīcināts viņa politiskās iesaistīšanās dēļ, pieteicējam dedzināja kāju un sita viņam pa roku, draudēja izrēķināties ar viņa sievu, pret viņu ir ierosināta lieta par to, ka viņš uzbrucis deputāta automašīnai (lietas 62.-64.lapa); [7.6] Ar Pārvaldes Patvēruma lietu nodaļas 2011.gada 13.jūnija lēmumu Nr.24/BD- 342/68 pieņemts izskatīšanai pieteicēja iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. (lietas 35.-36.lapa); [7.7] 2011.gada 10.martā tika veikta dokumentu tehniskā ekspertīze, kurā secināts, ka Bangladešas pilsoņa pasē Nr.E1780102 uz Md.

K.I. vārda ir nomainīta personas fotokartiņa un vairākās vietās rokrakstā izpildīto ierakstu vietās ir veiktas sākotnējā satura izmaiņas ar kodināšanas paņēmienu, un Itālijas vīzā Nr./vīzas numurs/, kura atrodas Bangladešas pilsoņa pasē uz Md. K.I. vārda pases trīspadsmitajā lappusē, arī ir nomainīts personas fotoattēls un labots pases numurs (lietas 83.-87.lapa); [7.8] Savos papildus paskaidrojumos pieteicējs norādījis, ka politisku iemeslu dēļ viņam tika radīti nogalināšanas draudi un ka viņš pametis valsti, lai pasargātu savu dzīvību, ka politisku iemeslu dēļ ir apdraudēti arī pieteicēja ģimenes locekļi, māte, tēvs, brālis, māsa, sieva un bērni.

Bez tam, pieteicējs norādījis, ka 2010.gada 2.septembrī viņa dēls aizbrauca uz Dāniju, kur pie viņa dēla ieradās AVAMI LEAGUE darbinieki un paziņoja, ka, ja pieteicējs neatgriezīsies Bangladešā un nesamaksās partijas atbalstītājiem naudu, viņi nogalinās pieteicēja dēlu (lietas 12.lapa); [7.9] No pieteicēja dzimšanas apliecības secināms, ka viņš ir dzimis 1982.gada /dzimšanas datums/, no apliecības par skolas absolvēšanu izriet, ka viņš mācījās vidusskolā un līdz 1997.gada 31.decmebrim nokārtoja visus gada pārbaudījumus (lietas 43. un 46.lapa); [7.10] 2011.gada 13.septembrī pieņemts Lēmums par atteikumu piešķirt pieteicējam bēgļa un alternatīvo statusu (lietas 27.-33.lapa).

[8] Tiesa konstatē, ka lietā ir strīds par to, vai Pārvalde pamatoti atteica pieteicējam piešķirt bēgļa un alternatīvo statusu Latvijas Republikā. Līdz ar to tiesa vērtē, vai pastāv priekšnosacījumi pieteicējam labvēlīga administratīvā akta izdošanai par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā.

[9] Saskaņā ar Patvēruma likuma 20.panta pirmajā daļā noteikto uz bēgļa statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais, kurš, pamatoti baidoties no vajāšanas sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem, atrodas ārpus valsts, kuras valstspiederīgais viņš ir, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt savas valstspiederības valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks, kurš, būdams ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, tādu pašu iemeslu dēļ nespēj vai nevēlas tajā atgriezties un uz kuru neattiecas šā likuma 27.panta nosacījumi. Tātad, lai piešķirtu bēgļa statusu, personai jāatbilst vairākiem kritērijiem:

1) personai jābūt pamatotām bailēm, 2) bailēm ir jābūt no vajāšanas, 3) vajāšana ir saistīta ar vienu no pieciem kritērijiem - rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai personas politiskajiem uzskatiem, 4) personai jāatrodas ārpus savas izcelsmes valsts. Savukārt Patvēruma likuma 21.panta pirmā daļa precizē vajāšanas jēdzienu. Atbilstoši šim pantam par vajāšanu šā likuma 20.panta pirmās daļas izpratnē atzīstamas:

1) darbības, kas sava rakstura vai biežuma dēļ ir pietiekami smagas, lai radītu smagu cilvēka pamattiesību pārkāpumu;

2) vairākas darbības, arī cilvēktiesību pārkāpumu kopums, kas ir pietiekami smags, lai ietekmētu indivīdu šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajam veidam līdzīgā veidā. Minētā panta otrā daļa noteic, ka šā panta pirmajā daļā minētās darbības var būt:

1) fiziska vai garīga vardarbība, ieskaitot seksuālu vardarbību;

2) tiesiski un administratīvi pasākumi vai arī policijas vai tiesu iestāžu pasākumi, kas paši par sevi ir diskriminējoši vai tiek īstenoti diskriminējošā veidā;

3) nesamērīga vai diskriminējoša apsūdzība vai nesamērīgs vai diskriminējošs sods;

4) juridiskas pārsūdzības atteikums, kura rezultātā tiek piespriests nesamērīgs vai diskriminējošs sods;

5) apsūdzība vai sods par atteikšanos pildīt militāro dienestu konflikta laikā, ja militārā dienesta pildīšana ietvertu noziegumu vai tādas darbības, uz kurām attiecas šā likuma 27.panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punkts;

6) darbības, kas īpaši vērstas pret dzimumu vai pret nepilngadīgām personām. Patvēruma likuma 27.panta pirmās daļas 3.-5.punkts noteic, ka bēgļa statusu nepiešķir, ja pastāv vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

3) persona izdarījusi starptautiskajos dokumentos definētu noziegumu pret mieru, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci;

4) persona pirms ierašanās Latvijas Republikā izdarījusi noziegumu, kuram nav politiska rakstura un kurš saskaņā ar Latvijas Republikas likumu atzīstams par sevišķi smagu noziegumu;

5) persona veikusi darbības, kas vērstas pret Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem.

[10] Kā izriet no pieteicēja sniegtajiem paskaidrojumiem Pārvaldei un pieteikuma tiesai, kā iemeslu patvēruma piešķiršanai pieteicējs norāda politiska rakstura problēmas, proti, ka Bangladešā viņš tiks vajāts saistībā ar viņa politiskajām aktivitātēm; viņa politisko aktivitāšu dēļ viņa un viņa ģimenes dzīvība tiek apdraudēta; kā arī asiņainās sadursmes starp Awami Līgu un BNP partijas biedriem rada vardarbības apdraudējumu visiem konfliktā iesaistītajiem.

[11] Saskaņā ar Patvēruma likuma 16.panta otro daļu katra patvēruma meklētāja iesniegumu izskata individuāli. Izvērtējot, vai patvēruma meklētājs ir vajāts vai var tikt vajāts, cietis vai var ciest smagu kaitējumu, jā ņem vērā:

1) faktus, kas attiecas uz patvēruma meklētāja izcelsmes valsti laikā, kad tiek pieņemts lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt, arī izcelsmes valsts normatīvos aktus un veidu, kādā tie tiek piemēroti;

2) patvēruma meklētāja sniegtos paskaidrojumus un iesniegtos dokumentus;

3) patvēruma meklētāja individuālo stāvokli un personīgos apstākļus;

4) to, vai patvēruma meklētāja darbība kopš izcelsmes valsts atstāšanas nav vērsta uz to, lai radītu nosacījumus bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai;

5) to, vai ir pamatoti gaidāms, ka patvēruma meklētājs pieņemtu tādas citas valsts aizsardzību, kurā viņš varētu pieprasīt pilsonību. Savukārt uz patvēruma meklētāja pamatotām bailēm no vajāšanas vai uz pamatotu iespējamību, ka viņš var ciest smagu kaitējumu, norāda fakts, ka patvēruma meklētājs jau bijis pakļauts vajāšanai vai smagam kaitējumam, vai tiešiem vajāšanas vai kaitējuma draudiem un ir dibināts iemesls uzskatīt, ka šāda vajāšana vai smags kaitējums var atkārtoties (Patvēruma likuma 16.panta trešā daļa).

No pieteicēja sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka viņš tiek vajāts savas politiskās pārliecības dēļ. Pieteicējs norādījis, ka viņš esot bijis BNP biedrs - iestājies partijā 1996.gadā, no 2006.gada līdz 2008.gadam bijis izslēgts no partijas sarakstiem, jo uzturējies Sauda Arābijā, bet pēc atgriešanās Bangladešā pildījis /amats/ pienākumus partijā. Pieteicējs arī piedalījies demonstrācijās pret valdību un viņa pienākums bijis pulcināt cilvēkus/jauniešus uz sapulcēm un mītiņiem, kā arī vest jauniešus uz šiem mītiņiem.

Pret pieteicēju esot veiktas sekojošas darbības: no 2008.gada līdz 2011.gadam viņa māju aptuveni 2 reizes mēnesī apmeklējot Awami Līgas biedri, viņi arī apmētājuši pieteicēja māju ar akmeņiem. Reiz esot saņēmis draudus par iespējamu slepkavību, kā arī viņš tirgū esot ticis sists, bet miesas bojājumi neesot bijuši nopietni. Viņam tiekot pieprasīta nauda, lai viņš varētu turpināt dzīvot savā pilsētā, bet maksājis viņš nav. Ja izstātos no BNP, viņam sāktu draudēt BNP pārstāvji. Vērtējot pieteicēja papildus paskaidrojumus, tiesa secina, ka pieteicējs mēģina izklāstīt patvēruma motīvus, piemeklējot izdevīgāko variantu, jo paskaidrojums satur informāciju par citāda veida aktivitātēm nekā pārrunu laikā norādītās, turklāt pārrunu laikā pieteicējs noliedzis vairākus paskaidrojumos minētos apgalvojumus, proti, sākotnēji pieteicējs norādīja, ka ir bijis aizturēts, vēlāk - ka nav bijis aizturēts, norādījis, ka plānojis ceļot uz Itāliju pie sava brālēna, pēc tam norādījis, ka Itālijā esot draugs, bet vēlāk norādījis, ka neviena radinieka vai paziņas Itālijā neesot, sākotnēji norādījis, ka bērnu nav, vēlāk norādījis, ka dēlam, kurš mācās Dānijā ir draudēts pieteicēja dēļ.

Tiesas ieskatā paskaidrojumos izklāstītais aprobežojas ar vispārīgām frāzēm un nesniedz ieskatu par konkrētiem notikumiem, tādēļ, izvērtējot pieteicēja lietas apstākļu atbilstību bēgļa statusa kritērijiem, tiesa atzīst, ka Pārvalde pamatoti papildus paskaidrojumos ietverto informāciju tās pretrunīguma dēļ neuzskatīja par ticamu, līdz ar to pamatoti vērtēja iesniegumā, sākotnējā aptaujas anketā un pārrunās sniegto informāciju.

Analizējot pieteicēja sniegtos skaidrojumus kopsakarā ar pieejamo informāciju par izcelsmes valsti, tiesa atzīst, ka pieteicējs nav norādījis un pamatojis, kādēļ tieši viņa aktivitātes ir bijušas tik būtiskas un pamanāmas, lai Awami Līgas aktīvisti tieši viņam pievērstu pastiprinātu un ilgstošu uzmanību pēdējo trīs gadu laikā. Apvienoto Nāciju Komisariāta bēgļu jautājumos rokasgrāmatā „Bēgļa statusa noteikšanas procedūra un kritēriji” norādīts, ka vajāšana „politisko uzskatu dēļ” nozīmē, ka prasītājam ir uzskati, ko viņš paudis vai par kuru esamību ir uzzinājušas varas iestādes.

Var būt situācijas, kad prasītājs nav paudis savus uzskatus. Tomēr, ja prasītājam ir ļoti spēcīga pārliecība, būtu loģiski pieņemt, ka agrāk vai vēlāk viņš savus uzskatus izteiks un nonāks konfliktā ar varas iestādēm. No lietas apstākļiem tiesa nekonstatē, ka pieteicējs būtu publiski paudis savu spēcīgo politisko pārliecību, un šī iemesla rezultātā viņam pastāvētu vajāšanas draudi no Bangladešā valdošās partijas puses. Kā atzinis pats pieteicējs, viņš nekad nav vērsies pēc palīdzības savu interešu aizstāvībai Bangladešas tiesībsargājošajās iestādēs, nekad nav bijis aizturēts un viņam nekad nav bijušas problēmas ar policiju.

Tiesa konstatē, ka izcelsmes valsts informācija apliecina, ka sadursmes starp Awami Līgas pārstāvjiem un BNP biedriem bieži pāraug nopietnā vardarbībā un nekārtībās. Patstāvīgi norisinās dažāda veida sadursmes starp abu ietekmīgāko partiju atbalstītājiem. Šajā sakarā ir jāmin, ka dažādu demonstrāciju un piketu laikā tieši abu partiju jauniešu apvienības darbojas aktīvi un vardarbīgi. Lielā skaitā tiek saņemta informācija slepkavībām, kam ir tiešs politiskās partijas piederības raksturs, konkrētāk minot tieši BNP partijas biedru nāves gadījumus, taču nav nekādu pierādījumu tam, ka šāda veida izrēķināšanās tiek atbalstīta no Awami Līgas partijas vadības puses.

Parijas biedru sadursmēs iet bojā abu pušu partiju atbalstītāji (skat. http://www.state.gov/documents/organization/160056.pdf ) Tiesa konstatē, ka pieteicējs nav norādījis nevienu konkrētu BNP aktivitāti, kuras organizēšanā viņš būtu ņēmis aktīvu dalību, proti, pieteicējs stāstījums ir balstīts uz vispārējām un nekonkrētām frāzēm, kas neļauj atklāt tieši pieteicēja būtisko ieguldījumu BNP aktivitātēs. No pieejamās informācijas tiesa nekonstatē apstiprinājumu pieteicēja apgalvojumam, ka Avvami Līgas biedru aktivitātes izpaustos kā opozīcijas partijas dalībnieku māju apmeklējumi ar vēlmi viņus pārliecināt mainīt partijas piederību vai regulāra māju apmētāšana ar akmeņiem (pēc pieteicēja teiktā šādas darbības esot turpinājušās trīs gadus), līdz ar to tiesa minēto pieteicēja apgalvojumu vērtē kritiski un piešķir tam mazu ticamību.

No pieteicēja sniegtajiem paskaidrojumiem tiesa arī konstatē, ka pieteicējs sākotnēji veiksmīgi pārdevis savā īpašumā esošo zemi un sev piederošo uzņēmumu, kā arī nokārtojis nepieciešamos viltotos dokumentus ceļojumam uz Itāliju. Minētais tiesas ieskatā liecina, ka pieteicējs nav pametis savu izcelsmes valsti lielā steigā, pamatojoties uz bailēm par pret sevi vērsto vajāšanu. Turklāt izvērtējot pieteicējs sniegtos paskaidrojumus, tiesa secina, ka viņa zināšanas par BNP aktivitātēm ir vispārīgas, balstītas uz vispārzināmu un masu medijos pieejamu informāciju, bet nav nekādas konkrētas informācijas, kas apstiprinātu viņa personisko ciešo saistību ar minēto partiju un tās pēdējā laika aktivitātēm.

Pieteicējs norādījis, ka Avvami Līgas pārstāvji viņam pieprasa nauda, lai viņš varētu turpināt uzturēties savā pilsētā. Ņemot vērā to, ka, neskatoties uz aktivitātēm, kas pret viņu it kā tika vērstas, pieteicējs nesteidzās pamest izcelsmes valsti, bet turpināja tajā uzturēties un organizēja savas kafejnīcas un zemes pārdošanu, lai izceļotu no valsts, tiesa nesaskata, ka pret pieteicēju vērstās darbības, pat, ja tādas ir bijušas, būtu sasniegušas tādu apjomu, ka būtu uzskatāmas par pietiekami smagām, lai ietekmētu indivīdu, radot smagu cilvēka pamattiesību pārkāpumu.

Tiesa nesaskata tiešu saistību starp naudas izspiešanas mēģinājumiem un pieteicēja politisko pārliecību. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka pieteicēja iesniegums neatbilst Patvēruma likuma 16.panta ceturtajā daļā minētajiem kritērijiem. Viņa paskaidrojumi par iespējamajiem vajāšanas draudiem Bangladešā nav ticami un neatbilst pieejamajai informācijai. Tādējādi tiesa atzīst, ka pieteicējam nav pamata piešķirt bēgļa statusu atbilstoši Patvēruma likuma 20.panta pirmajai daļai.

[12] Tiesa izvērtējot pieteicēja paskaidrojumus, atzīst, ka viņš nav saskāries ar vajāšanas darbībām Patvēruma likuma 21.panta izpratnē, proti, tiesa nekonstatē, ka pieteicējs būtu ticis vajāts savas rases, reliģijas, tautības, piederības kādai sociālai grupai vai politiskās pārliecības dēļ. Pirmkārt, pieteicējs nav iesniedzis dokumentus vai citus pierādījumus, kas pamato viņa vajāšanas draudus. Otrkārt, viņa sniegtā informācija ir nekonsekventa un pretrunīga, tajā skaitā, viņš ir iesniedzis nepatiesas ziņas par savu identitāti, sākotnēji norādīja, ka viņam nav bērnu, bet vēlāk - ka viņa bērnam, kurš ieceļoja Dānijā, tika izteikti draudi, sākotnēji norādīja, ka viņam ir pamatizglītība, bet vēlāk – ka viņš ir bijis students, sākotnēji norādīja, ka viņš piedalījās demonstrācijās pret valdību, tika aizturēts divas reizes 2004.gadā un 2010.gadā, pēc kā atbrīvots, bet vēlāk – ka viņš nekad nebija aizturēts un viņam nekad nav bijušās problēmas ar policiju, bez tam, viņš arī sniedza informāciju par to, ka vēlēšanu iecirknī viņam uzbruka policija politisku iemeslu dēļ, jo viņš nozaga balsošanas biļeteni vēlēšanu iecirknī, ka arī ka pret viņu ir ierosināta lieta par to, ka viņš uzbrucis deputāta automašīnai, sākotnēji, ka viņam Itālijā ir brālēns, vēlāk – ka Itālijā viņām ir vienīgi paziņa, bet radu un draugu nav, sākotnēji, ka viņam piederēja kafejnīca, kuru viņš ir pārdevis, vēlāk – ka viņam piederēja veikals tirgū, kurš tika iznīcināts.

No minētā nevar izdarīt secinājumus, kādas konkrēti politiskās aktivitātes veica pieteicējs, par ko un kā viņš tika vajāts. Treškārt, iesniegumu par patvērumu pieteicējs ir iesniedzis tikai tad, kad tika aizturēts par ceļošanu ar viltotiem dokumentiem. No tā kopsakarā ar pieteicēja paskaidrojumiem tiesa secina, ka pieteicējs vēlējās aizbraukt uz Itāliju, lai tur strādātu un dzīvotu. Ceturtkārt, jebkurā gadījumā pieteicēja paskaidrojumi par viņa politiskajām aktivitātēm ir vispārīgi, no tiem izriet, ka viņa loma BNP aktivitātēs nav tik nozīmīga, lai Avami League dalībnieki viņam sekotu līdzi visā valstī.

Pēc viņa teiktā, viņam nesekoja līdzi, kamēr viņš atradās Saūda Arābijā, viņa kafejnīca šajā laikā tika slēgta, nevis izpostīta un pēc atgriešanās viņš to varēja pārdot. Tātad, no lietas materiāliem neizriet, ka Bangladešā pieteicējs būtu ticis vajāts savas politiskās pārliecības vai kādu citu politisku iemeslu dēļ. Savukārt, pieteicēja arguments par to, ka pieteicēja sniegtā informācija ir pretrunīga un nekonsekventa nekvalitatīva tulkojuma dēļ, nav pamatots, jo pietiecējs nav izteicis iebildumus pret tulkojuma kvalitāti.

[13] Saskaņā ar Patvēruma likuma 23.panta pirmo daļu uz alternatīvo statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kuram nevar piešķirt bēgļa statusu saskaņā ar šā likuma 20.panta pirmo daļu un uz kuru neattiecas šā likuma 28.panta nosacījumi, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam un šā iemesla dēļ nespēj vai nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību, bet saskaņā ar otro daļu persona nevar pretendēt uz alternatīvo statusu, ja tā ir vairāk nekā vienas valsts pilsonis un bez pamatota iemesla neizmanto tiesisko aizsardzību kādā no savas pilsonības valstīm. Savukārt smaga kaitējuma definīcija ir iekļauta Patvēruma likuma 24.pantā, saskaņā ar kuru smags kaitējums šā likuma izpratnē ir: 1) nāves soda piespriešana patvēruma meklētājam vai tā izpilde; 2) patvēruma meklētāja spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša attieksme pret viņu vai viņa necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana; 3) smagi un individuāli draudi civiliedzīvotāja dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā.

Vienlaicīgi Patvēruma likuma 16.panta ceturtā daļa noteic, ja patvēruma meklētāja paskaidrojumos norādītais nav pamatots ar dokumentiem vai citiem pierādījumiem, tam nav nepieciešams apstiprinājums, ja pastāv šādi nosacījumi:

1) patvēruma meklētājs ir iesniedzis visu savā rīcībā esošo informāciju;

2) patvēruma meklētāja paskaidrojumi ir ticami, nav pretrunīgi un atbilst Pārvaldes rīcībā esošajai informācijai;

3) patvēruma meklētājs iesniedzis iesniegumu, tiklīdz tas bijis iespējams. [13.1] Ņemot vērā, ka konkrētā gadījumā nav iesniegti dokumenti, kas pamato pieteicēja paskaidrojumā norādītos apstākļus, tiesa izvērtē, vai pieteicējs ir iesniedzis visu savā rīcībā esošo informāciju, kā arī vai pieteicēja paskaidrojumi ir ticami, nav pretrunīgi un atbilst Pārvaldes rīcībā esošajai informācijai un vai pieteicējs iesniedzis iesniegumu, tiklīdz tas bijis iespējams. Izvērtējot pieejamo informāciju par pieteicēja norādīto izcelsmes valsti – Bangladešu, tiesa konstatē, ka pati Bangladešas valdība atzīst, ka valstī ir zināmi vairāki spīdzināšanas un nogalināšanas bez tiesas sprieduma gadījumi, un ka ir jādara viss iespējamais, lai to apturētu (lietas 16.-17.lapa).

No publiski pieejamās informācijas par pieteicēja izcelsmes valsti izriet, ka Bangladeša ir parlamentārā demokrātija 155 miljoniem cilvēku. Vēlēšanas un miermīlīga varas nodošana izbeidza divus gadus ilgušo militāristu atbalstītās pagaidu valdības darbību. Ziņojumā par cilvēktiesību situāciju valstī norāda uz to, ka ir tikuši fiksēti gadījumi, kad drošības spēki vainojami cilvēku nonāvēšanā bez tiesas sprieduma pasludināšanas, kā arī ziņojumi par nāves gadījumiem cietumos, aizturēšanām un pārkāpumiem pret žurnālistiem, situācija šajā sakarā neuzlabojas, bet arī nepasliktinās (skat.

U.S. Department of State: 2010 Human Rights report: bangladesh http://www.state.gov/g/drl/rls/hrrpt/2010/sca/154478.htm). Drošības situācija valstī ir mainīga. Spontānas demonstrācijas notiek bieži un atsevišķos gadījumos tās strauji pāraug vardarbības sadursmēs. Drošības dienesti turpina aizturēt un arestēt cilvēkus, kas tiek turēti aizdomās par sadarbību ar teroristiskajiem grupējumiem (skat. U.S. Department of State: A: Avice of the Bureau of Consular Affairs: bangladesh – Country Specific Information. http://travel.state.gov/travel/cis_pa_tw/cis/cis_1011.html).

Vispārējie ģenerālstreiki Bangladešā var tikt noorganizēti visai īsā laikā kā reakcija uz kādu politisko notikumu pavērsienu un to laikā var norisināties vardarbīgas sadursmes, jo īpaši - pilsētās. Šie ģenerālstreiki var noslēgties ar sadursmēm starp grupējumiem, kas pauž pret valdību vērstus uzskatus un drošības spēkiem (skat. Australian Government Department of Foreign Affairs and Trade http://www.smartraveller.gov.au/zwcgi/view/Advice/Bangladesh). Taču no minētajiem informācijas avotiem arī izriet, ka neskatoties uz norādītajām problēmām valstī, tomēr nav pamata uzskatīt, ka tajā pašreiz norisinātos plaši izplatīta vardarbība starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā.

Konflikti starp Awami Līgas un BNP partijas biedriem nesasniedz iekšēja bruņota konflikta mērogu. Kā liecina publiski pieejamā informācija par pieteicēja izcelsmes valsti (skat. http://www.safeworld.org.uk/downloads/pubdocs/Security%20provision%20in%20Banglade sh%20exec%20sum%20English.pdf), tad pēdējo divu gadu laikā drošības situācija Bangladešā ir uzlabojusies, tās iedzīvotāji jūtas drošāk. Viennozīmīgi ir nepieciešams veikt dažādas reformas, kas mazinātu korupcijas līmeni un veicinātu tiesiskākas valsts izveidi. (..) Tieši policija ir tā, kurai ir nepieciešamas izmaiņas, lai iedzīvotāji justos drošāk griežoties pēc palīdzības.

Arī noziedzības mazināšanā ir vērojamas pozitīvas izmaiņas un cilvēki jūtas pasargātāki. Tajā pašā laikā 90% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka armija ir galvenais drošības garants, tā atbalsta un respektē cilvēktiesības un saņem vislielāko atbalstu no pašiem iedzīvotājiem. Ievērojot minēto, tiesa secina, ka nav pamata uzskatīt Bangladešā pašreiz norisinātos plaši izplatīta vardarbība starptautiska vai iekšēja bruņota konflikta rezultātā. Neskatoties uz ģenerālstreikiem un sadursmēm starp valdošajiem spēkiem un opozīciju, situācija Bangladešā ir salīdzinoši mierīga un nav pamata uzskatīt, ka pieteicējs tur šobrīd varētu saskarties ar Patvēruma likuma 24.panta trešajā daļā paredzētajiem smagiem un individuāliem draudiem. [13.2] Pieteicējs savos paskaidrojumos norādījis, ka pret viņu uzsākta krimināllieta politisku motīvu dēļ, tomēr viņš pats citos savos paskaidrojumos atzinis, ka tā tomēr nav taisnība un nekādas krimināllietas pret viņu nav uzsāktas.

Pieteicējs savos paskaidrojumos arī norādījis, ka ir bijis divas reizes aizturēts, bet ticis atbrīvots, bet anketas 32.punktā norādījis, ka viņš nav bijis sodīts vai turēts aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, turklāt pārrunās pieteicējs norādījis, ka nekad nav bijis apcietināts vai aizturēts un viņam nekad nav bijušas problēmas ar policiju. Ievērojot minēto, tiesa nekonstatē, ka Bangladešas valsts iestādēm būtu kāda interese par pieteicēju, vai arī, ka viņam būtu piespriests nāves sods vai arī viņam draudētu spīdzināšana, pazemojoša attieksme vai arī necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana, līdz ar to tiesai nav pamata uzskatīt, ka pieteicēja lietas apstākļi atbilstu Patvēruma likuma 24.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem. [13.3] Turklāt, kā tiesa konstatēja jau iepriekš [12], pietiecējs nav iesniedzis patvēruma iesniegumu tiklīdz tas bija iespējams, bet tikai pēc tam, kad viņu aizturēja viltotu dokumentu dēļ.

Tādējādi nav izpildījies arī Patvēruma likuma 16.panta ceturtās daļas 3.punkta nosacījums. [13.4] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka nepastāv Patvēruma likuma 23. un 24.pantā minētie priekšnosacījumi pienākuma uzlikšanai iestādei izdot pieteicējam labvēlīgu administratīvu aktu par alternatīvā statusa piešķiršanu.

[14] Ņemot vērā iepriekš konstatēto, tiesa atzīst, ka nav konstatējami priekšnoteikumi labvēlīga administratīvā akta, par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu pieteicējam, izdošanai, tādējādi pieteicēja pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. un 289.pantu, Patvēruma likuma 31.panta ceturto daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

noraidīt M.A. pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, izdošanu.

Tiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Tiesnese (paraksts) I.Petrovska

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese_____________ I.Petrovska

Rīgā, 2012.gada 10.janvārī.