Legislator Case Law & Legislation
A42437007 / A42-1962-08 AI generated

Court dismissed appeal against tax agency's disciplinary note, ruling penalty proportionate to minor duty breaches.

Case Number A42437007 / A42-1962-08
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court rejected the applicant's request to annul the State Revenue Service's disciplinary decision imposing a written note. The court found the employee failed to properly control customs regulations regarding scanner maintenance and repair reporting, creating undeclared goods risks. The court determined the penalty was proportionate to the minor nature of the breaches and the duration of inaction.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likuma 65. p. 3. da., 67. p. 2. da. 6. punkts; When an administrative act requires content selection, the authority must exercise discretion based on utility considerations and provide a reasoned justification in the act.

Keywords

AI generated
administrative discretion disciplinary penalty proportionality principle administrative act reasoned justification state revenue service duty breach

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likuma 246.-251. pants
Administratīvā procesa likuma 253. pants 1. daļa
Administratīvā procesa likuma 65. pants 3. daļa
Administratīvā procesa likuma 67. pants 2. daļa 6. punkts
Ministru kabineta noteikumi Nr. 158 par ierēdņu disciplinārsodiem

Cited Case Law

AI generated
2006. gada 3. oktobra spriedums lietā Nr. SKA-372/2006
2005. gada 15. marta spriedums lietā Nr. SKA-61
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS Lieta Nr.A42437007 A1962-08/10 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2008. gada 15.oktobrī

Administratīvā rajona tiesas šādā sastāvā: tiesnesis A.Vīksne, Piedaloties pieteicējam T.H. un atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim Artim Zaļūksnim, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pamatojoties uz T.H. pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta 2006.gada 22.decembra lēmuma Nr.3.1/33771 „Par T.H. iesnieguma izskatīšanu” atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī – VID vai Atbildētājs) Latgales reģionālās iestādes direktore 2006.gada 18.oktobrī pieņēma rīkojumu Nr.2491-p „Par disciplinārsoda piemērošanu T.H.” (turpmāk arī - Rīkojums Nr.2491-p). Ar Rīkojumu Nr.2491-p nolemts piemērot T.H. (turpmāk arī - Pieteicējs) disciplinārsodu – piezīmi. Ar minēto rīkojumu citstarp nolemts izbeigt disciplinārpārkāpuma sastāva trūkuma dēļ disciplinārlietu pret VID Latgales reģionālās iestādes Muitas pārvaldes priekšnieka vietnieka T.H. daļā par Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumu Nr.158 „Par ierēdņu disciplinārsodiem” 17.panta otrajā daļā paredzētā disciplinārpārkāpuma izdarīšanu, jo iespējamā līgumsoda nepiemērošana nevar būt uzskatīta par zaudējumiem un nav vērtējama kā materiālā kaitējuma izdarīšana.

Rīkojumā Nr.2491-p norādīts, ka T.H., nepietiekoši veica Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļas priekšnieka A.D. rīcības kontroli, kā rezultātā Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļa nenodrošināja pieteikumu nosūtīšanu pa faksu mobilā skenera Rapiscan 4200(L) remontam, kā tas paredzēts līguma Nr.FM VID 2003/309 2.pielikuma 3.punktā, nesagatavoja un neiesniedza VID Latgales reģionālās iestādes Juridiskajai pārvaldei informāciju par skenera tehnisko apkopju un remontdarbu izpildes termiņiem, kā rezultātā VID Latgales reģionālās iestādes Juridiskā pārvalde nevarēja sagatavot pretenziju piegādātājam par Līguma saistību pienācīgu neizpildi, tādēļ netika veikti pasākumi, lai nodrošinātu maksimāli ātru mobilā skenera remontdarbu uzsākšanu, netika nodrošināta transportlīdzekļu skenēšana un pastāvēja nedeklarētu preču pārvietošanas risks, kā arī saskaņojot ar VID Latgales reģionālās iestādes 2005.gada 8.februāra rīkojumu Nr.32 apstiprināto kārtību „Kārtība, kādā tiek veiktas kravu un transporta līdzekļu skenēšanas darbības VID Latgales reģionālās iestādes autoceļu MKP:

„Terehova”, „Grebņeva”, „Pāternieki” un „Silene”” un ar VID Latgales reģionālās iestādes 2006.gada 16.jūnia rīkojumu Nr.109 apstiprināto „Kārtību, kādā tiek organizēta kravu un transportlīdzekļu skenēšana Valsts ieņēmumu dienesta Latgales reģionālās iestāde Muitas pārvaldes muitas kontroles punktos”, tajās neparedzot skenera bojājumu pieteikšanas, tehnisko apkopju un remontdarbu izpildes termiņu kontroles, dīkstāvju uzskaites un līgumā minēto sankciju piestādīšanas kārtību, kā arī nesagatavojot priekšlikumu veikt pilnvarotās personas V.P. nomaiņu. [1.1] Nepiekrītot Rīkojumam Nr.2491-p Pieteicējs to apstrīdēja VID.

Ar VID Disciplinārlietu izskatīšanas komisijas priekšsēdētāja vietnieka lēmumu Nr.3.1/33771 nolemts atstāt negrozītu Rīkojumu Nr.2491-p (turpmāk arī - Lēmums). [2] 2007.gada 29.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Pieteicēja pieteikums ar lūgumu atcelt Lēmumu. Pieteicējs Lēmumu uzskata par neatbilstošu tiesību normām un tiesību principiem. Pieteikumā norādīts turpmāk minētais. [2.1] Nav konstatēti konkrēti datumi, kuros netika nosūtīti faksi par skenera bojājumiem. [2.2] Pieteicējs norāda, ka Atbildētājam bija jānoskaidro adresāta viedoklis un argumenti. [2.3] Pieteicējs norāda, ka informācija par skenera bojājumiem netika nosūtīta pa faksu, jo bojājumi tika pieteikti pa tālruni.

Katru reizi ieradās pārstāvji no firmas, kas veic skenera bojājumu novēršanu. [2.4] Pieteicējs norāda, ka mērķis nevar būt soda naudas saņemšana. Nevar uzskatīt, ka faksa nenosūtīšanas gadījumā izdosies iegūt soda naudu. Pieteicējs uzskata, ka līguma saistības ir izpildītas, jo visos gadījumos firmas pārstāvis ir ieradies salabot skeneri. [2.5] Pieteicējs norāda, ka pārsvarā gadījumu skenera bojājumi ir novērsti pēc pieteikuma saņemšanas pa tālruni. Atsevišķos gadījumos remontdarbi uzsākti ar novēlošanos. [2.6] Pieteicējs norāda, ka regulāri apspriedies ar pakļautībā esošajiem darbiniekiem par skenera stāvokli. [3] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumos norādīts turpmāk minētais. [3.1] Pieteicējs savā 2006.gada 10.oktobra paskaidrojumā norāda, ka informācija par visām skenera dīkstāvēm ir tikusi iesniegta VID Latgales reģionālās iestādes Juridiskajai pārvaldei 2008.gada 8.septembrī.

Līdz ar to nav pamata apgalvot, ka Pieteicējam nebija zināmi konkrēti datumi, kad skeneris nedarbojās. Atbildētājs uzskata, ka Pieteicēja apgalvojums norāda, ka Pieteicējs nav veicis pilnīgu pārraudzību par pakļautībā esošo struktūrvienību. Tā kā mobilais skeneris nodrošina pilnvērtīgu kravu pārbaudi un ir nozīmīgs līdzeklis cīņā pret kontrabandu, tad Pieteicējam bija jākontrolē, lai viņa pakļautībā esošie darbinieki rūpējas par iekārtas darbību un sekotu tās darboties spējai.

[3.2] Pieteicējs 2006.gada 10.oktobrī ir sniedzis paskaidrojumu ar savu viedokli un argumentiem. Tādējādi nevar uzskatīt, ka Pieteicēja tiesības ir bijušas ierobežotas. [3.3] Atbildētājs norāda, ka Pieteicējs nav izpildījis līguma Nr.FM VID 2003/309 nosacījumus, t.i., mobilā skenera bojājumi netika pieteikti pa tālruni un faksu, bet tikai pa tālruni. Šādā veidā VID nebija iespējams pieprasīt līgumā paredzēto sankciju piemērošanu. Minētā līguma Pielikumā Nr.2 norādīts, ka Faksa izdruka ir pamats pieteikuma nosūtīšanas fiksēšanai un soda sankcijas piemērošanai pret Pārdevēju. [3.4] Atbildētājs norāda, ka līguma saistības nav izpildītas, t.i., par skenera bojājumu netika nosūtīts pieteikums pa faksu. Pieteikuma nosūtīšana pa faksu ir apliecinājums, ka darbība (informēšana par bojājumiem) ir veikta. [3.5] Atbildētājs norāda, ka nav pamata atteikties izpildīt līgumā noteikto tikai tāpēc, ka pārsvarā gadījumu remontdarbi tika uzsākti pēc telefoniskas informēšanas par skenera bojājumu. Tā kā pieteikums par skenera bojājumu netika nosūtīts pa faksu, tad VID nebija iespējams pieprasīt soda naudu par kavēšanos novērst skenera bojājumus, jo netika izpildīti līguma nosacījumi par bojājuma pieteikšanu. Līdz ar to VID nebija iespējams nodrošināties, lai skenera bojājums tiktu novērsts pēc iespējas ātrāk. [3.6] Atbildētājs uzskata, ka Pieteicējs nonāk pretrunā norādot, ka regulāri apspriedies ar darbiniekiem par skenera stāvokli. Pieteicējs norādīja, ka nav zināmi datumi, kad skeneris nedarbojās, savukārt no pieteikuma izriet, ka viņš ir zinājis attiecīgos datumus. [4] Tiesas sēdē Pieteicējs prasījumu uzturēja saskaņā ar pieteikumā norādītajiem argumentiem. Atbildētāja pārstāvis prasību neatzina pamatojoties uz administratīvajā aktā un paskaidrojumus sniegtajiem argumentiem, papildus tiesas sēdē paskaidroja, ka nav noteikta kārtība, kādā veidā amatpersonai ir jāanalizē iestādē radušies problēmjautājumi (lietas 139.-140.lapas).

Motīvu daļa

[5] Tiesa, noklausoties administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un tādēļ noraidāms. [6] Lietā ir konstatēti šādi faktiskie apstākļi: [6.1] Ar VID Latgales reģionālās iestādes 2006.gada 21.augusta rīkojumu Nr.2275-p „Par dienesta pārbaudes uzsākšanu un pārbaudes komisijas izveidošanu” tika ierosināta dienesta pārbaude. [6.2] VID Latgales reģionālās iestādes direktore 2006.gada 14.septembrī izdeva rīkojumu Nr.2372-p „Par disciplinārlietas ierosināšanu pret T.H.” (lietas 28.-29.lapas). [6.3] VID Latgales reģionālās iestādes Dienesta pārbaudes komisija (turpmāk tekstā arī – Komisija) 2006.gada 13.oktobrī sniedza atzinumu (lietas

76.-105.lapas) disciplinārlietā pret VID Latgales reģionālās iestādes Muitas pārvaldes priekšnieka vietnieku T.H. ( turpmāk arī – Atzinums). [6.4] VID Latgales reģionālās iestādes direktore 2006.gada 18.oktobrī izdeva rīkojumu Nr.2491-p „Par disciplinārsoda piemērošanu T.H.” (lietas 12.- 13.lapas). [6.5] Ar VID Disciplinārlietu izskatīšanas komisijas priekšsēdētāja vietnieka lēmumu Nr.3.1/33771 (lietas 54.-57.lapas) nolemts atstāt negrozītu Rīkojumu Nr.2491-p [6.6] 2007.gada 29.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteikums (lietas 3.-11.lapas) ar lūgumu atcelt Lēmumu. [7] Tiesa konstatē, ka saskaņā ar Atzinumu pārbaudē konstatēts, ka mobilais skeneris RAPISCAN 4200 2005.gadā dīkstāvē tehnisku problēmu dēļ atradās 22 reizes, savukārt 2006.gadā (līdz 2006.gada 28.februārī) 14.reizes.

Minētajā laika periodā skenera pieņemšana remontā bija nokavēta par 133 stundām 50 minūtēm, bet pretenzijas par saistību pienācīgu neizpildi netika pieteiktas, jo VID Latgales reģionālās iestādes MNPND pa faksu nenosūtīja pieteikumus remontam, līdz ar to nebija iespējams piemērot soda sankcijas Ls 6691,67 ,- apmērā, tātad secināms, ka netika veikti pasākumi, lai nodrošinātu maksimāli ātru skenera remontdarbu uzsākšanu, kā rezultātā netika nodrošināta transportlīdzekļu skenēšana un pastāvēja nedeklarētu preču pārvietošanas risks.

Pamatojoties uz iepriekšminēto Komisija secināja, ka Pieteicējs ir veicis nepietiekošu VID Latgales reģionālās iestādes Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļas priekšnieka A.D. rīcības kontroli, kā rezultātā nenodrošināja pieteikumu mobilā skenera remontam nosūtīšanu pa faksu, kā arī neiesniedza VID Latgales reģionālās iestādes Juridiskajai pārvaldei informāciju par skenera tehnisko apkopju un remontdarbu izpildes termiņiem, kā rezultātā netika veikti pasākumi, lai nodrošinātu maksimāli ātru mobilā skenera remontdarbu uzsākšanu, kā arī nesagatavojot priekšlikumus veikt V.P. nomaiņu.

Pamatojoties uz iepriekšminēto VID Latgales reģionālās iestādes direktore 2006.gada 18.oktobrī izdeva rīkojumu Nr.2491-p „Par disciplinārsoda piemērošanu T.H.”. Ar Rīkojumu Nr.2491-p nolemts piemērot T.H. disciplinārsodu – piezīmi. Minētais disciplinārsods piemērots saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumu Nr. 158 „Par ierēdņu disciplinārsodiem” (turpmāk arī – Noteikumi) 17.panta pirmajā daļā noteikto disciplinārpārkāpumu

- par nepamatotu valsts civildienesta pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma neizpildīšanu vai birokrātisku, novēlotu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu, soda ar piezīmi vai rājienu, vai mēnešalgas samazināšanu, uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ieturot līdz 20 procentiem no amatalgas. No lietas materiāliem un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka Pieteicējs sodīts par nepamatotu valsts civildienesta pienākumu neizpildīšanu. [8] Pamatojoties uz iepriekšminēto tiesa secina, ka lietā ir strīds, vai Atbildētājs pamatoti atzinis Pieteicēja rīcību (bezdarbību) par disciplinārpārkāpumu un piemērojis disciplinārsodu.

Attiecīgi tiesai jāpārbauda, vai Atbildētājs ir pierādījis minēto civildienesta pienākumu neizpildīšanu. [9] Noteikumu (spēkā līdz 2006.gada 31.decembrim) 2.pants noteica, ka disciplinārs pārkāpums ir ierēdņa (ierēdņa kandidāta) ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta prettiesiska rīcība (darbība vai bezdarbība), kas minēta šo noteikumu Sevišķajā daļā, ja tā izdarīta saistībā ar ierēdņa (ierēdņa kandidāta) amatu un viņš tajā ir vainojams (pirmā daļa). Ierēdņa (ierēdņa kandidāta) prettiesiskā rīcība, kas minēta šo noteikumu Sevišķajā daļā, ārpus valsts civildienesta ir disciplinārs pārkāpums tikai tad, ja tas būtiski kaitē vispārējai cieņai un uzticībai valsts civildienestam (otrā daļa).

Savukārt Noteikumu (spēkā līdz 2006.gada 31.decembrim) 4.panta pirmā daļa noteica, ka ierēdņa (ierēdņa kandidāta) rīcība ir prettiesiska tad, ja viņa rīcība (darbība vai bezdarbība) ir pretrunā ar tiesību normām, dienesta instrukcijām vai konkrētiem dienesta rīkojumiem, bet minētā panta 3.daļa noteica, ka ierēdņa (ierēdņa kandidāta) vaina var izpausties kā nodoms vai kā neuzmanība. No minētajām tiesību normām ir secināms, ka disciplinārpārkāpums ir ierēdņa prettiesiska rīcība (darbība vai bezdarbība), kas minēta Noteikumu Sevišķajā daļā un saistīta ar ierēdņa amatu (ārpus valsts civildienesta ir disciplinārpārkāpums tikai tad, ja tā būtiski kaitē vispārējai cieņai un uzticībai valsts civildienestam).

Pie tam šī prettiesiskā rīcība var būt izdarīta ar nodomu vai aiz neuzmanības. Tādējādi tiesai ir jānoskaidro, vai Pieteicēja rīcība, nepietiekoši veicot Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļas priekšnieka A.D. rīcības kontroli, kā rezultātā Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļa nenodrošināja pieteikumu nosūtīšanu pa faksu mobilā skenera Rapiscan 4200(L) remontam, kā tas paredzēts līguma Nr.FM VID 2003/309 2.pielikuma 3.punktā, nesagatavoja un neiesniedza VID Latgales reģionālās iestādes Juridiskajai pārvaldei informāciju par skenera tehnisko apkopju un remontdarbu izpildes termiņiem, kā rezultātā VID Latgales reģionālās iestādes Juridiskā pārvalde nevarēja sagatavot pretenziju piegādātājam par Līguma saistību pienācīgu neizpildi, tādēļ netika veikti pasākumi, lai nodrošinātu maksimāli ātru mobilā skenera remontdarbu uzsākšanu, netika nodrošināta transportlīdzekļu skenēšana un pastāvēja nedeklarētu preču pārvietošanas risks, kā arī saskaņojot ar VID Latgales reģionālās iestādes 2005.gada 8.februāra rīkojumu Nr.32 apstiprināto kārtību „Kārtība, kādā tiek veiktas kravu un transporta līdzekļu skenēšanas darbības VID Latgales reģionālās iestādes autoceļu MKP:

„Terehova”, „Grebņeva”, „Pāternieki” un „Silene”” un ar VID Latgales reģionālās iestādes 2006.gada 16.jūnia rīkojumu Nr.109 apstiprināto „Kārtību, kādā tiek organizēta kravu un transportlīdzekļu skenēšana Valsts ieņēmumu dienesta Latgales reģionālās iestāde Muitas pārvaldes muitas kontroles punktos”, tajās neparedzot skenera bojājumu pieteikšanas, tehnisko apkopju un remontdarbu izpildes termiņu kontroles, dīkstāvju uzskaites un līgumā minēto sankciju piestādīšanas kārtību, kā arī nesagatavojot priekšlikumu veikt pilnvarotās personas V.P. nomaiņu atbilst iepriekšminētajiem nosacījumiem. [10] No lietas materiāliem konstatējams, ka Rīkojumā Nr.2491-p ir precizēti iepriekšminētie pienākumi, kuri netika pienācīgi izpildīti (saskaņā ar Ierēdņa amata aprakstu, lietas 117.-118.lapas) un tie būtu:

1. organizēt un kontrolēt Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļu un Pēcmuitošanas pārbaužu daļu darbību,

2. organizēt un atbildēt par sadarbību ar iestādes struktūrvienībām muitas lietu jautājumos,

3. analizēt informāciju par muitas lietām,

4. informēt VID Latgales reģionālās iestādes vadību un attiecīgo muitas struktūrvienību vadītājus par konstatētajiem pārkāpumiem un nepilnībām, kas saistīti ar muitas maksājumiem un muitas lietām. Rīkojumā Nr.2491-p norādīts, ka Pieteicējs minētos pārkāpumus veicis aiz neuzmanības, un par to liecina tas, ka Pieteicējs nepietiekoši veicis Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļas priekšnieka darbības kontroli, nav paredzējis nelabvēlīgu seku iestāšanās iespēju, kaut gan viņam tās vajadzēja paredzēt.

Tādējādi, tiesa izvērtējot Pieteicēja rīcību, veiks to secīgi un atsevišķi par katru no Atbildētāja minētajiem amata pienākumu nepildīšanas gadījumiem. [11] Atbildētājs norāda, ka Pieteicējs nepietiekami organizēja un kontrolēja Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļu darbību, precīzāk minētas daļas vadītāja darbību, kā rezultātā Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļa nenodrošināja pieteikumu nosūtīšanu pa faksu mobilā skenera Rapiscan 4200(L) (turpmāk arī – Skeneris) remontam, kā tas paredzēts līguma Nr.FM VID 2003/309 (turpmāk arī - Līgums) 2.pielikuma 3.punktā.

Tiesa konstatē, ka minētajā Līguma punktā noteikts, ka par mobilā skenera Rapiscan 4200 bojājumiem Pircēja pilnvarotā persona ziņo Pārdevējam, piezvanot un nosūtot pa faksu. No lietā esošajiem materiāliem un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka Pieteicējs bija informēts par problēmām skenera darbībā, bet ir pretrunīga informācija par to vai Pieteicējs bija pilnībā informēts par to, kādā veidā minētās problēmas tika paziņotas (tikai pa telefonu vai arī pa faksu). No lietā esošajiem materiāliem tiesas vērtējumā nevar precīzi noteikt, cik gadījumos par bojājumu ir informēts pa telefonu un cik gadījumos ir sniegta informācija arī pa faksu.

Attiecīgi tiesa secina, ka Atbildētājs nav pamatojis dokumentāli cik gadījumos konkrēti nav pildīta Līgumā noteiktā saistība (sūtīt informāciju arī pa faksu), attiecīgi nav iespējams izvērtēt kā tas ietekmēja iespējamo VID pretenziju sagatavošanu Skenera pārdevēja un kādā apjomā būtu jāpiesaka pretenzija. Tomēr tiesas vērtējumā ir pierādīts, ka bija gadījumi, kad Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļa nenodrošināja pieteikumu nosūtīšanu pa faksu, attiecīgi iepriekšminētais apstāklis ir pierādīts ar lietā esošajiem dokumentiem.

Tiesas vērtējumā, ņemot vērā apstākli, ka minētās problēmas Skenera darbībā bija regulāras, tad tiesas ieskatā Pieteicējam, kura pakļautībā atrodas Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļa bija nepieciešams pārbaudīt kādā veidā tiek risināti jautājumi saistībā ar Skenera remontdarbiem un to pieteikšanu, attiecīgi ir secināms, ka Pieteicējs nebija pilnībā un kvalitatīvi veicis amata pienākumos noteikto pienākumu: organizēt un kontrolēt Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļu un Pēcmuitošanas pārbaužu daļu darbību. [12] Atbildētājs norāda, ka Pieteicējs nebija pilnībā un kvalitatīvi veicis amata pienākumos noteikto pienākumu: organizēt un atbildēt par sadarbību ar iestādes struktūrvienībām muitas lietu jautājumos.

No lietas materiāliem izriet, ka VID Latgales reģionālās iestādes Juridiskā pārvalde 2006.gada 5.septembrī sastādīja pretenziju Nr.11-6/11919. Tiesas vērtējumā apstāklis, ka pretenzija par Skenera darbību un nepietiekami savlaicīgajiem remontiem tika sastādīta vairāk kā pēc pusotra gada regulāru skenera tehniskām problēmām un remontdarbiem (minētajā laika periodā 35 reizes) apliecina, ka nebija nodrošināta kvalitatīva un savlaicīga informācijas apmaiņa starp VID Latgales reģionālās iestādes struktūrvienībām, konkrētajā gadījumā starp Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļu un Juridisko pārvaldi, attiecīgi secināms, ka Pieteicējs nebija pietiekamā apjomā organizējis iepriekšminēto informācijas apmaiņu, kā arī nepārbaudīja kādā veidā notiek informācijas paziņošana un apmaiņa, un vai vispār minētā informācija (par Skenera bojājumiem) tiek nosūtīta Juridiskajai pārvaldei. [13] Atbildētājs norāda, ka Pieteicējs nebija pilnībā un kvalitatīvi veicis amata pienākumos noteikto pienākumu: analizēt informāciju par muitas lietām.

Tiesa secina, ka lietas materiālos nav informācijas, kāda informācija konkrēti netika analizēt, un kā izriet arī no Atbildētāja pilnvarotā personas paskaidrojuma tiesas sēdē, (lietas 139.-140.lapas) nav noteikts, kādā veidā un kā būtu jāizpaužas informācijas analīzei, attiecīgi tiesas vērtējumā Atbildētājs ir nepamatoti norādījis, ka Pieteicējs nav pildījis iepriekšminēto amata pienākumu: analizēt informāciju par muitas lietām. [14] Atbildētājs norāda, ka Pieteicējs nebija pilnībā un kvalitatīvi veicis amata pienākumos noteikto pienākumu: informēt VID Latgales reģionālās iestādes vadību un attiecīgo muitas struktūrvienību vadītājus par konstatētajiem pārkāpumiem un nepilnībām, kas saistīti ar muitas maksājumiem un muitas lietām.

Tiesas secina, ka nedz no lietā esošajiem dokumentiem, nedz no Atbildētāja paskaidrojumiem skaidri nevar izsecināt, kādu informāciju Pieteicējs nebija sniedzis saistībā ar muitas maksājumiem un muitas lietām. Tiesa pieļauj iespēju, ka minētā informācija iespējams bija par Skenera tehniskajām nepilnībām vai problēmām saistībā ar tā remontdarbiem, bet ņemot vērā, ka Atbildētājs nav precīzi norādījis kāda veida informācija netika sniegta, un kādos gadījumos tā bija jāsniedz, tad tiesas vērtējumā Atbildētājs nav pierādījis iepriekšminētā amata pienākuma izpildes pārkāpumu. [15] Pamatojoties uz visu iepriekšminēto tiesa secina, ka Atbildētājs ir pamatojis un pierādījis divu Pieteicēja amata apraksta punktu nepienācīgu izpildi, un proti: organizēt un kontrolēt Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļu un Pēcmuitošanas pārbaužu daļu darbību un organizēt un atbildēt par sadarbību ar iestādes struktūrvienībām muitas lietu jautājumos.

[16] Pieteicējam disciplinārsods ir piemērots saskaņā ar Noteikumu (spēkā līdz 2006.gada 31.decembrim) 17.panta pirmo daļu, kas paredz disciplināratbildību par nepamatotu valsts civildienesta pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma neizpildīšanu vai birokrātisku, novēlotu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu. Par minēto pārkāpumu soda ar piezīmi vai rājienu, vai mēnešalgas samazināšanu, uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ieturot līdz 20 procentiem no amatalgas. Savukārt saskaņā ar Noteikumu (spēkā līdz 2006.gada 31.decembrim) 10.panta pirmo daļu, piemērojot konkrētu disciplinārsoda veidu katrā disciplinārpārkāpuma gadījumā, kas minēti šo noteikumu sevišķajā daļā, jāņem vērā, cik smags ir izdarītais pārkāpums, kāds ir nodarītā kaitējuma apmērs, apstākļi, kādos tas izdarīts, ierēdņa (ierēdņa kandidāta) vaina, viņa iepriekšējā valsts civildienesta vērtējums atbilstoši valsts civildienesta gaitas aprakstā izdarītajiem ierakstiem.

No minētās tiesību normas izriet, ka iestādei, konstatējot disciplinārpārkāpumu, ir jāizdod satura izvēles administratīvais akts. Proti, iestādei ir jāizvēlas, kuru no tiesību normā paredzētajiem disciplinārsodiem piemērot. [17] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 65.panta trešajai daļai, ja piemērojamā tiesību normā noteikts, ka administratīvais akts izdodams, bet nav noteikts tā konkrētais saturs (satura izvēles administratīvais akts), iestāde izdod šo aktu, ievērojot piemērojamā tiesību normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros, pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu.

Tādējādi iestādei, īstenojot savu rīcības brīvību, ir jāizdara lietderības apsvērumi, kuri saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas 6.punktu ir jāietver administratīvā akta pamatojumā. Kā atzinis Senāta Administratīvo lietu departaments, atbilstoši administratīvā akta pamatojuma principam privātpersonai ir tiesības zināt, kāds ir tai izdotā nelabvēlīgā administratīvā akta pamatojums. Savukārt iestādei ir pienākums personai nelabvēlīgajā administratīvajā aktā pienācīgā kārtā sniegt pamatojumu (sk. 2006.gada 3.oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-372/2006 10.punktu).

Pamatojums ir nepieciešams arī tādēļ, lai privātpersona varētu pārliecināties par administratīvā akta pareizību un lai tiesa varētu pārbaudīt tā tiesiskumu (sk. 2005.gada 15.marta sprieduma lietā Nr.SKA-61 12.1.punktu). [18] Tiesa konstatē, ka Atbildētājs Lēmumā norādījis, ka sods ir samērīgs, jo ir piemērots visvieglākais sods paredzētās sankcijas ietvaros. Noteikumu 6.pants nosaka, ka par disciplinārpārkāpumiem var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) piezīme, 2) rājiens, 3) mēnešalgas samazināšana uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, 4) pazemināšana amatā uz laiku līdz trim gadiem, 5) atlaišana no amata, 6) atlaišana no valsts civildienesta. Tiesa secina, ka arī Noteikumu 6.pantā noteikto sodu veidos minētais sods ir visvieglākais no soda veidiem. Izvērtējot soda samērīgumu par izdarīto pārkāpumu tiesa atzīst, ka Pieteicēja disciplinārā sodīšana paredzot sodu - piezīme, ir samērīga ar Atbildētāja konstatēto un pierādīto pārkāpumu pārkāpuma raksturu un radītajām sekām, un ka sods ir samērīgs neskatoties uz tiesas konstatēto, ka ir pamatoti un pierādīti tikai no Pieteicēja amata pienākumu divos punktos noteikto nosacīju nepienācīga izpildīšana, kā arī tiesas vērtējumā sods ir samērīgs, ievērojot apstākli, ka vairāk nekā pusotra gada garumā netika veikti radikāli pasākumi Skenera darbības, apkalpošanas un remontdarbu veikšanas uzlabošanā.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš konstatēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 253.panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

noraidīt T.H. pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta 2006.gada 22.decembra lēmuma Nr.3.1/33771 „Par T.H. iesnieguma izskatīšanu” atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnesis /paraksts/ A.Vīksne

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis _______________ A.Vīksne Rīgā, 2008. gada 15. oktobrī