Court partially allowed co-ownership management fee claim while dismissing counterclaim for unreasoned reimbursement.

Civillieta Nr. C29571709

Lietvedības Nr.C – 0150/14

2014.gads

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 11.februārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese D.Ķeire

ar tiesas sēžu sekretāri A.Gromovu,

piedaloties prasītājai/pers.A/ un atbildētājas pārstāvim /A.S/,

2014.gada 28.janvārī izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, civillietu /pers.A/prasībā pret /pers. B/ par parāda

piedziņu, un /pers. B/ pretprasību pret /pers.A/par nepamatoti saņemtas naudas atmaksu.

Aprakstošā daļa

[1] 2009.gada 11.jūnijā /pers.A/ (turpmāk – prasītājs), cēlusi prasību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pret atbildētāju /pers.

B/ par parāda piedziņu. Prasības pietikumā izteikts prasījums piedzīt no Atbildētājas Prasītājas labā parādu par saņemtajiem

apsaimniekošanas pakalpojumiem LVL769.43 apmērā un tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Atbildētāja ir dzīvokļa Nr./adrese/ īpašniece, un Atbildētājas īpašumā ir 1/12 domājamā daļa no

namīpašuma./datums/namīpašnieku starpā noslēgts līgums par kopīpašuma dalītas lietošanas kārtību. Līguma 19.punktā noteikts, ka

līgums ir obligāts līdzēju mantiniekiem un tiesību pārņēmējiem. Atbildētāja dzīvokli/numurs/ iegādājusies/datums/.

Prasītāja norāda, ka kopš 2008.gada septembra Atbildētāja nemaksā par saņemtajiem pakalpojumiem, neveic nepieciešamo

izdevumu, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, apmaksu. Prasītāja

norāda, ka atbildētājas parāds par pakalpojumiem un ekspluatācijas izdevumiem uz 2009.gada aprīli ir LVL769.43 apmērā.

Prasībā norādīts, ka parādsaistības, kas būtu jāsedz Atbildētājai par sava dzīvokļa īpašuma apsaimniekošanu, ir apmaksājusi

Prasītāja, ka maksājumi veikti uz tiesiska pamata, līdz ar ko Prasītājai ir tiesības tos atprasīt no Atbildētājas.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1071., 1779., 1815., likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8., 12., 15.pantu.

[2] 2009.gada 28.jūlijā Atbildētāja iesniegusi tiesā pretprasību par LVL1855.23 piedziņu, norādot, ka celto prasību neatzīst.

Pretprasībā norādīti šādi argumenti un apsvērumi:

/datums/līgumā par kopīpašumā esoša nekustamā īpašuma dalītas lietošanas kārtību nav minēts, ka Atbildētājai ir jebkāda veida

saistības ar Prasītāju attiecībā uz kopīpašuma priekšmeta apsaimniekošanu, proti, līgumā nav ietverts Prasītājas pilnvarojums visu

kopīpašnieku vārdā veikt kopīpašuma priekšmeta apsaimniekošanu vai slēgt līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem.

Pretprasībā norādīts, ka jautājumos, kas attiecas uz kopīpašuma priekšmetu, kopīpašnieka tiesības nevarot ierobežot izlemjot

jautājumus ar balsu vairākumu. Turklāt, nekustamais īpašums nav sadalīts dzīvokļu īpašumos, līdz ar ko Prasītāja nepamatoti atsaucas

uz likuma „Par dzīvokļa īpašumu” tiesību normām. Norāda, ka Atbildētājai nav saistoša/datums/Vienošanās par kopīpašumā esošā

nekustamā īpašuma apsaimniekošanas kārtību.

/datums/starp kopīpašniekiem tika noslēgta Vienošanās par nekustamā īpašuma apsaimniekošanas kārtību, kura 1.punktā noteikts,

ka kopīpašuma priekšmetu apsaimnieko /pers. K/, un īpašums tiek uzturēts un apsaimniekots no Prasītājas gūtajiem ienākumiem par

veikala un palīgtelpu nomu, savukārt, vienošanās 2.punktā noteikts, ka /pers. L/, no kuras Atbildētāja iegādājās dzīvokli /numurs/, tiek

atbrīvota no pienākuma segt no saviem līdzekļiem nekustamā īpašuma uzturēšanas izdevumus. Saskaņā ar Vienošanās 9.punktu

Prasītāja ir tiesīga iekasēt tikai maksu par pamatpakalpojumiem un elektroenerģiju. Atbildētājas ieskatā viņa ir uzskatāma par /pers.

L/ tiesību un saistību pārņēmēju.

/datums/līgumā par nekustamā īpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas kārtību noteikts, ka kopīpašuma priekšmetu uz īpašnieku

izdotu pilnvaru pamata pārvalda /pers. K/ no ienākumiem, kurus gūst no veikala un palīgtelpu /adrese/ nomas. Arī šī līguma 4.punktā

noteikts, ka /pers. L/, no kuras Atbildētāja iegādājās dzīvokli /numurs/, tiek atbrīvota no pienākuma segt no saviem līdzekļiem

nekustamā īpašuma uzturēšanas izdevumus.

Atbildētāja norāda, ka nekad nav pilnvarojusi Prasītāju veikt nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un iekasēt no Atbildētājas

apsaimniekošanas maksu, izņemot pilnvaru noslēgt pakalpojumu līgumu ar A/S „Rīgas Siltums”.

Atbildētāja norāda, ka tai nav saprotami Prasītājas veiktie aprēķini par siltumenerģijas piegādi, jo Atbildētājai būtu jāmaksā aptuveni

1/12 daļa no a/s „Rīgas Siltums” piestādītā ikmēneša rēķina, taču Prasītājas piestādītie rēķini atbilst aptuveni 1/6 no piestādītā rēķina.

Norāda, ka Prasītājas prasības pieteikumā norādītās rēķinu summas neatbilst Atbildētājai piestādītajos rēķinos norādītajām

summām.

Atbildētāja uzskata, ka Prasītāja viņai bez jebkāda tiesiska pamata piestādījusi rēķinus par pakalpojumiem, par kuriem Atbildētājai

nemaz nav jāmaksā, un bez tiesiska pamata piesavinājusies Atbildētājas naudas līdzekļus, kuru summa tiesas sēdē tika precizēta kā

LVL1687.78, kas atbilst EUR2101.49. Atbildētāja lūdz piedzīt minēto summu no Prasītājas, kā arī lūdz piedzīt no Prasītājas visus

tiesāšanās izdevumus.

[3] Tiesas sēdē Prasītāja bija ieradusies, prasību uzturēja samazinātā apmērā, t.i., LVL601.98 apmērā, kas atbilst EUR856.54,

paskaidrojot, ka pēc prasības tiesā celšanas Atbildētāja veikusi maksājumu LVL167.45 apmērā par apkuri 2008.gada oktobrī un

novembrī. Tiesas sēdē paskaidroja, ka sākotnēji nekustamais īpašums ir piederējis vienas ģimenes locekļiem, ka laika gaitā daži

dzīvokļi pārdoti citām personām, ka Atbildētāja nav atbrīvota no maksājumu veikšanas par mājas uzturēšanu un saņemtajiem

pakalpojumiem, jo ir dzīvokļa /numurs/ īpašniece, taču maksājumus par pakalpojumiem un mājas uzturēšanu joprojām neveic,

maksājumi veicami pamatojoties uz likumu „Par dzīvokļa īpašumu”. Par pakalpojuma maksas aprēķinu paskaidroja, ka tas veikts

ņemot vērā Atbildētājai piederošā dzīvokļa platību un pakalpojuma sniedzēja noteikto tarifu, kas ir publiski pieejams jebkuram.

Norādīja, ka pēc pilnvarotās personas /pers. K/ nāves ir uzņēmusies veikt dzīvojamās mājas apsaimniekošanas pienākumus, jo

dzīvojamā māja kādam ir jāapsaimnieko, un Prasītājai pašai pieder 5/12 dzīvojamās mājas domājamās daļas, turklāt, mājas

kopīpašnieki par citu apsaimniekotāju nav vienojušies. Līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem noslēgusi uz sava vārda savās un arī citu

kopīpašnieku interesēs. Norāda, ka no 2008.gada septembra līdz 2009.gada aprīlim maksu par pakalpojumiem un ekspluatācijas

izdevumiem samaksājusi Atbildētājas vietā, jo pakalpojumu sniedzējiem par savu pakalpojumu ir jāsaņem samaksa. Lūdz piedzīt no

Atbildētājas prasītājas labā maksas par pakalpojumiem un ekspluatācijas izdevumiem parādu LVL601.98 (EUR856.54) apmērā.

[4] Tiesas sēdē Atbildētājas pārstāvis bija ieradies. Tiesā iesniegto pretprasību uzturēja daļēji LVL1687.78 (EUR2101.49) apmērā,

paskaidrojumos norādot apstākļus un faktus, kas minēti pretprasības pieteikumā, papildus paskaidrojot, ka Atbildētāja kopā ar citiem

kopīpašniekiem ar/datums/pilnvaru bija pilnvarojusi Prasītāju noslēgt līgumu ar A/S „Rīgas Siltums|”, kā arī norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem./datums/ Atbildētāja pilnvaru atsauca, to paziņojot A/S „Rīgas Siltums”. Citas pilnvaras Prasītājai rīkoties

Atbildētājas vārdā saistībā ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanu Atbildētāja nav izdevusi un jebkādas Prasītājas veiktās darbības

neatzīst par sev saistošām. Norādīja, ka Prasītāja bez tiesiska pamata rēķinos iekļāvusi maku par ēkas uzturēšanu, jo Atbildētāja no

šādas maksas veikšanas esot atbrīvota ar/datums/līgumu par nekustamā īpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas kārtību.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, uzklausījusi Prasītājas un Atbildētājas pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus to kopumā un

savstarpējā sakarībā, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji, pretprasība norādāma pilnībā.

[6] No lietas materiāliem izriet un par to pusēm nav strīds, ka Atbildētājai pieder 1/12 domājamā daļa no nekustamā īpašuma /adrese/

un Atbildētājas lietošanā atrodas dzīvoklis /numurs/, ar kopējo platību 95.67 kv.m. /numurs/. (8.-16.lietas lapa).

Prasītājas īpašumā atrodas 5/12 domājamās daļas no nekustamā īpašuma/adrese/ Nekustamais īpašums kopumā pieder 6

kopīpašniekiem (133.-155.lietas lapa.)

Iepazīstoties ar lietas materiāliem tiesai nerodas šaubas, ka nekustamais īpašums /adrese/, ir dzīvojamā māja, kurā atrodas atsevišķi

īpašniekiem piederoši dzīvokļi, kas paredzēti dzīvošanai.

No lietas materiāliem izriet un par to pusēm nav strīds, ka/datums/tā brīža nekustamā īpašuma /adrese/ kopīpašnieki noslēguši līgumu

par kopīpašumā esoša nekustama īpašuma dalītas lietošanas kārtību (18.-21.lietas lapa). Līgums ir reģistrēts Rīgas pilsētas

zemesgrāmatu nodaļā, nodalījumā /numurs/ Līguma 16.punktā noteikts, ka atsavinot savu kopīpašuma daļu vai noslēdzot dāvinājuma,

mantojuma, maiņas vai ķīlas līgumus, Līdzēju pienākums ir minētajos līgumos norādīt un dot atsauci uz šajā līgumā noteikto domājamo

daļu lietošanas kārtību. Savukārt, Līguma 19.punktā noteikts, ka līgums ir obligāts līdzēju mantiniekiem un tiesību pārņēmējiem.

Lietas materiālos atrodas/datums/Līgums par nekustamā īpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas kārtību (72.-73.lietas lapa), kas

noslēgta starp tobrīd esošiem nekustamā īpašuma īpašniekiem (/pers.A/ /pers. N/, /pers. L/ un /pers. O/), kur noteikts, ka nekustamo

īpašumu uz īpašnieku izdotu pilnvaru pamata apsaimnieko un pārvalda /pers. K/ (1.punkts), un /pers. L/ tiek atbrīvota no pienākuma

segt ar saviem līdzekļiem nekustamā īpašuma uzturēšanas izdevumus (2.punkts). Vienošanās 13.punktā noteikts, ka vienošanos var

grozīt vai izbeigt līdzējiem par to rakstveidā vienojoties.

[7] Starp pusēm ir strīds – vai vienošanās 2.punktā noteiktais – ka /pers. L/ tiek atbrīvota no pienākuma segt ar saviem līdzekļiem

nekustamā īpašuma uzturēšanas izdevumus – ir vai nav attiecināma uz Atbildētāju, proti, vai Atbildētāja ir uzskatāma par /pers. L/

tiesību pārņēmēju un arī ir atbrīvota no pienākuma no saviem līdzekļiem segt nekustamā īpašuma uzturēšanas izdevumus.

Tiesas ieskatā, tiesību pārņemšana iespējama mantošanas ceļā un saistībtiesisku darījumu ceļā, kad viena no pusēm darījumā

izstājas, piemēram, prasījuma cesija, parāda pārvede). Konkrētā gadījumā kā savos paskaidrojumos paskaidroja Prasītāja,

nekustamais īpašums sākotnēji piederējis vienas ģimenes locekļiem (121.lietas lapa). Vienai no kopīpašniecēm (/pers. L/) pārējās

divas kopīpašnieces (/pers.A/u n /pers. P/) sākotnēji/datums/vienošanās par nekustamā īpašuma apsaimniekošanas kārtību (22.-

24.lietas lapa) piešķīrušas atbrīvojumu segt no saviem līdzekļiem nekustamā īpašuma uzturēšanas izdevumus, šāds atbrīvojums

iekļauts arī /datums/līgumā. /pers. B/ civiltiesiska darījuma ceļā sev piederošās 1/12 domājamās daļas pārdevusi Atbildētājai,

noslēdzot pirkuma līgumu (65.- 68.lietas lapa). Pirkuma līgumā nav pielīgti kādi Atbildētāju priviliģējoši līguma noteikumi. Turklāt, pēc

tiesas ieskata, par kādu privilēģiju piešķiršanu vienam ko kopīpašniekiem, var lemt tikai visi kopīpašnieki kopā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta pirmajai daļai tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem,

zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Tiesas ieskatā, Atbildētāja nav uzskatāma par iepriekšējās īpašnieces /pers. L/ tiesību pārņēmēju, jo dzīvokli /numurs/ir iegādājusies

civiltiesiska darījuma ceļā, kas nepadara Atbildētāju par citas personas tiesību pārņēmēju. /pers. L/ atbrīvojums no pienākuma no

saviem līdzekļiem segt nekustamā īpašuma uzturēšanas izdevumus ir vērtējams kā personisks un attiecībā uz dzīvokli /numurs/ir

izbeidzies ar minētā dzīvokļa atsavināšanas brīdi. Tiesa noraida kā nepamatotu Atbildētājas pārstāvja pretprasībā izteikto

secinājumu, ka Atbildētāja ar/datums/līgumu, un arī/datums/līgumu, kura dalībniece viņa nav, ieguvusi atbrīvojumu no pienākuma segt

nekustamā īpašuma uzturēšanas izdevumus, kā arī noraida kā nepamatotu secinājumu, ka arī turpmāk jebkurš dzīvokļa /numurs/

ieguvējs būs atbrīvots no pienākuma segt nekustamā īpašuma uzturēšanas izdevumus.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka Atbildētājai ar dzīvokļa /numurs/ pirkuma brīdi ir pienākums segt izdevumus, kas rodas vai var rasties

saistībā ar nekustamā īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu.

[8] Risinot strīdu, tiesai turpmāk jānoskaidro vai Atbildētājai ir saistošas likumā „Par dzīvokļa īpašumu” ietvertās tiesību normas un vai

tās ir piemērojamas konkrētā gadījumā, jo Atbildētāja pretprasībā norāda, ka minētā likuma normas uz Atbildētāju konkrētā situācijā

nav attiecināmas un strīds risināms piemērojot Civillikuma normas, kas attiecas uz kopīpašnieku tiesisko attiecību regulējumu.

Tiesa ir konstatējusi, ka Atbildētājai pieder 1/12 daļa no īpašuma /adrese/ kas, atbilstoši/datums/līgumam par kopīpašumā esoša

nekustamā īpašuma dalītas lietošanas kārtību, noteikta kā lietošanas tiesība uz dzīvokli /numurs/ 95.67 kv.m.platībā. Atbilstoši minētā

līguma 6.punktam, noteikts, ka kopīpašnieku koplietošanā atrodas koplietošanas telpas, objekti un iekārtas, un zemes gabals ar

kopējo platību 730kv.m. (8.punkts). Atbildētāja ir nekustamā īpašuma kopīpašniece un viņai noteiktās domājamās daļās pieder

koplietošanas telpas, objekti un iekārtas, un zemes gabals.

Atbildētājai piederošais īpašums atbilst Dzīvokļa īpašuma likuma 2.panta ietvertajai dzīvokļa īpašuma definīcijai.

Dzīvokļa īpašuma likuma 2.panta 3.daļā noteikts, ka attiecībā uz dzīvokļa īpašumu, ciktāl to nereglamentē šis likums, piemērojamas

Civillikuma normas. Civillikuma 927.panta noteikumi uz dzīvokļa īpašumu attiecināmi ar šajā likumā paredzētajiem ierobežojumiem.

Tiesas ieskatā un tā tas izriet arī no Dzīvokļa īpašuma likuma - dzīvokļa īpašuma turējums rada personai gan tiesības, gan

pienākumus.

Minētā likuma 10.pantā ir noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi, t.sk., piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram,

apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu„ 12.pantā redakcijā, kas bija spēkā no 01.05.2004 – 31.12.2009, t.i., laikā, kad starp pusēm radās

strīds, bija noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un

iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam,

tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā

esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav

noslēdzis attiecīgu līgumu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka Atbildētājai ir saistoši no likuma „Par dzīvokļa īpašumu” redakcijā, kāda bija spēkā no 01.05.2004 –

31.12.2009, izrietošie pienākumi.

Atbilstoši Civillikuma 1.pantam, tiesības izmantojamas un pienākumi pildāmi labā ticībā.

Tiesa noraida kā nepamatotus Atbildētājas pretprasībā norādītos argumentus attiecībā uz Civillikuma 1067.panta., 1068.panta,

1074.panta piemērošanu, novērtējot, ka Atbildētājas norādītais minēto pantu piemērošanas pamatojums ir kļūdains vai apzināti

vērsts uz to, lai izvairītos no pienākumiem, kādi Atbildētājai rodas kā dzīvokļa īpašniecei.

[9] Starp pusēm pastāv strīds par to – vai Prasītājai bija tiesības veikt dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekošanu, slēgt līgumus ar

pakalpojumu sniedzējiem un šajā sakarā iekasēt naudu no dzīvokļu īpašniekiem.

Tiesa ir konstatējusi, ka/datums/ir noslēgts līgums par nekustamā īpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas kārtību (72.-73.lietas

lapa). Līgums noslēgts starp tobrīd (/datums/) esošiem nekustamā īpašuma īpašniekiem (/pers. A/, /pers. N/, /pers. L/ un /pers. O/).

Līguma 1.punktā noteikts, ka nekustamo īpašumu apsaimnieko un pārvalda /pers.K/, un ka nekustamo īpašumu uztur un apsaimnieko

/pers. K/ no ienākumiem, kurus gūst no veikala un palīgtelpu /adrese/, nomas. Turklāt, līguma 5.punktā noteikts, ka par piegādātajiem

pamatpakalpojumiem; siltumenerģiju, augsto ūdeni, kanalizāciju, hoētiku, saskaņā ar piegādes un pakalpojumu sniegšanas līgumiem,

līdzēji maksā pēc skaitītāju rādījumiem un atkarībā no iedzīvotāju skaita un lietošanā nodotās platības. Līguma 7.punktā noteikts, ka

maksu par pamatpakalpojumiem un elektroenerģijas patēriņu koplietošanas telpās iekasē /pers.A/pretī izsniedzot kvīti. Līguma

9.punktā noteikts, ka ēku koplietošanas telpu, objektu un iekārtu uzturēšanu, ūdens, siltumenerģijas un koplietošanas telpu elektrības

mērītāju rādītāju uzskaiti, pamat un papildpakalpojumu – par elektroenerģijas patēriņu koplietošanas telpās, rēķinu saņemšanu no

piegādātājiem un to apmaksu [..] veic /pers. K/.

Atbildētāja dzīvokli/adrese/ kas atbilst 1/12 domājamai daļai no visa nekustamā īpašuma iegādājās/datums/, noslēdzot pirkuma

līgumu ar /pers. L/. Jauns līgums par nekustamā īpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas kārtību netika noslēgts. No lietas

materiāliem neizriet, ka Atbildētāja kā kopīpašniece būtu cēlusi iebildumus pret/datums/līgumā atrunāto kārtību. Kā izriet no

Atbildētājas pārstāvja paskaidrojumiem, Atbildētāja līdz 2008.gada augustam veikusi Prasītājas izsniegto rēķinu apmaksu.

2006.gada decembrī /pers. K/ miris. Prasītāja /pers.A/ bija pilnvarnieka sieva, tātad mantiniece.

Kā izriet no lietas materiāliem un Prasītājas paskaidrojumiem, Prasītāja labprātīgi un pēc savas iniciatīvas turpinājusi veikt īpašuma

apsaimniekošanu, slēgusi līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem par pakalpojumu piegādi īpašumam /adrese/, iekasējusi maksu no

kopīpašniekiem par sniegtajiem pakalpojumiem un ēkas ekspluatācijas izdevumiem.

Civillikuma 2317.pantā ir noteikts, ka pilnvarojums izbeidzas ar pilnvarnieka nāvi un uz viņa mantiniekiem nepāriet. Ja uzdevuma

izpildīšana jau bijusi iesākta pirms pilnvarnieka nāves un no izpildīšanas pārtraukuma draud pilnvarotājam zaudējumi, tad pilnvarnieka

mantiniekiem ir tiesība un pienākums, paziņojot tūliņ pilnvarotājam par pilnvarnieka nāvi, turpināt uzdoto lietu līdz tālākam rīkojumam.

Ievērojot minēto un apstākli, ka dzīvojamā māja ir jāapsaimnieko un no apsaimniekošanas neveikšanas var rasties zaudējumi ēkai un

ēkas īpašniekiem, Prasītāja tiesiski turpināja veikt īpašuma /adrese/ apsaimniekošanu.

Civillikuma 2290.pantā noteikts, ka pilnvarojuma līgumu nodibina ar līdzēju vienošanos, kas var notikt arī klusējot, ja kāds apzināti

pielaiž trešo personu vest savas lietas.

Ievērojot minēto un apstākli, ka pēc pilnvarnieka /pers. K/ nāves kopīpašnieki neiecēla jaunu pilnvarnieku, nevienojās par jaunu

nekustamā īpašuma apsaimniekošanas līgumu, neiebilda, ka apsaimniekošanas pienākumus veic Prasītāja, tiesa atzīst, ka Prasītāja

pēc /pers. K/ nāves tiesiski turpināja veikt īpašuma /adrese/ apsaimniekošanu. Līdz ar to Prasītāja bija tiesīga slēgt līgumus ar

pamatpakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu pakalpojumu lietošanas iespēju, kā arī šajā sakarā saņemt maksu par pakalpojumu

lietošanu.

Ar apsaimniekošanu tiesa saprot to pasākumu un darbību kopumu, par ko kopīpašnieki sākotnēji bija vienojušies /datums/ līgumā par

nekustamā īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanas kārtību, tajā skaitā, līgumu slēgšanu ar pakalpojumu sniedzējiem, ja rodas

nepieciešamība.

Ievērojot minēto, tiesa noraida kā nepamatotu Atbildētājas pretprasībā norādīto, ka, saskaņā ar/datums/līgumu, nekustamo īpašumu

pilnvarots apsaimniekot tikai /pers. K/, turklāt no ienākumiem, kurus tas gūst no veikala un palīgtelpu nomas, jo minētais pilnvarnieks ir

miris, Prasītāja turpinājusi pilnvarnieka pienākumu veikšanu un Atbildētāja pret to nav iebildusi. Kas attiecas uz nekustamā īpašuma

uzturēšanu un apsaimniekošanu no ienākumiem, kurus /pers. K/ guvis no veikala un palīgtelpu nomas, tiesas ieskatā minētais līguma

noteikums nav attiecināms uz Atbildētāju un nerada Atbildētājai nekādas tiesības, jo Atbildētāja nav šī līguma dalībniece, un no līguma

mērķa un jēgas neizriet, ka tā līdzēji nekonkretizētā nākotnē būtu vēlējušies jebkuru no jauna kļuvušu ēkas kopīpašnieku atsvabināt no

izdevumiem, kas rodas saistībā ar ēkas uzturēšanu un apsaimniekošanu. Civillikuma komentāros pie tiesiska darījuma iztulkošanas

iepriekšējās piezīmēs norādīts, ka [..] izšķirošais faktors iztulkošanā ir darījuma dalībnieku gribai, viņu izrādītajam nodomam

(Civillikuma komentāri, Saistību tiesības (1401.-2400.p.), sagatavojis autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā,

76.lpp.)

[10] Tiesa konstatē, ka lietas materiālos atrodas/datums/pilnvara Prasītājai, ko izsnieguši dzīvokļu īpašnieki, slēgt līgumu ar A/S

„Rīgas Siltums” par siltumenerģijas piegādi un lietošanu, kā arī veikt norēķinus par ēkai piegādāto siltumu, saskaņā ar A/S „Rīgas

Siltums” izrakstītajiem rēķiniem. (45.lietas lapa). Atbildētāja pilnvaru no savas puses atsaukusi/datums/, par to paziņojot A/S „Rīgas

Siltums” (....lietas lapa). Atbildētāja pretprasības papildinājumos norāda, ka līdz ar pilnvaras atsaukšanu Prasītājai zudušas jebkādas

tiesības veikt norēķinus par siltumenerģiju Atbildētājas vietā.

No minētā tiesa secina, ka līdz pilnvaras atsaukšanai Atbildētāja piekrita, ka Prasītāja veic norēķinus par ēkai piegādāto

siltumenerģiju, kas tiek izmantota arī Atbildētājai piederošā dzīvokļa apsildei. Atbildētāja lietā nav cēlusi iebildumus, ka siltumenerģija

viņai piederošajam dzīvoklim nebūtu piegādāta. Tomēr tiesa secina, ka šādai Atbildētājas veiktai pilnvaras atsaukšanai nav tiesiskas

nozīmes, jo kā izriet no A/S „Rīgas Siltums” vēstules (96.lietas lapa), A/S „Rīgas Siltums” siltumenerģiju piegādā ēkas pilnvarotajam

apsaimniekotājam un pakalpojumu dzīvokļu īpašniekiem [..] sniedz ēkas apsaimniekotājs/ īpašnieks. Nav iespējama situācija, kad

viens no ēkā esošo dzīvokļu īpašniekiem par A/S „Rīgas Siltums” siltumenerģiju norēķinās atsevišķi un tieši pakalpojuma sniedzējam

[11] Lietas materiālos atrodas/datums/vienošanās par kopīpašumā esošā nekustamā īpašuma apsaimniekošanas kārtību (119. –

120.lietas lapa), ko noslēguši nekustamā īpašuma /adrese/ īpašnieki izņemot Atbildētāju. Atbildētāja pretprasībā norāda, ka minētā

vienošanās viņai nav saistoša, jo jautājumus, kas attiecas uz kopīpašuma priekšmetu, nevar izlemt ar balsu vairākumu,

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” redakcijā, kas bija spēkā no 01.05.2004 – 31.12.2009, 271.panta 5.daļā ir noteikts, ka dzīvokļu

īpašnieku kopsapulces lēmums ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem, ja „par” balsojusi vairāk nekā puse no dzīvokļu īpašnieku

skaita.

Ievērojot minēto un apstākli, ka vienošanos ir parakstījuši pērējie dzīvokļu īpašnieki, tiesa atzīst, ka Atbildētājai ir

saistošs/datums/līgums. Turklāt, augstāk minētā likuma 29.panta pirmajā daļā noteikts, ka vienas daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā

esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu drīkst nodot tikai vienai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai, līdz ar ko Atbildētājai ir

jāievēro tie noteikumi, ko lēmis dzīvokļu īpašnieku vairākums. Vienošanās 9.punktā noteikts, ka Prasītāja atbild par siltumenerģijas

piegādi, atkritumu izvešanu, auksto ūdeni un kanalizāciju. Maksu par pamatpakalpojumiem un elektroenerģijas patēriņu

koplietošanas telpās iekasē Prasītāja.

[12] Ievērojot iepriekš konstatēto, tiesai jānoskaidro vai Prasītājas norādītais parāda aprēķins ir pamatots un vai Atbildētājai ir

pienākums samaksāt Prasītājas norādīto parādu.

Prasītāja sastādījusi parāda aprēķinu par periodu no 2008.gada septembra līdz 2009.gada aprīlim, kas iekļauts prasības pieteikumā.

Aprēķinā iekļautas šādas pozīcijas: aukstais ūdens un kanalizācija, aukstais ūdens uzsildīšanai, ūdens uzsildīšana, apkure, atkritumu

izvešana, kāpņu telpas apgaismojums, apkures sistēmas cirkulācijas sūkņi, ekspluatācijas izdevumi, pasta pakalpojumi.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantā (redakcijā, kas bija spēkā uz strīdus attiecību izveidošanās brīdi) noteikts, ka dzīvokļa

īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un

remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem. Savukārt, šobrīd spēkā esošajā „Dzīvokļa īpašuma likumā” 10.panta 3.punktā izskaidrots, kas

saprotams ar jēdzienu pakalpojumi – apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana, līdz ar ko tiesai nerodas

šaubas par tā saturu.

Ievērojot līgumā par kopīpašumā esoša nekustamā īpašuma dalītas lietošanas kārtību 6.punkā noteikto, kopīpašnieku koplietošanā

atrodas, cita starpā, apkures sistēma un nama siltummezgls. Līdz ar ko tiesa secina, ka kopīpašnieki atbild par apkures sistēmas

darbības nodrošināšanu un tiesai nerodas šaubas, ka apkures sistēmas cirkulācijas sūkņu darbības nodrošināšana rada izdevumus,

līdz ar ko šādas pozīcijas iekļaušana parāda aprēķinā ir pamatota.

Atbildētājas pārstāvis, sniedzot paskaidrojumus tiesas sēdē, apstrīdēja parāda aprēķinā norādīto pozīciju atkritumu izvešana, vēršot

tiesas uzmanību uz apstākli, ka Prasītājas noslēgtajā līgumā /numurs/ ar atkritumu izvešanas pakalpojumu sniedzēju nav norādīta

adrese (34.-35.lietas lapa), līdz ar ko nav saprotams par kādas adreses apkalpošanu noslēgts minētais līgums. Tiesa ir konstatējusi,

ka lietas materiālos atrodas atkritumu apsaimniekotāja/datums/izziņa, kurā norādīts, ka Prasītājai, atbilstoši līgumam/numurs/ pēc

adreses /adrese/ parāda par cieto sadzīves atkritumu izvešanu nav (217.lietas lapa). Atbildētāja nav cēlusi iebildumus par to, ka

atkritumu izvešana nebūtu nodrošināta. Ievērojot minēto, tiesa atzīst par pierādīta, ka atkritumu izvešana, atbilstoši līgumam

/numurs/tika veikta no adreses /adrese/, līdz ar ko Prasītāja pozīciju par atkritumu izvešanu rēķinos ir iekļāvusi pamatoti.

Tiesa, iepazinusies ar/datums/vienošanos par kopīpašumā esošā nekustamā īpašuma apsaimniekošanas kārtību, neatrod, ka

kopīpašnieki būtu vienojušies par ekspluatācijas izdevumu apmēru kā arī administratīvo izdevumu segšanu, līdz ar ko parāda

aprēķinā kā nepamatotas iekļautas pozīcijas - ekspluatācijas izdevumi, pasta pakalpojumi, jo Atbildētāja ar 2008.gada septembri

iebildusi pret Prasītājas izsniegtajos rēķinos norādītajām summām.

Atbildētāja nav cēlusi iebildumus par to, ka nama apsaimniekotāja (Prasītāja) nebūtu nodrošinājusi iespēju lietot pakalpojumus, līdz ar

ko tiesa atzīst, ka Atbildētāja parāda summas aprēķinā norādītajā periodā pakalpojumus saņēma un lietoja. Pakalpojumu lietošana

bez maksas neviens tiesību akts neparedz.

[13] Lemjot par parāda summas apmēru tiesa vadās no parāda summas aprēķinā norādītā, salīdzinot to ar summām Prasītājas

izrakstītajos rēķinos, jo Atbildētāja pretprasībā norādījusi, ka parāda summas aprēķins sastādīts nekorekti un aprēķinā norādītās

summas neatbilst rēķinos norādītajām summām. Gadījumos, kad tiesa konstatējusi atšķirības, vērā tiek ņemta mazākā summa, proti,

tā, kas mazāk saista parādnieku.

2008.gada septembris – LVL38.41; 2008.gada oktobris – LVL28.42; 2008.gada novembris – LVL25.08; 2008.gada decembris –

LVL105.55; 2009.gada janvāris – LVL1776.69; 2009.gada februāris – LVL185.95; 2009.gada marts – LVL144.84 (prasības

pieteikumā 156.97, paziņojums atrodas 74,lietas lapa); 2009.gada aprīlis – LVL52.36, pavisam kopā LVL757.30. Ievērojot tiesas

iepriekš konstatēto, no kopējās parāda summas ir atskaitāmi izdevumi par ekspluatāciju un pasta pakalpojumiem, kas matemātiski

aprēķinot veido summu LVL122.99 (ekspluatācijas izdevumi LVL119.70 un pasta pakalpojumi LVL3.29). 757.30 – 122.99 =

LVL634.31. Prasītāja, sniedzot paskaidrojumus tiesas sēdē, prasības summu samazināja par LVL167.45, ievērojot Atbildētājas

2008.gada decembrī veikto maksājumu. Ievērojot minēto, tiesai ir pamats samazināt aprēķināto parāda summu līdz LVL466.86.

Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītājas aprēķināto izdevumu par saņemtajiem pakalpojumiem summas, jo Prasītāja tiesas sēdē

izskaidroja aprēķinos pielietoto metodiku, un kā redzams no lietas materiāliem, vairākkārt aicinājusi Atbildētāju iepazīties ar

aprēķiniem, ko Atbildētāja nav darījusi (49.-51.lietas lapa). Atbildētājas nepiekrišana aprēķinātajai summai bez pamatojuma nav

pietiekams pamats aprēķina atzīšanai par nepareizu un prasības noraidīšanai.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst par pamatotu Prasītājas sastādīto parāda aprēķinu daļēji LVL466.86 apmērā, un atzīst, ka minētā

summa ir piedzenama no Atbildētājas Prasītājas labā.

[14] Atbildētāja iesniegusi lietā pretprasību, kurā lūdz piedzīt no Prasītājas, pēc tiesas sēdē veiktajiem precizējumiem, LVL1687.78

(EUR2101.49), norādot, ka Prasītāja bez tiesiska pamata piestādījusi Atbildētājai rēķinus par pakalpojumiem, par kuriem Atbildētājai

nemaz nav bijis jāmaksā, un bez tiesiska pamata šos naudas līdzekļus piesavinājusies. Atbilstoši Atbildētājas iesniegtajam

aprēķinam, Atbildētāja par prettiesiski pieprasītu uzskata maksu par uzturēšanas izdevumiem (93.lietas lapa).

Kā jau tiesa konstatējusi, uz brīdi, kad Atbildētāja kļuva par nekustamā īpašuma /adrese/ kopīpašnieci un pirkuma ceļā ieguva savā

īpašumā dzīvokli/numurs/, starp nama kopīpašniekiem bija spēkā/datums/līgums par nekustamā īpašuma uzturēšanas un

apsaimniekošanas kārtību. Atbilstoši likuma „Par dzīvokļa īpašumu” redakcijai, kas bija spēkā uz/datums/, 271.panta 5.daļai, un

ievērojot apstākli, ka starp dzīvokļu īpašnieku vairākumu pastāvēja spēkā esošs līgums, tas kļuva saistošs arī Atbildētājai. Tiesa jau

iepriekš spriedumā ir konstatējusi, ka līgumā pielīgtais /pers. L/ atbrīvojums no pienākuma segt nekustamā īpašuma uzturēšanas

izdevumus nav attiecināms uz Atbildētāju. Tāpat tiesa ir nonākusi pie atzinuma, ka līgumā pielīgtais /pers. K/ pienākums uzturēt un

apsaimniekot nekustamo īpašumu no ienākumiem, kurus tas gūst no veikala un palīgtelpu nomas, nav pēc līguma jēgas un mērķa nav

attiecināms uz visiem nākošajiem nekustamā īpašuma kopīpašniekiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Atbildētājas noslēgtajā pirkuma

līgumā nekas nav minēts par Atbildētājai piekrītošiem īpaši labvēlīgiem nosacījumiem, saistībā ar iegādātā dzīvokļa uzturēšanas un

apsaimniekošanas izdevumiem.

Atbildētājas pienākums segt nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu,

ekspluatāciju un remontu izriet no likuma „Par dzīvokļa īpašumu”. Prasītāja jau pirmajā rēķinā Atbildētājai ir iekļāvusi izdevumu pozīciju

par nama ekspluatācijas izdevumiem un Atbildētāja to nav apstrīdējusi, ir veikusi visu piestādīto rēķinu apmaksu līdz brīdim, kad par

rēķinos iekļauto summu pamatotību starp pusēm ir radies strīds, t.i. līdz 2008.gada septembrim.

Tiesas ieskatā, pozīcijas par nama ekspluatācijas izdevumiem iekļaušana rēķinā ir likumīga, un ja starp pusēm nav strīda par

izdevumu summu, proti, piestādītie rēķini netiek apstrīdēti, tad nav būtiskas nozīmes apstāklim, ka par ekspluatācijas izdevumu

apmēru un noteikšanas kārtību nav rakstiskas vienošanās. Prasītāja bija tiesības paļauties, ka ekspluatācijas izdevumi ir otras puses

atzīti, jo to esamība un apmērs bija nepārprotami norādīta rēķinos, kurus Atbildētāja saņēma un apmaksāja.

Civillikuma 1427.pantā noteikts, ka pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā vai vairākpusējā

darījumā vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums.

Civillikuma 1431.pantā noteikts, ka akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma

par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskajā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir

personīga interese un ierunas tiesība.

Tiesa novērtē, ka kvītis par maksājumu par nama pārvaldīšanu, uzturēšanu, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem (164.-

202.lietas lapa) Atbildētāja ir saņēmusi un parakstījusi bez iebildumiem, līdz ar ko atzinusi kvītīs norādītās summas par saistošām.

Tiesas ieskatā, jebkuri iebildumi par izdevumu pamatotību un apmēru, ir ceļami saprātīgā termiņā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 189.panta trešajai daļai, tiesas spriedumam jābūt likumīgam un pamatotam. Atbilstoši likumam ”Par

tiesu varu” 17.panta pirmajai daļai tiesas pienākums, izskatot jebkuru lietu, ir noskaidrot objektīvo patiesību. Tiesa atzīst, ka tiesas

spriešanas mērķis, citu starpā, ir rast strīdīgo tiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

Tiesa lemjot par pretprasībā izteikto prasījumu piedzīt no Prasītājas Atbildētājas labā nekustamā īpašuma uzturēšanas izdevumus,

kurus Atbildētāja maksājusi Prasītājai uz tās izrakstīto rēķinu pamata, secina, ka šāda prasījuma apmierināšanas gadījumā tiktu radīta

situācija, kurā Atbildētāja kopš/datums/, kad tika iegādāts dzīvoklis /numurs/, būtu atbrīvota no nekustamā īpašuma uzturēšanas

izdevumu segšanas, kas Atbildētājai jāmaksā kā dzīvokļa īpašniecei, pārnesot šo izdevumu segšanas pienākumu uz Prasītāju. Tiesa

šādu konkrētā strīda risinājumu nevar atzīt par taisnīgumu un likumīgu.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka, izskatot strīdu, nav konstatēti apstākļi, kas kalpotu par pamatu Prasītājai atmaksāt naudas summu

LVL1687.78 apmērā, kuru Atbildētāja samaksājusi Prasītājai uz tās izrakstīto rēķinu pamata laika periodā no /datums/līdz/datums/, kā

nekustamā īpašuma uzturēšanas izdevumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētājas pretprasību tiesa atzīst par nepamatotu pilnībā. Ne ar lietā esošajiem pierādījumiem, ne pušu sniegtajiem

paskaidrojumiem nav apstiprinājusies Atbildētājas pretprasībā norādīto iebildumu pret prasību un argumentu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta 1.daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta. Saskaņā ar Civilprocesa

likuma 33.panta pirmo daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Prasība tiesā celta/datums/. Prasība ir apmierināta daļēji, t.i., LVL446.86 (EUR635.82) apmērā, līdz ar ko aprēķinot prasītāja labā

piedzenamo valsts nodevu piemērojama Civilprocesa likuma 34.panta redakcija, kāda tā bija uz prasības tiesā celšanas brīdi

(saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu – līdz 1000 latiem — 15 procenti no prasības

summas, bet ne mazāk par 50 latiem), un no atbildētāja prasītāja labā piedzenama valsts nodeva LVL70,03 apmērā un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi LVL4.00, pavisam kopā LVL74.03 (EUR105.34).

No tiesu informatīvās sistēmas izriet, ka lietā ir radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi LVL19.62 apmērā par astoņpadsmit

pasta sūtījumiem, jo saskaņā ar Tiesu administrācijas aprēķinu viena sūtījuma cena sastāda LVL1,09. Prasītājs, iesniedzot prasību, ir

samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL4.00 apmērā. Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu starpība LVL15.62

(EUR22.26) saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta 1. daļu, 39. panta 1. daļas 5. punktu ir piedzenama no atbildētāja valsts

ienākumos.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par

personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,

izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 193.,195.pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, /personas kods/, par labu /pers.A/, /personas kods/, pakalpojumu maksas parādu par periodu no 2008.gada

septembra līdz 2009.aprīlim ieskaitot LVL446.86 (EUR635.82) apmērā.

Pretprasību par nepamatoti saņemto ēkas uzturēšanas izdevumu LVL1687.78 (EUR2101.49) piedziņu no /pers.A/labā noraidīt.

Piedzīt no /pers. B/, /personas kods/, par labu /pers.A/, /personas kods/, tiesas izdevumus LVL74.03 (EUR105.34) apmērā.

Piedzīt no /pers. B/, /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL15.62 (EUR22.26), kas

iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts

kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C29571709, ar ekonomiskās

klasifikācijas kodu – 21499.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu samaksu valsts labā, maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 2.stāvā, 244.kabinētā vai nosūtāms pa pastu.

Noteikt /pers.B/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena ir 2014.gada 11.februāris.

Tiesnese D.Ķeire