Court orders management company to collect debts from deceased tenant's estate including interest and costs.
Legislator summary
AI generatedThe court ruled in favor of the management company, ordering the collection of unpaid maintenance fees, rent, and legal interest from the deceased tenant's estate. The plaintiff successfully established the debt under the property management agreement and the defendant's death, which triggered the opening of the estate administration. The court held that the estate, as a legal entity, is liable for the debts incurred by the tenant during their lifetime.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law; Inheritance Law: The estate of a deceased person is liable for debts incurred by the decedent during their lifetime; the estate administrator acts independently to collect such debts.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RLPT:2018:0205.C29491517.1.S
Lietas Nr.C29491517
Lietas arhīva Nr.C-1562/18
S P RIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018.gada 5.februārī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese D.Dzērviniece
ar tiesas sēdes sekretāri E.Meļņičuku,
piedaloties prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvei /pers. A/, atbildētājas /pers. B/ mantojuma masas aizgādnim /pers. C/
izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ mantojuma masu, kuras
vārdā rīkojas tās aizgādnis /pers. C/ par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas, komunālo pakalpojumu maksājumu parāda, zemes nomas maksas parāda un
likumisko procentu piedziņu, un
k o ns t a t ē j a :
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 28.augusta lēmumu pieņemts SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk arī – prasītājs)
prasības pieteikums pret /pers. B/ mantojuma masu, kuras vārdā rīkojas tās aizgādnis /pers. C/ (turpmāk arī – atbildētājs) par dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas, komunālo pakalpojumu maksājumu parāda, zemes nomas maksas parāda un likumisko procentu piedziņu un ierosināta civillieta.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja (pirms reorganizācijas Rīgas pašvaldības uzņēmums bezpeļņas organizācija namu pārvalde ,,Avota
nami”) apsaimniekošanā un pārvaldīšanā atrodas daudzdzīvokļu māja /adrese/. Prasītājs apsaimnieko dzīvojamo māju saskaņā ar 2016.gada 8.jūlija
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-16-418-lī (pirms tam 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī).
2005.gada 26.septembrī starp prasītāju un /pers. B/, personas kods /personas kods/, noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas
līgums par dzīvokli. Saskaņā ar minētajiem līgumiem dzīvokļa īpašnieki apņēmās apmaksāt visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, kā arī
funkcionāli ar māju saistīto ēku un būvju un piesaistītā zemes gabala uzturēšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli sava dzīvokļa kopējai platībai, kā arī
maksu par pakalpojumiem, ko dzīvokļa īpašnieks saņem pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti starp apsaimniekotāju un pakalpojuma piegādātāju.
Pamatojoties uz 2005.gada 23.septembra pirkuma līgumu, /pers. B/ ieguvusi īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr./adrese/ (turpmāk arī - dzīvoklis). Dzīvoklis
nav reģistrēts zemesgrāmatā. 2017.gada 08.jūnijā prasītājs vērsās pie zvērināta notāra Eduarda Virko ar lūgumu izsludināt 2011.gadā 20.maijā mirušās
/pers. B/ mantojuma atklāšanu, uzaicināt mantiniekus pieņemt prasītāja kreditora pretenziju un nodibināt aizgādnību par mirušās /pers. B/ mantojumu.
2017.gada 20.jūnijā LR oficiālajā izdevumā ,,Latvijas Vēstnesis” ievietots sludinājums par /pers. B/ mantojuma atklāšanu (Mantojuma reģistra
Nr./numurs/). Vienlaikus zvērināts notārs E.Virko sastādījis aktu par aizgādnības nodibināšanu /pers. B/ atstātajam mantojumam. Akts nosūtīts Rīgas
bāriņtiesai aizgādņa iecelšanai. Ar 2017.gada 8.augusta Rīgas bāriņtiesas lēmumu par aizgādni mirušās /pers. B/ atstātajam mantojumam iecelts /pers. C/.
Prasītājs vienmēr un pilnā apmērā izpildīja savas saistības pret /pers. B/, taču /pers. B/ nav norēķinājusies par saņemtajiem apsaimniekošanas un
komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā radies maksājumu parāds. /pers. B/ parāds par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem
izveidojies no 2009.gada 1.janvāra un uz 2017.gada 1.augustu veido kopējo prasības summu.
Pamatparāds: 14593,87 EUR (četrpadsmit tūkstoši pieci simti deviņdesmit trīs euro un 87 centi);
Likumiskie %: 2757,50 EUR (divi tūkstoši septiņi simti piecdesmit septiņi euro un 50 centi);
Kopējais parāds par komunālajiem pakalpojumiem: 17351,37 EUR (septiņpadsmit tūkstoši trīs simti piecdesmit viens euro un 37 centi).
Apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāds aprēķināts saskaņā ar sniegtajiem pakalpojumiem, aprēķiniem un ieņēmumiem par iepriekš
minēto periodu. Likumisko procentu aprēķins veikts, pamatojoties uz Latvijas Republikas Civillikuma 1765.pantu, proti, seši procenti no simta gadā, par
laika periodu no 2012.gada 3.aprīļa līdz 2017.gada 1.augustam.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, saskaņā ar ,,Dzīvokļa īpašuma likuma” 8.panta otro daļu, 10.pantu, likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo
māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Civillikuma 382., 1651., 1652.panta trešo daļu, 1662., 1759.panta l.punktu, 1762., 1765., 1779.,
1828.pantiem, prasītājs lūdz tiesu: piedzīt no /pers. B/, mantojuma masas par labu prasītājam pamatparādu 14593,87 EUR, likumiskos procentus
2757,50 EUR, samaksāto valsts nodevu 846,90 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 EUR, kopā 18201,47 EUR (astoņpadsmit tūkstoši
divi simti viens euro un 47 centi) un atzīt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6 % (sešus procentus) gadā no
nenomaksātās pamatparāda summas.
2017.gada 20.septembrī tiesā saņemti atbildētājas /pers. B/ mantojuma masas aizgādņa /pers. C/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību atzīst.
Prasītāja - SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”- pārstāve /pers. A/ tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā. Paskaidroja, ka prasītājs pārvalda
daudzdzīvokļu dzīvojamo māju /adrese/. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieki nav pārņēmuši šīs dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības. Sākotnēji
pašvaldība māju ir nodevusi Avota namiem, bet reorganizācijas rezultātā, apvienojoties vairākām namu pārvaldēm, prasītājs ir SIA „Rīgas namu
pārvaldnieks”, kurš ir saistību un tiesību pārņēmējs no Avotu namiem. Mājā /adrese/ mirušajai /pers. B/ piederēja dzīvoklis Nr.9. Pārvaldnieks par šo
miršanas faktu nav uzzinājis tūlīt pēc nāves. Miršanas faksts ir iestājies /datums/, bet tā kā par dzīvokli netika veikti maksājumi, maksājumi bija neregulāri,
strauji pieauga parāds, prasītājs mēģināja veikt dažādas normatīvajos aktos paredzētās darbības, lai parāds tiktu apturēts, bet diemžēl neveiksmīgi, tādēļ
vērsās pie zvērināta notāra. Notārs izsludināja mantojuma atklāšanos, tika ievietots sludinājums laikrakstā ,,Latvijas Vēstnesis”. Tā kā likumā noteiktajā
termiņā neviens no mantiniekiem nereaģēja, normatīvie akti paredz, ka īpašumam var tikt iecelts aizgādnis, par aizgādni tika iecelts /pers. C/. Likumā
noteiktajā termiņā, kas tika izsludināts ,,Latvijas Vēstnesī”, mantinieki nepieteicās. /pers. B/ ir radinieks - dēls, kuram deklarētā dzīvesvieta ir šajā
dzīvoklī, bet viņš nav pieteicies uz šo dzīvokli. Tādēļ tagad ir prasījums uz /pers. B/ mantojuma masu, jo, ja netiek veikti maksājumi prasītājam, tie ir
zaudējumi mājas iedzīvotājiem. Aprēķini ir veikti saskaņā ar MK noteikumiem. Aprēķini arī tad, kad /pers. B/ bija dzīva, netika apstrīdēti un nav tikuši
apstrīdēti pēc tam. Lūdza prasību apmierināt un piedzīt no /pers. B/ mantojuma masas par labu prasītājam pamatparādu 14593,87 EUR, likumiskos
procentus 2757,50 EUR un tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos 6% (procentus) līdz sprieduma izpildei.
Atbildētājas - /pers. B/ mantojuma masas - aizgādnis /pers. C/ tiesas sēdē prasību atzina pilnā armērā, ko apliecināja ar savu parakstu tiesas sēdes
protokolā, un paskaidroja, ka parāds par dzīvokli sāka veidoties jau no 2009.gada, prasītājs bija spiests vērsties pie notāra, lai nodibinātu mantojuma
masas aizgādnību. 2017.gada 8.augustā bāriņtiesa iecēla viņu par /pers. B/ mantojuma masas aizgādni. Pirms bāriņtiesa ieceļ aizgādni, tā veic pilnu
radinieku meklēšanu, kurus vēlas apzināt un lūgt kļūt pašiem par mantojuma aizgādni, kas neizdevās, lai gan dēls /pers. E/ ir apzināts, viņš atteicies šo
aizgādņa pienākumu uzņemties. Ir sastādīts vmantojuma inventāra saraksts, ko ir pasūtījis pie zvērināta tiesu izpildītāja R.Veinberga un kā akts liecina,
vienīgā /pers. B/ manta ir dzīvoklis /adrese/. Parāds turpina pieaugt, prasījums ir pamatots.
Noklausījusies prasītāja pārstāves un atbildētājas – /pers. B/ mantojuma masas aizgādņa paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietas materiālos
esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.panta piekto daļu, sprieduma motīvu daļā tiesa norāda lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem
pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi. Šajā daļā norāda arī normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies,
un konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu, kā arī tiesas secinājumus par prasības pamatotību vai nepamatotību. Ja atbildētājs pilnībā atzinis
prasību, spriedumu motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.
No lietas materiāliem konstatējams, ka atbildētājas /pers. B/ mantojuma masas aizgādnis /pers. C/ prasību ir atzinis pilnā apmērā, ko apliecinājis ar
savu parakstu tiesas sēdes protokolam pievienotajā apliecinājumā atbilstoši Civilprocesa likuma 164.panta pirmajai daļai (lpp. 67). Minētais iemesls ir
pamats bezmotīvu sprieduma sagatavošanai.
No lietas materiāliem redzams, ka uz 2005.gada 23.septembra pirkuma līguma pamata /pers. B/ pieder nekustamais īpašums – dzīvoklis Nr.9 ,ar
kadastra reģistra numuru /numurs/, kas atrodas /adrese/ (lpp.15-18).
No Valsts zemes dienesta atbildes uz informācijas sniegšanu izriet, ka nekustamajam īpašumam – dzīvokļa īpašumam /adrese/, kā īpašniece no
2005.gada 26.septembra ir reģistrēta /pers. B/ (lpp. 44-45).
Lietā nodibināts, ka 2005.gada 26.septembrī starp Rīgas pašvaldības SIA un /pers. B/ tika noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un
apsaimniekošanas līgums par dzīvokli (lpp.11-14) saskaņā ar kura 3.punktu /pers. B/ bija pienākums veikt maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un
apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem.
Ar 2010.gada 29.decembri Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Avotu nami” tika reorganizēta, saplūšanas ceļā apvienojoties ar
citām komercsabiedrībām, un reģistrēta komercreģistrā par SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”(lpp. 55). Saskaņā ar Komerclikuma 351.panta pirmo daļu
SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” atbild par visām Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Avotu nami” saistībām.
Lietā nodibināts, ka prasītājs SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/, saskaņā ar 2011.gada 5.jūlija Dzīvojamo
māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī un 2016.gada 8.jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-16-418-lī (lpp. 19-28, 29-31, 35-40,
41-43).
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta astotā daļa nosaka prasītāja kā pašvaldības pilnvarnieka tiesības saņemt
maksu par atbildētājai sniegtajiem pakalpojumiem viņas privātīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.
Likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septītā daļa nosaka, ka Valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai
pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku
savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti. Pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts
dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku
kopsapulce saskaņā ar šā likuma 51.panta otro daļu.
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (redakcijā līdz 2011.gada 1.janvārim, kad tas zaudējis spēku) 8.pants nosaka, ka visu dzīvokļu īpašnieku
pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.
Savukārt, saskaņā ar minētā likuma 12.pantu dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju
un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem
pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas apsaimniekošanai izveidotās sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis
attiecīgu līgumu.
Dzīvokļa īpašuma likuma, kas stājās spēkā 2011.gada 01.janvārī, 10.pantā ir noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi, tajā skaitā piedalīties
dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem
komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana),
maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus.
Civillikuma 1071.pantā noteikts, ka uz kopēju lietu gulstošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem
samērīgi ar viņu daļām.
No lietas materiāliem redzams, ka /pers. B/ no 2009.gada 1.janvāra ir izveidojies pamatparāds par apsaimniekošanu un komunālajiem
pakalpojumiem, kas uz 2017.gada 1.augustu sastāda 14593,87 EUR.
Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Atbilstoši Civillikuma
1759.pantam prasītājam rodas tiesības aprēķināt un lūgt tiesu piedzīt likumiskos procentus – 6% gadā.
Prasītājs likumiskos nokavējuma procentus aprēķinājis par laika periodu no 2012.gada 3.aprīļa līdz 2017.gada 1.augustam 2757,50 EUR apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Lietā nodibināts, ka /pers. B/ /datums/ir mirusi.
Civillikuma 382.pants nosaka, ka mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un
saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā. Šajā ziņā mirušo vai par mirušu
izsludināto sauc par mantojuma atstājēju.
Saskaņā ar Civillikuma 661.pantu aizgādņus izrauga mantojuma lietā ieinteresētās personas un, ja viņiem ir vajadzīgās īpašības, apstiprina
bāriņtiesa. Bet kad lietā ieinteresētās personas nevienu neieteic par aizgādni, tad aizgādņus ieceļ pati bāriņtiesa.
No 2017.gada 8.augusta Rīgas bāriņtiesas lēmuma Nr.1-6/1806 redzams, ka /pers. C/ iecelts par aizgādni /datums/mirušās /pers. B/ atstātajam
mantojumam (lpp. 48).
Civillikuma 662.pants nosaka, ka aizgādņi mantojuma pārvaldībā un pārstāvēšanā rīkojas patstāvīgi un mantojuma vārdā. Aizgādnis mantojumu
pārvalda ar tādu pašu rūpību un apzinību, ar kādu viņš kā labs saimnieks pārvalda savas paša lietas, ievērojot 269.pantā un turpmākajos pantos noteikto.
Civillikuma 383.pants noteic, ka mantojums ir juridiska persona. Mantojums var iegūt tiesības un uzņemties saistības. Līdz ar to secināms, ka
prasītājam ir tiesības vērst prasījumu par piedziņas vēršanu pret /pers. B/ mantojuma masu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6 %
gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no /pers. B/ mantojuma masas par labu prasītājam piedzenami tā samaksātie tiesas izdevumi:
valsts nodeva 846,90 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 EUR par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, kopā
850,10 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta noteikumiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-193.pantu, 195.pantu, 204.1pantu, tiesa
no s p r ie d a :
Prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, mantojuma masas par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321,
pamatparādu 14593,87 EUR apmērā, likumiskos procentus 2757,50 EUR apmērā un tiesas izdevumus 850,10 EUR, kopā 18201,47 EUR
(astoņpadsmit tūkstoši divi simti viens euro 47 centi).
Atzīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, mantojuma
masas likumiskos procentus, tas ir, 6 % gadā no piespriestās pamatparāda summas 14593,87 EUR (četrpadsmit tūkstoši pieci simti deviņdesmit trīs
euro 87 centi) līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas
Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese D.Dzērviniece